sestdiena, 2011. gada 24. decembris

Vainošana (viedokļi)



Sevis un citu VAINOŠANA...
vakar liku bērnu gulēt, viņš saka : Man sega izlīdusi, es atbildu - tu pats viņu izdīdīji...pretī saņemu jautājumu? tad es esmu VAINĪGS? ...pat pārsteiguma mopments man iestājās...es saku Nē, es tevi NEVAINOJU, vienkārši tev norādīju uz IEMESLU...
šī saruna man lika piedomāt...kā tur īsti ir ar to Vainošanu, vainas apziņu...pārmetumiem...
šeit man izleca divas lietas:
1.par to KO, man bērns PARĀDĪJA...tas attiecas uz mani un tur man viss ir skaidrs un jau izdarīts...un paldies viņam par to, jo šie pārpratumi manā dzīvē pēdējā laikā bija ar apbrīnojamu regularitāti...ne vienmēr Uzreiz tiek pamanīta rādīšana...ja mēs būtu VĒRĪGĀKI, tad pamanītu , saskatītu un sadzirdētu daudz vairāk...vispirms RĀDA no attāluma, ar citiem svešēim cilvēkiem, tad jau tuvāk-kaimņos, ja vērl neesam pamanījuši, tad jau notiek ģimenē, pēc tam jau ar PAŠU...tas no manas pieredzes...patinot filmu atpakaļ, vienmēr esmu piefiksēsjusi, ka AK, TO taču jau redzēju kkad pa TV...pēc tam bija šitāda pat situācija kkādam pazīstamam bijusi un tikai tad MAN...
2.bet gribētos parunāt arī par to smalko robežu starp Situācijas novērtējumu, izskaidrojumu otram un kur ir tā vieta kad sākas otra vainošana, uzbraucieni, pārmetumi...ļoti bieži ir situācija, kad viens tikai Novērtē bet otrs to uztver kā Vainošanu...arī diskusiju telpā...
 
 
Vainošana ir 2.čakras bloks. Bērnībā iepazīst šo ego parazītu un visu mūžu to izmanto kā ieroci pret citiem cilvēkiem, pat vistuvākajiem un mīļākajiem. Nesen pārliecinājos, cik ļoti tas pārņēmis cilvēci- ierakstīju kādu teikumu, ka cilvēcei jāpaceļ garīgā attīstība augstākā līmenī, lai tā līdzsvarotos ar augsto intelektu un atradās daži cilvēki, kas uzreiz sajutās vainīgi savā intelekta pārākumā pār garīgumu un metās aizstāvēties ar sāpošām sirsniņām. Dziļi smadzenēs ieurbusies vaina sapziņa tik ļoti sāp, ka cilvēks katru teikumu sajūt kā uz viņu personīgi tēmētu un safantazē , ka viņam uzbrūk. Bija arī manā dzīvē tāds periods, kamēr Evolūcijs neizvilka no tā purva. Visgrūtāk nācās atpazīt sevī šo vainas izjūtu- jo prāts visām negācijām prot atrast "patiesus" iemeslus un viss no ārienes liekas kārtībā.
 
 
http://www.draugiem.lv/group/16028048/?f_tid=3700347