sestdiena, 2015. gada 31. oktobris

Četras jūgas


Hinduismā zināmas četras plaši pazīstamas jūgas. Tās ir:
1.   Satja jūga
2.   Treta jūga (Ramajana)
3.   Dvapara jūga (Mahabarata)
4.   Kali jūga (tagadne)

Satja jūgā cīņa notika starp DIVĀM PASAULĒM (devu/eņģeļu pasauli un asuru pasauli). Asuras, būdamas ļaunums, atradās citā pasaulē.
Treta jūgā cīņa notika starp Ramu un Ravanu. Abi bija katrs savas zemes valdnieks. Cīņa starp DIVĀM VALSTĪM.
Dvapara jūgā cīņa bija starp pandaviem un kauraviem. Abi (labais un sliktais) nāca no VIENAS ĢIMENES.
Pavērojiet, kā ļaunums pietuvojies. No CITAS PASAULES uz DIVĀM ZEMĒM un uz VIENU ĢIMENI.
Kur tad Kali jūgā ir ļaunums?

Tas atrodas mūsu iekšienē. Abi- LABAIS UN ĻAUNAIS MĪT IEKŠIENĒ. Cīņa notiek mūsos. Kas uzvarēs- mūsu iekšējā labestība vai ļaunums?

Pirmais un pēdējais solis garīgajā ceļā


Pirmais un pēdējais solis garīgajā ceļā
Kas ir atmoda? Kā pie tās tikt?
Šrī Kalki AmmaBagavāns:
“Pirmais solis atmodas procesā ir iekšējais veselums. Tas nozīmē-jums pašiem pret sevi un par sevi ir jābūt pilnīgi godīgiem. Nav svarīgi, kas esat. Svarīgi ir tas- vai varat sevī ieskatīties, vai varat konfrontēt sevi? Vai spējat sevi ieraudzīt? Vai spējat būt godīgs? Vai spējat būt patiess pret sevi, ar sevi? Tā kā lielākais cilvēku vairums to nespēj, tad šo pateikt ir daudz vieglāk nekā izdarīt. Cilvēkiem ir bail pašiem no sevis. Jūs nevēlaties to sevī ieraudzīt. Jums gribētos visu iekšējo neglītumu pabāzt zem paklāja. Bet tas nepavisam nepalīdz.

Jums ir jāierauga tas, kas ir jūsu iekšienē. Pirmkārt jau jūs to nemaz nezināt, jo gadiem ilgi esat no visa tā mukuši prom, izvairījušies. Jo patiesībā, ieskatīties sevī ir sāpīgi. Redzēt savas skaudīgās un greizsirdīgās domas, baiļpilnās domas, dusmīgās domas- tas nemaz nav patīkami. Cilvēks visu mūžu bēg no tā. Tā arī ir cilvēka vienīgā problēma. Varbūt tāpēc, ka mēs te jūs mudinām “ieskaties, pagriezies, konfrontē to, skaties tajā” jūs varētu nolemt “labi, pamēģināšu”. Sākumā tas varētu būt pagrūti, bet tad pavisam drīz apjautīsiet, ka tas ir ļoti vilinoši. Patiesībā to redzēt ir ļoti jauki.

Kad ieraugāt savu tumšāko un negatīvāko pusi, tad dīvainā kārtā pārstājat sevi nosodīt un tiesāt. Jo tagad zināt, ka tā ir patiesība un kopā ar šo atziņu nāk prieks, bet prieks pavisam drīz sniegs jums bez-konfliktu iekšējo stāvokli. Ne jau būs pazudusi vai aizgājusi jūsu negatīvā daļa. Ne jau jūs vairs nebūsiet greizsirdīgs, nepaliksiet nekad dusmīgs, jums nebūs baiļu... nē nē nē. Ne par to ir runa. Pirmo reizi dzīvē jūs spēsiet sev pateikt “Jā, es esmu tas; un man par sevi nav kauns. Tā ir patiesība par mani. Es esmu patiess.”

Problēma ir tā, ka jūs neapzināt saturu, kad to apzināt, tad būsiet atmodies. Apzināšanās nenozīmē, ka nu viss beidzies. Apzināšanās ir mērķis, apzināties nozīmē- būt atmodinātam. Nav svarīgi, ko jūs apzināties, vai nu skatoties mākoņos vai kokos, vai kādā cilvēkā, jautājums ir- vai patiešām to redzat? Tiklīdz ieraugāt, tā esat atbrīvots. Tad būs sperts pirmais solis garīgumā. Tas ir arī pēdējais solis. Pēc tam viss notiek automātiski. Nav vajadzīgi nekādi guru. Nav vajadzīgas nekādas mācības. Tas viss notiek automātiski.

Tiklīdz apzināties, tā esat atmodināts. Tajā brīdī esat atmodināts. Ja to pazaudējat, tad nākamajā brīdī tas ir zudis. Augot apziņā, šie periodi kļūst aizvien garāki un ilgāki, un, ja tie joprojām paildzinās, tad tie spēj palikt jūsu būtībā visu laiku.”

Vienotības universitāte
Facebook Saules templis





piektdiena, 2015. gada 30. oktobris

Кульминация 2015 года: Какую реальность вы сотворите

11 ноября нас ждет самый мощный портал этого года.
Догадайтесь, что это значит?
Правильно! Все, что можно вытряхнуть из вас, сейчас ВЫТРЯХИВАЕТСЯ!
Если вы оглянитесь назад, на то, что происходило в 2015 году, вы увидите, что вы:
  • проживали последствия ваших выборов в прошлом,
  • учились видеть Истинное внутри и вокруг себя,
  • очищали свое физическое тело от запертых в нем эмоций и боли.
Более того, вас ВЫНУЖДАЛИ сделать все, чтобы не только вместить свет вашей Души в теле, но и позволить ему сиять
В каждой вашей мысли, слове, действии.
Непростой процесс, согласитесь?
Обратимся к источникам:
В данный момент мы делаем 2 важные вещи: сортируем части себя и нашего прошлого, которые мы возьмем или не возьмем с собой в новый мир, вытягиваем оставшиеся фрагменты души из наших прежних жизней, чтобы ступить в единство целостными, в нашем полном Я.
Приведу метафору, которая лучше всего объяснит происходящее.
Представьте, что вы переезжаете на новое место жительство…
И вам нужно определиться, какие из окружающих вас вещей вы берете с собой.
Что из принадлежащего вам необходимо оставить, т.к. эти вещи больше не соответствуют вашему новому образу жизни?
А что вы возьмете с собой… как напоминание о ваших достижениях или поражениях.
Перебирая личные вещи, перелистывая старые альбомы вы вспоминаете, какими вы были в детстве, в юности, до замужества или рождения ребенка.
И понимаете, что за это время отказались от какой-то важной части вас:
  • Ради ваших близких,
  • Ради любви в отношениях,
  • Ради престижной работы или финансовой стабильности…
Вы чувствуете, что пришло время ВЕРНУТЬ эти отвергнутые части себя… чтобы жить в полную силу!
Как принять отвергнутые части себя
Семинар-трансформация «Танец с Тенью». Получите доступ к ресурсам, скрытым в вашем подсознании!
Что мы имеем?
2 параллельно протекающих процесса: самоопределения и интеграции оказывают сильное воздействие на ваше самочувствие и физическое тело в целом.

Кульминация 2015 года

Мы с вами приближаемся к самому мощному порталу 2015 года — порталу 11:11.
Который по энергетике и силе воздействия очень напоминает декабрь 2012 года.
Это не просто НОВОЕ НАЧАЛО.
Это новая глава вашей жизни, в которую вы ступаете в качестве Осознанного Творца этой Реальности.

Новая глава вашей жизни — 11:11

Каждый из вас по отдельности является частью Большего.
Каждый из вас своими ЛИЧНЫМИ творениями усиливает (или ослабляет) Полотно Реальности для всего человечества.
Начиная с 8 августа Чистая Энергия Творения непривычно высокой вибрации изливается из Центра Галактики.
Кульминация этого потока придется на 11 ноября 2015.
Вы уже находитесь под прессингом этой энергии.
Ваша задача — позволить своему телу перестроиться, чтобы интегрировать этот поток.
Без сопротивления. Без лишних рассуждений.
Просто довериться, что все происходит для вашего Наивысшего Блага.
Какую реальность вы сотворите: Новая глава вашей жизни — 11:11

Как вы ощущаете этот поток на физическом уровне

  • Беспрецедентное очищение. На клеточном уровне ваши физические тела освобождаются от запертых деструктивных энергий.
Любая мыслеформа или убеждение, которые НЕ соответствуют вашей новой реальности, в буквальном смысле ВЫЖИГАЮТСЯ:
  1. Либо через высокую температуру на протяжении нескольких дней,
  2. Либо через ощущение, что каждая клетка вашего тела объята огнем.
Результат горения примерно одинаковый.
Только в первом случае несбалансированные эмоции и энергии глубоко заякорились на уровне физики в теле.
А во втором — управление процессом берут на себя Высшие Планы, от вас же требуется осознать, какие ограничения выжигаются.
  • Мощная загрузка информации. Вы просыпаетесь в полутрансовом состоянии, и вам требуется несколько часов, чтобы вернуться в активный рабочий режим.
Подробнее об этом читайте в статье Коды Света. Как пережить их загрузку.
  • Стирание границ реальности. Кратковременное выпадение из реальности этого мира.
Это могут быть «приветы из прошлого», общение с давно ушедшими людьми, перемещение на линию времени будущего (как будто вы знаете то, что произойдет через несколько месяцев)… завеса тонка как никогда.
При ваших навыках и умениях вы можете считывать то, что недоступно на уровне 3D мира.
Если в последнее время вы начали сомневаться, а все ли с вами в порядке, сообщаю: поход к психиатру можно отложить!
  • Масштабное высвечивание продолжается. Этот процесс мы наблюдаем во всей красоте с середины лета, и сейчас он только усилился.
Вы думали, что давно уже проработали какую-то проблему, а она вдруг вернулась, причем в усиленном виде?
Окружающие вас люди начинают с огромным преувеличением зеркалить ваши слабости или недостаточную квалификацию?
Если мы вновь обратимся к метафоре с переездом, вам будет проще понять, зачем и что вам высвечивают.
Новый дом. Новая обстановка. Новая техника.
Предполагается, что на новом месте вы будете чувствовать себя удобнее и комфортнее.
А вы пытаетесь в новый интерьер «впихнуть» диван, доставшийся вам от родителей… еще рабочий, но уже обшарпанный и латанный не один раз )
Вы еще можете не видеть/не знать, что вас ожидает в новой реальности…
Однако из вас уже ВЫТРЯХИВАЮТ все, что не впишется в новый ландшафт.
На эмоциональном, ментальном, физическом и даже духовном уровне.
Лучшее лекарство: увидеть, что конкретно вам высвечивают, и ПРИНЯТЬ это как данность.
Чем больше вы будете сопротивляться, тем сложнее вам будет соответствовать новой реальности.
  • Ощущение Всесильности. Пусть кратковременное, но оно есть.
Говорят, что человек использует только 10% возможностей мозга.
95% ДНК человека считается мусорной.
Эти же данные применимы и к внутренней СИЛЕ, которой обладает любой человек.
Вы можете «слышать» отголосок всего своего МОГУЩЕСТВА Человека-Творца. И каждый такой момент достоен празднования.
Заметьте: Празднования. А не сожаления, почему вы так редко это чувствуете?!
Как бы вы не относились к тому, что разворачивается сейчас на разных планах бытия, помните:
Это ваш рубеж. Ваш вызов. Ваш экзамен на знак качества.
На чем вы сейчас сосредоточите ваше внимание, то и получите сторицей в ближайшей перспективе!
Может, пора расставить правильные приоритеты и сменить фокус?
 
P.S. Для сонастройки с Космическим Потоком Творения, предлагаю включить это видео на полный экран и максимальный звук:

http://kluchimasterstva.ru/kakuyu-realnost-sotvorite

The Arcturians- Synchronization of Lighthouses, Rays and Flames Uniting. October 29,2015.

The grids have balanced at a higher frequency than expected and are stable and prepared for the next incoming Evolutionary Wave from Source (11:11), to assist in this magnificent Shift of Ages.
As per Natural Law, the Principle of Rhythm is constant in this Universe.
There will always be “another” incoming wave.

In increasing evolutionary, (ascension) cycles, they speed up to assist creation and as frequency increases, they become closer together.
DNA evolution requires intensifying photonic Light blasts to cause genetic changes.
Each wave affects ALL Beings differently, since each life has its own particular DNA and energy signature and their own personal ability to take in The Light.

An energetic body can only absorb the most it can absorb FOR itself (without “blowing” itself up to extinction), it constantly balances energy intake and output.
The more energy one can hold, the more energy one will access,assimilate and integrate for conscious expansion, the more one will expand and be ABLE to expand.

The forerunners take the “brunt” of these energetic waves, as they anchor and assimilate and transmute the incoming higher vibrational energies into their inner grids first to make them accessible to All outside grids.
They are also physically affected first, as the high frequency energies affect their energetic bodies and DNA first and strongest.
Each forerunner makes this conscious CHOICE to transmute incoming energies.
As inner grids are cleared individually in between energy peaks, outside grids shift to reflect the frequency of the human collective.
The world as it is “seen” by ALL changes.

Not ALL can “see” it however.
Some souls will experience this shift never consciously knowing what is happening.
This is an option available on this free will universe.
New realities anchor in and reflect the new frequencies in the inner grids while YOU sleep.
You literally wake up every morning to a new world.
It changes during your day, at highest connection you are in the higher realms, higher timelines.
As your vibration lowers, you access lower frequency timelines.

Look to the skies, they mirror your frequency.
At the peak of the incoming energies, Forerunners not longer function as individuals , but in Oneness as the Heart Collective, consciously in unity to assist in this Planetary Shift.
After each energy spike, they return to their personal process of releasing individual density and increasing their personal frequency in preparation for the following incoming wave.
This is so the highest possible incoming frequency is anchored by each one of the forerunners.

Ask for these shift to occur with EASE AND GRACE.
Set the INTENT from your Heart that ALL that happens is for the highest good of ALL.

As the energies NOW begin to once again increase in frequency across all grids, the forerunners are beginning to step away from their 3d matrix grid work once again and begin to vibrationally rise and hold to the new highest possible anchoring point of their personal self.
This is in preparation to anchor in the incoming energies which will align with the 11:11 portal, and are once again approaching Earth.

The higher point you reach UP from, the higher you will reach and anchor.
Once that new peak is reached, the forerunners begin the process of releasing density so a new frequency can be anchored within and they can level up to the new frequency.
It is a stair step process.

The incoming energies of the 11:11 portal will once again align to cosmic,galactic and planetary energies to assist in the expansion of new timelines and the expansion of ALL.
Humans are hugely affected, for they are out of alignment with the natural laws of the universe.

This is a very strong energetic wave which manifests itself in the 1111 alignment.
Magnetically, the strongest number sequence to assist in global awakening.
Each forerunner has now fully anchored in and the linking up process one to another has begun.

Up until this moment in the NOW, individual forerunners have been finishing the process of releasing all personal programming and karmic loops and separating from the 3d matrix.
Now that the Forerunners are fully anchored in to the higher vibrational grids, they begin to energetically come together with members of their original Soul Group.

Soul Families are coming together across ALL grids to begin their chosen purpose and missions to assist in this transition.
As more Lighthouses Unite, their Light expands and catalysts more and more souls around them.

The Heart Collective is beginning to act as one in perfect union, to act as ONE force when needed.
They have the ability to balance and transmute any organic and nonorganic energy not for the highest good of ALL, and shift any outside interference.
This allows for the Heart Collective and work as ONE with the elements and the elementals in which ever way is needed to assist in the clearing process of All across all grids.

THIS includes weather manipulation, as was a recent experience.
The next step in the process of physical unity for the Heart Collective is HERE.
The physical manifestation of soul families coming together to begin forming new ways of Being on this Earth.
Forming communities.
Uniting.
Carrying out their chosen missions.

Souls enter your universe through different galactic portals, gateways.
The arcturian gateway(corridor), is one of many of them.
Coming direct from Source, the step down process begins in the higher realms.
Not all souls have been in physicality, the process of lowering vibration and separating from Source has to be balanced and level.
Like ascension cannot be rushed or the physical vessel will perish, it is the same with descension.

To lower their vibration,Souls separate into color rays to incarnate on this earth.
Pure White Light of Source is too strong to be maintained within an organic vessel, it would make said vessel explode as the vibration is too high.
They begin the energetic step down process as they enter our universe and they separate into their chosen Color Rays.
From there they separate into gender.

Each color frequency has a particular task it wishes to accomplish, a purpose.
(the green Ray((heart chakra))for example is the ray of Healing)
As all 7 Rays come together they no longer radiate as separate Rays, but as The White Light.
This is all part of the unification and returning to Source .

Soul groups chose their purpose and missions in the higher realms with very specific purpose for their individual experience and as a global group experience.
In turn each group has a specific experience they want to create for the earth.
Specific timelines to anchor and cocreate.

Individual Souls incarnate in all different ways.
As this universe is a duality universe(The Principle of Gender), souls also incarnate in chosen genders.
The separation of the divine feminine and divine masculine.

Twin Souls, (who have chosen to unite in the physical,) are now coming together and anchoring sacred timelines, Hiero gamos, divine marriages.
The relationship between man and woman has been severely skewed and altered in the 3d matrix.
The original blueprint of sacred marriages is being returned to its pure state, healed and anchored.
When twin souls come together they are uniting to prepare to ascend to the higher vibrations together physically.
This is now an option as souls no longer need to die change realities.

They anchor in twin soul energies, again a choice.                                                                               One soul unified Within and Without, yet walking in separate gender.                                                    These are the twin flames.
By being together in the physical they become great Lighthouses, anchoring in by their physical love the Hiero gamos energies into all grids.
By anchoring their timeline, they make the divine marriage experience available to all who wish it.                                                         They also walk in complete service, at global level, individually and together.

Some twin souls used to choose to not reincarnate together,one soul stayed in the higher realms to assist the other.
Many are now uniting also through the process of walk ins.
The one twin that had stayed behind is physically joining the other, now that individual ascension has occurred for the originally incarnated twin.
Together they will exit this dimension when their work is done.

The options of how to experience this next stage of the Shift are endless.
For the forerunners the days of being “alone” are over.
(Unless they choose that particular experience.)
Soul families are coming together as One.
Returning to Oneness, to Source.

This is the next stage, the future for the forerunners, the next stage of the mission.
Building families and experiencing new ways of community and communion.

As more forerunners ascend, their sense of time is lost.                                                                              In the higher dimensions time does not exist.
It is a 3d concept.
Everything happens in the NOW.
Time collapses and is no longer a concept as each soul begins to adjust to the multidimensional experience of Oneness and the higher dimensions.

“Past” timelines and “future” timelines are all occurring at the SAME time.
You, (your consciousness), are living in the Now.

In this Now you have already lived the past and it has ended.                                                                  You have already accomplished what you wished to accomplish to in your future.
Aspects of you are living in that past,and aspects of you are living in the future.
This is how a soul fragments its consciousness.
These are the timelines that you are now collapsing.
This is why outside interference attempts to keep souls from being in the now, so they can syphon energy from lower vibrational timelines, life experiences in the “past” or “future”.

Your goal is to live in “your” heaven- not someone else’s.
As you get closer to zero time, awareness of all times and aspect of self becomes conscious.
This can get confusing until discernment of energies is mastered and understood.

Therefore you “feel” something that will happen to you, a premonition, because you are connecting to the future you that has already experienced it as time shortens and collapses.
Also it is common to be in an experience and all of the sudden remember that you dreamed it the night before.
Eventually there will no longer be past or future timelines once all soul fragmentation is reversed, and timelines collapse and you become one.

Once a soul accesses and heals an aspect of itself in another timeline, that timeline collapses.                  All the lessons and experiences return to you and you also acquire all the tools and gifts of that You.             AND you picked that experience so you could acquire that experience to assist YOU in THIS timeline.     You planned it so you could have it in this NOW. (You did it to yourself.)
Those timelines are creations that have been experienced, they must be released to access new creation timelines.
There will only be ONE timeline, one aspect of you creating your experience as you continue your ascension.
The goal of each creator is to create new ascension timelines in this Now, not affected or manipulated by past or future timelines.
This is complete creation, flowing fully from WITHIN  with no outside interfere.

This is what awaits all the forerunners that have chosen to expand and ascend.
Full power of creation surrounded by soul family.
No longer feeling alien in an alien world.

In the past you never felt at home on this planet, you were never meant to as your frequency did not match the 3d matrix.                                                                                                                              You came in a “spiritual catalyst.”                                                                                                               But now, disconnected from the third dimension, your frequency feels unified, whole.
WELCOME HOME.
We rejoice in your Homecoming.
We are the Arcturians.
Reach out if you feel called from Within to connect with Us.
We are here In Service for You.
This is what brings us joy.
Always.
Our Heart is full of Love for you, you are our family, we are yours.
We are All One.

*From the Arcturian Aspect of Myself, I bring you blessings.                                                                        In deep gratitude and In Service from my Heart.
I share my heart and love with ALL.

Follow your Heart❤️ Shine Your Light
Maria (lightlover1964)https://lightlover1964.wordpress.com

https://lightlover1964.wordpress.com/2015/10/29/the-arcturians-synchronization-of-lighthouses-rays-and-flames-uniting-october-292015/

Spēja mīlēt ir atkarīga no…

 
 
Spēja mīlēt ir atkarīga no mūsu varēšanas atbrīvoties no narcisma un grēcīgās pieķeršanās mātei un savam klanam; tā atkarīga no mūsu spējām augt, radoši orientēt mūsu attiecības ar pasauli un sevi.

Šim atbrīvošanās, piedzimšanas, pamošanās procesam kā obligāts nosacījums nepieciešama viena īpašība – ticība. Mīlas mākslas praktiskai apgūšanai nepieciešama ticības praktiska apgūšana.

Kas ir ticība? Vai šai ticībai noteikti jābūt ticībai Dievam vai reliģiskām mācībām? Vai ticība nepieciešamības dēļ ir pretsta­tīta jeb šķirta no saprāta un racionālās domāšanas? Pat lai sāktu izprast ticības jautājumu, jums jāprot atšķirt racionālo ticību no iracionālās. Ar iracionālu ticību es saprotu ticību (cilvēkam vai idejai), kas balstās uz jūsu padevību iracionālai varai. Racionālā ticība, tieši pretēji, ir pārliecība, kura sakņojas jūsu paša domu vai jūtu pieredzē. Racionālā ticība primāri nav ticība kaut kam, bet to raksturo tādas īpašības kā nelokāmība un stingrība, kas piemīt mūsu pārliecībai. Ticība ir vairāk rakstura īpašība, kas caurstrāvo visu personību, nevis kāda viena īpaša ticība.
 
Racionālā ticība sakņojas radošā intelektuālā un emocionālā darbībā. Racionālajā domāšanā, kurā, kā uzskata, ticībai nav vietas, svarīga loma ir ierādīta racionālajai ticībai. Piemēram, kā zinātnieks nonāk pie jauna atklājuma? Vai gan viņš taisa ekspe­rimentu pēc eksperimenta, vāc faktu pie fakta, neiztēlojoties, ko viņš cer atrast? Reti kad kādā nozarē šādā veidā ir veikts patiesi nozīmīgs atklājums. Pie svarīgiem secinājumiem cilvēki nav no­nākuši arī tad, ja dzinuši pēdas vienīgi savai fantāzijai. Radošs domāšanas process jebkurā cilvēciskas uzdrošināšanās jomā bieži sākas ar to, ko varētu saukt par “racionālo iztēli”, kas ir pamatīgu iepriekšēju studiju, pārdomu un vērojumu rezultāts. Ja zinātniekam izdodas savākt pietiekami daudz faktu vai izstrādāt matemātisku formulu, kas piešķir viņa sākotnējam iztēles auglim maksimālu ticamību, var apgalvot, ka viņš ir nonācis pie izmēģinājuma hipotēzes. Šis hipotēzes rūpīga ana­līze, lai pamanītu kādus aplinku norādījumus, un apstiprinošo datu vākšana noved pie vēl precīzākas hipotēzes un galu galā, iespējams, pie tās iekļaušanas visaptverošā teorijā.
 
Zinātnes vēsture ir bagāta ar tādiem piemēriem, kuros pausta ticība prātam un patiesības vīzijām. Koperniks, Keplers, Galilejs un Ņūtons – viņi visi bija pārņemti ar nesatricināmu ticību prātam. Par to Bruno tika sadedzināts uz sārta, bet Spinozu izraidīja no baznīcas. Ticība ir nepieciešama uz katra soļa, sākot ar racionālās iztēles jēdzienu un beidzot ar teorijas formu­lēšanu: ticība iztēlei kā racionāli pastāvošam mērķim, kuram jāseko, ticība hipotēzei kā iespējamam un ticamam priekšliku­mam un ticība galīgajai teorijai, vismaz tik ilgi, kamēr nav sa­sniegta vispārēja vienprātība par tās pamatotību. Šī ticība sakņojas jūsu paša pieredzē, paļāvībā uz savas domas spēku, novērošanas un spriešanas spējām. Iracionālā ticība kaut ko pieņem par patiesu vienīgi tāpēc, ka tā apgalvo kāda autoritāte vai vairākums, racionālā ticība sakņojas neatkarīgā pārliecībā, kas izriet no jūsu paša auglīgajiem novērojumiem un domāša­nas, par spīti vairākuma viedoklim.
 
Doma un spriedums nav vienīgā pieredzes joma, kurā iz­paužas racionālā ticība. Cilvēcisko attiecību jomā ticība ir jebku­ras vērā ņemamas draudzības vai mīlestības nepieciešama vēr­tība. “Ticēt” otram cilvēkam nozīmē paļauties uz viņa uzticību, uz viņa pamatattieksmju, personības kodola, mīlestības patstā­vību. Es negribu teikt, ka cilvēks nedrīkst mainīt savus uzska­tus, bet gan to, ka viņa pamatmotīvi paliek nemainīgi; ka, pie­mēram, viņa nopietnā attieksme pret dzīvi un cilvēciskā paš­cieņa ir tā viņa sastāvdaļa, kas nepakļaujas izmaiņām.
 
Tādā pašā veidā mēs ticam paši sev. Mēs apzināmies, ka pastāv kāds Es, kāds kodols mūsu personībā, kurš ir nemainīgs un turpina eksistēt visā mūsu dzīves laikā, par spīti mainīgiem apstākļiem un zināmam izmaiņām mūsu uzskatos un jutas. Šis ir tas kodols, kurš ir vārda Es realitāte un uz kuru balstās mūsu pārliecība par savu identitāti. Ja mēs neticam sava Es pastāvēša­nai, tiek apdraudēta mūsu personības izjūta un mēs kļūstam atkarīgi no citiem cilvēkiem, kuru vērtējums rezultātā kļūst par pamatu mūsu personības izjūtai. Tikai tāds cilvēks, kas tic pats sev, var būt uzticams citiem, jo tikai viņš var būt drošs, ka nā­kotnē viņš būs tāds pats kā šodien un tāpēc domās un rīkosies tā, kā viņš to darītu šodien. Ticība sev nozīmē mūsu spējas ap­solīt, un, kā teicis Nīče, tā kā cilvēku var pazīt pēc viņa spējām apsolīt, ticība ir viens no cilvēces eksistences nosacījumiem. Runājot par mīlestību, svarīga ir ticība savai mīlestībai, tās spē­jai izraisīt mīlestību pārējos un tās uzticamībai.
 
Ticība cilvēkam var nozīmēt arī ticību citu spējām. Vis­primitīvākajā formā šī ticība pastāv kā mātes ticība savam jaunpiedzimušajam zīdainim – ka viņš dzīvos, augs, staigās un runās. Taču bērna attīstība šajā ziņā notiek tik normāli, ka tās gaidīšanas procesā ticība, šķiet, nav nepieciešama. Citādi ir ar tām potencēm, kuras var nerealizēties, – bērna spēja mīlēt, būt laimīgam, izmantot saprātu un vēl citas specifiskākas spējas – mākslinieciskie talanti u. c. Tās ir sēklas, kuras aug un kļūst redzamas tad, kad ir radīti attiecīgie nosacījumi to attīstībai, bet tās var sastingt, ja šo nosacījumu nav.

Viens no būtiskākajiem nosacījumiem – lai cilvēks, kuram ir svarīga loma bērna dzīvē, ticētu šīm potencēm. Šīs ticības klātbūtne parāda izglītošanas un manipulācijas atšķirību. Izglī­tošana nozīmē palīdzēt bērnam apjēgt savas iespējas. Audzi­nāšanai pretēja ir manipulācija, kas balstīta uz ticības trūkumu bērna iespēju izaugsmei un uz pārliecību, ka bērns rīkosies pareizi vienīgi tad, kad pieaugušie ieliks viņa veļamo un no­māks to, kas šķiet nevēlams. Nav nepieciešams ticēt robotam, jo arī tajā nav dzīvības.
 
Ticība citiem cilvēkiem sasniedz savu kulmināciju ticībā cilvēcei. Rietumu pasaulē šī ticība izpaudās ar jūdaisma un kristietības reliģiskās valodas palīdzību, bet laicīgajā pasaulē tā savu spēcīgāko izpausmi radusi pēdējo simt piecdesmit gadu humānisma politiskajās un sociālajās idejās. Tāpat kā ticība bērnam, tā balstās uz domu, ka cilvēkam piemīt spējas, ar kuru palīdzību, pastāvot attiecīgiem nosacījumiem, viņam izdotos radīt tādu sabiedrisku iekārtu, kurā valdītu vienlīdzības, taisnī­bas un mīlestības principi. Cilvēks vēl nav radījis tādu iekārtu, tāpēc apgalvojumam, ka viņš to spēj izdarīt, ir nepieciešama ticība. Tāpat kā visu veidu racionālā ticība, arī šī nav ilgu pilna sapņošana, bet gan ticība, kas balstīta uz cilvēces pagātnes sa­sniegumu liecībām un katra indivīda iekšējo pieredzi, uz perso­niskiem prāta un mīlestības pārdzīvojumiem.
 
Iracionālā ticība sakņojas padevībā tādai varai, kura tiek uz­tverta kā ārkārtīgi spēcīga, visu zinoša un visu varoša, tā sakņo­jas savas varenības un spēka noliegumā, bet racionāla ticība balstās uz pretēju pieredzi. Mēs ticam kādai domai tāpēc, ka tā ir mūsu pašu novērojumu un domāšanas rezultāts. Mēs ticam savējām, citu cilvēku un visas cilvēces iespējām tāpēc un tikai tiktāl, ciktāl mēs esam izbaudījuši paši sava spēka vairošanos, augšanas realitāti sevī, paši sava saprāta varu un mīlestības spēku. Racionālās ticības pamats ir produktivitāte; dzīvot saskaņā ar savu ticību nozīmē dzīvot produktīvi. No tā izriet, ka pakļau­šanās varai (kundzības nozīmē) un varas izmantošana ir pretstats ticībai. Pakļaušanās varai, kas eksistē, ir tas pats, kas neticība to spēju augšanai, kuras vēl ir neapjaustas. Tā ir nākot­nes paredzēšana, kas balstās vienīgi uz acīm redzamo tagadni; bet izrādās, ka tā ir bijusi smaga pārrēķināšanās, absolūti nesaprātīgs un kļūdains cilvēka iespēju un cilvēka izaugsmes novēr­tējums. Nav racionālas ticības varai. Ir pakļaušanās tai vai vēlē­šanās to paturēt tiem, kam šī vara jau pieder. Lai gan daudziem šķiet, ka vara ir visreālākā no visām lietām, cilvēces attīstības vēsture ir pierādījusi, ka tas ir visnepastāvīgākais no visiem cilvēces sasniegumiem. Pateicoties tam, ka ticība un vara viena otru izslēdz, visas reliģijas un politiskās sistēmas, kuras sākot­nēji ir balstījušās uz racionālo ticību, top amorālas un galu galā zaudē savu spēku, ja tās paļaujas uz varu vai apvienojas ar to.

Ticībai vajadzīga drosme, spēja riskēt, pat gatavība izciest sāpes un vilšanos. Tas, kas uzskata, ka drošība un paļāvība ir dzīves primārie nosacījumi, nespēj ticēt; tas, kas sevi iesloga aiz­sardzības sistēmā, kur atturība un īpašums ir viņa drošības līdzekļi, pats sevi padara par cietumnieku. Lai tiktu mīlēts un lai mīlētu, ir vajadzīga drosme, drosme novērtēt zināmas vērtības kā ārkārtīgi svarīgas – tad saņemties un likt uz spēles visu pret šīm vērtībām.

Šī drosme ļoti atšķiras no tās drosmes, par kuru izteicās sla­venais lielībnieks Musolīni savā devīzē “dzīvot bīstami”. Viņa drosme bija nihilisma drosme. Tā sakņojās iznīcinošā attieksmē pret dzīvi, vēlmē aizsviest dzīvi prom, jo viņš nebija spējīgs to mīlēt. Izmisuma drosme ir pretstats mīlestības drosmei, tāpat kā ticība varai ir pretstatā dzīves ticībai.

Vai ir iespējams kaut kādā veidā lietot ticību un drosmi? Jā, ticība ir lietojama jebkurā brīdī. Ticība ir nepieciešama, lai uzau­dzinātu bērnu; ticība ir nepieciešama, lai aizmigtu; ticība ir nepieciešama, uzsākot jebkuru darbu. Taču mēs visi esam piera­duši pie šīs ticības. Ja kādam tās nav, viņš cieš no pārmērīgām rūpēm par savu bērnu, no bezmiega vai no nespējas veikt jeb­kādu radošu darbu; vai arī viņš ir aizdomīgs un izvairās no jebkādām tuvākām attiecībām vai grūtsirdīgs, vai nespēj izdomāt nekādus tālejošākus plānus.  Turēties pie saviem spriedumiem par kādu cilvēku, pat ja tos šķietami atspēko sabiedrības uzskati vai kādi neparedzēti apstākļi, turēties pie sa­vas pārliecības, kaut arī tā ir nepopulāra, — tas prasa ticību un drosmi. Ticība un drosme ir vajadzīga, lai uztvertu dzīves grū­tības, šķēršļus un bēdas kā izaicinājumu, kuru pārvarot mēs kļūstam stiprāki, nevis kā pelnītu sodu, kuram nevajadzēja skart mūs.

Ticības un drosmes lietošana sākas ar ikdienas sīkumiem. Vispirms ir jāpavēro, kur un kad jūs pazaudējāt ticību, jāpārlūko visas racionālās metodes, kuras tiek izmantotas, lai apslēptu šo ticības zudumu, ir jāsaprot, kad jūs rīkojaties gļēvi, un atkal — ar kādu paņēmienu jūs pārvarat šādu situāciju. Ir jāsaprot, kā jūs kļūstat vājāks katru reizi, kad jūs nododat ticību, un kā pavairots vājums ved pie jaunas nodevības un tā aizvien, kā ap­burtā lokā. Tālāk jūs sapratīsit arī to, ka, lai gan apzināti jūs baidāties no tā, ka jūs nemīl, īstās, kaut arī parasti neapzinātās bailes ir bailes mīlēt. Mīlēt nozīmē uzticēties bez garantijām, atdot sevi pilnīgi, cerot, ka mūsu mīlestība izraisīs pretmīlu iemīļotajā cilvēkā. Mīlestība ir ticības akts, un, kam ir vāja ticība, tam ir arī vāja mīlestība. Vai kāds var pateikt par ticības lietojumu vēl ko vairāk? Kāds varbūt varētu; ja es būtu dzejnieks vai sprediķo-tājs, es varētu pamēģināt. Bet, tā kā es neesmu ne viens, ne otrs, es pat nedrīkstu mēģināt teikt kaut ko vairāk par ticības lieto­jumu, taču es esmu pārliecināts, ka ikviens, kas ir patiesi ieinteresēts, spēj iemācīties ticēt, tāpat kā bērns iemācās staigāt.

Vēl par kādu attieksmi, kura nepieciešama mīlestības māk­slas praksei un kura līdz šim tikusi pieminēta bez tālākiem pa­skaidrojumiem, vajadzētu pārrunāt sīkāk, jo mīlestības praksē tai ir būtiska nozīme, proti, par aktivitāti. Es jau iepriekš minēju, ka ar šo aktivitāti jāsaprot nevis “kaut kā darīšana”, bet iekšēja aktivitāte, jūsu spēju produktīvs lietojums. Mīlestība ir aktivi­tāte; ja es mīlu, es pastāvīgi esmu aktīvas intereses stāvoklī attiecībā pret mīļoto cilvēku, bet ne tikai pret viņu. Es vairs nespēšu aktīvi saistīt sevi ar mīļoto cilvēku, ja es būšu slinks, ja es pa­stāvīgi nebūšu zinošs, modrs un aktīvs. Miegs ir vienīgais pie­ņemamais stāvoklis bezdarbībai; nomoda stāvoklī slinkums ne­drīkst rast sev vietu. Ļoti daudzi cilvēki šodien ir paradoksālā situācijā — viņi ir pa pusei aizmiguši, būdami nomodā, un pa pusei pamodušies, kad viņi guļ vai vēlas gulēt. Pilnīgs nomoda stāvoklis ir nosacījums tam, lai jūs netiktu traucēts vai lai jūs nebūtu par traucēkli, un, patiešām netraucēt vai netikt traucē­tam ir viens no galvenajiem mīlestības nosacījumiem. Būt aktī­vam domās, jūtās, ar acīm un ausīm visu cauru dienu, izvairīties no iekšēja slinkuma — vai tas izpaustos kā uzmanīga klausīša­nās, mantas krāšana vai atklāta laika tērēšana — tas ir obligāts nosacījums mīlas mākslas praksei. Ir maldīgi ticēt iedomām, ka jūs varēsit sadalīt dzīvi tā, lai spētu būt ražīgs mīlas laukā un ne­ražīgs visos citos laukos. Produktivitāte nepieļauj šādu darba dalīšanu. Mīlestības spējām nepieciešams intensīvs nomoda stā­voklis, iedvesmas pilna vitalitāte, kas var rasties vienīgi kā ra­došas un aktīvas orientācijas rezultāts daudzās citās dzīves jo­mās. Ja jūs neesat radošs citās jomās, jūs neesat radošs arī mī­lestībā.

Runājot par mīlas mākslu, nevar aprobežoties vienīgi ar to, ka tiek apgūtas un pilnveidotas tās personiskās īpašības un attieksmes, kuras aprakstītas šajā nodaļā. Tā ir nesaraujami sais­tīta ar sociālo jomu. Ja mīlēt nozīmē izturēties ar mīlestību pret visiem, ja mīlestība ir rakstura iezīme, tai noteikti jāizpaužas jūsu attiecībās ne vien ar jūsu ģimeni un draugiem, bet arī ar tiem cilvēkiem, ar kuriem jūs saskaraties savā darbā, lietišķos darījumos, savā profesijā. Mīlestība sev un mīlestība citiem ne­atzīst savstarpēju “darba dalīšanu”. Gluži otrādi, otrās esamība ir nosacījums pirmās esamībai. Uztvert šo apgalvojumu no­pietni nozīmē patiešām radikāli izmainīt jūsu sabiedriskās attiecības salīdzinājuma ar jau pierastajam. Lai gan ar vardu plūdiem tiek apliecināts reliģiskais mīlestības ideāls uz savu tuvāko, patiesībā mūsu attiecības nosaka labākajā gadījumā godīguma princips. Godīgums nozīmē nekrāpt un neblēdīties savstarpējā preču un pakalpojumu apmaiņā. “Es dodu tev tik­pat, cik tu dod man” — gan materiālajā izteiksmē, gan mīlestībā tāds ir kapitālistiskās pasaules valdošais ētikas princips. Var pat apgalvot, ka godīguma ētikas attīstība ir kapitālistiskās sabie­drības īpašs ieguldījums ētikā.

Šā fakta iemesli meklējami pašā kapitālisma sabiedrības raksturā. Pirmskapitālistiskajās sabiedrībās preču apmaiņu dik­tēja vai nu tiešais spēks, tradīcijas, vai arī mīlestības un draudzī­bas personiskās saites. Kapitālismā visu noteicošais spēks ir maiņas tirgus. Vai mēs runājam par preču tirgu, darba tirgu vai pakalpojumu tirgu, katrs cilvēks maina to, kas viņam ir pārdo­dams, pret to, ko viņš vēlas nopirkt, pastāvot attiecīgajiem tir­gus noteikumiem, nelietojot ne spēku, ne krāpšanos.

Godīguma ētika ļauj sevi sajaukt ar Zelta likuma ētiku. Principu “Darīt citiem tā, kā tu vēlētos, lai viņi dara tev” var skaidrot šādi — “esi godīgs maiņas darījumā ar otru”. Sākotnēji tas tika formulēts kā Bībeles izteiciena “Mīli savu tuvāko kā sevi pašu” populārāks variants. Patiesībā jūdaisma un kristietības brāļu mīlestība ir pilnīgi atšķirīga no godīguma ētikas. Pirmā nozīmē mīlēt savu tuvāko, tas ir, justies atbildīgam par viņu un vienotam ar viņu, bet godīguma ētika nenozīmē justies atbildī­gam un vienotam, tā nozīmē distancēšanos un šķiršanos; tā nozīmē sava tuvākā tiesību cienīšanu, nevis mīlēšanu. Tā nav nejaušība, ka Zelta likums šodien kļuvis par vispopulārāko reli­ģisko principu; tā kā to var izskaidrot ar godīguma ētikas vārdiem, tad tas ir reliģisks princips, kuru katrs saprot un vēlas lietot. Bet mīlestības praksei jāsākas ar prasmi atšķirt godīgumu no mīlestības.

Te tomēr rodas nopietns jautājums. Ja visa mušu sabied­riskā un ekonomiskā organizācija ir balstīta uz to, ka ikviens meklē savu labumu, ja pār visu valda egoisma princips, kuru mīkstina vienīgi godīguma ētikas princips, kā jūs varat nodar­boties ar tirdzniecību, kā jūs varat darboties pastāvošajā sabied­rībā un vienlaikus mīlēt? Vai tad mīlestība nenozīmē atmest visas laicīgās lietas un dalīties ar visnabadzīgākajiem? Šādu jautājumu uzdeva un uz to sniedza radikālu atbildi kristiešu mūki un tādi cilvēki kā Tolstojs, Alberts Šveicers un Simona Veila. Bija vēl arī citi*, kas piekrita uzskatam, ka mūsu sabied­rībā mīlestība un normāla laicīga dzīve ir savā būtībā nesavie­nojamas. Viņi nonāca pie secinājuma, ka runāt par mīlestību šodien nozīmē piedalīties vispārējā krāpšanā; viņi apgalvoja, ka vienīgi moceklis vai vājprātīgais var mīlēt šodienas pasaulē, un tātad visas runas par mīlestību nav nekas cits kā moralizēšana. Šis ļoti cienījamais viedoklis bez grūtībām un racionāli ļauj iz­skaidrot cinismu. Faktiski tas neapšaubāmi piemīt vidusmēra cilvēkam, kas domā: “Es gribētu būt labs kristietis, bet man būs jābadojas, ja es par to domāšu nopietni.” Šī “radikālisma” rezul­tātā rodas morālais nihilisms. Gan “radikālie domātāji”, gan vidusmēra cilvēki ir mīlēt nespējīgi cilvēki, un viņu vienīgā atšķirība ir tā, ka pēdējie to neapzinās, toties pirmie to zināja un saprata šī fakta “vēsturisko nepieciešamību”.

Esmu pārliecināts, ka šī atbilde par mīlestības un “nor­mālas” dzīves absolūtu nesavienojamību ir pareiza tikai ab­straktā nozīmē. Princips, kas ir pamatā kapitālistiskajai sabiedrī­bai, un mīlestības princips ir nesavienojami. Taču mūsdienu sa­biedrība, ja to aplūko konkrēti, ir sarežģīta parādība. Nederīgas preces pārdevējs, piemēram, nevar ekonomiski funkcionēt bez melošanas; prasmīgs strādnieks, ķīmiķis vai fiziķis — var. Līdzīgā veidā fermeri, strādnieki, skolotāji un daudzu citu veidu biznesmeņi var mēģināt praktizēt mīlestību, nezaudējot ekonomiskas funkcionēšanas spējas. Pat ja jūs atzīstat, ka ka­pitālisma princips nav savienojams ar mīlestības principu, jums jāatzīst, ka “kapitālisms” kā tāds ir sarežģīta un pastāvīgi mai­nīga struktūra, kas tomēr pieļauj lielu devu nepakļāvības un personiskas iecietības.

To apgalvojot, es tomēr nedomāju, ka mums vajadzētu ticēt, ka pašreizējā sociālā sistēma turpināsies bezgalīgi, un tajā pašā laikā cerēt, ka piepildīsies brāļu mīlestības ideāls. Cilvēki, kas pastāvošajā sistēmā spēj mīlēt, katrā ziņā ir izņēmums. Nepie­ciešamības dēļ mīlestība mūsdienu Rietumu pasaulē ir blakus parādība. Ne tik daudz tāpēc, ka neskaitāmie darbi neļautu mīlēt, bet tāpēc, ka uz ražošanu orientētās, preču kārās sabiedrī­bas gars ir tāds, pret kuru vienīgi disidents ir spējīgs veiksmīgi aizsargāties. Tiem, kas nopietni uzskata mīlestību par vienīgo racionālo atbildi uz cilvēka eksistences jautājumu, jānonāk pie secinājuma, ka mūsu sabiedriskajā struktūrā ir nepieciešamas nopietnas un būtiskas izmaiņas, ja mīlestībai jākļūst par sabied­risku un nevis dziļi individuālu blakus parādību. Šajā grāmatā varam dot vienīgi mājienu par šādu izmaiņu virzienu. Mūsu sabiedrībā valda direktoru birokrātija, profesionāli politiķi;

cilvēkus virza masu suģestijas spēks, viņu mērķis ir vairāk ražot un vairāk patērēt, tas ir pašmērķis. Visa darbība tiek pakļauta ekonomiskiem mērķiem, līdzekļi ir kļuvuši par mērķiem; cil­vēks ir robots — labi paēdis, labi apģērbies, taču bez mazākās intereses par savu sevišķo cilvēcisko īpašību un funkciju. Ja cilvēkam jābūt spējīgam mīlēt, viņam jāierāda visizcilākā vieta, kas viņam pienākas. Ekonomikas mašīnai jākalpo cilvēkam, nevis otrādi. Viņam jādod iespēja dalīties pieredzē, dalīties darbā, nevis, labākajā gadījumā, dalīt ienākumus. Sabiedrība jāorganizē tā, lai cilvēka draudzīgā, mīlošā daba tiktu nevis šķirta no viņa eksistences sabiedrībā, bet gan vienota ar to. Ja ir taisnība, kā esmu centies pierādīt, ka mīlestība ir vienīgā saprā­tīgā un apmierinošā atbilde uz cilvēka eksistences jautājumu, tad jebkurai sabiedrībai, kura relatīvi izslēdz mīlestības pro­blēmu, laika gaitā jāiet bojā pašai no savām pretrunām ar cilvēka dabas pamatvajadzībām. Patiesi runāt par mīlestību nenozīmē “sprediķot” tā vienkāršā iemesla dēļ, ka tas nozīmē runāt par ārkārtēju un reālu nepieciešamību jebkurā cilvēkā. Tas apstāklis, ka šī nepieciešamība ir bijusi apslēpta, vēl nenozīmē, ka tā nepastāv. Analizēt mīlestības dabu šodien nozīmē atklāt tās vispārējo trūkumu un kritizēt tos sociālos apstākļus, kuri ir atbildīgi par šo trūkumu. Ticība mīlestības kā sociāla, ne tikai individuāla fenomena iespējamībai ir racionāla ticība, kas balstās uz cilvēka dabas dziļākās būtības izpratni.


– Ērihs Fromms (Mīlestības māksla)
……………….
© SIA “J.L.V.”, izdevums latviešu valodā, 2003
© Baiba Jansone, tulkojums latviešu valodā, 1994

 
 

Признаки дисфункциональной семьи

 


  1. Отрицание проблем и поддержание иллюзий.
  2. Вакуум интимности.
  3. Замороженные правила и роли.
  4. Конфликтные взаимоотношения.
  5. Недифферениированность «Я» каждого члена («Если мама сердится, то сердятся все»).
  6. Границы личности либо смешаны, либо наглухо разделены невидимыми стенами.
  7. Все держат секрет семьи, все поддерживают фасад псевдоблагополучия.
  8. Склонность к полярности чувств и суждений.
  9. Закрытость системы.
  10. Абсолютизирование воли, контроля.

агрессияВоспитание в дисфункциональной семье подчиняется определенным правилам. Вот некоторые из них.
  1. Взрослые – хозяева ребенка.
  2. Лишь взрослые определяют, что правильно, что неправильно.
  3. Подразумевается, что ребенок отвечает за гнев взрослых.
  4. Родители держат эмоциональную дистанцию.
  5. Воля ребенка, расцениваемая как упрямство, должна быть сломлена и как можно скорее.
Если следовать этим правилам, то в семье образуются две группы людей – угнетатели (родители), наделенные властью и абсолютным контролем, и угнетаемые (дети).
Угнетаемые не имеют права голоса. В них ценится превыше всего послушание. Задавать вопросы о том, почему надо слушаться всех взрослых, было бы нарушением привил семьи, посягательством на святость власти родителей.
Пристрастие к власти, силе и насилию составляет болезненную (аддиктивную) характеристику дисфункциональной семьи. Насилие само по себе есть пристрастие (аддикция). Дети, перенесшие физическое или сексуальное насилие, выучили урок беспомощности. Рана психической травмы будет давать знать о себе всю жизнь. У таких детей может развиться пристрастие к виктимизаиии. Это болезненное неосознанное стремление попадать в положение жертвы. Они готовы стать рабами (См. вышеописанные типы «Избиваемая жена», «Жена-угодница»).
Чтобы выжить и чувствовать себя в безопасности, ребенок до подросткового возраста верит, что родители хорошие, все правила и предписания родителей заглатывает без критики. Ничто не могло бы разубедить ребенка и том, что родители хорошие.
Правила дисфункциональной семьи Клаудиа Блэк в своей книге «Это никогда со мной не случится» (Black С., 1981) сформулировала предельно кратко. Это правило трех «не»:
  • не говори,
  • не чувствуй,
  • не доверяй.
Дети научаются защищать себя в подобных семьях с помощью встроенных в нас механизмов психологической зашиты (защита Эго). Дети подавляют свои чувства, отрицают то, что происходит, проецируют гнев и ненависть на предметы или на друзей. Создают иллюзию любви и привязанности. Дети идеализируют и минимизируют, затуманивают свои чувства и сознание. И в конце концов могут вообще ничего не чувствовать. Эти же механизмы защиты интенсивно работают у взрослых зависимых и созависимых лиц.
Перечень отрицательных правил и отрицательных заявлений, распространенных в дисфункциональных семьях
созависимость
Выше приведены перечни отрицательных правил и отрицательных заявлений, которые характерны для дисфункциональных семей из книги Уитфилда «Исцеление внутреннего ребенка» (Whitfield Ch.L.,1983).
 
 
 

Тайны славянской азбуки

http://www.galaxysss.ru/category/language/article/2015/10/25/tayny_slavyanskoy_azbuki

ARCHANGEL GABRIEL 2015

ARCHANGEL GABRIEL 2015
 
 
 
October 29, 2015
Beloved Ones,
Let us have discourse on the quality of love known as harmony. Harmony is a prime and natural law of the universe. It is an energy that vibrates within and around all of life in a continuous manner, connecting all living things with each other including the Earth and its kingdoms. It connects life with the constant flow of universal energy and the events that take place. This energy can greatly expand one’s potential to be the change they would like to experience in themselves, within their relationships, and within the collective consciousness of humanity. When an individual focuses on the harmony they desire to experience, they connect to that power until they manifest this state of being and have many harmonious experiences to enrich their life. When they create harmony within self and with others and align harmoniously to the universe, things in their life start falling into place. Assistance comes to them from many unexpected places to help their vision move into manifestation. They receive the helpful and needed information in perfect timing through wonderful coincidences and synchronicities. They feel the rhythm and harmony of the state of universal joy.

Every thought from one’s mind is a communication with the universal mind. The choice as to how one lives their life determines the state of harmony within one’s being. When an individual becomes aware of how they spend their physical and emotional energy, they consciously choose peace, harmony, trust and empowerment in every situation. They make a loving commitment to work together with others in harmony and peace. By aligning with the divine, they are in harmony with its loving intention for their highest good and move into the flow of its blessings. They experience more clarity in all that they do and live a balanced life that is in harmony with self, others and the universe. They train their minds and hearts to immediately send love to everyone they interact with or think about. They give to others without attaching conditions or expecting anything in return. This creates a harmonious balance between what they have given to others and what they receive in return.

There is a harmony, unity, and oneness between every one and every thing; all are bound together by the same divine essence. In harmony of being, life becomes a glorious adventure filled with joy and wonder and brings one a sense of inner peace. Personal moments of harmony occur when one is quiet and relaxed. They are connected to a deep reservoir of stillness and well being where the chattering of their conscious mind ceases and they experience the beauty and grandeur of their environment. This results in a quiet mind which helps them to experience beauty in the current moment instead of thinking thoughts of the past or the future. This practice increases the flow of harmony and peace. The state of harmony connects them with higher spiritual influences which assist them in making changes that are good for all of life everywhere. These harmonious influences facilitate a more rapid personal growth. Experiencing quietness within allows their mind, heart and body to settle into a state of harmony.

Each individual is constantly trying to find the most encompassing harmony in all that they do. Harmony within is grounded in love and respect for one’s self and others. When one has achieved inner harmony, it opens them to a greater discovery of themselves as a fully integrated being that is a part of the whole of life. The state of harmony supports a person to act from a place of authenticity and integrity which allows them to be at peace within their own being. Inner peace within gives them feelings of harmony, tranquility, happiness, goodness, self love, and stability on a consistent basis. Inner peace and harmony entails a deep trust in one’s self, and the world around them. One must believe that they live in a benevolent universe and expect that things will always turn out well. They believe in goodness and have a positive outlook towards everything in their life. They are always true to themselves, to their own unique intelligence and abilities and have a sense of internal security and self confidence which leads them to the experience of inner peace and harmony.

Understanding and maintaining balance within oneself is a gentle movement towards harmony and a sense of deep respect for the natural world. It requires a viewpoint that does not seek to dominate, control or impose ones views on others or upon nature but is tempered by respect and a desire for harmony and compassion for all things. One seeks to celebrate nature and restore the harmony of their planet, their society and each individual who is a part of it. When one’s connection with the divine becomes the inspiration for all that one does, their body becomes the instrument for the direct experience of love, harmony and beauty in this world. They attain the fullness of life which they have been longing for as they follow the guidance and deep inspiration of the still small voice within them. In the pure harmonious depths of their own heart, there is a fountain of truth, love and understanding, and a flow of profound guidance which is far greater than anything that their conscious mind can offer. Their heart readily understands that which their head has been overlooking. In this way, they reunite their mind, heart and body with the divine in a direct experience of love, harmony and beauty. They find enduring peace, satisfaction and joy in their everyday life.

May your inner harmony and happiness guide and inspire you toward experiences of greater love and beauty always.
I AM Archangel Gabriel

2009-2015 Marlene Swetlishoff/Tsu-tana (Soo-tam-ah) Keeper of the Symphonies of Grace
Notice is hereby given that the creation of videos by people other than the author/channel/scribe of any messages from this author/channel/scribe is prohibited.
Permission is given to share this text message on other blogs and websites as long as the text message is posted in its entirety and nothing has been changed, or altered in any way and author/channel/scribe's credit, copyright and live website links are included as the source of the messages.
www.therainbowscribe.com
www.movingintoluminosity.com

http://www.therainbowscribe.com/archangelgabriel2015.htm

 

Perspective very important at this time – Sanat Kumara – 10/27/15

We realize that many of you are feeling the immense pressures from the light codes and the changes in frequency. Each of you is being pushed to your limits as the standards for your normal existence are changing in each moment. Once your form becomes accustomed to the current frequency, you then begin acclimating to the next level. From our perspective we are seeing tremendous growth and are encouraged by the effects each of you in this transition is having upon others. Each ...of you in the flow with your highest aspect, to whatever degree you are able to hold, is acting as a light switch in the dark for those just now ready to begin.

Many of you were accustomed to a lull in between the upgrades, but that is no longer the case. As soon as you have fully adjusted to the next level within your body, physically, mentally, and esoterically, you then begin the next stage.

Perspective very important at this time – Sanat Kumara – 10/27/15


 
enlightenment
I come to you today with a brief message about the progress all of you are making. We realize that many of you are feeling the immense pressures from the light codes and the changes in frequency. Each of you is being pushed to your limits as the standards for your normal existence are changing in each moment. Once your form becomes accustomed to the current frequency, you then begin acclimating to the next level. From our perspective we are seeing tremendous growth and are encouraged by the effects each of you in this transition is having upon others. Each of you in the flow with your highest aspect, to whatever degree you are able to hold, is acting as a light switch in the dark for those just now ready to begin.

Many of you were accustomed to a lull in between the upgrades, but that is no longer the case. As soon as you have fully adjusted to the next level within your body, physically, mentally, and esoterically, you then begin the next stage. This was agreed upon collectively as each of your soul sources are anxious for these changes to take place so that they may merge completely with you. Each phase includes a restructuring of beliefs, the clearing of density, and then the upgrade to your physical form, your chakra system and accompanying blue prints. Some of you move through these changes very quickly with little resistance, while others may become stuck in a particular part of an upgrade. All parts musts must reach a certain frequency in order for the whole to move forward. When you are not in sync you may experience a sense of disconnection, a void, even confusion. Allow yourself the time needed to complete the current transition without going into fear that you have done something wrong. Look instead, to see proactively where you may be resisting. For some of you, it is your thoughts and behaviors. What patterns are you observing that no longer serve you. For others it is the inability to allow the body the time to process the upgrades easily through sleep and contemplation.  Not honoring the body’s needs will slow the process considerably. For others it is a resistance of the will, the inability to accept the soul source’s path.

You are being asked in each moment to examine what your thoughts are regarding each phase. It is indeed your thoughts that are the biggest contributing factor to how quickly you move through this process.  For it is even your thoughts regarding your physical needs that can cause resistance. What do you tell yourself when your body requires more rest than normal? Part of your mission on earth is to master your thoughts, your vibration; your frequency so that you can move through all of life with ease. Once you are aware of the impacts of your internal dialog and the programming that is responsible for those beliefs and thoughts, you will be able to rewrite the program and stop the dialog. The first step is awareness into how you have limited yourself and how this limitation is exhibited in your creation, your hologram.

What are your beliefs regarding this process? Do you broach each moment, each change with joy as you know the desired outcome or do you look upon each change with trepidation and fear? Has this fear, this suffering become part of your new identity as you work to rid yourself of other identities you have created in your lifetime? You must understand that you have agreed and have in fact earned the right to go through this incredible time but how you go through it is completely up to you. The outcome will be the same if you spend your days in joy or if you spend your days overcome by misery. Your thoughts and beliefs are clues to show you what you are holding on to, what you are resisting, and what is not in alignment with your soul. When you are not in sync this will be exhibited in your outer world. When you are moving in the flow with your highest aspect you will see this reflected in the world around you as well. You will be able to see the changes taking place in others, the growth, and you will feel a hope for the future. When you are not in this flow, you will see an outer world that is resistant to change, resistant to seeing the incredible possibilities that your world offers. When you see this, are you able to see this as a reflection of a similar belief in you?

Write down your thoughts, your feelings, and your experiences. These serve as a way to categorize your experience so that you may see predominating themes that are permeating your world. From this position you will be able to examine where the programming, beliefs began and rewrite them.  It also gives you the opportunity for guidance to work through you and give you support. When you look back upon your musings you will also be able to see your growth. We assure you that you will be amazed at how your perceptions have changed as you learn to live from your heart center more and more.

With our deepest admiration for your forward progress,
Sanat

Personal conversation with Sanat:
Me: I was at the store the other day with my husband and this intense pain nailed me behind my left eye. My husband looked at me and says “What’s wrong?” Normally I would say that I had a headache, but for some reason I said “nothing” and then told myself that it was just an upgrade and that it would pass. AND IT DID! Really fast, within 5 minutes it passed. I told a friend who tried it when a pain hit her hip and it worked for her. So if I had said “I have a headache, would it have lasted?”

Sanat: Yes, it would have stayed as you would have claimed it and moved it into the category of programming that speaks of long lasting pain. Speaking the words that it is an upgrade and that it will pass, makes it so. You are also able to then see the benefit of the pain, that it was not present to cause you harm, but to help you to achieve your goal.

Me: There was an intense energy day and I was told that a galactic wave had come in that was designed to break up and end timelines that no longer serve us. This contributed to people feeling that they had “fallen” into the 3rd dimension again and done something wrong.

I then had a reading with someone who was experiencing this and she was told to look at moments like this as not “falling” or going backwards but as a rescue mission. That she was rescuing aspects of her that were still resonating with 3rd dimensional concepts and beliefs.

Sanat: This is a wonderful way to look at this part of the ascension process. It frames it in a positive light in a proactive way that allows one to see the intense work that is taking place in every moment. It is how you look at things that will denote how quickly you move through them. It is important to understand that all that you are experiencing is in your highest good even if you are not able to understand what or why things are happening.

Me: Others have experienced interesting dreams in lucid moments and in sleep of themselves but with vastly different lives and experiences. Are these also the collapsing of timelines that no longer serve?
Sanat: Yes, as you become aware of timelines and dissolve then you are also absorbing the lessons learned from those experiences.

Me: Many feel as if they are cocooning again, going within, not wanting to be near people or noise. Some have expressed that as they experienced this before, to experience it again makes them feel as if they are slipped backwards. 

Sanat: This is what I refer to as the beliefs associated with this progress. Instead of simply honoring the body during this intense change, definitions and beliefs are made that reinforce that this progress is negative and that one is doing something wrong. This very belief creates resistance in the body that slows the speed of your integration. Allow your body to do what it needs to do, without assigning beliefs to it.

I hope my questions and answers help you in the same way it did me.  Sending you and myself all the love we can handle. May you be blessed.
Jenny

https://channelingthemasters.wordpress.com/2015/10/27/perspective-very-important-at-this-time-sanat-kumara-102715/

 

Cilvēka audzināšanas nozīme


Cilvēka audzināšanas nozīme neaprobežojas tikai ar bērna pabarošanu, bet, galvenokārt ar cilvēciskas personības veidošanu – kas " barojas " ar attiecībām, uzskatiem par pasauli, nozīmēm, vērtībām. Audzināt personību var tikai saprotot tās veidošanās būtību. No šīs sapratnes izriet audzināšanas uzdevumi, no kuriem galvenais – cieņpilna un pieņemoša attieksme pret bērnu, apstiprinot viņa pašvērtību. Personības psiholoģijai būtu jākļūst par neatņemamu ceļvedi audzināšnas procesos, sniedzot dziļi humānu pamatojumu.

Mūsu nākotne ir jāmaina agrā bērnībā

Bērnības nozīmīgums cilvēka dzīvē tiek novērtēts par zemu, iespējams, tāpēc, ka mūsu apziņā nav acīmredzama saite starp pieauguša cilvēka problēmām un viņa dzīves pirmajiem gadiem. Kad audzināšana tiek uzskatīta kā pati par sevi saprotama, vecāki ne pārāk raizējas par to, kā viņi ar savu uzvedību ietekmē savu bērnu likteni. Bet, ja vecākiem parādītu neapgāžamus pierādījumus par to, kā nepareiza audzināšana agrā bērnībā atsaucas uz problēmām pieaugušo dzīvē ... Un to, ka tikai dažu gadu laikā zinoša attieksme pret bērnu, varētu padarīt viņa dzīvi citādāku ... Nedomāju, ka tas kādu atstās vienaldzīgu.

Ja māte izturas pret savu bērnu maigi, mīloši, cenšoties uzminēt katru viņa vēlmi, piemēram, bērns grib padzerties, māte iedod viņam ūdeni - bērns saņem fizisku apmierinājumu. Un, ja māte uz katru zīdaiņa darbību reaģē smaidot, ar draudzīgu balss toni, maigiem pieskārieniem – tad apmierinājumu saņem viņa dvēsele (viņa attiecību pasaule).  Ja jūs pret bērnu izturaties kā pret vērtību, viņam arī pasaule šķiet laba (pieņemoša), un bērnā veidojas pamata uzticība pasaulei, kā arī draudzīga attieksme pret sevi, "Es - esmu vērtība". Mātes beznosacījuma pieņemšana nodrošina bērna veidošanos par pozitīvu, pasauli adekvāti uztvert spējīgu indivīdu.

Kad māte par bērnu nerūpējas un attiecībās ir nevērīga - bērna vajadzības netiek apmierinātas. Tad pasaule tiek uztverta kā neuzticama un pat bīstama, tāpēc, ka tā nepieņem viņu. Bērns sevi sāk uztvert kā mīlestības necienīgu: "Es – neesmu vērtība" - tā veidojas personiskā nepieņemšana. " Mamma mani nemīl - vienmēr esmu to zinājis. Un, ja nemīl - tātad es esmu slikts, pats vainīgs. Bailes: mani ir neiespējami mīlēt... ". (no pacienta vēstures, vīrietis 32 gadi).

Apzināti  "Es" tēls  sāk izpausties (saskaņā ar vecuma attīstības koncepciju psiholoģijā), vidēji trīs gadu vecumā un septiņu gadu vecumā, šis tēls jau ir nostabilizējies bērna apziņā. Ja bērns pietiekami daudz nesaņem mātes mīlestību – tad trīs gadu vecumā, viņš apzinās formulu: "Es – esmu slikts" (jo mani nemīl), un septiņu gadu vecumā mazais cilvēks sāk dzīvot kā "Es - esmu atraidīts." Šajā laikā bērnā jau ir izveidojusies negatīva primārā bāzes attieksme pret sevi, kas kļūst par pamatu negatīvai attieksmei pret citiem cilvēkiem, aktivitātēm un pasauli. Turpmākajos gados "Es" tēls tikai koriģējas, galvenokārt, vecumposmu krīžu laikā (piemēram, pusaudžu vecumā). Tādējādi, atkarībā no sev tuvu cilvēku attieksmes, bērns pirmajos dzīves gados var iegūt gan vērtīgu un sevis cienošu vērtējumu par sevi, kas ļauj cilvēkam nākotnē brīvi izpausties pasaulē, gan arī nevērtīgu, apkaunojošu un sevis noliedzošu izpausmi.

Nav šaubu, ka ļaunuma sakne atrodas pierastajā paklausības audzināšanā, kad pieaugušā attiecībām ar bērnu par pamatu kļūst aizliegumi, piespiešana, vardarbīga bērna gribas noliegšana. Bērna paklausības “dresēšana” vienmēr ietver sevī iebiedēšanu: "Ja tu uzvedīsies slikti ... Tu taču nevēlies ... tad klausi ( citādi...).

Bieži vien pagalmā vai parkā var novērot ierastu skatu, kad māte demonstratīvi  "pamet" ļoti mazu, kaprīzu bērnu, un viņš izmisīgi mēģina to sasaukt atpakaļ. Šī māte, acīmredzot, nesaprot, ka šīs bērnam nāvējošās bailes tikt pamestam, var kļūt dziļi traumatiskas uz mūžu, ierobežojot bērna pilnvērtīgu attīstību un pašrealizāciju. Tomēr bērnu iebiedēšana mums ir gandrīz nacionālā audzināšanas metode. Lai nodrošinātu bērna drošību, viņi tiek biedēti ar "briesmīgiem onkuļiem", un, lai izaugtu veiksmīgi – biedē ar neveiksmēm (“kļūsi sētnieks, bomzis”).

Vēsturiski iesakņojušās tradīcijas, bērnus audzinot, ir uzspiest paklausību, prasības bērnam attaisnot vecāku cerības un izpildīt viņu gribu – patiesībā, citu vēlmju apmierināšana noved pie nespējas atpazīt savas vajadzības un atsvešināšanos no sevis. Lai nezaudētu mātes mīlestību, no kuras ir atkarīga viņa labklājība, mazais bērns sāk dzīvot ar viņas sajūtām, rūpīgi slēpjot visu slikto "sevī". Bērnam var būt grūti apspiest savu iekšējo "gribu", un, pārkāpjot vecāku aizliegumu, viņš izjūt negatīvas sajūtas, un sāk bārt pats sevi.

Izplatīts mīts attiecībā uz "mazajiem" ir tas, ka bērna "griba" - ir liekas kaprīzes. Tādējādi, ignorējot faktu, ka visas bērna vajadzības ir jāapmierina, lai nodrošinātu tā attīstību. Un vecāki, neprotot bērna "kaprīzēs" saskatīt bērna vajadzības, vienkārši noliedz bērna uzvedību. Tomēr vēlme - tā ir ķermenī dzimusi enerģija, lai apmierinātu radušos nepieciešamību, un enerģija, kā mēs zinām, nekur nepazūd. Aizliegums realizēt šo enerģiju pārējai pasaulei to neatceļ, bet bloķē to ķermeņa iekšpusē, ne tikai atņemot bērnam apmierinātību, apspiežot sevī savas vajadzības, bet arī kaitē fiziskajai veselībai, radot nevajadzīgu spriedzi organismā. Turklāt vēlmju apspiešana neapzināti turpina ietekmēt uzvedību, padarot to neapzinātu.

Bieži vien mazs bērns ģimenē nonāk beztiesiska locekļa lomā, viņš - pieder vecākiem, tāpēc viņi var darīt ar viņu visu ko vēlas, kā Taras Buļba (N.Gogoļa stāsta varonis): "Es tevi dzemdināju - es tevi arī nogalināšu!" Kļūstot pašam par vecāku, bērns, tāpat noliedzoši attiecas pret sava bērna jūtām un vēlmēm, ignorējot sava bērna vajadzības. Tā no paaudzes paaudzē audzināšana ar vecāku aizliegumiem kļūst par vardarbību pret bērnu un ģimene – par cietumu, pamatojoties uz vēlmju un brīvības apspiešanu. Paklausīgs (nomākts) cilvēks arī savā pieauguša cilvēka dzīvē, parasti jūtas beztiesisks, orientējas uz citu, daudz svarīgāku, zinošāku cilvēku ieteikumiem un atzinumiem. Cilvēks, kas pieradis pakļauties, visu savu dzīvi ir atkarīgs gan no ārējas, gan iekšējas vērtēšanas, bez tiesībām uz savu izvēli.

Svarīgi, lai vecāki saprastu, ka audzināšana - ir apstākļu radīšana ne tikai fiziskai un garīgai izaugsmei, bet arī, tādas bērna personības attīstīšana, kas spējīga pārvaldīt uzvedību sociālajā vidē. Ir naivi cerēt, ka harmoniska personība ar pilnvērtīgu attieksmi pret sevi tiek veidota skolā vai bērnudārzā profesionālu pedagogu uzraudzībā. Diemžēl, attieksme pret sevi bērnā attīstās jau no dzīves pirmajām dienām, pamatojoties uz attiecībām ar saviem vecākiem, ar kuriem bērns ir kopā katru dienu, katru stundu. Un no tā, kas veido personas pamata sajūtu, pašvērtība vai "mazvērtības komplekss", ir atkarīga cilvēka spēja izpausties dzīvē, tas nozīmē, viņa tiesības veidot savu dzīvi sabiedrībā un visi viņa dzīves sasniegumi.

Audzināšana – nevis tieša ietekme uz bērnu, bet "sekošana viņam", ņemot vērā procesus, kas notiek viņā saskaņā ar vecuma attīstības likumsakarībām. Vecākiem nevajadzētu jaukt savus pieaugušā mērķus ar bērnu vajadzībām, traucējot bērnam viņa pašizziņu. Lai gan daudzi dara tieši pretējo, kas atgādina varoni no daoistu līdzības. "Kāds vīrs no Sunu dzimtas bija nomākts par to, ka tā augu dzinumi neaug un sāka tos stiept. Kārtīgi pastrādajis, viņš atgriezās mājās un pastāstīja mājiniekiem: “Kā šodien es esmu noguris! Es palīdzēju augt stādiem.” - Viņa dēls skrēja aplūkot stādus, bet tie jau bija nokaltuši.” Maz ir pasaulē cilvēku kuri "nepalīdz augt". Kādu dienu man gadījās redzēt, kā vecmāmiņa, kas pastaigājās ar mazbērnu, uzstājīgi pieprasīja, lai viņš atbildētu uz jautājumiem par reizināšanas tabulu tajā laikā, kad viņš aizrautīgi pētīja pa zālienu rāpojošu kukaini ...

Vecāki nedrīkst "piesārņot" bērna uztveri uzspiežot viņam lieku informāciju - tā viņam ir nevajadzīga (un tādējādi kaitīga) tajā laikā, kad viņš iegūst savas zināšanas caur personīgo pieredzi, pētot ārējo pasauli un "iedzīvinot" to savā "iekšējā" pasaulē. Pieaugušajiem ir jāvēro bērna intereses, nenovēršot viņu no viņa paša ceļa, rotaļu veidā radot apstākļus pašam svarīgākajam bērna "darbam" - izpētīt pasauli un sevi. Kad bērns pievērsis visu savu uzmanību izpētes priekšmetam, tas ļauj, bez kādas piepūles, viņa interesējošai ārējai informācijai kļūt par iekšējo. Audzināt bērnu - tas nozīmē radīt ārējos apstākļus un netraucēt tam, kas nāk no iekšpuses. Lai cilvēka iekšpusē ieskanētos nevienam nezināmas viņa Individualitātes stīgas, vispirms pacietīgi un uzmanīgi ir jāapmierina visas bērna vajadzības ("es gribu" no pasaules), tas ir līdzīgi kā spēju pilnveidošana (tas, kas " ir manī "). Tikai tad tās kļūs par radošām iespējām pašrealizācijai ("es varu" došana pasaulē).

Bērna, tāda kāds viņš ir, beznosacījuma pieņemšana - galvenais vecāku uzdevums, lai pilnīgi un kvalitatīvi varētu apmierināt visas bērna vajadzības, nodrošinot viņa izaugsmi un attīstību. Tomēr, līdz ar to, atkarībā no bērna vecuma, vecākiem ir nepieciešams rūpēties par "robežu noteikšanu" attiecībās ar bērnu. Rūpēties par bērna vajadzībām, nenozīmē, ka pieaugušajiem vajadzētu ignorēt savas vajadzības. Mātei ir jāparāda bērnam savas eksistences robežas un nevajag ļaut viņam tās pārkāpt. Tikai tad, kad bērns saskaras ar citas personas privātajām "robežām", viņš var tās "ieraudzīt", lai iemācītos kā pastāvēt līdzvērtīgu personu sabiedrībā, cienot cita cilvēka vērtības. Bērnam ir jāiemācās, ka mātei un tēvam, tāpat kā citiem cilvēkiem, ir savas vajadzības. Pretējā gadījumā, pamatojoties uz bērna egocentrismu, viņā veidojas sociopātiska personība, kura nerēķinās ar citiem cilvēkiem, ar tieksmi pārkāpt sabiedrības noteikumus. Dzīve šādam cilvēkam kļūst par konfliktu virkni, kā rezultātā viņš vēlāk varētu "nonākt aiz restēm ".

Tāpat neko nevar panākt, ja bērnam lietderīgais un labais tiek ļaunprātīgi uzspiests no vecāku puses. Tāpēc, ka noderīga ir vienīgi tā lieta, kas dod viņam patiesu gandarījumu (saskaņā ar iekšējo vajadzību). Pieaugušajiem ir nepieciešams ar cieņu attiekties pret bērna vēlmēm un nevēlēšanos, un nevajadzētu pret bērna gribu ielauzties viņa "psiholoģiskajā teritorijā". Lai bērns apgūtu patiešām noderīgas prasmes (veselīga pārtika, higiēna, kārtība), bērnam nepieciešama vajadzībām atbilstoša vide, kurā viņš apgūs šīs prasmes neuzkrītoši.

Būt bērnam noderīgiem vecākiem, tā ir nepieciešamība vienmēr palikt pieaugušajiem - saprotošiem un atbildīgiem, prasmīgiem un augstsirdīgiem, apzinoties savu lomu bērna dzīvē. Pamanīt, saprast, nodrošināt bērna vajadzību izpildi (nevis tikai savus personīgo) – arī ir ikdienas vecāku darbs, kas kalpo bērna attīstībai. Dzīvnieku pasaulē apzinīgi vecāki sagatavo saviem pēcnācējiem vislabāko dzīves sākumu, lai tiktu nodoti viņu gēni un nodrošināta izdzīvošana nākamajām paaudzēm. Audzināšana aprobežojas ar mazuļu barošanu un uzvedības prasmju nodošanu. Cilvēka audzināšanas nozīme neaprobežojas tikai ar bērna pabarošanu, bet, galvenokārt ar cilvēciskas personības veidošanu – kas " barojas " ar attiecībām, uzskatiem par pasauli, nozīmēm, vērtībām.

Audzināt personību var tikai saprotot tās veidošanās būtību. No šīs sapratnes izriet audzināšanas uzdevumi, no kuriem galvenais – cieņpilna un pieņemoša attieksme pret bērnu, apstiprinot viņa pašvērtību. Personība veidojas agrā bērnībā, bet tieši ar to cilvēks būvē visu savu dzīvi. Kļūdas šeit nav pieļaujamas – tās iekļūst pašos pamatos un, protams, atspoguļojas cilvēka uzvedībā. Tāpēc tik būtisks process nevar iztikt bez zināšanām par cilvēka attīstības likumsakarībām. Personības psiholoģijai būtu jākļūst par neatņemamu ceļvedi audzināšnas procesos, sniedzot dziļi humānu pamatojumu.
 
No Nadeždas Cvetkovas (Надежда Цветкова) grāmatas " Par cilvēka pašvērtības atgūšanu."
* No angļu valodas tulkoja Lolita Belozerova speciāli priekš www.garavasara.com
* Korektore: Gunita Reinvalde

http://garavasara.com/articles/musu-nakotne-ir-jamaina-agra-berniba--2