sestdiena, 2017. gada 23. septembris

Kā mēs zogam spēku saviem bērniem (un kā to nedarīt)

http://www.dzivei.lv/uzzini-kapec-kategoriski-aizliegts-risinat-citu-problemas/2/


Mēs visi esam kādam bērni, kādam draugi, vecāki vai paziņas. Un bieži, ja tuvs cilvēks nokļūst sarežģītā situācijā, mēs uzskatām par savu pienākumu palīdzēt – ja ne darbos, tad ar padomu.
Bieži notiek tā, ka mēs palīdzam cilvēkam, cenšamies, cik spējam, bet galu galā spēki un enerģija tiek iztērēti un labākajā gadījumā pretī saņemam pateicību, toties šo cilvēku vēlāk redzam reti. Kāpēc tā notiek? Diemžēl mēs paši provocējam šos notikumus tieši ar to, ka cenšamies palīdzēt. Patiesībā šāda rīcība abām pusēm nāk tikai par ļaunu, apgalvo ezoteriķi.
Kad mēs izsniedzam šos “kredītus”, ar savu atbalstu atņemam cilvēkam spēkus. Jebkuras “kreditēšanas” gadījumā otrs cilvēks paliek mums parādā. Mēs viņu sev piesaistām, daļēji vai pilnībā uzņemamies atbildību par viņa dzīvi. Un reizēm pat neapzināti uzdodam viņa panākumus par savējiem.
Pirms brīvdienām kāda psiholoģijas pasniedzēja palūdza savus studentus pavērot, cik bieži mēs neapzināti ieciklējamies uz savu tuvinieku kustību, runas, rīcības viļņa.
Pavērojiet arī jūs šādas norises:
— Cik bieži mēs ļaujam sev pārtraukt viens otru. Īpaši, cik bieži sieviete sabiedrībā pārtrauc vīrieti, publiski labo viņa teikto, dod padomus — tā visa pamatā ir necieņas izrādīšana.
Runa ir enerģija, “pārtraukt” runas plūdumu nenozīmē tikai nojaukt domu, bet bieži vien arī izsist pamatu zem kājām.
SVARĪGI. Kad sieviete vai sieva publiski pārlabo vai izsmej savu vīrieti, viņa pazemina tā statusu, padara nevērtīgāku un izrāda necieņu. Tie ir sitieni pa viņa “sociālo nozīmīgumu”. Turklāt, ja paanalizē situāciju, viņa pārtrauc un cīnās par varu, pati to neapzinoties. Bet rezultātā zūd enerģija un tuvības sajūta starp abiem partneriem.
Vīrietis, pārtraucot sievieti, izrāda varu. Reizēm viņš tā cenšas strukturēt, no viņa viedokļa, nesistēmisko apziņas un emociju plūsmu – pārslēdzot no labās, emocionālās un radošās, smadzeņu puslodes uz kreiso, racionālo un loģisko.





SVARĪGI. Mēs bieži mainām bērna kustības trajektoriju. Piemēram, skrien mazulis savās ķipara gaitās, viņam nekas nedraud, viņš ir vienkārši aizņemts ar savām darīšanām.
Pieaugušie bieži vien aiz jūtu pārpilnības atļaujas bērnu paņemt rokās, iejaucoties viņa kustības trajektorijā, aiznes no vienas vietas uz citu, nesagaidot, kamēr bērns kaut ko pabeigs, pārslēdz uz kaut ko, kas svarīgāks pašiem.
Kad bērns iegrimis kādā spēlē vai nodarbē, viņš, atšķirībā no pieaugušajiem, tai nododas pilnībā, ar visu savu būtību.
Var iztēloties, ka viņš “nirst” labajā smadzeņu puslodē. Tāpēc mazais tik bieži “nedzird” pieaugušos, kas viņu sauc no kreisās puslodes “loģiskā” krasta. Jāpaiet kādam laikam, līdz informācija tiks uztverta.
Kad bērnu strauji “pārslēdz”, reakcija ir “pārslodze”, citiem vārdiem, histērija, nogurums, izvairīšanās no kontakta.
Psihologi, kas strādā ar ķermeņa valodu, daudz strādā ar nepabeigtām, pārtrauktām kustībām. Kad mēs kaut kāda iemesla dēļ pārtraucam ķermeņa kustību, daudzos līmeņos rodas bloks. Šī iemesla dēļ rodas dažādi simptomi.
Bieži mainot bērna kustības trajektoriju, mēs viņam “zogam” spēku, liekot saprast, ka esam dievi, pret kuriem viņš neko neiespēj. Bērns kļūst sasaistīts vai agresīvs, spītīgs vai impulsīvs. Un bez iniciatīvas.
SVARĪGI. Kad pieaugušu cilvēku rausta no viena uzdevuma pie cita, iejaucas viņa rīcībā vai domu gaitā, jāuzdod jautājums par savstarpējo cieņu. Kad vecāki ierodas pie pieaugušajiem bērniem, lai “palīdzētu”, tā nav palīdzība, bet invalidizācija, neapzina’ta vēlme palikt viņiem dieva vietā, bet pašus nospiest melnus un maziņus.
SVARĪGI. Kad mēs citiem sakām, ka “viss būs labi”, pieņemam viņu vietā lēmumus un dāļājam padomus, mēs atņemam tuvajiem cilvēkiem iespēju pašiem izjust sevi, savu spēku un vajadzības. Starp citu, psihologam vispār nav tiesību sniegt padomus: iet vai neiet uz darbu, šķirties vai nešķirties un tā tālāk. Ja tomēr dod – viņam laiks uz terapiju, lai novāktu nimbu.
Ja sākam iejaukties, mēs uzņemamies noteiktu lomu, kādai mūs neviens nav pilnvarojis, un patiešām atņemam cilvēkam viņa “trajektoriju”. Protams, tas neattiecas uz gadījumiem, kad nepieciešama ātra reakcija un tūlītēja palīdzība.
Kad tuvs cilvēks sāk stāstīt par to, cik viss sarežģīti un cik daudz jāizdara, labāk pateikt kaut ko tādu: “Redzu, ka darba daudz. Bet tas ir tāds (parādīt apjomu ar rokām), bet tu esi šīītāāds. Es ticu, ka tev viss izdosies. Ja vajadzēs, es būšu līdzās, bet es zinu, ka tu to spēj paveikt.”


Kad mēs pārstājam būt “labiņi” attiecībā pret sevi un citiem, pūlis mums blakus kļūst mazāks, bet godīguma, labestības un mīlestības spēka mūsu dzīvē kļūst vairāk.

Vēstījums Merkines piramīdā.

Vēstījums, ko saņēmu Merkines piramīdā.
Kad smiekli atgriezīsies uz Zemi, Tā atkal būs dzīva un atjaunos sevi kārtu pa kārtai.
Jūs lobīsiet nost savu sūnām apaugušo dvēseli, lai atgrieztos Gaismas senumā.
Neziņa, tumsonība, mīlestības bads ir tik ilgi vibrējuši un piepildījuši Zemes ēterisko ķermeni!
...
Tagad katram no Jums ir jāapstājas un jāpārstāj kaitēt sev un visai zemeslodei.

Vienkārši sakiet sev
- Mani maldu ceļi ir beigušies!
- Esmu gatavs pārdzimt.
- Esmu par to pārliecināts.
- Es izvēlos patiesību.
- Vienīgo īsto dievišķo patiesību, ko esmu veidojis savā Gaismas sirdī, cauri dzīvēm ejot.
- Es lūdzu dot man iespēju dzīvot arvien vairāk vienīgā dievišķā patiesībā.

Tur mēs arī satiksimies – cilvēki, Eņģeļi, Gaismas būtnes un Skolotāji.
Tie ir Vārti, caur kuriem ies katrs cilvēks.
Tagad, vai pēc gada, vai tūkstots gadiem.
Nekas nekur neapstājas.
Viss tikai notiek un notiek.

Pazemībā pieņemot dievišķo savā sirdī, Jūs tuvojaties tam, kas esat.
Sveiks, Cilvēk!
Mēs gaidām Tevi pie Vārtiem!
Mīlestībā
Tava Gaismas Ģimene,
planētas, Kossmoss un zvaigznes.

Pierakstīja Maija Kadiķe
www.engelupasaule.lv

Rudenī debesīs vienaldzīgo nebūs – gatavojies Skorpiona laikam!


Rudenī debesīs vienaldzīgo nebūs – gatavojies Skorpiona laikam!



Sākoties rudenim, dabiski aktivizējas rudens zodiakālās zīmes, un šoruden visa lielākā uzmanība tiks Skorpiona zīmei – uz rudens sākumu šajā zīmē atrodas Mēness (tātad – uz visu rudeni mūsos ieliekot alkas pēc izaicinājumiem dažādos dzīves un sadzīves līmeņos, kā arī nepieciešamību pārskatīt savas attiecības ar vērtībām, pašvērtību, naudas pelnīšanu, tērēšanu, ieguldīšanu un zaudēšanu). Un tad sāksies...

Rudens svarīgākais astroloģiskais notikums neapšaubāmi ir Dievu Dieva Zeva jeb Jupitera pārcelšanās uz Skorpiona zīmi, lai ar savu attīstošo, iedvesmojošo un aizrautīgo klātbūtni uz vairāk nekā gadu (no 2017. gada 10. oktobra līdz 2018. gada 8. novembrim) piešķirtu vēl papildu jaudu šīm jau tā sabiedrībā ne visai mīlētajām skorpioniskajām enerģijām. Tad vēl turpat ar lielu sparu darbosies gan debesu ziņnesis Merkurs (17. oktobrī–5. novembrī), gan skaistuma, sievišķības, naudas un attiecību dieviete Venera (7. novembrī–1. decembrī), gan pats Skorpiona zīmes līdzpārvaldnieks, kaisles, darīšanas, izlēmības un kara dievs Marss (no 9. decembra līdz 2018. gada 26. janvārim), nemaz nerunājot par ikgadējo Saules viesošanos šajā noslēpumainajā un brīžiem pat biedējošajā zīmē (kā parasti – no 23. oktobra līdz 23. novembrim).

Kāpēc šoruden tik ļoti uzmanības centrā skorpioniskās enerģijas un ko tas no manis un tevis prasīs?

Īpaši tādēļ, ka šī zīme stāv viņa ceļā pirms nokļūšanas "mājās" – paša pārvaldītajā un iemīļotajā Strēlnieka zīmē. Gluži kā ceļinieks, kurš daudzus gadus staigājis apkārt pa citām valstīm, noilgojies pēc savām mājām, mīkstajiem pēļiem, dzīvesprieka, draugiem un pierastās vides... Bet pirms atgriešanās vēl vajag kādu šķēršļu joslu pārvarēt, kādu indes kausu izdzert, no nāves pabaidīties, ar lielām transformējošām varām pārbaudīties. Un Jupiters būs nešpetns – arī tādēļ, ka zina, ka pa viņa mīļo zīmi pēdējos pāris gadus plosās bargais Saturns un liek ciest viņa mīluļiem un aizbilstamajiem Strēlniekiem un šīs zīmes iezīmētajiem.

Kāds ir labākais plāns, lai šo "jupiteriski skorpionisko" gadu pēc iespējas veiksmīgāk pārciestu, pārziemotu un pat saņemtu savu daļu labumu no tā?

1) Skorpionam patīk "racēji" – tie, kuri nebaidās ieskatīties dziļi sevī, savās bailēs, grūtībās, traumās, sāpēs – un pārstrādāt tās "mēslojumā" nākamajām reizēm, kad sevī ir kaut kas jāstādā, jāaudzē un jācer uz ražu. Tieši tāpat, kā dabā Skorpiona laikā nokrīt un nomirst tās augu daļas, kuras paredzētas bojāejai, sāk trūdēt un pārtransformēties, lai pavasarī (uz pretējās Zodiaka zīmes – Vērša – laiku) atdotu savu spēku jaunām saknēm, sēklām un dzīvībai, tāpat arī mūsos, mūsu cilvēciskajā daļā Skorpiona zīmei jāprot atdot, pat upurēt to, kam eksistences laiks mūsu dzīvēs beidzies. Tas nomirs, satrūdēs, pārveidosies un kādā citā dzīves posmā noderēs kā "mēslojums" kādai citai jomai, aktivitātei, projektam utt. Tikai jāmāk atvadīties, palaist, pateikties par mācību un ļaut "nomirt".

2) Skorpionam ir viedoklis un darīšana ar mūsu psihes dziļākajiem un tumšākajiem slāņiem. Izmanto šo laiku, lai iepazītos ar Tumsu sevī – un arī pārvērstu par savu resursu. Nav cilvēku, kuriem nebūtu ēnas puses: jo vairāk mēģināsim no tās izvairīties, jo uzstājīgāk tā par sevi atgādinās. Šeit pat būs vietā pieminēt mūsu visdziļākās vēlmes un sapņus – Jupiteram Skorpionā var būt tendece tās piepildīt! Un, ja sapņoji saņemt mantojumu, vari to arī saņemt – ar nosacījumu, ka nomirst kāds tuvs un mīļš mantojuma atstājējs. Vai varbūt vēlies, lai apkārtējie vairāk interesētos par to, kā jūties? Labi, vai onkoloģiskā slimība būs pietiekams iemesls, lai citi varētu regulāri apjautāties par tavu veselību? (Atvainojos par biedējošo piemēru, bet nu diemžēl tā tas dzīvē mēdz notikt...) Jo Jupiters nebūt nav jautrītis vai intelektuālis – viņš nešķiro mūsu vēlmes pēc tā, ko no tām gribam mēs, – viņš mēdz tās piepildīt, lai mēs gūtu kādu mācību. Un visbiežāk par Dievu mēs tomēr atceramies krīzes situācijās, vai tad ne tā?

3) Asini intelektu un humora izjūtu. Īpaši noderēs, kad nākamajā pavasarī Skorpiona pretējā zīmē Vērsī uz septiņu gadu ilgu iedzīvošanos pārcelsies trakulis Urāns – pretrunas šajās divās zīmēs var pamatīgi satricināt gan mūsu, gan pasaules stabilitātes izjūtu. Un tad bez humora nu nekādi.

Ja nu gribas uzzināt par šīm astroloģiskajām atrakcijām sīkāk un konkrētāk – ko tad īsti darīt katras zīmes pārstāvim, ar ko rēķināties un kādu brīnumus gaidīt –, laipni gaidīsim uz lekciju "Kā piesaistīt Jupitera veiksmi" 28. septembrī viesnīcā "Tallink" un uz ezotērisko konferenci "Dvēseles alķīmija. Ko mums nes Skorpiona laiks?" 14. oktobrī viesnīcā "Bellevue Hotel Riga". Biļetes un sīkāka informācija: "Biļešu serviss".




Pusaudži jāmīl citādāk!

http://www.mammamuntetiem.lv/articles/38884/pusaudzi-jamil-citadak/

Pasaules bestsellera “5 mīlestības valodas” autors Gerijs Čepmens sarakstījis jaunu grāmatu “Piecas mīlestības valodas pusaudžiem”, ko varētu nosaukt par vissvarīgāko grāmatu pusaudžu audzinātājiem un vecākiem. 

Apgādā Zvaigzne ABC iznākušas arī "5 mīlestības valodas. Grāmata vīriešiem" un "5 mīlestības valodas bērniem". “5 mīlestības valodu” koncepcija Latvijas lasītājiem nav sveša: pirms vairākiem gadiem izdotā pamatgrāmata savulaik ceļojusi no rokas rokā. Ideja ir vienkārša: ikvienam cilvēkam ir sava galvenā mīlestības valoda – apliecinājuma vārdi, saturīgi kopā pavadīts laiks, dāvanas, praktiskā palīdzība vai pieskāriens. Veids, kā cilvēks izjūt mīlestību un piesaisti, ir individuāls, un tas, kas vienam liek justies mīlētam, otru var atstāt pavisam vienaldzīgu.

Tīņu audzināšana vienmēr ir bijusi grūta, taču šodienas pusaudži ienāk būtiski atšķirīgā pasaulē. Modernās tehnoloģijas pakļauj pusaudžus visu cilvēces kultūru vislabākajām un vissliktākajām iezīmēm. Ierastos uzskatus un tradīcijas ir aizskalojis plurālisms – daudzu ideju pieņemšana par līdzvērtīgām. Mūsu pusaugu bērnu dzīve ir spriedzes pilna – miega bads, biedējošas ziņas plašsaziņas līdzekļos, narcisms, pastāvīga ekrānu klātbūtne, pārspīlēta seksualitāte. Tomēr visā šajā juceklī nemainīgs joprojām ir fakts, ka tīņiem ir ārkārtīgi svarīgi saņemt vecāku atbalstu. 


Stabilitāti šajā trauksmainajā laikā pusaudzis var gūt vienīgi apziņā, ka vecāki viņu joprojām mīl. Varētu pat teikt, ka viena no pusaudža pamatvajadzībām ir vecāki, kas mājās uzņemas mīloša līdera lomu.

Grāmatas centrā ir mīlestība – vispamatīgākais materiāls, no kā tiek veidotas vecāku un padsmitnieku attiecības. Izmantojot autora ieteikumus, kas izkristalizēti no fundamentālām zināšanām un vairāk nekā četrdesmit gadus ilgas praktiskās pieredzes, pusaudžu vecāki spēs apmierināt savu bērnu emocionālo vajadzību pēc mīlestības. Slikta tīņu uzvedība galvenokārt liecina par to, ka viņu mīlestības krātuve ir tukša. Turklāt nevis tāpēc, ka vecāki viņus nemīl, bet gan tāpēc, ka pusaudži šo mīlestību nejūt, jo viņu vecāki to neprot paust emocionālā līmenī.


“Vecāki, kuri pietiekami mīlēs, nevainos sevi, nesprediķos, necentīsies neko “saremontēt”, iejūtīgi klausīsies, atbalstīs un rādīs virzienu – turklāt visu darīs beznosacījumu mīlestības garā –, pieredzēs, ka viņu padsmitnieki milzu soļiem dodas pretī briedumam.”

Gerijs Čepmens ir amerikāņu autors, lektors un konsultants. Viņam patīk strādāt ar cilvēkiem un palīdzēt veidot noturīgas un laimīgas attiecības. Viņa semināri par mīlestības valodām ir populāri un apmeklēti visā pasaulē.
Pieejama arī e-grāmata.
No angļu valodas tulkojusi Antra Lezdiņa.


Ieskaties: www.zvaigzne.lv

Vai ziniet atšķirību, kā slavēt zēnu un kā meiteni?

https://gintafiliasolis.wordpress.com/2017/09/22/vai-ziniet-atskiribu-ka-slavet-zenu-un-ka-meiteni/

Meitenes nevajag slavēt par padarīto. Slavējot par padarīto, jūs viņu degradējat. Ja meiteni slavē par padarīto: ļoti garšīgi, ļoti skaisti – rezultātā jūs formējat to, ka atzinība man pienākas tikai par padarīto. Atzinība man būs tikai tad, kad es kaut ko labu izdarīšu – tas ir sievieti ārdošs princips.
Pareizi tas darāms – es esmu pelnījusi mīlestību, tāpēc, ka esmu, tāpēc, ka esmu gudra, tāpēc, ka saimnieciska, tāpēc, ka princese, tāpēc, ka esmu feja virtuvē u.t.t. un lai saņemtu mīlestību, man jābūt tādai, kāda esmu. Lūk, kāds ir meitenes audzināšanas galvenais princips. Ja sāksiet viņu slavēt par nopelniem, viņa sāks domāt: mani tāpat vien nav par ko slavēt, mīlestību es varu tikai nopelnīt, būs nopelni – būs mīlestība.

Pareizi tas darāms – es esmu pelnījusi mīlestību, tāpēc, ka esmu, tāpēc, ka esmu gudra, tāpēc, ka saimnieciska, tāpēc, ka princese, tāpēc, ka esmu feja virtuvē u.t.t.
Zēni – ar viņiem viss ir pavisam otrādāk. Diametrāli pretēji. Mammas mēdz teikt: Tu man esi tāds brīnums, gudrinieks, tāds malacis. It kā labi. Patiesībā, jūs tikai palīdzat degradēties jaunam vīrietim, jo viņam jau no bērnības šķiet, ka pat neko nedarot, viņš var būt gudrinieks, labais. Bet vīrietim ir labi tikai tad, ja viņš ko sasniedz.
Tāpēc, lai zēnu mudinātu pilnveidoties un viņš varētu justies laimīgs, ir svarīgi runāt un slavēt viņu par panākumiem. Piemēram: ļoti labi paveikts, ļoti prasmīgi izdarīts. Zēnam šie maigie vārdi vajadzīgi mazākā mērā, jo attīstīties viņam palīdz uzslavas par padarīto. Viņam ir vajadzīga atzinība par to, ko viņš ir sasniedzis.
Vīrietim ir labi tikai tad, ja viņš ko sasniedz!
Tā vietā,, lai teiktu: zaķīt, saulīt – jau vecākiem puišiem ir svarīgi, lai viesiem parādītu viņa uzbūvēto lidmašīnu vai pastāstītu par viņa sasniegumiem sportā. Tas ir daudz svarīgāk par zaķīšiem, kaķīšiem un saulītēm. “Paskatieties, ko viņš paveicis! Pareizi, to lidmašīnu uzbūvēja mans dēls! Malacis! Meistars!” Tas puikām ir liels stimuls.
Bet meitene nekļūs labāka, pat tad, ja ar pašas gatavoto zupu pabaros visu rajonu. Tā viņa vienkārši sapratīs, ka viņas pienākums ir barot visus ar zupu. Un viņa domās, ka kamēr visu rajonu ar zupu nepabaros, viņu neviens nemīlēs. Tā, lūk!
Autors: Ruslans Naruševičs
Avots:
http://narushevich.com
Tulkoja: Ginta FS

piektdiena, 2017. gada 22. septembris

Ko skolā mācīties par emocijām

https://kompetences.blogspot.com/2017/09/4d-ko-skola-macities-par-emocijam.html

Lai gan stāsti par pārmaiņu vadību sauc pēc uzrakstīšanas, nebūtu labi pārtraukt mācīšanās sēriju neko nepasakot par sociāli emocionālo mācīšanu (SEM), kas ir viens no lielākajiem jaunumiem, kas būs jāievieš skolā. Tas ir labi un pamatoti. Vienīgi ģeniāls zinātnieks, varbūt, var atļauties būt pilnīgi nesociāla būtne, ar negantu raksturu un neapvaldītām emocijām. Visiem pārējiem mums ir jāmācās gan būt pašiem, gan arī sadzīvot ar citiem

SEM ir nepieciešams, lai izglītības sistēmā realizēuu to daļu, kas attiecas uz vērtībām un arī visām caurviju kompetencēm.
Ikvienas skolas lielākais izaicinājums būs atrast veidu kā iedzīvināt sevis izpratnes mācīšanos. Ja darbam ar "cilvēka prātu" mums ir dažādas tradīcijas un ieradumi, tad darbam "ar sirdi" pašreiz mums nav nekādu sistēmisku pasākumu (skolas svētki un dažādas atrakcijas nav tas pats, kas sociāli emocionālā mācīšanās.

Ko saka pētnieki

Sociāli emocionālā mācīšanās (SEM) ir process, kurā apgūst un lieto šādas prasmes:
• saprast un vadīt savas emocijas;
• izvirzīt un sasniegt pozitīvus mērķus;
• izjust un izrādīt empātiju pret citiem;
• veidot un uzturēt pozitīvas attiecības;
• risināt problēmas un pieņemt atbildīgus lēmumus.


Otrs bieži lietots jēdziens par cilvēka emociju nozīmi ir
Emocionālā inteliģence (EI) -  spēja adekvāti sajust, uztvert, saprast, izpaust, kontrolēt emocijas, ka arī spēja līdzsvarot emocionālo prātu (jūtas) ar loģisko prātu (domāšanu).

Lai gan abos gadījumos ir ļoti liela līdzība, būtiskā atšķirība ir tā, ka SEM runā par bērnu un jauniešu emociju vadīšanas vajadzībām, bet EI par pieaugušajiem. Pirmā ir radusies pētot kā mainās skolēnu sasniegumi, ja tie apgūst savu emociju vadīšanas pamatprasmes, bet otrais novirziens - pētot biznesa norises.

Skolā ir gan bērni gan pieaugušie, tāpēc, manuprāt,  kompetenču izglītības ieviešanas procesā
nevar iekļaut tikai sociāli emocionālo mācīšanos, ir noteikti jārunā arī par skolotāju emocionālo inteliģenci.

Kā to izdarīt? Ieteikumi skolotājiem.

Skan skaisti, bet kā to panākt? Vienīgi labi trenēti jogas spēj pilnībā pārvaldīt savas emocijas. Mēs, skolotāji, ne vienmēr spējam racionāli reaģēt uz dažādiem, seriālu cienīgiem, notikumiem skolā, bet mums kaut kādā mistiskā veidā ir jāspēj būt psihologiem, mediatoriem, koučiem, tiesnešiem un advokātiem vienlaicīgi. Vai tas ir iespējams? Domāju, ka pilnā apjomā noteikti nē, bet kaut ko vairāk nekā pašreiz mēs tomēr varam darīt.

Pirmais solis noteikti ir godīgi atzīt sevi, kāds es esmu pašreiz, apzināties, ka ikviens un vienmēr var mainīt sevi, izdomāt savu jauno es un sākt neatlaidīgi strādāt ar sevi. Protams, paiet gadi līdz sevi redzam citādu, bet tā ir milzīga laimes sajūta, ka tas, ko tu kādreiz darīji apzināti piespiežot sevi, nu ir kļuvis par ieradumu, kam nekāda piepūle nav vajadzīga. Vien jārēķinās, ka tie, kas cilvēku uzskata par nemainīgu, visticamāk, arī negribēs jūs redzēt citādus. ...lai ikvienu spārno ticība, ka iemācoties paši, mēs varēsim palīdzēt iemācīties mūsu bērniem.

Par šķēršļiem, kas radīs dažādus izaicinājumus un mācīs būt neatlaidīgiem, jau rakstīju stāstā
"Kas palīdz un traucē mainīt mentālos modeļus". Vēl ir ļoti noderīga Kerola Dveka (Carol S. Dweck) grāmata "Mindset: The New Psychology of Success". Neliels grāmatas apraksts ir atrodams e-klasē, bet visa būtība ir attēlota sajā bildē.


Man pašai ļoti palīdzēja
Don Miguel Ruiz grāmata "Četras vienošanās". Tikai četras, šķiet to var ikviens atcerēties, bet tas tomēr nebija tik vienkārši. Regulāri kaut kas piemirsās un "aizgāja vecajās sliedēs". Lai atgādinātu sev regulāri, nopirku gredzenu ar četām iedaļām un katru reizi to sajūtot, centos atcerēties šīs četras vienošanās ar sevi, ko esmu solījusi ievērot. Ir pagājuši daudzi gadi, bet joprojām nevaru teikt, ka man vienmēr izdotos. Un tomēr jūtos daudzkārt labāk, man ir vairāk enerģijas, jo tā netiek iztērēta graujošām emocijām. Ja deviņdesmitajos gados strādājot skolā, pēc stundām atnākot mājās jutos emocionāli nogurusi, tad šobrīd, šķiet, ka skolā iegūstu papildus enerģiju. Pozitīva saskarsme vairo mūsu varēšanas!
Lūk šīs 4 vienošanās, kas jānoslēdz ar sevi. Pat nelasot visu grāmatu, vien pārdomājot un pavērojot apkārt notiekošo, sajūtam šo padomu nozīmīgumu.
1.vienošanās:  Negrēko ar vārdiem
- runā godīgi ar visiem
- saki pēc būtības, parādot nozīmi
- izvairies runāt slikti par sevi un tenkot par citiem
- lieto Vārda spēku patiesības un mīlestības virzienā
2.vienošanās: Neko neuztver personiski
- neviens neko nedara tevis dēļ
- citu darbības un vārdi it tikai viņu realitātes projekcija
- esi imūns pret citu viedokļiem un darbībām un tu nekad nepakļausi sevi nevajadzīgām ciešanām
3.vienošanās: Neveido priekšstatus
- esi atvērts uzklausīt un rodi drosmi uzdot jautājumus situācijas precizēšanai
- mācies precīzi un tieši pateikt, ko patiešām vēlies
- runā ar citiem tik skaidri, lai maksimāli izvairītos no kļūdām komunikācijā

4.
vienošanās: Dari visu tik labi, cik labi vien vari
- tavs labais sniegums uzlabosies no reizes uz reizi
- tas tomēr būs dažāds, ja tu būsi vesels, vai tieši otrādi- slims vai noguris
- izvairies no paškritikas vai nožēlas, vienkārši vienmēr, neatkarīgi no apstākļiem dari maksimāli labi, cik labi konkrētajā brīdī vari izdarīt


Savu viedokli par to, kā strādāt ar skolēniem, uzrakstīšu nākamajā stāstā.

Sieviete, kura…

https://gintafiliasolis.wordpress.com/2016/07/16/sieviete-kura/

Sieviete, kura iepazinusi sevi un iemācījusies sevi mīlēt, sāk dzīvot savā pasaulē pavisam savādāk, kā iepriekš. Tā, kura pieņēmusi un iemīlējusi savu vientulību, pārvēršot to par baudu, dzīvē izdara pavisam citas izvēles.
Viņa pārstāj skatīties uz pasauli trauksmes pilnām meitenes acīm, cenšoties katrā garāmejošā vīrietī saskatīt to vienīgo, to, kas atnāks, izglābs, iemīlēs, parūpēsies un mazinās viņas ciešanas – tādā veidā aizstājot viņai māti. Viņa pārstāj tēlot patstāvīgo. Pārstāj spēlēt neatkarīgās un veiksmīgās lomu, gaidot momentu, kad varēs emocionāli atbalstīties uz kādu.
Viņas prieks nav maska, ko uzvilkt tikai tāpēc, lai pievilktu vīrieti. Prieks vienkārši kļūst par viņas dzīves noteikumu.
Viņa vīrietī vairs nemeklē savu tēti vai mammu. Viņa pati sev kļūst vienlaicīgi par mammu un māsu. Viņa var ilgi un, ļoti labprāt, būt viena.
Viņa vispār pārstāj meklēt jel ko ārpusē, jo ir atradusi pati sevi. Un visiem pazīstamais, meklējošais sievietes skatiens, kurš tik labi pazīstams vīriešiem, pazūd uz visiem laikiem, dodot vietu skatienam, vērstam uz iekšu – sevī. Vai arī skatienam, vērstam augšup – debesīs, Dieva virzienā.
Nobriedusi sieviete skatās uz pasauli mierīgi, saprotoši, caur mīlestību un dzīves izpratni.
Viņa vairs nepiekrīt apšaubāmiem sakariem ar vīrieti, cerot, ka tas izaugs un mainīsies uz labo pusi. Viņa necer, ka vīrietis atradīs sevi, kļūstot par to ideālu, kuru viņa vienmēr vēlējusies redzēt sev blakus.
Viņa ir pametusi iluzoros centienus mainīt un izaudzināt vīrieti. Viņa gatava sev blakus redzēt tikai to, kuru varēs pieņemt tādu, kāds viņš ir, bez piestrādāšanas un uzlabošanas. Varēs iemīlēt tādu, kāds viņš ir tikšanās brīdī, saprotot, ka spēs dzīvot kopā ar viņu un nevis savām fantāzijām. Viņa skaidri zin, uz ko ir gatava un uz ko – nav. Viņa zin, ka mīlestība, dzīves gudrība un pieņemšana stradā labāk kā centieni “darīt labu”.
Taču pat maigums, mīlestība un spēja pieņemt negarantē viņai neko, izņemot to, ka viņa varēs būt laimīga pati ar sevi, sevī iekšienē.  Un īstais, iekšējais, neārišķīgais, un laime, kurai ir stipri pamati, vienmēr atradīs veidu, kā radīt laimi arī ārējā pasaulē. Tāpēc, ka ārējā laime ir tikai iekšējās atspulgs.
Esiet laimīgi, mīliet sevi!
Autors: Aglaja Datešidze
Tulkoja: Ginta FS

ceturtdiena, 2017. gada 21. septembris

Sievietes SPĒKS – tā ir identitāte. Tas ir par to, kas ES ESMU…

https://gintafiliasolis.wordpress.com/2017/09/19/sievietes-speks-ta-ir-identitate-tas-ir-par-to-kas-es-esmu/

Kas tas ir – Sievietes Spēks?

Eksistē dīvaina ideja, ka tas ir skaistums, paklausība, prasme saimniekot, audzināt bērnus un priecēt vīrieti.
Par šo ideju vēl parunāsim.
Daudzām sievietēm un treneriem, kuri vada treniņus «kā manipulēt ar vīrieti, lai tas kļūtu paklausīgs», ideja ir vēl dīvaināka:
sieviete vīrietim dāvā seksu un viņš viņu nodrošina ar visu, kas tai vajadzīgs.
Naudu, uzmanību, resursus un savu personīgo dzīvi.
Pirmkārt, tā ir prostitūcija. Piedevām – manipulatīvā.
Prostitūtas ir godīgākas, ar viņām var vienoties.
Otrkārt, vīrietis dara to pašu. Tikai, sanāk, ka bez maksas.

Un, tā.
Kas tad patiesībā ir Sievietes Spēks?
Kā jebkurš cits spēks, tā ir ENERĢIJA.
Darbības, šarms, harizma, iekšējā gaisma…
Tas, kas ir resurss pašai sievietei un apkārtējiem.
Tas ir ļoti svarīgi: gan sev gan cilvēkiem.
Bet pirmkārt, tieši sev.
Tagad par to, kāds šis spēks mēdz būt.
Tas nenozīmē, ka ikvienai sievietei tas viss jāattīsta uzreiz, vienlaicīgi.
Nevajag.
Pārpūlēsimies.
Daudz labāk ir tad, kad kaut kas atveras un rodas vajadzība, un pienāk laiks nodarboties tieši ar šo.
Tad patiešām Sievietes Spēks atplaukst kā zieds. Un tas lielai daļai pseidovēdistu pat sapņos nav rādījies.
Pats svarīgākais moments par Sievietes Spēku.

Sievietes Spēks ir IDENTITĀTE. Tas ir par to, KAS ES ESMU…
Pieņemsim – skaistums. Vairums sieviešu rūpējas par sevi laiku pa laikam, vai arī gluži otrādi – visu savu laiku pavada skaistumkopšanas salonos.
Un gala rezultatā sanāk nevis unikāla sieviete, bet kopta viduvējība.
Un nevis skaistums kā piedeva sievietei, bet sieviete kā piedeva tādam “sabiedriskam” skaistumam.
Un kā tad vīrietim mūs izvēlēties?
Mēs taču visas esam gandrīz vienādas!
Mēs nevaram atraut acis no šī sfēriskā skaistuma vakumā, un pilnībā aizmirstam par sevi.
Mana paziņa, stiliste no Izraēlas parasti sāk ar jautājumu: “Kas tu esi?”
(Un es ļoti ceru, ka drīz viņu pazīs visā pasaulē).

Mums, sievietēm, vispar ir grūti saprast un sajust sevi. Mūs pašu it kā nemaz nav. Ir meita, sieva, māte, profesionāle, sportiste, skaistule, kura sev nav piešķīrusi šo skaistumu, un kura tam ir it kā kaut kāds nesaprotams pielikums.
Te nu palīdzēt var treneris vai psihologs.
Jo mums, sievietēm, ir ļoti lielas problēmas ar identitāti.
To, kas mēs pašas esam.
Tādas, kādas esam.

1. Skaistums.
Koko Šanele reiz teica: «ja sieviete nav kļuvusi skaista 30 gados, viņa ir muļķe». Un tas vēl ir labs handikaps laikā. Tāpēc, ka savu vienīgo, ne ar ko nesalīdzināmo skaistumu var atrast jebkurā vecumā. Bet, ja nu kādu iemeslu dēļ, mēs to vēl neesam atradušas, nevajag sevi par to rāt. Tas vienkārši nozīmē tikai to, ka esam nodarbojušās ar kaut ko citu. Un mūsu sievišķais spēks ir spilgtāks tieši tajā, bet šeit, nedaudz iekavējies. Nekā briesmīga tajā nav, jo tas ir tikai pagaidām.
2. Prāts.
Jā, es zinu, ka ir tāda ideja, ka prāts ir vīrišķā raksturotājs. Bet ir arī sievišķais prāts. Vīrieša prāts ir skaidrs, sievietes – dziļš. Vīrišķais – konkrēts, sievišķais – kontekstuāls. Un, tā tālāk. Kā gan savādāk mēs viens otru varētu saprast? Un, protams, mēs viens no otra varam mācīties. Un jebkurā gadījumā, labāk sastingt neizlēmībā, kad teiks: «skaistie – pa labi, gudrie – pa kreisi».
3. Jūtas.
Tas ir klasiskais Sievietes Spēks. Taču daudzas jūtas meitenēm tiek aizliegtas. Mums jau no bērnības aizliedza, piemēram, naidu (pat taisnīgu naidu), aizvainojumu, greizsirdību, skaudību… Mēs pašas esam noraidījušas sāpju sajūtas. Un viss būtu labi, ja vien līdzi šīm nenotrulinātos arī visas parējās jūtas. Un ļoti bieži mēs nespējam apzināties savas jūtas, nerunājot pat par niansēm.
4. Radošums.
Sievietei ir ļoti svarīgi nodarboties ar mākslām, kaut ko radošu. Tas palīdz sajust sevi, saprast savu identitāti. Nepielipt kā pirts lapai savam vīram, bērniem, darbam, ģimenei. Būt interesantai pašai sev, tātad – arī visiem pārējiem. Ļoti bieži tieši māksla sievietei var aizvietot mātišķumu, jo tai arī nepieciešams mātišķais spēks. Un, nodarbojoties ar kaut ko radošu, sieviete jūtas laimīga. Kā radītāja. Radošums ir īsts glābiņš laikā, kad bērni ir izauguši un aizgajuši savā dzīvē. Ja sieviete nav radoša, un viņai nav savu radošo nodarbju, tad viņai nākas ciest laikā starp tikšanās reizēm ar bērniem un mazbērniem. Vai arī manipulēt ar tiem, lai viņi biežāk to apciemotu. Ļoti bieži radošuma trūkums ir iemesls dažadām slimībām.
5. Sieviešu arhetipi.
Sievietes dažādās “sejas” ir iespēja mums mainīties, spēlēt, eksperimentēt. Vairot dzīves daudzveidību, realizēt savas dažādās brīvības pakāpes – pašai sev un, tātad, arī savam vīrietim. Klasiskās sievišķās lomas, kas nepieciešamas kontaktējoties ar vīrieti ir – sieva, mīļākā, mūza. Ir arī citi tēli. Glabātāja, dziedniece, pētniece, ceļotāja, valdzinātāja, guru, iedvesmotāja, skolotāja un vēl, un vēl…Īpaši svarīgi ir pievērst uzmanību sievišķības “ēnas” pusēm, kas saistītas ar meitenēm aizliegtām jūtām. tajās ir visvairāk apspiestas enerģijas, kuru var aktīvi atbrīvot.
6. Dzimtas spēks.
Ir spēcīgs resurss ar dziļām saknēm. Tas ir par ģimeni. Par tuvību un separāciju. Par attiecībām, pirmkārt, ar vecākiem un par dzimtas turpināšanu. Tas ir ne tikai par bērniem, bet arī par ceļa turpinājumu, pa kuru iet visa dzimta, vai arī kāds tajā īpaši svarīgs cilvēks. Attiecības ar radiniekiem nav vienkārša padarīšana. Jā, protams, un ir dzīves posmi, kad šīs attiecības vispār nav svarīgas. Te ļoti būtiski ir sākt ar tām strādāt tieši tad, kad ir tāda vēlme. Un te nu arī var palīdzēt treneris vai psihologs, ja pašas nejūtamies gana varošas šajā jomā.
7. Resursi, iemaņas un pieredze.
Resursi ir viss, kas mūs priecē un dod mums enerģiju. Jebkuras zināšanas, prasmes, visa dzīves laikā uzkrātā pieredze. Labā un ne tik labā.
Atstrādāt savu pieredzi mums traucē dažādas psiholoģiskās traumas, dzīves mācību stundu neizpratne, neprasme tās izskaidrot un saprast. Arī te var palīdzēt speciālisti.
Ikvienai sievietei būtu svarīgas pamatiemaņas dejošanā un balss attīstīšana. Dejas – veselībai, ķermenim un erotikai. Balss – veselībai, elpošanai, lai pilnvērtīgi varētu sevi izteikt, nebiedējot sevi un apkārtējos ar savu balsi. Un, protams, ja ir vēlēšanās, ir lieliski dziedāt.
8. Eross.
Tas ir par jūtām, sajūtām, jutīgumu. Vīriešu eross – sākumā par seksu, pēc tam par jutīgumu, uztveri un tuvību. Sievietes eross – gluži otrādi.
Autors: Katarina Kočetkova
Avots:
http://www.econet.ru
Tulkoja: Ginta FS


ESI TU PATS UN NODARBOJIES AR TO, KO MĪLI.

http://www.528.lv/esi-tu-pats-un-nodarbojies-ar-ko-mili/

Vēdiskā psiholoģija saka, ka stress – rodas no neuzticēšanās dzīvei, neveiksme- no disciplīnas trūkuma un slinkuma, slimība- no sliktām domām. Vēdas apgalvo, ka patiesa laime ir saistīta ar personīgo un garīgo augšanu. Šodienas sapratnē par laimi var spriest pēc naudiskās veiksmes, bet vēdiskiskais skatījums mēra to ar iekšēju mieru un dzīves apmierinājumu.

1. ESI TU PATS UN NODARBOJIES AR TO, KO MĪLI. Kad cilvēks spēlē kāda cita lomu un nodarbojas ar to , kas viņam nav paredzēts viņš sāk ciest. Sakrājoties šim stresam, cilvēks nonāk krīzes stāvoklī. Ja nav iespēja nodarboties ar to, ko mīli , tad ir jāpieliek maksimāla piepūle, lai šo iespēju atrastu. Bet kamēr nav nodarbojies ar to kur esi un atrodi tur pašu labāko un audz šajā lomā. Tomēr nekad neaizmirsti par to kāpēc tu to dari – lai varētu darīt to , ko patiešām mīli!2. NEDOMĀJIET PAR REZULTĀTU, BAUDIET PROCESU. Lai arī jūs nevarat sasniegt visu uzreiz, ko gribat, bet tiecieties pēc mērķa palēnām un apņēmīgi, bet galvenais baudiet savu darbu, un jūs noteikti saņemsiet rezultātu. Apkārtējie centīsies vērtēt jūs, bet jūs nedomājiet par to un necentieties skriet pēc atzinuma, jo tas var pazaudēt jūsu darba procesa burvību.3. LAIKS PIETIEK VISAM. Ja cilvēks žēlojas par laika trūkumu, paskatieties, ar ko viņš nodarbojas brīvajos brīžos. Netērējiet savu brīvo laiku “tukšām” sarunām, nesvarīgām, vardarbīgam filmām, sociāliem tīkliem.4. ATPŪTIETIES KVALITATĪVI. Atrodiet laiku kvalitatīvai atpūtai – ūdens, masāžas, pastaigas, māksla. Atrodiet laiku tam, kam jums parasti nav spēka.5. NODARBOJIETIES AR SPORTU. Veselā ķermenī vesels gars. Kāda gan veiksme var būt cilvēkam, ja viņa ķermenis ir vājš?6. DISCIPLĪNA. Ejiet agri gulēt un agri celieties. Cilvēka ķermenis atjauno spēkus, ja tas guļ no 22 – 24, ja šajā laikā jūs vēl neguļat, tad jūsos rodas stress. Mostieties 5 no rīta, atrodiet laiku sev un savām domām, plāniem, dienas grafikam, rīta rosmei un meditācijai. Rīts ir pats labākais laiks tam. Mostoties pēc 6 no rīta, Saule paņem dzīvības enerģiju no cilvēka. Liekas , ka esi atpūties, bet dzīvības spēka nav. Sakārtojiet savu dienu – atrodiet laiku darbam un atpūtai vienmērīgi.7. PĀRSTĀJIET UZTRAUKTIES. Liktenis dod cilvēkam pārbaudījumus, ko viņš var izturēt. Šis vai kāds cits dzīves pārbaudījums ir nepieciešams tieši mums un tieši tagad. Pieņemiet ar pateicību un mīlestību savu dzīvi. Ja mēs patiešām neko tur nevaram mainīt, tad vajag vienkārši to pieņemt.8. IEMĀCIETIS STRĀDĀT BEZ STRESA. Sēdiet ērti un elpojiet mierīgi. Pavērojiet cik atbrīvotas ir jūsu acis, kakls , mugura, pleci. Esiet mierīgs, jo neviens cilvēks nav spējīgs izdarīt vairāk kā viņs spēkos. 9. IZDARIET SEVĪ KOUČINGU. Uzrakstiet savus mērķus. Izceliet tos, kuri patiešam ir jūsu. Sadaliet lapu trijās daļās. Pirmā sadaļa – sapņotājs, otrā – kritiķis, trešā – reālists. Katru mērķi pārbaudiet katrā šajā iedaļā. Tālāk nosakiet laiku, cik ilgā laikā jūs to vēlaties sasniegt. Ja kāds mērķis tagad nav sasniedzams , atlieciet to, nodarbojieties tikai ar to, kas jums ir aktuāls šobrīd. Esiet šajā lietā profesionālis. Neuzlieciet sev pārāk daudz mērķus, ar kuriem jūs netiksiet galā tagad. Izvēlieties vienu vai vairākus un izveidojiet sarakstu, plānu , kā konkrēti jūs katru dienu to sasniegsiet!?10. SAKĀRTOJIET SEVĪ ZEMAPZIŅU UN BAILES. Pamaniet tās emocijas un domas, kuras neļauj jums darboties efektīvi. Atrodiet materiālus (grāmatas, video, seminārus) par šo tēmu un strādājiet, lai tiktu vaļā no savām bailēm. Jo ātrāk to saksiet, jo labāk! Cilvēks rīkojas apzināti tikai uz 3 procentiem, bet pārējo viņu pārvalda “neapzinātais”. 11. BIEDROJIETIES AR TIEM, KAS JŪS IEDVESMO. Biedrojietis ar līdzīgi domājošiem. Cilvēkam ir nepieciešama vienkārš cilvēcigs atbalsts. Ja viņa draugu un paziņu loks, ar ko viņš biedrojas, netic viņam, izsaka bažas un neapmierinājumu vai izsmej mūsu vērtības, tad vajag mazāk ar tādiem biedroties. 12. NEKRITIZĒJIET. Smalkajā formā kritika nozīmē skaudība. Tā atņem daudz spēka, rada slimīgu prāta noskaņu un rada šķēršļus uz jebkuru mērķa sasniegšanu.13. DOMĀJIET POZITĪVI. Kaut arī ši frāze ir “novazāta”, tomēr domāt pozitīvi ir dzīvošanai nepieciešami. Uz vienu un to pašu dzīves situāciju var paskatīties divējādi. Noskaņojiet savu prātu uz pozitīvisma vilni un dzīve kļūs brīnišķīga.14. DALIETIES AR CITIEM. Veiciet nelielus ziedojumus citu cilvēku izaugsmei. Tas attīra sirdi no egoisma. 15. Un pēdējais – vienmēr atcerieties, ka jūsu LAIME IR JŪSU PAŠU ROKĀS. Protams, mēs varam vienmēr kādu vainot vai apvainoties, izvirzīt apvainojumus pret valsti, partiju, vecākiem un tuviniekiem, bet tomēr atslēga uz veiksmi un laimi – ir ticība , ka Dievs dos mums spēku jebkuram ceļam , lai arī kuru mēs izvēlētos.
Avots: Uģis Kuģis FB

Daži Iekšējā miera simptomi un pazīmes

https://gintafiliasolis.wordpress.com/2017/09/18/dazi-iekseja-miera-simptomi-un-pazimes/

miers17
— Tendence domāt un rīkoties no sirds, nevis vadoties no bailēm, kas balstītas uz pagātnes pieredzi.
— Spēja izbaudīt katru dzīves mirkli.
— Zudusi interese nosodīt citus cilvēkus.
— Zudusi interese apspriest citu cilvēku rīcību.
— Zudusi interese konfliktēt.
— Iekšēja vajadzība novērtēt un uzslavēt.
— Apmierinātības sajūta par to, ka esi sastīts ar dabu un citiem cilvēkiem.
— Smaidīgums.
— Pieaugusi spēja uztvert mīlestību, ko pauž citi un akūta vajadzība pašam paust mīlestību.

Lūk, kas tev vajadzīgs. Un dzīve kļūs par aizraujošu ceļojumu, kas pilns prieka un godbijības. Tā tava daļa, kas bija ieslēgta dažādos ierobežojumos, kurus tu pats sev biji uzlicis, atbrīvosies, lai ieraudzītu pavisam citu panorāmu… ja un kad tu tam noticēsi.
Tu atklāsi, ka it kā palēnini savu dzīves tempu, un sāc dzīvot tajā tīrajā iekšējā telpā, kurā vari novērtēt visu, kas pagadās tavā ceļā.
Savā sirdī tu zināsi, ka tev nav jābaidās no citu cilvēku skatieniem un rīcības.
Tu saņemsi no savas dzīves vairāk prieka, jo tieši prieku tu nesavtīgi dāvāsi arī citiem.
Tu atklāsi, ka tev ir daudz vieglāk pieņemt cilvēku pretrunīgos uzskatus, zinot to, ka neesi nošķirts no kaut kā iekšēja tevī.
Tu gūsi prieku no tā miera sevī, kas nomainīs agresivitāti un sāpes.
Tu novērsīsi ikvienu konfliktu, saprotot to, ka ir bezjedzīgi kādam pierādīt savu taisnību.
Tu atklāsi sava prāta bezgalīgo spēku.
Tu varēsi mierīgi meditēt pat tad, kad apkārt citi trako.
Tu iepazīsi mierīga saprāta spēku un arvien biežāk vērsīsies pie tā.
Tu atklāsi sevī lietas, par kurām agrāk pat iedomāties nevarēji.
Tu attapsies tā ideālā intelekta iekšienē, kas piepilda ikvienu formu un tajā iekšējā telpā, kur, iespējams, ir viss, ko vien tu spēj vizualizēt.
Autors: Veins Daiers “Kad noticēsi, tad arī ieraudzīsi”.
Avots:
http://www.sobiratelzvezd.ru
Tulkoja: Ginta FS


НЕ ГЕНЫ ПРАВЯТ ЧЕЛОВЕКОМ, А ЧЕЛОВЕК ГЕНАМИ

http://po-tu-storonu-mira.com/ne-genyi-pravyat-chelovekom-a-chelovek-genami/

Эпигенетика: не гены правят человеком, а человек – генами
Эпигенетика – относительно новая отрасль генетики, которую называют одним из наиболее важных биологических открытий с момента обнаружения ДНК. Раньше считалось, что набор генов, с которым мы рождаемся, необратимо определяет нашу жизнь. Однако теперь известно, что гены можно «включать» и «выключать», а также добиться их большей или меньшей экспрессии под воздействием различных факторов образа жизни. Estet-portal.com расскажет, что такое эпигенетика, как она работает, и что Вы можете сделать, чтобы повысить шансы на выигрыш в «лотерею здоровья».

Эпигенетика: изменения в образе жизни – ключ к изменению генов

Эпигенетика – наука, которая изучает процессы, приводящие к изменению активности генов без изменения последовательности ДНК. Проще говоря, эпигенетика изучает воздействие внешних факторов на активность генов.
В ходе проекта «Геном человека» было идентифицировано 25,000 генов в человеческой ДНК. ДНК можно назвать кодом, который организм использует для построения и перестройки самого себя. Однако генам и самим нужны «инструкции», по которым они определяют необходимые действия и время их выполнения.
Эпигенетические модификации и являются теми самыми инструкциями. Существует несколько видов таких модификаций, однако двумя основными из них являются те, которые затрагивают метильные группы (углерод и водород) и гистоны (белки).
Чтобы понять, как работают модификации, представим, что ген – это лампочка. Метильные группы действуют в роли выключателя света (т.е. гена), а гистоны – в качестве регулятора силы света (т.е. они регулируют уровень активности генов). Так вот, считается, что у человека есть четыре миллиона таких выключателей, которые приводятся в действие под влиянием образа жизни и внешних факторов.
Ключом к пониманию влияния внешних факторов на активность генов стали наблюдения за жизнью однояйцевых близнецов. Наблюдения показали, насколько сильными могут быть изменения в генах таких близнецов, ведущих разный образ жизни в разных внешних условиях. По идее, у однояйцевых близнецов болезни должны быть «общими», однако зачастую это не так: алкоголизм, болезнь Альцгеймера, биполярное расстройство, шизофрения, диабет, рак, болезнь Крона и ревматоидный артрит могут проявляться только у одного близнеца в зависимости от различных факторов. Причиной этого является эпигенетический дрифт – возрастное изменение экспрессии генов.

Секреты эпигенетики: как факторы образа жизни влияют на гены

Исследования в области эпигенетики показали, что только 5% генных мутаций, связанных с болезнями, являются полностью детерминированными; на остальные 95% можно повлиять посредством питания, поведения и прочих факторов внешней среды. Программа здорового образа жизни позволяет изменить активность от 4000 до 5000 различных генов.
Мы не просто являемся суммой генов, с которыми были рождены. Именно человек является пользователем, именно он управляет своими генами. При этом не столь важно, какие «генетические карты» раздала Вам природа – важно, что Вы с ними будете делать.
Эпигенетика находится на начальной стадии развития, многое еще предстоит узнать, однако существуют сведения о том, какие основные факторы образа жизни влияют на экспрессию генов.
  1. Питание, сон и упражнения
Не удивительно, что питание способно влиять на состояние ДНК. Рацион, насыщенный переработанными углеводами, приводит к «атакам» ДНК высокими уровнями глюкозы в крови. С другой стороны, обратить повреждения ДНК могут:
  • сульфорафан (содержится в брокколи);
  • куркумин (в составе куркумы);
  • эпигаллокатехин-3-галлат (есть в зеленом чае);
  • ресвератрол (содержится в винограде и вине).
Что касается сна, всего неделя недосыпа негативно сказывается на активности более 700 генов. На экспрессии генов (117) положительно сказываются занятия спортом.
  1. Стресс, отношения и даже мысли
Эпигенетики утверждают, что не только такие «материальные» факторы, как диета, сон и спорт, влияют на гены. Как оказывается, стресс, отношения с людьми и Ваши мысли тоже являются весомыми факторами, влияющими на экспрессию генов. Так:
  • медитация подавляет экспрессию провоспалительных генов, помогая бороться с воспалениями, т.е. защититься от болезни Альцгеймера, рака, болезней сердца и диабета; при этом эффект такой практики виден уже через 8 часов занятий;
  • 400 научных исследований показали, что проявление благодарности, доброта, оптимизм и различные техники, которые задействуют разум и тело, положительно влияют на экспрессию генов;
  • отсутствие активности, плохое питание, постоянные негативные эмоции, токсины и вредные привычки, а также травмы и стрессы запускают негативные эпигенетичекие изменения.

ДНК2

Длительность результатов эпигенетических изменений и будущее эпигенетики

Одним из наиболее потрясающих и противоречивых открытий является то, что эпигенетические изменения передаются следующим поколениям без изменения последовательности генов. Доктор Митчелл Гейнор, автор книги «План генной терапии: Возьмите генетическую судьбу под контроль при помощи питания и образа жизни», считает, что экспрессия генов также передается по наследству.
Эпигенетика, считает доктор Рэнди Джиртл, доказывает, что мы также несем ответственность за целостность нашего генома. Раньше мы считали, что от генов зависит все. Эпигенетика позволяет понять, что наше поведение и привычки могут повлиять на экспрессию генов у будущих поколений.
Эпигенетика – сложная наука, которая имеет огромный потенциал. Специалистам предстоит проделать еще много работы, чтобы определить, какие именно факторы окружающей среды влияют на наши гены, как мы можем (и можем ли) обратить заболевания вспять или максимально эффективно их предотвратить.
источник: http://estet-portal.com

Vienkāršas patiesības par attiecībām

https://gintafiliasolis.wordpress.com/2017/09/17/vienkarsas-patiesibas-par-attiecibam/

1. Neviens cilvēks jūsu ceļā nav sastapts veltīgi.

Katru dienu mēs satiekam jaunus cilvēkus un no katras tikšanās gūstam kaut ko svarīgu sev. Kāds pārbauda mūs, kāds izmanto un sniedz mācību, kāds palīdz apgūt jaunas prasmes, kāds padara mūs labākus un tas ir pats vērtīgākais.

2. Attiecībās jūs saņemat to pašu, ko atdodat.

Negaidiet, ka atbildē uz kaprīzēm, apsūdzībām un apvainojumiem jūs saņemsiet smaidu, apskāvienus un atzīšanos mīlestībā. Ja jūs vēlaties sapratni, tad centieties saprast paši. Viss atgriežas – šī vienkāršā formula strādā vienmēr.

3. Nav nepieciešams cīnīties par vietu cilvēka dzīvē.

Ar varu mīļš nekļūsi – daudzi aizmirst šo vienkāršo un ļoti gudro patiesību. Nekad nemēģiniet atkarot sev vietu cita cilvēka dzīvē. Galu galā, jūs nevarat zināt, vai viņam tas ir nepieciešams.

4. Visi cilvēki mainās, un tas ir normāli.

Cilvēku vajadzības, domas un pat pārliecības laika gaitā mainās. Tāpēc, ja kāds jums saka, ka jūs esat mainījušies, neuztraucieties un nemeklējiet trūkumus sevī. Iespējams, šīs izmaiņas tieši pretēji kļūs par jūsu priekšrocībām. Nav nekas traks tajā, ka jūsu intereses ar tuvu draugu var nesakrist un jūsu attiecības var beigties. Labāk, pa retam, sūtiet viens otram apsveikuma kartītes un saglabājiet patīkamas atmiņas, nekā mēģiniet izspiest no attiecībām to, kā tur vairs nav un uzkrāt aizkaitinājumu sevī. Esiet patiesi.

5. Pie attiecībām nepieciešms strādāt.

Attiecības neveidojas pašas ar sevi. Tās prasa aktīvu līdzdalību no visām iesaistītajām personām. Patiesums, savstarpēja sadarbība un cieņa – tie ir pamati, bez kuriem jebkādas attiecības sabruks.

6. Vajag mācēt piedot.

Daudzi cilvēki uzskata, ka piedošana ir vājuma pazīme. Bet vārdi: “es piedodu tev ” nebūt nenozīmē – “es esmu pārāk maigs cilvēks, tāpēc es nevaru apvainoties un tu arī turpmāk vari bojāt manu dzīvi, es tev neteikšu nevienu vārdu”,  tie nozīmē – “es neļaušu pagātnei pazudināt savu nākotni un tagadni, tāpēc es tev piedodu un ļauju aiziet visiem aizvainojumiem”.

7.  Strīdi ir lieks laika patēriņš.

Jo mazāk laika jūs tērējat kašķējoties ar cilvēkiem, kuri jūs kaitina, jo vairāk laika jums atliek, lai sazinātos ar cilvēkiem, kurus jūs mīlat. Ja strīds ir starp jums un mīļoto cilvēku, turiet sevi rokās. Neļaujiet dusmām jūs pārņemt, citādi, jūs varat pateikt vārdus, par kuriem būs kauns visu atlikušo dzīvi. Dažreiz, spēcīgas attiecības var iznīcināt viens nejaušs vārds.

8. Jūs nevarat mainīt citu cilvēku.

Cilvēks spēj mainīt tikai sevi, bet nekādā gadījumā kādu citu. Tādēļ, jums ir jāiemācās pieņemt savus tuvos un dārgos cilvēkus tādus, kādi tie ir. Ja ir kaut kas, kas fundamentāli jūs neapmierina, tad esiet godīgi un pasakiet to tieši. Varbūt, ka tas, kuru jūs mīlat, vēlēsies mainīties jūsu dēļ.

9. Dažu cilvēku neesamība jūsu dzīvē var būt kā pakalpojums jums.

Nebaidieties mainīt apkārtējo vidi. Jums ir jāmācās ļaut aiziet no savas dzīves tiem cilvēkiem, kuri ienes tajā diskomfortu. Ja pēdējā laikā, jūs no kādreiz labākā drauga saņemat tikai nodevību un ļaunprātīgu izmantošanu, tad ir nepieciešams pārstāt turēties pie pagātnes un pārtraukt attiecības.

10. Novērtējiet cilvēkus, kuri ir jūsu tuvumā.

Neaizmirstiet teikt sev tuviem cilvēkiem, cik viņi ir dārgi jums. Pievērsiet viņiem pietiekami uzmanības. Iespējams, ka jūsu attiecības kādreiz beigsies, bet pat tad, ja kaut kas nav mūžīgs, tas nenozīmē, ka nevajag tērēt uz to laiku.
Avots: http://selfhacker.ru/
Tulkoja: Ginta FS



Ķīniešu meridiānu sistēma


vissvarīgākais ir pirmais impulss

  1. Ja nepieciešams kaut ko izlemt, vissvarīgākais ir pirmais impulss. Tas, ko pasaka priekšā INTUĪCIJA.
    Ja to nesadzirdam, uzreiz palīgā metas prāts, loģika, sadu
    ...ļķo ūdeni, brēc: nē, tā nevar būt, jādara šitā…
  2. Pirmā impulsa sadzirdēšanu iespējams trenēt. To dara klusumā – meditācijā vai lūgšanā, savienojoties ar savu sirdi. Nevis koncentrējas, bet ir kopā ar savu sirdi. Tīrā, īstā zināšana ir vairāk sirdī, nevis prātā. Sirdī ir saglabāts viss, arī pagātnes pieredzes.
  3. Vispirms paklausa sirdij, sajūt to, kādā virzienā šobrīd virzās mana enerģija. Pēc tam var pavaicāt konsultāciju arī prātam: hei, pag, kā to labāk paveikt, kā man tālāk rīkoties?
  4. Ir vērts ieklausīties sirdsbalsī un sekot šīm sajūtām: Centrējoties sevī, savā sirdī, saņem vairāk gaismas un skaidrības.
  5. Lai tas izdotos vieglāk, noder šāda metode: aizspiež ausis ar īkšķiem, bet vidējos pirkstus uzliek aizvērtām acīm, plakstiņiem. Tā ir arī mudra – noteiktā kombinācijā salikti pirksti, kas palīdz līdzsvarot organismu un savu garu.
  6. Visaugstākais dziedināšanas veids ir kļūt brīvam. Nevis tikai sapņot par to, ko gribi, nevis lūgties Dievam, lai iedod, bet pateikt: ES TO IZVÈLOS!
    Ja savu vēlmi izsaka vārdos, enerģija aktivizējas, sāk plūst tā notikuma gultnē, kuru esi izvēlējies. Šādu pieeju izmantojot, iespējams savu dzīvi radīt atkal no jauna.
  7. Vienmēr dari tā, kā jūti.
  8. Ikviens var brīvi radīt savu dzīvi. Rīkoties pēc sirds aicinājuma. Būt jebkas, ko iedomājas.
  9. Ja esi laimīgs un priecīgs, citi to redz un, iespējams, arī uzdrošinās pārkāpt kādai savai barjerai, līdz ar to dzīvot laimīgāk.                                      Dziedniece Kra Kandlere

Pienāk tāds brīdis, kad nav kam prasīt padomu…

https://gintafiliasolis.wordpress.com/2017/09/20/pienak-tads-bridis-kad-nav-kam-prasit-padomu/

Ja paveiksies, dzīvē iestāsies tāds brīdis, kad tev nebūs kam prasīt padomu. Nebūs neviena, pavisam neviena.. Un ne jau tāpēc, ka blakus nav neviena vecāka par tevi. Ir. Taču viņi nav gājuši tavu ceļu. Viņi ir gājuši savējo, bet, ne tavējo.
Bet tu esi aizgājis pietiekami tālu, lai neprasītu padomu citiem. Un visi viņu vārdi tagad nav nekas vairāk kā novērotāju viedokļi. Novērotāju, uz kuriem nevarēsi vairs novelt vainu par savām neveiksmēm.
Tad nāksies meklēt sevī to punktu, kas palīdzēs pieņemt lēmumu. Un tieši to samērot ar zīmēm, kas nāk no ārpasaules. Būt atbildīgam par ikvienu savu lēmumu un mācīties izturēt savas iekšējās vētras.

Daudzi cenšas izvairīties no šī momenta. Viņi precas ar tiem, kas pateiks, kas jādara. Draudzējas ar tiem, kuri pareizi viņus novērtēs. Strādā pie tiem, kuri atņem viņiem atbildību. Un tā arī nodzīvo līdz savām vecumdienām. Un nav te nekā briesmīga.
Bet tad, kad ej viens, ik pa laikam tev šķiet, ka tu visu dari nepareizi (un šaubīgie nešaubīgi tev to pārmetīs). Ne tāpēc, ka reāli kaut kas nav kārtībā, bet tāpēc, ka citi dara citādāk. Tāpēc, ka izņemot tevi neviens cits TĀ nedara. Tāpēc, ka tas ir tikai tavs ceļš. Pa nepazīstamiem apvidiem ar savu iekšējo kompasu un patstāvīgi izgudrotu jēgu.


Autors: Aglaja Datešidze
Avots:
http://www.sobiratelzvezd.ru
Tulkoja: GInta FS

trešdiena, 2017. gada 20. septembris

Neatskaities, netaisnojies! Nekad!

https://gintafiliasolis.wordpress.com/2016/05/21/neatskaities-netaisnojies-nekad/

1. Tev nevienam nav jāpaskaidro sava dzīves situācija.
Ja tu dzīvo civillaulībā, vai arī ar ģimeni pārvācies no viena dzīvokļa uz otru, vai arī dzīvo kopā ar saviem vecākiem, kaut tev jau sen nav vairs 20 – tev nevienam nav jāatskaitās, kāpēc tu rīkojies tieši tā un ne savādāk. Ja tu pilnībā kontrolē savu dzīvi, tas nozīmē, ka tev ir savi personīgie iemesli to saglabā tieši tādu. Turklāt par šiem iemesliem tev nevienam nav jāatskaitās.
2. Tev nevienam nav jāizskaidro savas dzīves prioritātes.
Tev ir savas personīgās domas par to, ko ir iespējams darīt savu tuvinieku laimei un komfortam. Tieši tā ir tava prioritāte. Tā kā mēs visi esam unikālas personības ar atšķirīgiem uzskatiem, sapņiem un mērķiem, viena cilvēka prioritātes noteikti atšķirsies no citas personas prioritātēm. Tu pats nosaki savas, un par tām tev nevienam nav jāatskaitās.
3. Nav jāatvainojas, ja tev nav žēl.
Ja tu nenožēlo savu rīcību un joprojām uzskati, ka kādam nebija taisnība, vai arī īpaši nealksti piedošanu, tev nav jāatvainojas. Daudzi cilvēki cenšas pēc iespējas ātrāk par visu atvainoties, lai ātrāk sadziedētu rētas, kuras vēl nav gatavas šādai „dziedināšanai”. Tas var tikai pasliktināt stāvokli. Tev patiešām nav jālūdz piedošana, ja nejūties vainīgs.
4. Tev nevienam nav jāatvainojas par laiku, ko pavadi vienatnē.
Daudzi baidās izskatīties „rupji”, „antisociāli” vai „vīzdegunīgi”, ja atceļ plānus vai atsakās no ielūguma tāpēc, ka viņiem nepieciešams kādu brīdi pabūt vienatnē ar sevi, lai atslābinātos, „uzlādētos” vai vienkārši palasītu labu grāmatu.  Patiesībā tāda veida vientulība ir pilnīgi normāla prakse, kura ir nepieciešama lielākai daļai no mums. Sniedz sev šo iespēju un neiespringsti par to, ko padomās citi.
5. Tev nav jāpiekrīt citu personu uzskatiem. 
Tikai tāpēc, ka kāds aizrautīgi stāsta par savu pārliecību, tev nav jāsēž un jāmāj ar galvu. Ja tu nepiekrīti šīm idejām, nav godīgi attiecībā pret citiem un sevi izlikties, ka tu tām piekrīti. Labāk mierīgi iebilst, nekā uzkrāt sevī neapmierinātību un vilšanos.
6. Tev nav jāsaka “Jā”.
Tev ir tiesības teikt “nē”, ja piekrišanai nav spēcīgu iemeslu. Vislielākos panākumus visās sfērās iegūst tie cilvēki, kam piemīt spēja atteikties no visa, kas nav viņu prioritāte. Atzīsti citu cilvēku laipnību un esi pateicīgs, bet droši saki „nē” visam, kas tevi novirza no taviem galvenajiem mērķiem.
7. Tev nav jātaisnojas par savu ārieni.
Tu vari būs slaids vai pilnīgs, garš vai īss, simpātisks un visparastākais, bet tev nevienam nav jāpaskaidro, kāpēc tu izskaties tieši tā. Tava āriene ir tikai tava darīšana, šeit tev ir jāatskaitās tikai sev pašam. Neļauj ārējam izskatam noteikt tavu pašvērtējumu.
8. Tev nevienam nav jāatskaitās par saviem ēšanas paradumiem.
Ir noteikti produkti, kuri tev nepatīk dažādu iemeslu dēļ – sākot ar garšas īpašībām un to ietekmi uz tavu ķermeni un veselību. Ja kāds tev uzmācas ar jautājumiem, kāpēc tu ēd vai neēd tos vai citus produktus, nepievērs tam uzmanību, bet atbildi, ka tu jūties labi, ievērojot šādus ēšanas paradumus.
9. Tev nevienam nav jāatskaitās par savu seksuālo dzīvi.
Ja tev ir tuvas attiecības ar pieaugušu cilvēku, un tās notiek pēc abpusējas vēlēšanās, tad nevienam nav daļas par to, kur un kā tu dzīvo savu seksuālo dzīvi. Tu vari būt saderināts, tie var būt gadījuma sakari, vai arī eksperiments ar tava dzimuma partneri. Kamēr tu izbaudi šīs attiecības, tā ir tikai un vienīgi tava darīšana.
10. Tev nevienam nav jāpaskaidro savas karjeras vai privātās dzīves izvēles.
Reizēm apstākļi spiež mums izvēlēties starp privāto dzīvi un karjeru. Šādi lēmumi ne vienmēr ir viegli un beigās tu vari dot priekšroku darbam, ne tāpēc, ka tu nerūpējies par savu ģimeni, bet tāpēc, ka šī izvēle sniegs tev drošību nākotnē. Jebkurā gadījumā, tev nav jāpaskaidro apkārtējiem, kāpēc tu priekšroku dod darbam vai otrādi – ģimenei. Ja esi pārliecināts par savu izvēli, viss ir tā, kā tam jābūt.
11. Tev nav jāpaskaidro savi politiskie vai reliģiskie uzskati.
Ja esi demokrāts, republikānis, katolis, protestants vai musulmanis – tā ir tava personīgā izvēle. Tev nav jāpaskaidro sava ticība. Kad kāds nevar tevi pieņemt tādu kāds tu esi, tā ir viņa, ne tava problēma.
12. Tev nav jāpaskaidro, kāpēc esi vientuļš.
Tas, vai tu esi precēts vai brīvs, ir tikai tava darīšana. Vientulība nav personības trūkums. Tev ir brīva izvēle stāties attiecībās vai nē.  Tikai atceries, tu – tas neesi tavs ģimenes stāvoklis. Nevajag līmēt uz sevis un citiem nevajadzīgas sociālas etiķetes.
13. Tev nav ar kādu jāsatiekas tikai tāpēc, ka tevi palūdza. 
Kāds var būt mīļš un simpātisks, bet tev nav jāiet ar viņu uz randiņu. Ja sirds dziļumos tu jūti, ka šī tikšanās tev nav vajadzīga, tad neej uz to. Atrodi iemeslu atteikumam un nemaini savu lēmumu.
14. Tev nevienam nav jāpaskaidro sava laulības izvēle.
Neatkarīgi no tā vai tu gribi apprecēties un radīt bērnus, vai būt brīvs un bez bērniem, tas ir tavs lēmums. Pat tad, ja tavi vecāki caurām diennaktīm murgo par mazbērniem, viņiem būs jāsamierinās ar tavu dzīves izvēli, lai cik grūti tas arī nebūtu.
15. Tev nav jāpaskaidro sava partnera izvēle.  
Reizēm cilvēki izsaka netaktiskas piezīmes par citu romantiskajām attiecībām. Pavisam noteikti ir bijuši gadījumi, kad kāds izsakās, ka tu un tavs partneris neesat “ideāls pāris” vai ka tev ir jāpameklē kāds labāks. Lai vai kā, tev nav neviens jāklausa un sava rīcība nav jāmotivē izejot no citu padomiem. Savus lēmumus pieņem tu pats un pats pieļauj savas kļūdas, jo tā arī ir īstā dzīve.
Avots: http://www.yogi.lv