svētdiena, 2011. gada 4. decembris

Deivids Aiks: "Valdības iznīcina Brīvību"


Pirmā lieta, kas būtu jāzina par valdībām- tās nekalpo cilvēku un iedzīvotāju interesēm. Tās ir strukturētas tikai ar vienu domu– iegūt kontroli pār cilvēkiem. Līdzko tu to saproti, tā sāc pievērst uzmanību daudzām lietām, piem., kāpēc valdības pastāvīgi rīkojas Lielo Banku, Biznesa, Lielās Farmācijas, Lielo Biotehu un to saistīto organizāciju un personāla interesēs, bet iedzīvotāju intereses paliek novārtā? Kā to vēl var savādāk izskaidrot, ja tam pašam tīklam, kam pieder „Lielie”, pieder arī valdības un jebkura valdību veidot spējīga politiskā partija.

Dzīve vairs nešķiet tik sarežģīta, kad tu redzi, kas notiek patiesībā. Bija laiks, kad cilvēki sadumpojās pret karaliskās diktatūras likumiem un pieprasīja savu teikšanu valsts pārvaldīšanas jomā. Un tā asinslīnijas sāka atklāto karalisko diktatūru aizstāšanu ar tādu pārvaldes sistēmu, kas izskatās pēc brīvības, kaut gan dziļi saknē, kā parasti, ir bizness. Tirānija, kuru tu spēj saskatīt, tika aizstāta ar daudz efektīvāku tirāniju, kuru tu nespēj saredzēt, vai vismaz lielākais vairums cilvēku nespēj.

Iluminātu lielākais murgs- valdībā tiktu ievēlēti cilvēki, kuri ir patiesi neatkarīgi un no sirds rīkojas iedzīvotāju interesēs. Tādēļ viņu risinājums bija partiju sistēmas ieviešana. Tika izveidota tāda struktūra, kurā ar finansējuma un organizācijas palīdzību, praktiski nebija cerību valdībā tikt ievēlētiem tādiem cilvēkiem, kuri nepievienojās kādai no partijām.

Tu vēlies iesaistīties politikā? Droši, tikai vispirms izvēlies partiju. Tu redzēsi, ka vārds „struktūra” parādīsies arvien biežāk. Struktūra ir vitāli svarīga nedaudzo kontrolei pār lielo vairumu.

Politisko partiju izveide sekmēja struktūru, ar kuras palīdzību var kontrolēt parlamenta locekļus un citus valdības līmeņu pārstāvjus. Tā vietā, lai uzspiestu savu gribu simtiem indivīdu, viss, kas tiem jādara, ir jāuzspiež tā tikai tiem cilvēkiem, kas kontrolē partijas. Savukārt tie, šo gribu uzspiedīs savas partijas locekļiem. Ļoti vienkārši, ja vēlies progresēt politikā, vispirms tev ir jāpievienojas kādai partijai. Un tad jādara viss iespējamais, lai šīs partijas valdošā elite būtu pēc iespējas laimīgāka un apmierinātāka ar to, ko tu dari un saki. Tāpat kā ārstiem, juristiem, zinātniekiem un skolotājiem, tev ir jātur nodurta galva, centies nešūpot laivu, un noteikti neoponē nevienā jautājumā, kas varētu izrādīties svarīgs partijai, tikai tāpēc, ka tava sirdsapziņa tā saka. Īsts „progress” jebkurā no šīm profesijām pieprasa, lai tu noslēdz savu prātu vai pārdod savu dvēseli, dodot priekšroku abiem.

Apvienotās Karalistes parlamenta politiskajām partijām ir speciāli partijas organizatori, kuri rūpējas par to, lai visi partijas parlamenta locekļi balsotu atbilstoši partijas politikai. Pats fakts vien, ka partijas organizatori eksistē un darbojas atklāti, ir kā testaments politikas korupcijai un veltīgumam. Tie svārstīgajiem vai šaubīgajiem parlamenta locekļiem piesola daudz labas lietas, ja vien tie pakļausies, bet, ja vēl aizvien tos neizdodas pārliecināt, tad dara tiem zināmas viņu karjeras sekas. 

Šāda sistēma darbojas ikvienā valstī, kaut arī bieži nav nepieciešami oficiāli partijas organizatori. Par politiķiem tiek ievākta detalizēta informācija, bieži vien ar inteliģences aģentūru starpniecību, un informāciju var izmantot gadījumos, lai iebiedētu kādu šaubīgo un atgrieztu atpakaļ ierindā, pretējā gadījumā viņa noslēpumi tiktu publiskoti. Atcerieties, ka tie, kas kontrolē politiskās partijas, kontrolē arī inteliģences aģentūru tīklu, lielākoties Rotšīldu dinastija. Tajā līmenī nepastāv nekāda nevienprātība vai morāla dilemma par tādiem sīkumiem kā godīgums un datu aizsardzības likumi. 

Jo cilvēkam ir vairāk tādu noslēpumu, kas spētu iznīcināt viņa karjeru vai reputāciju, ja tie reiz tiktu atklāti, jo vairāk šādi cilvēki ir piemēroti vadošajiem amatiem. Ja tie jebkad iedomāsies pretoties tavām prasībām, tad...nu tad... nu tad vienmēr ir fails. Politikas augstākie ešeloni ir pārbāzti ar cilvēkiem, kas dejo pēc stabules, jo baidās, ka tiks publiski atklāts kāds no viņu noslēpumiem, sākot ar finanšu krāpniecību un beidzot ar pedofiliju. 

Pastāv 3 veidu politiķi, kuri nokļūst kaut cik tuvu valdības varai: 1) mazā minoritāte, kas apzinās, ka ir sazvērestības dalībnieki un zina tās mērķus; 2) tie, kas vienkārši grib varu un statusu un darīs, teiks jebko, lai to iegūtu; 3) tie, kuri slēpj lielus noslēpumus, kas var tikt atklāti, ja vien viņi atteiksies uzklausīt pavēles. Es nesaku, ka ikviens politiķis ir tāds, es saku tikai to, ka tāds ir lielākais vairums no tiem, kas jebkad tiek valdībā vai lielāko opozīciju partiju augšgalā, kuriem vispār ir izredzes izveidot valdību. „Cements”, kas koordinē manipulācijas starp „dažādām” politiskajām partijām un valstīm, ir slepeno sabiedrību tīkls ar Brīvmūrniekiem kā vissvarīgākajiem priekšgalā.

Fragments no Deivida Aika (David Icke) grāmatas Human Race Get Off Your Knees
Tulkoja Kārlis Brants