29.08.2011 caur Jennifer Hoffman
No angļu/krievu valodas tulkoja Maija Čepule
...
Ikviena lieta mūsu dzīvē pastāv tā dēļ, ka mēs esam
izdarījuši savu izvēli – akceptēt vai noraidīt kaut ko kādā noteiktā brīdī. Tas
ir mūsu dzīves ceļojums – izvēlēties kādu vienu lietu pār citām, pamatojoties uz
saviem uzskatiem, domām, uztveri un atmiņām. Un tad mēs pieņemam nākamos
lēmumus, kuri bāzējas uz Rezultātiem, ko mēs
sasniedzam ar katru no savām izvēlēm. Tomēr šī stratēģija neņem vērā kādu ļoti
svarīgu informāciju, jo līdz ar Rezultātu vērtēšanu mūsu uzmanība tiek vērsts uz „notikušo”.
Taču tad, kad mēs sameklējam Dāvanas – mūsu
uzmanība pievēršas mācību apgūšanai. Dāvanās ir daudz vairāk garīgā spēka, turpretī Rezultāti ir emocionāli daudz neatvairāmāki.
Rezultāti liek mums justies labi vai slikti, sajust spēku vai
bezspēcību, atbalstu vai noraidījumu. Taču Rezultāti ne pie kā nenoved, ja mēs tos lietojam, lai t i e
s ā t u savas iepriekšējās izvēles, kuras nav bijušas pietiekami labas. Un no
šādas perspektīvas raugoties – mēs savā attīstībā progresējam pavisam gausi (lai
neteiktu, ka nemaz), un varam sajusties kā noslēgtā aplī nonākuši. Tas ir tas –
kā dēļ mēs saskaramies ar vienām un tām pašām izvēlēm, un katrreiz izvēlamies
atkal to pašu. Rezultātu izmantošana sava Garīgā
Ceļa t i e s ā š a n a i – nekad nevar novest pie mūsu potenciālo variantu loka
paplašināšanās, par cik šinī gadījumā mēs savas izvēles izdarām – balstoties uz
emocijām, nevis uz sapratni.
Mācības un Svētība slēpjas it
visās lietās. Tās ir Dāvanas, kuras apgaismo mums
Ceļu sevis izzināšanā. Mēs
neesam šeit lai ciestu, mēs esam šeit – lai mācītos, dziedinātos, augtu un
transformētos caur savu cilvēcisko pieredzi un garīgo partnerību. Mūsu izaicinājums ir tanī – lai mēs pārstātu censties „apjaust” savu
ceļu caur Rezultātu analīzes procesu, un sāktu
mācīties apgūt katru soli savā Ceļojumā – tādejādi noslēdzot šo apli,
un paplašinot savu potenciālu loku, pārvietojoties no viena sapratnes līmeņa uz
nākamo – veidā, kurš paplašinās mūsu dzīves Ceļa iespējas – atsvabinot mūs no
ciešanu un sāpju apgūšanas, un mācoties dzīvi uztvert un
iepazīt – kā MĒRĶTIECĪGAS MANIFESTĀCIJAS PRIEKPILNU
ĪSTENOŠANOS.
Mums vienmēr būs iespēja akceptēt vai noraidīt, taču
bez sapratnes par to, ka mēs, iesprūduši savos emocionālajos
ciklos, atkal un atkal radam vienu un to pašu pieredzi tādēļ, ka
pietrūkst noslēguma ––– mēs ieciklējamies uz vienmuļu atkārtošanos, nemitīgi
darbojoties, bet negūstot nekādus panākumus.
Kad mēs sākam mācīties – mēs PAŠI
uzņemamies atbildību, atbrīvojam sevi no upura apziņas, un apzināti izdarām savu
ietekmīgo izvēli – KĀ mums lietot pašiem savu Spēku. Un tas ir tas – kā mūsu
dzīves Dāvanas kļūst par pamata akmeni – lielākai
aptveršanai, lielākai sapratnei, un jaunām iespējām – manifestēt, akceptējot vai
noraidot – saskaņā ar savu mērķi – dzīvot priekpilnu un bagātīgu
dzīvi.
