Ješua "Par sadalītību"

Sveicināts, Ješua! Gribu pateikties Tev un Nikai par tām vērtīgajām atbildēm, kuras es saņēmu uz savu iepriekšējo jautājumu par interesi par dzīvi! Daudz kas kļuva saprotams, un es pastāvīgi domāju par to, ko tu teici. Viss atduras jautājumā, atbilde uz kuru, esmu pārliecināts, interesē daudzus un ne tikai mani:

Es domāju, ka augstākās pasaulēs viss vienmēr ir teicami un lieliski. Visur pilnīga mīlestība un prieks. Visi ir laimīgi un apmierināti. Sakarā ar to rodas jautājums: kāda jēga bija radīt mūsu planētu un tūkstošgades ilgi līdz pat šim strādāt šeit, mēģinot to uzlabot un izlabot, pieliekot ārkārtīgas pūles. Pārdzīvot milzīgus zaudējumus, ciešanas un sāpes... Ja varētu palikt dzīvot augstākās dimensijās un neradīt sev papildus problēmas. Kā augstākās pasaulēs nebija tāda, kas eksistē mūsu pasaulē, kā dēļ šurp visi tā raujas? Varbūt augstākās pasaulēs nebija ciešanu, un šī pasaule tika radīta, lai nāktu šurp ciest un mācīties cīnīties ar problēmām? Taču, kādēļ ir vajadzīga problēmu pārvarēšanas pieredze, ja augstākās pasaulēs nav problēmu. Pie tam, no tavām atbildēm es sapratu, ka jūs radījāt šo pasauli, lai būtu laimīgi un izjustu tikai prieku, bet ne cīnītos ar problēmām. Vienkārši man liekas, ka, ja jums trūka kaut kāda laimes vai NElaimes veida, varēja radīt augstākās pasaulēs kaut ko līdzīgu Zemes apstākļu imitatoram vai trenažierim. Kad katrs gribētājs varētu atnākt un padzīvot kādu laiku, dienu, divas vai pat mēnesi. Izjust visu, ko izjūt cilvēki, un nodarboties ar to, ar ko nodarbojas cilvēki. Pie tam, nesaprotami, kāpēc bija jānāk šurp uz veselām desmitgadēm bez iespējas atstāt šo vietu agrāk par iedalīto termiņu un dzīvot šeit šī šausmīgā ķermeņa (tā vispār ir atsevišķa tēma) ieslodzījumā. Iepriekšējos savos sūtījumos tu teici, ka dvēseles ļoti grib atnākt uz šo pasauli, lai radītu un veidotu. Nu, un kas viņiem neļāva radīt augstākās pasaulēs? Vai tiešām augstākās pasaulēs nebija kaut kā, kas eksistē tikai pie mums? Man liekas, ka augstākās pasaulēs ir viss, ko tikai var iedomāties un pat vairāk par to. Vai arī tas nav tā? Jau iepriekš paldies par atbildi!

P.S.

Tālāk mans komentārs, kuru varat nodot vai nenodot Ješua. Es veselu mēnesi domāju par tavu pagājušo atbildi un pat sastādīju sarakstu tam, kas man patīk šajā dzīvē. Principā iznāca diezgan liels saraksts. Taču, ja sastādītu sarakstu tam, kā dēļ nākas ciest, tad saraksts iznāks vēl lielāks. Tāpēc kontaktu ar savu dvēseli dibināt pavisam negribas. Vienkārši saproti, es neieredzu sevi un tai skaitā savu dvēseli par to, ka viņa nolēma piedzimt šeit. Tāpēc es apzināti gribu iegāzt savu misiju un netaisos pildīt dzīves mērķi. Negribu arī turpmāk būt vergs dvēseles pakļautībā. Varbūt tas kalpos par mācību dvēselei, un nākamo reizi viņa septiņas reizes padomās, pirms dzims, kur pagadās. Citādi, ja sekmīgi izpildīsi savu misiju, nākošajā dzīvē viņa nolems piedzimt vēl sliktākos apstākļos. Kas tad viņai, viņas vietā dzīvot un ciest nākas man. Bet tā viņa tagad vairīsies no šīs planētas un apies to pa desmitiem ceļu, kad atcerēsies visas šeit pārdzīvotās ciešanas. Nesen tu rakstīji par to, kā dvēseles cieš no tā, ka priekšlaicīgi ir pārtraukušas savu dzīvi. Bet viņas taču arī šeit cieš ne mazāk. Visas ciešanas tā dēļ, ka kaut kad bija radīta šī planēta. Nebūtu šīs planētas, nebūtu ciešanu un problēmu. Visi dzīvotu laimīgi augstākās pasaulēs. Tu saki, ka cilvēki neredz visu notiekošā ainu, taču, redzi, lai tur kaut jebkāda grandioza aina iezīmējas, cilvēki taču cieš un mokās šeit un tagad!!! Vai ne tas ir pats svarīgākais? Cilvēkus vajag evakuēt no šejienes!!! Ne pēc gada-diviem, bet steidzami! Viegli teikt, ka mēs jūs mīlam un pārdzīvojam par jums, pilnīgi cita lieta ir atrasties šeit šajā ellē. Piedod par tiešumu, taču visas šīs izmaiņas uz Zemes un visā Visumā kopā nav pat viena cilvēku mata vērtas. Es, skatoties uz visu to no sava zvanu torņa, varu tikai teikt, ka bija ārkārtīgi cietsirdīgi radīt visu šo pasauli. Tā nebija to vērta.

Es sveicinu tevi, dārgais! No pagājušās manas atbildes tika saprasts pagaidām ne tik daudz, un galvenais, ko vajag saprast un apzināties: lai pārtrauktu tavas ciešanas, ir jāpārtrauc tava iekšējā sadalītība! Tāpēc šodien mēs ar tevi parunāsim par SADALĪTĪBU, pieskaroties pa ceļam tam, kas mums var noderēt uztveres uzlabošanai patiesības meklējumos.

Tagad tu esi pārliecināts, ka tava uztvere ir patiesība. Vai ne tā? Skatoties uz pasauli tev apkārt un uztverot to tā, kā uztver to tu vai kāds cits, jūs pārliecināt sevi, precīzāk, to dara jūsu ar tieksmi uz sadalītību dualitātes apstākļos prāts, ka jūsu dzīves redzējums un tās analīze – tā ir patiesība.

Taču patiesība atšķiras no realitātes. Realitāte ir atkarīga no tā, kas to uztver, tai laikā, kad patiesība – ir tas, kāda faktiski ir realitāte. Var pateikt citādāk: realitātei var būt vairāki līmeņi un pieredzes dimensijas, tai laikā, kad patiesība iekļauj visus līmeņus un dimensijas vienlaicīgi. Realitāti uztver, patiesību atpazīst. Atrodoties ķermenī, pašā zemākajā apziņas līmenī matērijā (planētas Zeme pamata Apziņas Līmenis un Matērijas Līmenis – 3. Nikas piezīme), tu uztver vai atpazīsti? Domāju, tu piekritīsi man – uztver! Apstākļi, kuros tu sevi esi iegremdējis uz šīs planētas – matērija, un tavs pētniecības instruments šī līmeņa matērijā – fiziskais ķermenis, radīti zema līmeņa dievišķo radījumu izpētei, uz tālām robežām. Un tā, mēs ar tevi tagad jau esam “nopratuši”, ka līdz patiesībai mēs pagaidām neesam tikuši un mūsu mērķis ir pamēģināt atrast ceļu pie tās, nostāties uz atpazīšanas ceļa.

Raugoties uz fizisko pasauli ar tradicionālo sajūtu orgānu (redze, dzirde, tauste, oža, garša) palīdzību, jūs redzat tikai pagātni. Sajūtu centri atrodas galvas smadzenēs. Lasot šo tekstu, tu jau iegūsti ainu no pagātnes, jo acīm ir vajadzīgs laiks, lai uztvertu no monitora atstaroto gaismu, noraidītu signālu uz smadzenēm, nofiksētu to un identificētu. Jūs neredzat to, kas notiek tagad. Var teikt, ka fiziskā pasaule ir – ilūzija. Daļēji tas ir tā, tajā nozīmē, ka viss, ko jūs redzat ar ķermeņa acīm, – ir tikai gaisma, atstarota no objekta, nonākusi līdz acs tīklenei un piereģistrēta smadzenēs. Tāpat arī ar citiem sajūtu orgāniem – tos visus kontrolē jūsu ķermeņa smadzenes.

Taču tas nenozīmē, ka pasaule neeksistē tikai tāpēc, ka jūs neuztverat to tādu, kā tā ir faktiski. Pasaule ir ļoti reāla. Tai piemīt objektīvā realitāte, kura ietver miljardiem atomu daļiņu mijiedarbību, un izdomātā realitāte, kuru piešķir tai cilvēces kolektīvā apziņa. Pamatā uz Zemes eksistē divi realitātes līmeņi: individuālā realitāte un kolektīvā realitāte. Jūsu individuālā realitāte – ir tikai jūsu, nekādai citai cilvēciskajai būtnei nepiemīt tieši tāds pats ticējumu komplekts, un nekāda cita cilvēciskā būtne neuztver pasauli no jūsu ķermeņa. Kolektīvās realitātes sastāv no tām ticējumu sistēmām, kuras dala divi vai vairāk cilvēku. Kad pietiekams skaits cilvēku piekrīt konkrētai realitātei, tā kļūst pazīstama kā fakts. Ticējumi rada realitāti, cilvēces pasaule – tas ir atspoguļojums katra indivīda ticējumu sajaukumam apvienojumā ar cilvēces kolektīvajiem ticējumiem. Ko jūs visbiežāk izmantojat savas realitātes radīšanai? Vārdu un modeļus. Vārds – tā vēl nav realitāte. Modeļi – tas ir simbolisks realitātes iztēlojums, bet ne pati realitāte, sazināšanās līdzeklis.

Tas, par ko mēs parunājām augstāk – uztvere. Bet kā gan mums atrast patiesību? Kur meklēt?

Atslēga patiesības sapratnei, ārējās pasaules saprašanai atrodas iekšējās pasaules sapratnē, tāpēc ka daudzos gadījumos ārējais – tas ir iekšējā atspulgs. Iekšējā pasaule ir tik plaša un sarežģīta, ka bieži liekas, ka ne tā rada ārējo pasauli. Vairums cilvēku tic, ka tieši ārējā pasaule iedarbojas uz viņiem, viņi uzskata sevi par vienkāršām marionetēm kāda spēlē, kaut kādas ārējas dievības radītā. Tādi ticējumi izceļas no “es” dabas nepareizas izpratnes.

Eksistē atšķirīgi realitātes līmeņi, un starp realitātes līmeņiem reti eksistē diskrētas robežas un līnijas. Viens aspekts tiecas sajaukties ar citu aspektu bez tiešas sadalītības. No veseluma perspektīvas līmeņi, blīvumi un dimensijas faktiski ir nenozīmīgi. Ir vienkārši dzīve ar daudzām šķautnēm un pieredzēm. Tāpēc, izmantojot modeļus, atcerieties, ka, lai izzinātu patiesību, ir nepieciešams tiekties būt augstāk par uztveres modeļiem. Tie var būt noderīgi līdz noteiktam brīdim, taču ar viņiem nav jāiestrēgst. Kamēr jūs strīdaties ar savu prātu vai cits ar citu jebkura iemesla dēļ, kamēr jūs uztverat sadalīti sevi un apkārtējo pasauli, jūs laižat garām dzīves aromātu un mierīguma skaistumu.

Dimensijas atgādina pasaules pasauļu iekšienē. Es tagad jūsu sapratnei ar šī ķermeņa prātu tiku izmantojis jums saprotamu modeli. Sadalīju blīvumus un dimensijas tāpēc, ka augstāku apziņas stāvokļu iegūšana ietver blīvuma nobīdes veikšanu, tas ir, dzīvības formu attīstību no zemākiem uz augstākiem blīvumiem. Kādēļ es izdarīju šo ievadu? Tam, lai paziņotu, ka visi jūs vienlaicīgi eksistējat 12 dažādās dimensijās un jūsu forma tagad – ir rezultāts tam, kur mēs ievietojām savu uzmanību. Blīvumi ir konkrētas frekvences, dimensijas ietver visu telpas-laika kontinuumu Visumā un kopumā.

Ķermenis – pirmais apzināšanās līmenis, “es” apakšējais aspekts, kuru mēs apskatīsim. Tas – ir starpnieks saziņā ar materiālo visumu, nesējs fiziskā Visuma izzināšanai. Ķermeni kontrolē smadzenes. Jūs varat domāt par smadzenēm kā par centrālo datorsistēmu, un par ķermeni kā par ēku, kurā atrodas šī sistēma, un par sajūtu orgāniem kā par ieejas un izejas sistēmām. Tas ir kārtējais modelis jūsu uztveres uzlabošanai gājienā pēc patiesības.

Emocijas – otrais apzināšanās līmenis, “es” apakšējais aspekts, kuru mēs apskatīsim. Jums ir svarīgi saprast, ka faktiski emocijas nav ne pozitīvas, ne negatīvas. Visas dzīves pieredzes ir neitrālas. Tieši prāts dualitātes apstākļos apskata pieredzi kā pozitīvu vai negatīvu. Katra emocija – vienkārši enerģija kustībā. Emocijas – tās ir dažādas intensitātes enerģētiskas pieredzes. Ja ķermenī tās tiek sajustas nekomfortabli, tā ir pazīme kaut kur esošai nesabalansētībai. Ja tā vietā, lai tiesātu nekomfortablu sajūtu, jūs to izpētīsiet, tā vienmēr ietvers izdziedinošu vēstījumu. Atslēga emociju integrācijai (emocionālā ķermeņa izlīdzināšana ar pārējo “es” daļu tā, lai tas strādātu harmonijā) – vienmēr mīlēt un pieņemt savas emocijas un atrast attiecīgus to izlīdzināšanas līdzekļus. Veselīgā cilvēciskā būtnē gars un griba ir sabalansēti.

Augstākais Es un jūsu dvēsele – funkcionē momentānajā laikā. Viņi apzinās daudzus līmeņus un dimensijas vienlaicīgi un atrodas apzināšanās bez izvēles stāvoklī. Vienīgais laiks, eksistējošs Augstākajam Es un Dvēselei – laiks TAGAD. Kad iestāsies nākotne, tas vēl arvien būs laiks TAGAD. Laiks ir lineārs zemajos matērijas līmeņos, augstāk laika nav – viss un vienmēr atrodas vienā punktā – gan pagātne, gan tagadne, gan nākotne.

Tad, kas gan dara jūs nelaimīgus? Kur ir tādas jūsu uztveres problēmas sakne? Atbilde faktiski ir vienkārša, – jūs ticat tam, ka jūs esat lielā visuma nenozīmīga un neliela daļa, ka jūs esat “izmesti pasauļu pažobelē”, ka jūs esat “izmēģinājumu trusīši” kāda cietsirdīgās rokās.

Ticība tam, ka jūs – esat lielā visuma nenozīmīga daļa, pievelk jums šo pieredzi. Jūs sajūtat bezspēcību izmainīt jūsu dzīvju notikumus un apstākļus un rezultātā nosodāt sevi un visu apkārt jums. Ticība atdalītībai – baiļu iemesls. Jūs baidāties, jo ticat: kaut kas ārējs var kaitēt, ievainot vai sagādāt jums sāpes un ciešanas. Bez sajūtas par atdalītību no pasaules kopumā, jūs jūtat atdalītību no sava īstenā Es. Šo baiļu dēļ jums ir neiedomājami grūti ieklausīties iekšējā balsī – savas dvēseles balsī. Jūs reizi pēc reizes ciešat sakāvi jūsu ego un dvēseles balsu atšķiršanā, katra no kurām nepārtraukti runā ar jums caur fizisko un emocionālo ķermeni. Rezultātā jūs zaudējat spēju darīt to, kas ir jūsu vislabākajās interesēs. Jūs baidāties no tā, kas ir jūsu iekšienē. Tas, kas atrodas jūsu ķermeņa iekšienē, pats par sevi (ķermenis un smadzenes) ir viengabalains sarežģīts iekšējais visums un sastāv no emocionālajiem, mentālajiem un smalkajiem pieredzes līmeņiem.

Bailes – tā ir gan emocija, gan emocionāls stāvoklis. Baiļu enerģija eksistē vienlaicīgi visos četros apakšējos jūsu būtības līmeņos. Bailes – tā ir ilūzija, taču šīs ilūzijas daba ir tāda, ka, jo vairāk jūs tai ticat, jo stiprāka tā kļūst.

Lai mēs apskatītu jautājumu, kā gan tikt vaļā no bailēm un sadalītības, īsi atcerēsimies galvenās definīcijas. Patiesība – tas, kas ir faktiski katrā šajā brīdī, brīdī TAGAD. Ilūzija – tas, kas liekas, taču patiesībā neeksistē jebkurā šajā brīdī. Bailes – tā ir vēlēšanās aizbēgt vai pretošanās tam, kas ir faktiski. Ja šajā brīdī jūs skatāties uz kaut ko no visa sava veseluma augstuma, no sava Augstākā Es un Dvēseles pozīcijas, – tā ir patiesība pēc definīcijas. Ja šis redzējums izzūd daļēji vai pilnīgi, – tā ir ilūzija. Ja jūs skatāties uz bailēm no Dvēseles un Augstākā Es pozīcijas, un šajā brīdī jūs vairs neizvairāties un nebēgat no tieša skatiena uz to, kas notiek, tad, pēc definīcijas, baiļu nav. Tātad, bailes – tā ir ilūzija un neeksistē faktiski. Vienīgais veids, kā izkliedēt baiļu ilūziju – pārstāt izvairīties, bēgt, pretoties vai baidīties paskatīties uz to, kas reāli ir jūsu apziņā un pasaulē katrā brīdī. Tas nozīmē – atrasties apzinātas apzināšanās, augstāka saprāta, prāta skaidrības stāvoklī.

Bailes un sadalītība (atdalītība) – nosodījuma cēlonis un sekas. Jebkurš spriedums – tā ir ego darbība, kurš, kad tam atļauj gūt virsroku pār apziņu, nomaina augstākā prāta vērīgumu uz personīgu uztveri no ķermeņa un emociju pozīcijas. Spriedums vienmēr bāzējas uz pagājušo pieredzi.

Sprieduma problēma – atdalītības iesakņošana. Tas, kurš tiesā, tas sadala “labajā” un “sliktajā”, “pareizajā” vai “nepareizajā”. Ķermenis – ir dvēseles nesējs un saistīts ar visu visuma daudzdimensionalitāti ar garu un Augstāko Es. Mēs teicām jau, ka emocijas nav ne pozitīvas, ne negatīvas un ka visas dzīves pieredzes ir neitrālas. Sprieduma un nosodījuma problēmas parādās tad, kad ir “es” zemāko aspektu (ķermenis + emocijas) un “es” augstāko aspektu (Augstākais Es + Dvēsele) sadalītība.

Jūsu spriedumus bieži pavada emocijas. Sprieduma emocijas, kā likums, jūs noliedzat un apspiežat, radot daudz problēmu. Jūsu “es” tiesājošās daļas – bāzes iemesls problēmas iestrēgšanai ķermeņa un emociju līmenī un izdziedināšanās un personīgās izaugsmes ceļu atrašanas bloķēšana. Kad jūs tiesājat, jūs aizverat jūsu prāta augstākos aspektus no tā, lai jaunā veidā paskatītos uz lietām – no jūsu “es” augstāko aspektu augstuma, Augstākā prāta augstuma, kurš atrodas iekš TAGAD. Augstākais prāts – tas ir tilts starp Augstāko Es un zemāko Es.

Cits atdalītības aspekts – noliegums. Noliegums – tas ir mehānisms, noturošs atdalītību. Ja jūs esat nosodījuši kaut ko vai kādu, vai paši sevi kā kaut kā laba vai paša labākā necienīgu, jūs sākat just savu vainu, un rodas parastā nolieguma diskomforts. Jūs tiecaties tikt vaļā no vainas sajūtas un izspiežat diskomforta sajūtu uz zemapziņas prātu. Tur jūsu emocijas un viss sajūtu spektrs “trūd”, bet jūs priecājaties, domājot, ka viss ir brīnišķīgi. Taču problēma, protams, ka atgriežas un bieži ar lielāku spēku.

Lai pārrautu baiļu apli un citas ego lamatas, nepieciešama jauna pieeja problēmai. Piekrīti, nav iespējams atvērties jaunajam, kad prāti ir aizmigloti ar spriedumiem, bailēm, nosodījumu, atdalītību un noliegumu. Tad kur gan ir izeja? Kā saka Nika, – nav nerisināmu problēmu principā, – un tas ir tā. Galvenais ceļš problēmas risināšanā – apziņas paplašināšana. Paplašinot apzināšanos, jūs ieslēdzat uztveres procesos augstākas jūsu “es” dimensijas, jūs arvien vairāk redzat ego tā patiesajā perspektīvā. Ego – vienkārši mehānisms reaģēšanai trīsdimensiju pasaulē, kurā jūs tagad esat sakoncentrējuši savi uzmanību un izmantojat fizisko ķermeni materiālā visuma uztverei. Tā kā ego – ir individuālā “es” būtība un jēga, tad, būdams atstāts savā vaļā, viņš redzēs visu kā atdalītu. Tātad, ja jūs identificējat sevi ar ego, tas ir, ticat, ka jūs – tas ir ego, tad jūs ticēsiet arī tam, ka esat atdalīti no visa pārējā Radītā. Identificējot sevi ar savu patieso būtību (dvēseli), identificējot sevi ar visu Dievišķo Radīto, jūs vairs neuzskatīsiet sevi kā atdalītu no visa visuma, no citām cilvēciskajām būtībām un no dzīves. Šajā gadījumā ego brīnišķīgi kalpos jums ceļojumā pa dzīvi un netraucēs būt laimīgiem.

Nekāda nauda, vara vai slava materiālajā pasaulē nekad nenodrošinās jums pilnas komforta un patiesas laimes sajūtas. Kamēr jūs to neapzināsieties, jūs turpināsiet graut apkārtni un pašus sevi. Jums ir jāizmaina prāta programmēšana, kura apgalvo, ka drošība un laime atnāk no kaut kurienes ārpusē. Jums ir jāsāk šaubīties ticībā tam, ka labs darbs, labas savstarpējās attiecības un laba māja ir jūsu problēmu atrisinājums. Jums ir jāsāk šaubīties tajā, ka jūs esat tikai fizisks ķermenis. Jums ir jāizmaina pasaules uztvere.

Visa evolūcijas perioda laikā šī matērijas līmeņa racionālais prāts ir attīstījies par milzīgu sarežģītu būtību. Racionālā prāta mērķis – klasificēt, izplatīt un izkārtot realitāti tā, lai uzturētu jūsu kā cilvēcisko būtņu augšanu. Taču jūs, kas esat nosprauduši sev mērķi šajā matērijā, uz šīs planētas, apzinātas attīstības mērķi, ikdienu uzzināt kaut ko jaunu, kas nepakļaujas loģiskajai domāšanai. Jūs uzzināt, ka pasaule jums apkārt ir ievērojami lielāka un interesantāka nekā jūsu priekšstati par to, un tas ir tā. Es gribu pasvītrot, ka jūsu uztveres pasaule un patiesā pasaule būtiski atšķiras līdz tam brīdim, kamēr jūs neatļausiet sev zināt vairāk. Visas dvēseles pēc savas būtības – ir lieli pētnieki, un tieši tāpēc viņas koncentrē uzmanību dažādās Dievišķā Radītā vietās. Kad no šīm Dievišķā Radītā zemajām robežām – materiālā visuma – jūs augat apziņā uz lielākām dimensijām, jūs nevarat atļauties iestrēgt intelektuālajā, loģiskajā procesā. Jums ir jāattīsta jauni dzīves atspoguļojuma veidi. Racionālais prāts sadala pa kategorijām, salīdzina, ievieš kārtību iracionalitātē un haosā. Acīmredzami, tas ir nepieciešams, taču jūsu “es” augstākie aspekti strādā ne tā. Iekšienē jums – katram – ir cits saprāta veids, kurš momentāni aptver informāciju bez nepieciešamības sašķirot visas detaļas.

Tieši dvēseles gudrība palīdzēs jums šajā aizraujošajā ceļojumā uz Patiesību.

Mēs novēlam jums panākumus jūsu lieliskajā ceļojumā uz Patiesību no materiālā visuma. Jūs esat visa visuma mīlēti un augsti godāti ne par kaut ko, bet vienkārši par to, ka mēs visi – VIENS un mēs visi ESAM MĪLESTĪBA!

ES ESMU JEŠUA

ES ESMU ERCEŅĢELIS MELHISEDEKS

ES ESMU ERCEŅĢELIS METATRONS

Pieņemts 17.06.2009. Nika

http://preobrazenie.ucoz.ru

tulkoja Jānis Oppe