otrdiena, 2011. gada 27. decembris

Slepeni, slepeni, slepeni, slepeni… (jeb aisberga neredzamā daļa)


Andris Orols (neatkarīgs pētnieks)

(Raksts veltīts Vispasaules Sazvērestībām, to iespaidam uz mūsu dzīvi, procesiem pasaulē un mūsu valstī)

Ievads

Slepena vēsture, slepeni notikumi, slepena vienošanās, slepeni dokumenti, slepenas biedrības, slepena politika, slepenas laboratorijas, slepenas tehnoloģijas, … slepeni … noslēpumi……valsts noslēpumi, kara noslēpumi, partiju noslēpumi, korporāciju noslēpumi, sazvērestību noslēpumi, kaitīgo atkritumu noslēpšanas noslēpumi, valstu un cilvēku paverdzināšanas noslēpumi … noslēpumi …noslēpumi … noslēpumi…

2008. gada nogalē, biežāk nekā parasti, masu informācijas līdzekļos izskanēja vārdi – „slepeni”, „nedrīkst izpaust”, „nav ļauts”, „valsts noslēpums”, „pielaides līmenis”, „tāda vienošanās”, „tādi nosacījumi”… Ekonomiskā krīze pasaulē nesen bija sākusies un runa bija par naudas aizdevumu saņemšanu Latvijas valstij. Daži cilvēki mūsu valstī ļoti steidzās pieņemt šos svarīgos lēmumus. Ļoti steidzās. Un pieņēma. Un „nepiederošiem” nebija ļauts zināt vienošanās saturu un nosacījumus. Tas bija slepeni, ļoti slepeni, ļoti, ļoti slepeni, un ļoti veikli tika kārtējo reizi iebāzts Lielajā Melnajā Kastē (Caurumā) ar uzrakstu „Valsts noslēpumi”. Tikai pēc kāda laika valsts iedzīvotāji tika nostādīti fakta priekšā – tagad visiem („no maza līdz lielam”) būs jāmaksā valsts parāds „aizjūras onkuļiem”.

Ievērības cienīgs ir fakts, par kuru padomāt piedāvā antiglobālisti. Vēl gadu, divus atpakaļ no tādiem „lielās naudas turētājiem”, kā SVF, PB u.c., gandrīz neviens neaizņēmās naudu. Toties tagad!!?… Valstis stāv rindā…un vēl baidās, vai viņiem tās pietiks… Globalizācija. Bankas. Banku tīkli. Vienā jaukā rītā mazas valstiņas ar vārgu ekonomiku pamostās un konstatē, ka tās „pēkšņi” atrodas bankrota priekšā. Nejaušība? Likumsakarība? Iepriekš pārdomāts scenārijs?

Apakšvirsrakstā es pieminēju aisbergu (kā alegoriju). Tikai nelielu daļu no šī „peldošā ledus kalna” mēs redzam, to pētam un par to runājam. Ļoti bērnišķīgi un naivi būtu domāt, ka tā neredzamā (zemūdens) daļa ir nebūtiska, vai ka tā pat neeksistē.


1. daļa. Sākums (varbūtējs sākums)
„…Pirmais noslēpums, lai pārvaldītu cilvēkus – sabiedriskās domas kontrole. Pie tam tik ilgi jāsēj šaubas, strīdus un pretrunīgus uzskatus, kamēr cilvēki zaudēs vērtību orientierus un nolems, ka labāk politiskajos jautājumos vispār atteikties no personīgā viedokļa…

…Otrais noslēpums – jāizmanto cilvēku vājības, visus sliktos ieradumus, visu, kur cilvēks varētu kļūdīties un ko pēc tam nāktos nožēlot. Kamēr cilvēki pārstās uzticēties un saprast viens otru…

…Vispirms jācīnās ar atsevišķas radošas personības spēku. Jo nav nekā bīstamāka par to. Jo tai piemīt garīga enerģija un tā ir spējīga sasniegt vairāk, nekā miljoni cilvēku…

…Ar skaudības, naida, ķildu un karu palīdzību, caur zaudējumiem un badu, caur lipīgu slimību izplatīšanu, visas tautas jānoved līdz tam, lai tās vairs neredzētu nekādu citu izeju, kā pilnībā pakļauties Iluminātiem…

…Ja jel kādā valstī ir revolūcija, vai pilsoņu kara rezultātā ir ārēja ienaidnieka uzbrukšanas bīstamība, tad tā vienmēr ir labvēlīga notikumu gaita un tā strādā mūsu labā…

…Jāpieradina cilvēki pie tā, lai tie ņemtu kvītis (naudas aizvietotājus) kā īstu naudu…

…Masas, caur secīgu rakstisko un mutisko apstrādi, kā arī caur speciāli izstrādātām apmuļķošanas formām, tiks pievērstas Iluminātu gribai…

…Spēju patstāvīgi domāt cilvēkiem jālikvidē ar gatavu uzskatu ieviešanu, garīgie spēki jāsagrauj ar tukšas demagoģijas pielietošanu…

…Brīvas domas, ko izvirza citas partijas, Iluminātu oratoriem jāizstiepj tik garas, lai cilvēkiem, nogurušiem no klausīšanās, izstrādātos riebums pret visu orientāciju oratoriem…Kā pretpols tam, Iluminātu valstiskais kurss jāpasniedz pilsoņiem nenogurdinošā formā, lai tie varētu to mierīgi uztvert…

…Masām jāpaliek aklām, nesaprātīgām un bez personīgā viedokļa, lai tās nevarētu diskutēt par valsts pārvaldes tēmām…ir jābūt bezierunu pakļaušanās principam…

…Varu pār pasauli var sasniegt tikai pa aplinkus ceļiem, ar mērķtiecīgu visu pamatbrīvību sagraušanu. Likumdošanas, vēlēšanu, preses, personas brīvību. Un vispirms ar tautas izglītošanas un audzināšanas sistēmas sagraušanu. Ievērojot visstingrāko slepenību visos šajos pasākumos…

…Caur mērķtiecīgu valsts pārvaldes šūpošanu, valdības jāmoka tik ilgi, kamēr tās nebūs gatavas nodot mums visu savu varu, miera saglabāšanas dēļ…

…Eiropā jāuzkurina nesaprašanās starp cilvēkiem un tautām, rasu un reliģisku neiecietību tamdēļ, lai rastos nepārvaramas šķelšanās…un jebkuras savienības pret Iluminātiem būs bezjēdzīgas…

…Visās citās pasaules valstīs jāsēj šķelšanās, nemieri un naidīgums, lai pieradinātu valstis pie bailēm un apspiestu jebkuru iespēju pretoties…

…Līdz ar prezidentu tiesību deleģēšanu izsludināt kara stāvokli, viss militārais spēks arī atradīsies Iluminātu rokās…

…”Neapgaismotos valdniekus” jānobīda malā ar apvērsumu un aģentūras operāciju palīdzību, neļaujot tiem nodarboties ar valsts darbiem…

…Augstāko valsts amatpersonu pērkamības dēļ, valdības jānostāda kredītparādos Iluminātiem pēc tam, kad tām iedoti sērijveida aizdevumi, kas būtiski palielinās to valsts parādu…

…Ar speciāli norežisētām ekonomiskām krīzēm, visi pieejamie naudas līdzekļi tiks izņemti no apgrozības. Līdz ar to „ne-Iluminātu” finansu sistēma tiks sagrauta…

…Naudas spēkam jākļūst vienīgajam spēkam, kas virza tirdzniecību un ražošanu, lai ar naudas palīdzību rūpnieki varētu iegūt arī politisko varu. Kopā ar Iluminātiem šajā kategorijā jāiekļūst arī no tiem atkarīgajiem miljonāriem. Policistiem un zaldātiem jāpaliek nabagiem…

…Caur izglītību, kas balstās uz viltusmācībām un falsificētiem datiem, jaunatni ir jāapmuļķo un jānovirza pa viltus ceļu…

…Jāuztur saite ar jau esošām brīvmūrnieku organizācijām, kā arī jāveic jaunu ložu dibināšana, lai sasniegtu vēlamo mērķi. Neviens nezina Tos un To mērķi. Un vismazāk jau muļķi no ne-Iluminātiem, kas tieksies kļūt par biedriem brīvmūrnieku atvērtajās ložās…

…Ar visu šo pasākumu palīdzību tautas jānovirza uz domām, lai uzaicinātu Iluminātus kļūt par Pasaules Valdniekiem. Jaunai Pasaules Valdībai jāizskatās kā labdarīgiem vadītājiem (izkārtnei), pie kuras nāk pilnīgi labprātīgi. Ja jel kāda valsts tam iebildīs, tās kaimiņi sāks pret to karu. Lai izveidotu šādu valdību ir jāorganizē pasaules karš…”

(fragmenti no Lin fon Paļ „Tajnije obščestva…” – brīvs tulkojums no krievu valodas)



Interesanti, kādu gadaskaitli nosauks lasītājs izlasot šīs rindas? Kad tas varētu būt sarakstīts? Pirms 2, 5, 10 vai 20 gadiem? Šis „garadarbs” ir tapis vairāk nekā pirms divsimt gadiem! 1785. gada 20. jūlijā Rēgensburgā no nejauša zibens spēriena nomira iluminātu sakarnieks Jakobs Lancs. Dodoties slepenā uzdevumā viņš vairākus dokumentus bija iešuvis savā apģērbā. Pārmeklējot Lanca māju, policija atrada arī citus svarīgus dokumentus (tai skaitā sīkas instrukcijas Francijas revolūcijas organizēšanā, kā arī vēstules adresētas Grand Orient (brīvmūrnieku organizācija „Lielais Austrums”) lielmeistaram Parīzē). Tika veiktas kratīšanas arī pie citiem biedrības locekļiem, sekoja aresti un biedrības darbības aizliegšana. 1787. gada pavasarī, arī kā brīdinājumu citām Eiropas valdībām, Bavārijas varas pārstāvji (Minhenē) publicēja šos konfiscētos iluminātu dokumentus (pāri pār 800 lappusēm).

Tātad, kas bija (ir) ilumināti („illuminatus” – apgaismotie)? 1492. gadā Spānijas marāni (kristietībā pārgājušie ebreji) izveidoja Alumbrados (spāņu – „apgaismotie”) kustību. 1623. gadā Francijā nodibinājās līdzīga organizācija – Guarenti, kas 1722. gadā kļuva par iluminātiem. 1776. gada 1.maijā Bavārijā (Ingolštatē), jezuītu izglītību ieguvušais universitātes profesors Ādams Veishaupts (1748-1830), nodibināja savu slepenu biedrību, kuru nedaudz vēlāk nosauca par Iluminātiem. (1770. gadā Meijers Amšels Rotšilds bija iepazīstinājis Veishauptu ar frankistu kabalu un uzdevis viņam atjaunot veco Alumbrado kustību. Daži pētnieki uzskata, ka iluminātu (un dažu citu slepenu organizāciju) saknes ir meklējamas senajā Čūskas (Lucifera?) kultā.)

Ap 1777. gadu ilumināti uzsāka „sadarbību” ar lielāko daļu Eiropas masonu ložu. Iefiltrējās tajās un, izmantojot viņu pašu noslēpumainību un sarežģītību, izveidoja „ložu ložā”, „slepenu biedrību slepenas biedrības iekšienē”. Tādā veidā pat augstāko brīvmūrniecības grādu „īpašnieki” (nemaz nerunājot par ierindas biedriem) nezināja patieso savas biedrības tālāku virzību un patiesos mērķus. Vācu masonu lielmeistars hercogs Braunšveigs jau 1794. gadā apgalvoja, ka ilumināti kontrolēja lielāko daļu Eiropas brīvmūrniecības ložu. (Veishauptam kļūstot par „Grand Orient” biedru, iluminātus sāka finansēt arī Rotšilds.) Šai kustībai piekļāvās Varburgu un citas dzimtas, kuras arī sapņoja par pasaules pakļaušanu. Novus Ordo Seclorum (New World Order, jeb Jauna Pasaules Kārtība) bija kopējais mērķis. Nonākt pie varas, izveidot Pasaules Valdību un kļūt par valstu un tautu Augstākajiem Pavēlniekiem.

2. daļa. Revolūcijas un „komunāri”
Pirmā „komunistiskā” valsts jaunākajā, zināmajā Pasaules vēsturē, bija nodibināta nevis Krievijā (kā to mums cītīgi mācīja, un turpina mācīt vēstures stundās), bet gan Paragvajā (1609.-1768.). Neatkarīgi no Spānijas centrālās varas, šādu valsti ar totalitāru režīmu izveidoja jezuīti. Vietējie indiāņi ar varu un viltu tika sadzīti lauksaimniecības komūnās, personīgais īpašums tika likvidēts, visi staigāja vienveidīgos apģērbos. Lielie Brāļi („Dieva pārstāvji”), protams, bija viņu izrīkotāji un materiālo vērtību pārvaldītāji. Revolūcijas Krievijā, Ķīnā utt., balstījās jau uz gadsimtiem vecām idejām un pieredzi. Arī uz pieredzi no 1534. gada Minsteres (Vestfāles) anabaptistu komūnas (Jaunās Jeruzālemes).

(Jezuītu ordeni 1534. gadā izveidoja Ignācijs Lojola un tika ievēlēts par pirmo ordeņa ģenerāli. Izsekošana, spiegošana, intrigas, inkvizīcija – dažas no „Jēzus armijas” darbības izpausmēm. Daži pētnieki uzskata, ka kopš 18. gds. jezuīti ievēlot nevis vienu, bet divus ģenerāļus. Viens – patiesais ordeņa vadonis – ar slepeno padomi darbojas Amerikā, otrs – viltus ģenerālis – dzīvo Romā un ietekmē pāvestu politiku. Viens no visietekmīgākajiem „Bilderbergas kluba” biedriem bija Džozefs Rettingers, jezuītu mācītājs un 33. grāda frankmasons. Tieši par viņu runā kā par šī (viena no visietekmīgākā un slepenākā) kluba patieso dibinātāju un organizētāju.)

Revolūcija Francijā. Milzīgo valsts parādu izraisīja nevis galma izšķērdīgais dzīvesveids, bet gan karš ar Angliju un atbalsts Amerikas revolūcijai. Valsts apvērsums tika rīkots plaukstošā, nevis sabrūkošā valstī. Revolūcijas sākuma periodā Parīzē bija 154 brīvmūrnieku ložas un citur Francijā – vēl 322. No tām 266 jau atradās iluminātu kontrolē. Pēc Nesta Vebstera datiem, 1789. gadā Francijā bija ap 100 000 masonu. Revolūciju gatavoja un tajā piedalījās vairāki grupējumi. Uz 1790. gadu jakobīņu klubu skaits sasniedza 152. Pirmo klubu pārņēma Veishaupta līdzgaitnieki Bodē un barons de Bušē. Revolūcijas vadoņi Mirabo, Robespjērs, Marats, Dantons, Žaks Pjērs Briso un daudzi citi bija ilumināti. 1789. gadā ilumināti Mirabo vadībā pārņēma jakobīņu klubus. Revolūcija noritēja zem Rotšildu dzimtas sarkanā karoga krāsas – plīvoja sarkanie karogi, jakobīņi nēsāja arī Iluminātu sarkanās cepures, kuras dēvēja par „brīvības cepurēm”. Pēc revolūcijas jakobīņi uzsāka brīvmūrniecības ložu slēgšanu – tās savu uzdevumu bija paveikušas. 1794. gadā bija palikušas tikai 12, iluminātiem visnoderīgākās ložas. (Simts gadus vēlāk Ļeņins sludināja, ka „īstam krievu sociāldemokrātam ir jābūt kā jakobīnim”.) Cīnoties par varu, cits citu sāka apkaut arī paši revolucionāri. Ilumināti sāka iefiltrēties visās iespējamās organizācijās (arī jezuītu aprindās).


Karbonāri („ogļu dedzinātāji”). 1806. gadā Neapolē izveidotajā karbonāru slepenajā biedrībā ietilpa brīvmūrnieki, mafijas vadītāji un militāristi. 1820. gadā viņu rindās bija ap 700 000 bruņotu vīru. Galvenie vadītāji bija augsta ranga brīvmūrnieki un ilumināti – grāfs Kamiljo de Kavūrs, Džuzepe Garibaldi, Džuzepe Mazīni. Kustība izplatījās Eiropā. 1831. gadā daļa no karbonāriem pievienojās Mazīni dibinātajai un vadītajai „Jaunajai Itālijai”, kas ietilpa slepeno revolucionāro biedrību apvienībā „Jaunā Eiropa” (Giovine Europa). Džuzepe Mazini bija „Grand Orient” biedrs un viņa revolucionārā darbība izpaudās arī kā „teroristiskais anarhisms”. 19. gds. otrajā pusē karbonāru kustību sāka aizstāt ar efektīgāku sociālistu kustību. Pasauli gribēja sadalīt blokos, kurus centās sarīdīt savā starpā. Rezultātā bija jāizveidojas vienotām Eiropas Savienotajām Valstīm. Tajā brīdī šie sapņi nepiepildījās.


Ilumināti uzskatīja, ka valstis visefektīvāk var pakļaut ar ārējiem parādiem, pirms tam sagraujot to iekšējo ekonomisko sistēmu. Valstis, kas negribētu pakļauties šim scenārijam, jāiesaista karos – tā papildus gūstot peļņu arī no kara industrijas. 18. gds. beigās paplašinājās un nostiprinājās Rotšildu starptautiskais banku tīkls. Ar lielu un vairākkārtēju aizdevumu politiku, karu provocēšanu un finansēšanu, Rotšildi kļuva vieni no galvenajiem spēlētājiem šajā „biznesā”. Mērķis bija ietekmēt un pakļaut sev veselas valstis, vēlāk gūstot milzīgu peļņu no saviem uzņēmumiem, kas pārpludinātu šo valstu ekonomiku. 18. gds. pirmajā pusē no angļu Austrumindijas Tirdzniecības Kompānijas (Lielbritānijas monarhu paspārnē) izveidojās „300 komiteja” (tie bija angļu, vēlāk arī amerikāņu tirgotāji, politiķi un baņķieri). „Vara caur naudu” bija viņu darbības pamatprincips. Narkotikas, ieroči – viss bija labs peļņas gūšanai šai „melnajai naudas aristokrātijai”. Pasaulē pamazām izveidojās vairāki ļoti ietekmīgi politiski – ekonomiski grupējumi.

Eiropa – Amerika. Brīvās un neatkarīgās Amerikas izveidošanās ir nesaraujami saistīta ar brīvmūrniecību. Lielākā daļa ASV prezidentu bija masoni. Ilumināti neatlaidīgi spieda uz ASV brīvmūrnieku līderiem, lai tie ieviestu tādu pašu banku sistēmu, kā Eiropas valstīs, kur privātbankas naudu aizdeva valdībām uz augstiem procentiem. Nepaklausīgie ASV prezidenti tika nogalināti. Ilumināti pamazām iefiltrējās ASV masonu rindās un sāka „saaugt” ar politiskām struktūrām (gan uz viena dolāra naudaszīmes, gan daudzviet citur redzami iluminātu simboli un devīzes). Dažu Eiropas valstu, Krievijas un ASV domstarpību cēlonis ir meklējams ne tikai dažādajos redzamajos ekonomiskos un politiskos uzskatos, bet arī aizkulisēs (slepeno biedrību kopējā vēsturē).


Amerikāņu ģenerālis Alberts Paiks (Jauno un Reformēto palādistu rituāla dibinātājs) bija masons un 19. gds. 50. gadu beigās kļuva par iluminātu kustības locekli. Džuzepe Mazīni sarakstē ar Paiku, ierosināja izveidot vēl slepenāku organizāciju. Paiks, sadarbībā ar Čārlstonas masonu augstākās padomes priekšsēdētāju Mozu Holbruku, izstrādāja plānu, kā triju pasaules karu un revolūciju rezultātā sagrābt varu pasaulē. Paiks šo vēstuli 1871. gada 15. augustā nosūtīja Džuzepem Mazīni, kurš tobrīd bija Eiropas iluminātu vadītājs:
„…dažādās ideoloģijās apslēptais ienaids jāuzkurina tiktāl, līdz izceltos trīs pasaules kari un trīs revolūcijas. Pirmā pasaules kara rezultātā jādara gals trim Eiropas ķeizarvalstīm, kuras bija pēdējie balsti cīņā pret iluminātiem. Vienā no tām – Krievijā, jārada ateistiska totalitārisma (komunisma) bāze. Nākošajam pasaules karam bija jāizceļas ebreju (viņu cilvēknīstošā cionisma) un galējo nacionālo ideoloģiju (nacionālsociālisma un fašisma) pretrunu saasināšanās rezultātā. Eiropa tiktu novājināta gan politiski, gan ekonomiski. Kā arī jāizveido ebreju valsti Palestīnā. Vēlāk, pakāpeniski padziļinot cionisma un islāma pretrunas, izceltos trešais pasaules karš, kurā iesaistītos pasaules lielvalstis. Ķīnas un Indoķīnas revolūcijas veicinātu nospraustos mērķus…”.

Šo plānu atmaskoja jau 1895. gadā. Bija vairākas publikācijas pasaules presē ar nākotnes politiskās kartes izmaiņām revolūciju un karu rezultātā (1888. gadā Karls Heize izdeva angļu brīvmūrnieku sastādīto Eiropas karti (1919. gadā arī grāmatu „Entente: Freimaurerei und Weltkrieg”); 1890. gada decembrī publikācija „Truth”; 1906. gadā „British Israel Truth”; Vīnes „Hammer” – īsi pirms Februāra apvērsuma Krievijā u.c.). Bet arī šoreiz (neskatoties uz pieejamo informāciju) Eiropas un pasaules valstis neko būtisku nedarīja, lai šos draudus novērstu.

Liela pētnieku daļa uzskata, ka ilumināti beidza savu darbību līdz ar ordeņa aizliegšanu 18. gds. 80. gados, citi – ka tie „aizgāja dziļā pagrīdē” un pastāv arī šobrīd zem citiem nosaukumiem. Juri Lina („Zem skorpiona zīmes”) raksta, ka gadu gaitā iluminātu galvenā mītne atradusies vairākās pilsētās. 1870. gadā tā atradās Frankfurtē pie Mainas, 1907. gadā – Berlīnē. Pēc „Meyers Enzyklopadisches Lexikon” datiem, 1925. gadā visu zemju iluminātu grupējumi apvienojās kopējā organizācijā – Pasaules Iluminātu Savienībā. Pēc Otrā pasaules kara, līdz 1963. gadam, iluminātu vadītājs bija Jūliuss Meiers. Iluminātu (CFR) un Trīspusējās komitejas galvenā mītne šodien atrodas Ņujorkā, 58 East 68 Street (The Harold Bratt Building). Rotšildu vietā iluminātus sāka finansēt Rokfelleri (William Guy Carr, „Pawns in the Game”).

Markss . 1818. gada 5. maijā Vācijā (Trīrē) piedzima Mozess Mordekajs Levi. 1824. gadā viņš tika kristīts un viņam tika iedots jauns vārds – Kārlis Heinrihs. Jaunais Markss apmeklēja gan jezuītu, gan talmūda skolas. Mozess Hess (1812-1875) bija Vācijas Sociāldemokrātiskās partijas dibinātājs un tieši viņš bija tas, kurš vēlāk Marksu un Engelsu iesaistīja masonu „Le Socialiste” ložā (gan Markss, gan Engelss ieguva masonu 31. grādu). 1847. gadā Markss un Engelss kļuva par „Taisnīgo savienības” (vienas no iluminātu pagrīdes apakšgrupām) locekļiem, kuru vēlāk reorganizējot izveidoja komunistisko partiju. Brīvmūrnieku padome uzdeva Marksam uzrakstīt „Komunistiskās partijas manifestu”.

Ļeņins, Trockis, Parvuss. Pēc Oļega Platonova datiem, Ļeņins par brīvmūrnieku kļuva 1908. gadā. Viņš ņēma dalību „Art et Travail”, „B’nai B’rith”, „Union de Belville”, u.c., kā arī starptautiskajā brīvmūrnieku padomē. „Art et Travail” viņam bija piešķirts 31. grāds. Profesionālos revolucionārus finansēja virkne Eiropas un ASV baņķieru (Rotšildi, Varburgi, amerikāņu baņķieris Džekobs Šifs u.c.). 1919. gadā, jau būdams pie varas, Leņins sāka bagātīgi atlīdzināt saviem „sponsoriem”. Viņš nosūtīja milzu summas „Grand Orient de France”.

Ļevs Trockis (Leiba Bronšteins) kļuva par brīvmūrnieku un augsta ranga iluminātu ar Aleksandra Parvusa (Izraels Helphands) atbalstu. Ņēma dalību „Art et Travail”, „B’nai B’rith”, kā arī „Šrainera ložā”(kurā var iekļūt brīvmūrnieki, kuri sasnieguši 32. grādu, piemēram – Franklins Delano Rūzvelts). Vadošiem revolucionāriem, pēc nākšanas pie varas, konti bankās pieauga līdz vairākiem desmitiem miljoniem (dolāru, franku u.c.) – mūsdienās šīs summas būtu rakstāmas jau kā miljardi (Igors Buničs „Partijas zelts”).

Parvuss tiek uzskatīts par Ļeņina un Trocka skolotāju. Viņš bija labi informēts un zināja, ka izcelsies pasaules karš un 1915. gadā izdomāja arī konkrētus plānus iluminātu nākšanai pie varas Krievijā. Tos palīdzētu realizēt arī Vācijas izlūkdienests. Lai gan Kerenskis, Parvuss u.c. bija ļoti augsta ranga brīvmūrnieki („Grand Orient” biedri), viņi bija tikai citu nodomu izpildītāji.

Arī revolūcijas Ķīnā, Indoķīnā, Latīņamerikā u.c. notika zem Rotšildu sarkanā karoga. Daudzi sociālisti un komunisti bija „izskoloti” Krievijā, ieņēma augstus brīvmūrniecības grādus un tika finansēti no ASV un Eiropas baņķieru puses. (Tas pats genocīds pret savu (vai vienmēr savu?) tautu, ekonomikas graušana, valsts kases iztukšošana, nacionālo kultūru un civilizācijas noārdīšana).

3. daļa. Latvija – mūžīgā vasaļvalsts?
Brīvmūrniecība Latvijā tradicionāli ir saistīta ar Vāciju un Zviedriju (arī Lielbritāniju un Krieviju). Pirmie brīvmūrnieki 18. gds. bija baltvācieši. 18. gds. Eiropā notiek arī masonu un „Rozenkreiceru” tuvināšanās. 20. gds. sākumā brīvmūrnieku rindās bija daudzi politiķi, uzņēmēji, advokāti, ārsti (Čakste, Zālītis, Kārlis Ulmanis (?), Goldmanis, Grosvalds, Kreicbergs, Dr. Alfrēds Bilmanis, Vilhelms Munters, Latvijas vēstnieks Zviedrijā Kārlis Zariņš u.c.). Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, kā nacionālu, neatkarīgu valstu izveidošanās (izveidošana?) nav viennozīmīga. Ir viedoklis, ka Vācijas – Krievijas karā abām pusēm bija vajadzīga atelpa un tika nolemts, ka jāizveido amortizējoša zona (uz laiku), izmantojot tautu masās mītošo vēlmi uz nacionālo pašnoteikšanos.

Latvijā mūsdienās gan brīvmūrnieki, gan „Rožkrustieši” oficiāli distancējas no neregulārām ložām (tādām kā „Grand Orient”), jo uzskata, ka tradicionāli tām nav jāiesaistās politiskos un reliģiskos jautājumos. Pēc Berlīnes mūra krišanas „Grand Orient de France” uzsāk savu darbību Austrumeiropā. 1992. gadā uzsāk arī latviešu uzņemšanu neregulārajā ložā „Francois Rabelais”.

Nekādā gadījumā negribu teikt neko aizvainojošu tiem patiesajiem Patiesības Meklētājiem, kas iesaistās dažādās slēgtās organizācijās vai klubos, bet vēstures liecības rāda, ka šāda tipa apvienībās ir vieglāk iekļauties un mazkontrolēti darboties cilvēkiem ar slēptiem mērķiem. Piemēram, gan masonu, gan „Rozenkreiceru”, gan „Martinistu” rindās savulaik ir bijuši gan Parvuss (kurš pats ir bijis tādu organizāciju vadībā un tādas dibinājis), gan Nikolajs Rērihs (kam ir nenoliedzama saistība ar Sarkanās Krievijas specdienestiem) u.c.

No mūsdienu politiķiem vispazīstamākais vārds laikam būs Vaira-Vīķe Freiberga, kuru garīgie meklējumi ir aizveduši arī uz „Rozenkreiceru” un vēlāk uz „Martinistu” ordeņiem. Mūsu eksprezidente (vismaz līdz šim) arī ir bijusi Pasaules Valdības izveidošanas idejas piekritēja. (Martinisti – 18. gds. Martiness Pashals nodibināja kabalistu ordeni „Cohena izredzētie”. Viņa darbu turpināja Luijs Klods de Senmartēns. „Cohena izredzētos” 19. gds. vidū sāka dēvēt par Martinistu ordeņiem (no Saint–Martin). Ordenim bija cieša saite gan ar masoniem, gan iluminātiem. Francijas martinisti (kopā ar citiem grupējumiem) 1950. gadā virzīja Polu Potu tā nākamās terora valsts izveidošanas ceļā).

Viens no Latvijā visskandalozāko slavu ieguvušiem slēgtajiem klubiem bija (ir?) Šķēles – Grūtupa domubiedru apvienība (brālība), kuras savstarpējo attiecību stilā jaušama neomasonisma pieskaņa. Savējo klubiņš, kur viens otram palīdz materiāli un rod iespējas iegūt labi apmaksātu darbu (amatu). Savējo iefiltrēšana atbildīgos valsts amatos, izveidojot „valsti valstī” (sk. raksta sākumu). Apvienība, kas cieši saaugusi ar politiskām struktūrām. Jāpiebilst, ka visu trīs līdzšinējo Latvijas prezidentu „izbīdīšana” pie varas ir notikusi pat ar ļoti ciešu šī klubiņa dalībnieku līdzdalību.

Nacionālā atmoda Baltijas valstīs 20. gds. 80. gadu beigās un tai sekojošā valstu suverenitātes atjaunošana (atkal uz laiku – līdz iestāšanās ES) arī nav vērtējama viennozīmīgi. Padomju disidents un cilvēktiesību aizstāvis Vladimirs Bukovskis, kura rokās (no Gorbačova fonda) nesen nonāca PSKP CK Politbiroja slepenie arhīvi, raksta, ka jau 1980.(1990.?) gada 18. janvārī pie Gorbačova ieradās Trīspusējās komisijas delegācija (Deivids Rokfellers, Jasuhiro Nakasone, Valerī Žiskārs D’Estēns) un informēja viņu, ka „…pašlaik Rietumeiropa maina savas struktūras un pēc 5, 10, 20 gadiem radīsies jauna, mūsdienīga federatīva valsts…”. 1987. gada 26. martā, Politbiroja sēdē, Gorbačovs skaidri noformulēja kopējas eiropeiskas mājas veidošanas koncepciju, bet 1989. gadā ar saviem Rietumu kolēģiem apsprieda izredzes Eiropas paplašināšanai no Atlantijas okeāna līdz Urāliem (http://www.nato.lv). 1991. gada 27. maijā Džordžs Bušs Mihailam Gorbačovam paziņoja, ka uz viņa kontu Šveicē ir pārskaitīti 150 miljoni dolāru. Šis fakts noskaidrojās VDK ģenerāļa N. Ļeontjeva sniegtajā intervijā (1995. gada 26. decembrī „Komsomoļskaja pravda”). VDK visas sarunas bija ierakstījusi magnetofona lentā.

Šķiet, tas bija Felikss Dzeržinskis, kas noformulēja domu, ka „…reālā vara valstī pieder tiem, kas pārvalda informāciju…” (izglītība arī iegūta jezuītu aprindās). Jau 80. gadu otrā pusē VDK elite (savējie) bija informēta par drīzu PSRS sabrukšanu un pāreju uz tirgus ekonomiku (tika lasītas lekcijas – kursi par to, kā jāveido šī jaunā ekonomika).

Brīvais tirgus ir biznesmeņu izgudrojums, biznesmeņu filozofija, kas orientēta uz individuālu peļņas gūšanu, valstiskas intereses nobīdot malā. Līdz ar nacionālo ražotņu likvidēšanu un tirgus neaizsargātību, pašreizējais ekonomiskais stāvoklis valstī kļuva tikai laika jautājums. Ienākušie uzņēmumi un bankas cieši savijās ne tikai ar iedzīvotāju personīgo mantu un ienākumiem, bet arī ar valsts līdzekļiem (valsts uzņēmumu algas, konti utt.) laupot tai manevrēšanas spējas. Latvija nav ne pirmā, ne pēdējā valsts, kura iekļuvusi šādās ekonomiskās lamatās. Pēdējā laikā daudz pieminētā Argentīna, Haiti, virkne citu Latīņamerikas, Āfrikas un Āzijas valstu. Tikai laika posmā, pēc iestāšanās ES, no valsts aizplūdusī nauda divas reizes(!) pārsniedz ienākošo, kaut gan bija solīts ekonomikas uzplaukums. Politiķi, kas parakstījuši Latvijai galēji neizdevīgus līgumus, turpina darboties politikā un ieņemt augstus amatus („Kur gājām, tur atnācām. Un?” Normunds Grostiņš, žurnāls „A-ZET”, 2009. g. Aprīlis).

Latvijā jau gadiem tiek pieņemti lēmumi, kas grauj tautsaimniecību, medicīnu, izglītību, zinātni, sekmē sociāli aktīvāko iedzīvotāju izceļošanu, samazina politiskās brīvības, iespējas tautai pašnoteikties un tagad ir iedzinuši valsti arī parādu verdzībā. Dažus lēmumus (piemēram – tauta pati vairs nedrīkst rīkot referendumus par izstāšanos no ES) ar balsu vairākumu pieņēma gan labējās, gan kreisās partijas. Vai abiem politiskiem spārniem ir vieni un tie paši „saimnieki” un notiekošais ir tikai „teātra izrāde”? Esošās situācijas un procesu analīze vedina uz tādām domām (sociālisti, komunisti, komjaunieši, čekisti u.c. „kreisie” ir tikai instrumenti, viena no daudzajām, šķietami atšķirīgajām, „pasaules valdnieku” darbības izpausmēm – sk. raksta 2. daļu). Vienmēr ir bijis tūkstošiem Vācu, Krievu, vai citu varu iztapīgu līdzskrējēju, kuri meklējuši personīgu materiālu labumu, vai kuru prāti tikuši pārprogrammēti atbilstoši iekarotāju vēlmēm. Dotajā vēsturiskajā brīdī šie (ekonomiskie) iekarotāji ir aprindas, kas stāv aiz ES un JPK.

Vai jau sen atkal nav noslēgts jauns „Molotova” līgums? Vai par militāru aizsardzību no Krievijas, Latvijas „tautas pārstāvji” jau 90. gadu sākumā nav apsolījuši Rietumu „Lielajiem Brāļiem” ļoti izdevīgas biznesa iespējas? Kā būtu ar Valsts ekonomisko noslēpumu atslepenošanu? Personīgi es neesmu ar mieru, ka man aiz muguras tiek pieņemti lēmumi, par kuriem es neko nezinu un kurus es nevaru iespaidot! Manuprāt, ir notikusi apzināta, mērķtiecīga valsts ekonomikas graušana, kuras mērķis ir ievadīt to parādsaistībās un vēlāk, iespējams, likvidēt tās suverenitāti, „izšķīdinot” vienotā pasaules tautā (sk. raksta sākumu). Jautājums ir – kāpēc un kam tas ir izdevīgi?

4. daļa. Globalizācija – vai jaunas verdzības ēras sākšanās?
Gadu simtiem un tūkstošiem pasaulē ir bijušas etniskas, nacionālas un sociālas cilvēku grupas, kas šādu vai citādu iemeslu dēļ sevi ir uzskatījušas par pārākiem nekā citi. Šādas grupas cenšas nokļūt pie varas un uzkundzēties pārējai sabiedrības daļai, pamatojumu tam rodot dažādās ideoloģiskās nostādnēs, priekšstatos, vai senos rakstos (cionisms, komunisms, rasisms, fašisms utt.).

Absolūts pētnieku vairākums ir vienisprātis, ka mūsdienās slepenas biedrības ir pārtapušas par privātiem, slēgtiem klubiem, darbojas starptautisku organizāciju un fondu aizsegā. Bilderbergas un Romas klubi, 300 komiteja, Apaļais galds, Galvaskauss un kauli, Rotary, Lions, B’nai B’rith („Līguma dēli”, kas ir „L’Alliance Israelite Universelle” izpildorgāns), Trīspusējā komisija, PB, SVF, EK, utt. Ir simtiem un tūkstošiem līdzīgu apvienību, kuru rindās ir miljoniem biedru. Pastāv slepenu biedrību tīkls, kura mērķis ir pakļaut savai varai brīvas nācijas ar vienotu starptautisku likumdošanu, kuru realizētu ANO. Latvijā darbojas arī Sorosa fonds, kura līderis ir atklāti paziņojis, ka iejaucas demokrātisku valstu iekšpolitikā (Džordžs Soross „Maldu varbūtības laikmets”).

No 1954. gada Bilderbergas kluba biedri ir Rietumu valstu elites pārstāvji (prezidenti, politiķi, karaliskās ģimenes, baņķieri, finansisti, korporāciju vadītāji, rūpnieki, arodbiedrību vadītāji, masu mēdiju īpašnieki utt.). Reizi gadā norit slepena tikšanās, lai sasniegtu vienošanos globālos ekonomiskos un politiskos jautājumos. Jau augšminētās Rotšildu, Varburgu un Rokfelleru ģimenes, Bils un Hilerija Klintoni, Džordžs Soross, Melinda un Bils Geitsi, Henrijs Kisindžers, Havjers Solana, Barrozu, Žans-Klods Trišē, Romano Prodi, Paskals Lamī, gandrīz visi ASV prezidenti, daudzi Rietumeiropas un Kanādas prezidenti, premjeri un daudzi, daudzi citi ir ņēmuši aktīvu dalību šajā klubā. Tradicionāli viena trešā daļa pārstāv Ziemeļameriku, bet divas trešdaļas – Rietumeiropas valstis.

Iluminātus mūsdienās varētu nosaukt arī par starptautisku oligarhu slepenu savienību („caur naudu pie varas”), kuru smadzeņu centram ir visaugstākā slepenības pakāpe. Jurijs Begunovs „Tajnaja istorija masonstva” uzskata, ka tādai organizācijai, kā „Bilderbergas klubs” varētu būt tikai ceturtais slepenības līmenis, bet SVF, PB, Trīspusējo Komisiju, ANO, „paklausīgo” valstu valdības u.c. viņš ierindoja sestajā – izpildlīmenī. Ilumināti ir izveidojuši un kontrolē starptautiskas banku sistēmas, naftas un enerģētikas biznesu, milzīgās peļņas dēļ apzināti kavē jaunu (jaudīgu un ekoloģisku) enerģijas iegūšanas veidu ieviešanu (daudzu revolucionāru izgudrojumu un tehnoloģiju izcelšanās ir diezgan miglaina un neskaidra – pēc dažu pētnieku domām, tā ir sākusies pēc 1947. gada), plāno apvērsumus, revolūcijas, karus, krīzes.

Cilvēku masas (ar mērķtiecīgas propogandas palīdzību) pakāpeniski tiek pieradinātas pie domas par globalizācijas neizbēgamību un Jaunas Pasaules Kārtības (Valdības) izveidošanas nepieciešamību. Mākslīgi radot ekonomiskas krīzes, teroristu (arī 11. septembra notikumi nav viennozīmīgi), „islāmistu” un kodolkara draudus, nacionālas un etniskas nesaskaņas, kriminālas vardarbības uzplūdus (iemesls, lai aizliegtu iedzīvotājiem iegādāties ieročus – nākotnē būs vieglāk izveidot totalitāru valsti), šīs aprindas mazinformētām tautu masām stādīsies (jau stādās) priekšā kā labdabīgi situācijas glābēji un visas cilvēces labdari.

(…Deivids Rokfellers ANO sūtņu vakariņās teica: „Pašreizējā situācijā Jaunas Pasaules Kārtības radīšana vēl ilgi būs neiespējama. Mēs esam globālu pārmaiņu priekšvakarā. Viss, kas mums vajadzīgs, – tā ir liela krīze, un tad valstis pieņems Jauno Pasaules Kārtību”…(Daniel Estulin „La Verdadera Historia Del Club Bilderberg”, 2005.)) Grāmatas autors – neatkarīgs žurnālists, kurš jau gadu desmitiem pēta slepenu biedrību un klubu darbību. Zīmīgi, ka šī grāmata iznāca tieši pirms pašreizējās globālās krīzes sākšanās!

Nākošais solis – tikko notikusī G20 valstu sanāksme Londonā.
(„…G20 valstu sanāksmes rezultātā radīsies jauna pasaules kārtība un ar to mēs ieejam jaunā starptautiskas sadarbības posmā”, norādīja Brauns… …Francijas prezidents Nikolā Sarkozī, kurš iepriekš draudēja pamest samitu, sacīja, ka sanāksmes iznākums ir daudz labāks, nekā viņš gaidīja…(LETA, 2. aprīlis, 2009))


(…Gordons Brauns apgalvoja, ka samits iezīmē „jaunas pasaules kārtības sākumu”…(DIENA, 4. aprīlis, 2009))



Mērķis ir nodibināt centralizētu varu. Lai to panāktu ir jālikvidē valstu suverenitāte un jāizveido atkarīga Eiropas sabiedrība (atteikšanās no nacionālās naudas vienības un pāreja uz eiro, ir ļoti būtisks solis tuvāk šim mērķim). Jaunā Pasaules Kārtība nozīmē vienotu pasaules naudu, banku sistēmu, armiju, policiju, likumdošanu un cilvēka dzīves totālu kontroli.

Izmantojot modernas tehnoloģijas, pašlaik tiek vākta katra sabiedrības locekļa detalizētas informācijas dosjē – datu banka (līdzīgi „čekai” – tikai tam (pagaidām) nav lielu negatīvu blakusefektu). Cilvēku ieradumi, hobiji, darba un atpūtas stils un vieta, sociālās aptaujas (kas nav anonīmas), aktivitātes darbā, veikalos, darījumos, telefona sarunas, īsziņas un pat pārvietošanās sabiedriskajā transportā (vēlāk, pēc e-talona „saaudzēšanas” ar personas datiem utt.) – viss iespējamais tiks fiksēts kopējā datu bāzē un vēlāk, nepieciešamības gadījumā, tiks izskatīta katra lojalitāte Jaunajai Valdībai.
Nākotnē paredzēts pilnīgi atteikties no skaidras naudas norēķiniem un pāriet tikai uz elektronisku (virtuālu) naudu. 2004. gada 25. septembrī Kriss Berads (www.geocities.com) paskaidroja: „Pēc daudziem plānošanas, pētniecības un attīstības gadiem, pasaules finansu iestādes mums piesardzīgi atklāj, ka paredzēts izveidot globālu beznaudas sabiedrību. Skaidra nauda, jebkurai finansu operācijai, tiks nomainīta uz mikročipiem un elektronisku naudu”.

Cilvēki pakāpeniski tiek pieradināti pie bezskaidras naudas norēķinu priekšrocībām. Vēlāk, aizbildinoties ar to, ka kredītkartes var tikt nozagtas, vai sabojātas (kā arī citām „tehnoloģiskām nepilnībām”), paredzēta pilnīga pāreja uz zem ādas implantētiem mikročipiem (personas dokuments, kredītkarte un atrašanās vietas noteicējs vienlaikus). Visas nopelnītās un iztērētās naudas summas fiksēsies centralizētā datu bāzē un salīdzināsies ar atlikumu. JPK pārkāpējus sodīs uz laiku bloķējot, vai pilnībā atsakot pieeju virtuāli uzkrātajiem naudas līdzekļiem.

1973. gada 20. septembrī „Senior Scholastics” parādījās bērnu grupas fotogrāfija, kuriem uz pierēm bija „tetovējumi”. Tālāk sekoja raksts „Sociālās vajadzības un individuālās tiesības. Kas jūs izseko?”: „…Nekādas skaidras naudas, nekādu atlikumu un čeku. Visa pirkšana un pārdošana, kas paredzēta programmā, tiks īstenota caur datoru. Cilvēki saņems individuālo numuru, kurš būs izveidots kā tetovējums uz labās rokas, vai pieres. Visas preces būs marķētas. Ejot ārā no veikala, dators noteiks gan preces, gan pircēja identifikācijas numurus, automātiski nosakot pirkuma summu un norēķinot to no pircēja uzkrājumiem…”.

1974. gadā Vašingtonas Valsts Universitātes profesors R. Keizs izgudroja lāzerpistoli, ar kuru bija iespējams nonumurēt objektu (eksperimentā tā bija zivs) mazāk nekā par vienu sekundi.

1975. gada augustā amerikāņu senators Frenks Čerčs paziņoja, ka „…valdībai ir tehnoloģiskas iespējas uzspiest „totālu diktatūru” gadījumā, ja pie varas nāktu kāds diktators…nebūs nevienas vietas, kur paslēpties…”.

Neilgi pēc tam, kad tika izgudroti svītru kodi, pastāvēja projekts par „neredzamu” netoksisku tetovējumu izveidi, kuru varētu „nolasīt” skeneri. 80. gados Manitobas Universitātes Informācijas centra direktors, profesors B.A. Hodsons rekomendēja izveidot identifikācijas zīmi uz katra cilvēka pieres.
(…visu svītru kodu sastāvā ir trīs pāri garu svītru, kas iezīmē attiecīgi koda sākumu, vidu un beigas. Garākās svītras, saskaņā ar svītrkodu skaitļu sistēmu, pārstāv ciparu 6, līdz ar to uz visām precēm ar svītru kodiem parādās skaitlis 666…(Larss Buge „Konspirācijas teorijas”)).

…Un tas panāca to, ka visi lielie un mazie, bagātie un nabagie, brīvie un vergi uzspiež zīmi uz savas labās rokas vai uz pieres. Lai neviens nevarētu ne pirkt, ne pārdot, kam nav šās zīmes – zvēra vārda vai viņa vārda skaitļa. Šeit slēpjas gudrība. Kam ir saprašana, lai izdibina zvēra skaitli, jo tas ir cilvēka skaitlis; un viņa skaitlis ir seši simti sešdesmit seši… (Jāņa Atklāsmes Grāmata 13. 16.-18.).

1981. gada 21. jūnijā „Denver Post Sun”: „…Čipu, ne lielāku kā zīmuļa serdene (diametrā), novieto uz adatas gala parastai šļircei, kas pildīta ar antibakteriālu šķidrumu … tāda adata ar čipu ir gatava cilvēka, vai jel kā cita, mūžīgai identifikācijai…”.

Reklāma. 1993. gada „London Daily Mail” ilustrācijā parādītas Eiropas mājsaimnieces, kas iepērkas, uzliekot roku uz veikala kases datora monitora.
(…Informācija no http://www.uspto.gov – ASV firmas, kas izsniedz patentus.

…Patenta Nr. 5.878.155, ASV, Hjūstona, 1999. gada 2. marts: tetovējums, kurš tiek izveidots cilvēkam svītru koda, vai zīmējuma veidā. Izgudrotājs – Tomass V. Hiters. Hitera patents „atvieglos elektronisku darījumu operācijas elektroniskā vidē”…

…Patenta Nr. 5.629.678, ASV, Belmonta, 1995. gada 10. janvāris: cilvēku meklēšanas un izsekošanas sistēma. Izgudrotājs – Pols A. Galgano. Patents uz GPS standarta čipu, „pietiekoši mazu, lai varētu tikt implantēts cilvēkam”, ļaus noteikt cilvēku caur GPS pavadoņiem jebkurā vietā uz Zemes…)

”Motorola”, izmantojot medicīnas tehnoloģijas, izstrādāja mikročipus cilvēkiem BT952000. Tā izmērs ir mazāks nekā rīsu grauds (7mm garumā un 0,75mm biezumā). Organismā ievada injicējot, līdzīgi parastai potei. Satur raidītāju un lītija bateriju. Baterija patstāvīgi un pastāvīgi pašuzlādējas izmantojot ķermeņa temperatūras izmaiņas. Pēc vairāku mēnešu pētniecības tika atrastas divas visoptimālākās vietas uz ķermeņa, kurās temperatūras svārstības būtu maksimālas. Tās izrādījās – labā roka un piere. Čipi jau tiek implantēti Alcheimera slimniekiem. Dati pastāvīgi tiek raidīti caur satelītu. (Jautājums pārdomām – kas var atturēt implantu injicēšanu gan bērniem, gan pieaugušajiem, poliklīnikā saņemot „visparastākās” potes?)

1998. gada augustā BBC ziņoja par pirmā mikročipa implantēšanu cilvēkam. Dažādu veidu mikročipi jau tiek implantēti mājdzīvniekiem, noziedzniekiem, specvienību karavīriem, maziem bērniem (lai tos varētu ātri atrast nolaupīšanas gadījumā), brīvprātīgajiem ASV un Eiropā. Piemēram, Barselonas populārā naktskluba „Baja Beach Club” VIP klienti brīvprātīgi dodas „uz potēm”, lai implantētu (RFID) „VeriChip” (ražo kompānija IBM). Čips zem ādas ir neaktīvs tik ilgi, kamēr to neaktivizē skenera īpašnieks. Jauniešiem, sevišķi meitenēm ar „trūcīgu apģērbu”, kas ir nākuši izklaidēties un padejot, ir ļoti parocīgi un ērti nenēsāt līdzi somiņas un naudas makus. Moderni un stilīgi.

(Pēc „VeriChip” reklāmas publicēšanas 2001. gada 19. decembrī, daudzos pasaules laikrakstos parādījās raksti par šo tēmu „Reuters”, „Time Magazine”, „The Washington Post” utt.). Kompānijas „Applied Digital Solution, Inc.” ražotāju peļņa no pārdotajiem čipiem ir plānota simtiem miljardu dolāru gadā, savukārt aprindām, kas vēlas kontrolēt sabiedrību – paveras milzīgas iespējas to izdarīt.

Sākumā tiks piedāvāta brīvprātīga, pēc tam obligāta čipu implantēšana (līdzīgi, kā tas notiek ar citiem pasākumiem valsts mērogā). Pastāv vairāki projekti. Viens no tiem saucās „Tessera” (romiešu īpašuma simbols, kas zīmes veidā tika izveidots vergiem). Tiek veidoti arī čipi, kas sasaistās ar cilvēka nervu sistēmu un smadzeņu darbību (CNN, 2000. gada 7. decembris), un nākotnē pastāv iespēja ietekmēt cilvēka veselību, apziņu, domāšanu, rīcību (bioniskas tehnoloģijas mēģina apvienot organisku materiālu ar biometriskiem čipiem, kā arī tiek mēģināts izveidot čipu, kas sastāvētu daļēji no organikas, daļēji silikona).Tās ir globālas vispasaules megasazvērestības, kuras skars jebkuru no mums, kas piedalīsies aktīvā sabiedriskā apritē. Ļoti iespējams, ka daudziem mūsu „tautas pārstāvjiem” ir apsolītas „siltas vietiņas” nākotnes valdībā, bet šaubos, vai šie solījumi tiks pildīti. Ir vajadzīgi tikai izpalīgi – nākotnes vergu uzraugi.

http://antiglobalisti.lv/politika/slepeni-slepeni-slepeni-slepeni-jeb-aisberga-neredzama-dala/