12/12/2011
Meksika: izpētīts Gvadalupes Dievmātes attēls ar NASA zinātniskajām tehnoloģijām
Nesen izpētot
Gvadalupes Dievmātes attēlu, izmantojot ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa
administrācijas NASA zinātniskās tehnoloģijas, ir atklāta virkne pārsteidzošu
faktu. Vispirms, oftalmoloģiskās Marijas acu studijas ir atklājušas, ka tuvinot
gaismu acīm, to zīlītes samazinās, bet attālinot, paliek lielākas – gluži tāpat,
kā tas notiek ar cilvēka acīm. Otrkārt, paša attēla temperatūra ir 36,6 grādi –
tāda pati, kas raksturīga veselam cilvēka ķermenim. Treškārt, novietojot
stetoskopu zem Marijas jostas, var dzirdēt 115 sirdspukstus minūtē. Tik ātri
parasti pukst bērna sirds, tam atrodoties mātes klēpī.
NASA pētījumi apliecina arī, ka materiāli, kas izmantoti gleznā, nepieder nevienam uz zemeslodes sastopamajiem elementiem. Pie tam, ar lāzera stara palīdzību ir saskatīts, ka auduma krāsas līgojas, nepieskaroties pašam audumam. Zvaigznes, ko var redzēt uz Marijas apmetņa, precīzi atspoguļo Meksikas debesis ziemas saulgriežu laikā, tas ir, rītā, kad notika Huana Diego pieredzētā Dievmātes vīzija 1531. gada 12. decembrī.
Ziedi, kas rotā Jaunavas tuniku, ir tādi paši, kas rodami Tepeijakas uzkalnā. Dievmātes rokas nedaudz atšķiras viena no otras – labā roka ir baltāka un stilizētāka, bet kreisā – vairāk nosauļota un pilnīgāka, kas varētu simbolizēt divu atšķirīgu rasu vienotību. Marijas kaklu rotā kristīgais krusts, kas, savukārt, varētu nozīmēt kristietības inkulturāciju acteku sabiedrībā.
Noslēgumā der piebilst, ka XX gadsimta sākumā kāds cilvēks pie attēla kājām novietoja ziedu kompozīciju, kurā bija paslēpts spēcīgs spridzeklis. Eksplozija sagrāva visu, kas atradās netālu no attēla, taču pats attēls palika neskarts.
I. Šteinerte/VR
NASA pētījumi apliecina arī, ka materiāli, kas izmantoti gleznā, nepieder nevienam uz zemeslodes sastopamajiem elementiem. Pie tam, ar lāzera stara palīdzību ir saskatīts, ka auduma krāsas līgojas, nepieskaroties pašam audumam. Zvaigznes, ko var redzēt uz Marijas apmetņa, precīzi atspoguļo Meksikas debesis ziemas saulgriežu laikā, tas ir, rītā, kad notika Huana Diego pieredzētā Dievmātes vīzija 1531. gada 12. decembrī.
Ziedi, kas rotā Jaunavas tuniku, ir tādi paši, kas rodami Tepeijakas uzkalnā. Dievmātes rokas nedaudz atšķiras viena no otras – labā roka ir baltāka un stilizētāka, bet kreisā – vairāk nosauļota un pilnīgāka, kas varētu simbolizēt divu atšķirīgu rasu vienotību. Marijas kaklu rotā kristīgais krusts, kas, savukārt, varētu nozīmēt kristietības inkulturāciju acteku sabiedrībā.
Noslēgumā der piebilst, ka XX gadsimta sākumā kāds cilvēks pie attēla kājām novietoja ziedu kompozīciju, kurā bija paslēpts spēcīgs spridzeklis. Eksplozija sagrāva visu, kas atradās netālu no attēla, taču pats attēls palika neskarts.
I. Šteinerte/VR
