Gribētu tāpat arī parunāt par Mihaēla mācību. Mihaēla kolektīvā būtība (ne erceņģelis), pabeigusi savu ceļojumu fiziskajā un astrālajā plānā un tagad mītoša kauzālajā plānā (es tā sapratu, tas ir kaut kur 8-9 blīvums), apgalvo, ka ir tāds dižs cikls, kad būtība iziet pilnu evolucionāro ceļu no iziešanas no Dao (Dieva) līdz pilnīgai pašapzināšanai un atgriešanās atpakaļ iekš Dao pa visiem plāniem (vai blīvumiem). Es tā sapratu: katrā jaunajā dižajā ciklā, izejot no Dao (vai Dieva) visas zināšanas nonullējas un visu vajag sākt no jauna, kaut arī uz citas planētas. Turpat es izlasīju, ka mums jau var būt izieti pa 10-15 tādu ciklu. Drūma aina iznāk – aiz muguras ir savs desmits atgriešanos Dieva vibrācijā, bet jūties dažreiz sistēmas vergs vai ķīlnieks. Vai var pagājušo dižo ciklu atcerēties vai arī tie iet paralēli? Kā tu to redzi, Ješua?
Mani sveicieni, dārgais! Pats jautājums
satur vairākus maldīgus priekšstatus. Konkrēti, atrašanos kauzālajā plānā.
Kauzālais plāns – tas ir karmisko uzdevumu, karmisko risinājumu, karmisko plānu
plāns. Šis plāns ir ļoti smalks, un tas attiecas uz to sistēmu, kur ir apziņas
stāvokļa dualitāte, kur strādā karmas likums. Es agrāk runāju par to, ka
dualitāte eksistē ne visur un ne visur tiek pielietots karmas likums vienkārši
nevajadzības dēļ. Tāpēc kauzālā plāna tur vienkārši nav. Visdrīzāk, šeit bija
neprecizitāte sapratnē.
Tas cikls, par kuru tu jautā, tas eksistē,
taču to atkal tu esi sapratis ne gluži pareizi. Es domāju, ka šeit runa ir par
to, ka, kad kaut kāda dvēsele, ieejot iemiesojumu aplī, sastrādā pieredzi un
nodzīvo n-to dzīvju un iemiesojumu skaitu ķermenī, pabeidz šo iemiesojumu ciklu
apmēram tā, kā tas notiek pie jums tagad. Beidzas kārtējais cikls, un jums ir
iespēja iziet augšupcelšanos, apziņas augšupcelšanos vai augšupcelšanos kopā ar
ķermeni, un jūs nonākat sākotnējā punktā, kuru tavā interpretācijā tu sauc par
“ieiešanu Dieva vibrācijās”, tas ir, jūs atgriežaties tajā punktā, no kurienes
jūs gribējāt izzināt materiālo visumu. Un tam, lai sistematizētu, savāktu
tematiski un izanalizētu to pieredzi, kura ir sakrāta ar šo lielo iemiesošanos
ciklu, lielo inkarnāciju ciklu, dvēsele pēc pašas vēlēšanās novieto sevi
“tukšumā” vai “nulles punktā”, kurā nav enerģiju kustības un kura atšķiras ar
īpašām īpašībām. Tur valda patiesi Klusums un nav jebkādas enerģijas kustības.
Esot tur, dvēselei ir iespēja ļoti sīki iepazīties ar to pieredzi, kura viņai
bija, un ar pilnīgu tīru dievišķu apziņu, neapgrūtinātu ar neviena ietekmi,
neapgrūtinātu ar ķermeņa ietekmi, sistematizēt savas zināšanas un savu
pieredzi.
Man jāsaka, ka ideja par to, ka jūsu
sastrādātās zināšanas un pieredze tiek zaudēta un nonullējas – tas ir pilnīgi
aplams priekšstats. Nekas nekur neapzūd, un jebkura jūsu pieredze ir
nenovērtējama, tā visa tiek analizēta, un vēlāk to izmantojat gan jūs, gan viss
visums. Dvēsele, atrodoties rezultātu apkopošanas stāvoklī, vienīgais, ko dara,
pēc analoģijas ar jūsu darbu ar informāciju, viņa to sistematizē, apkopo
līdzīgu pieredzi, kopo pieredzi pieņemamākā, saspiestākā formā, it kā kaut
kādas pieredzes kvintesenci. Un, ja to ņem kā shēmu, tad visa lielā pieredze pa
dažādām dzīvēm, kurās jūs atradāties pilnīgi dažādās lomās, tā tiek salikta
pilnīgi precīzi pa mapītēm, pa katalogiem. Pieredze tiek analizēta, tiek
izdarīti secinājumi, un, tādejādi, dvēsele, pamatojoties uz visu šo, pieņem
lēmumu, ar ko viņa nodarbosies tālāk. Vai viņa gribēs atkal atgriezties uz
līdzīgu līmeni, vai viņa gribēs nodarboties ar jebkuru no daudzveidīgajiem
darbiem visuma robežās: iet pašai mācīties, iet apmācīt kādu, kas atrodas zemāk
attīstībā, vai nodarboties ar jebkuru citu darbību, vai atrasties kolektīvās
dvēseles stāvoklī un tur apmainīties ar kolektīvo pieredzi, kura jau ir. Tas
ir, izvēle dvēselei ir milzīga, un tā pieredze, kuru viņa iegūst, tā,
neapšaubāmi, nonāk vispirms virsdvēseles krājkasītē. Virsdvēsele, kopojot šo
pieredzi, nosūta to augstāk, un visa pieredze, kura tiek sastrādāta, visi
pētījumi, kurus veic visas dvēseles, tie ir klātesoši visumā, un faktiski to
vienmēr var izmantot visi, kas vēlēsies to darīt, kas vēlēsies atrast un apgūt
šo pieredzi. Tā kā ideja par to, ka pieredze pazūd, šī zināšana un gudrība,
kuras iegūst dvēsele, pilnībā iet zudumā – tā ir pilnīgi aplama. Jautājums par
to, vai gribēs izmantot šīs zināšanas dvēsele, aizejot jaunā darbībā, jaunā
iemiesojumā – ir atkarīgs no viņas pašas lēmuma. Bez jebkādām šaubām, viņa var
apspriesties ar virsdvēseli un dažādām citām audzinātāju hierarhijām, taču,
atkal, viņa dara to pēc pašas gribas un pēc pašas vēlēšanās. Un viņa ir brīva
izmantot to pieredzi, zināšanas un gudrību, kas ir paspējuši sastrādāt to
vairāk kaut kādā sfērā, un viņai ir tiesības dalīties savās zināšanās un
gudrībā, kuras viņa ir sastrādājusi kādā sfērā. Tas ir, šeit ir pašas dvēseles
izvēle, un viņa var izmantot visu zināšanu spektru, kuru viņa nodod, vai arī
viņa var izmantot virsdvēseles zināšanas, sakrātas kaut kādā noteiktā virzienā.
Variantu ir daudz. Viss ir atkarīgs tikai no tā, ar ko dvēsele nolēmusi
nodarboties kārtējā ciklā un kādus mērķus un kādus uzdevumus viņa sev
izvirzījusi. Ar Mīlestību un godbijību, vēlot panākumu apziņas paplašināšanā.
ES ESMU JEŠUA
