otrdiena, 2011. gada 6. decembris

R.Valtenberga: 2011.un 2012.gads



Dubultais, laimīgais 2012. gads

Latviešu/lietuviešu zintniecības pēta Laika, Visuma likumus, to spēku plūsmu un IEMIESOŠANOS uz Zemes. Tāpēc mums ir ļoti daudzi Laika cikli un sistēmas.
32‑cikls balstās uz Saturna (satura nesējs) ciklu un atkārtojās ik pēc 32 gadiem. Mūsu dzīvesziņā 32‑cikls vienmēr sākas 22. februārī pēc Artūra kalendāra (AK). Katram cikla gadam ir savs jēdziens, kategorija.
Avestas kalendārs arī balstās uz Saturna ciklu, bet tibetiešu‑ķīniešu kalendāram ir saistībā ar Jupitera ciklu (12 gadi). Arī mums ir Jupitera cikls, ko saucam par Māras, WaldMieras ciklu. Avestas – seno indoeiropiešu zoroastras mācībā Jaunā gada cikls sākas 21. martā. Tā saucamajā austrumu kalendārā katru gadu šis datums mazliet mainās, piemēram, 2012. gads sāksies 23. janvārī un sauksies – Melnā ūdens Pūķa gads.
2011.gads bija  Mellā Strazda gads, kura īpašības vēl izjutīsim līdz 2012.gada 22. februārim. Gads:
  • Modina, iemieso mūsos acumirklīgo sapratni un atbilstošu vārdu izvēli, lai iztirzātu un izrunātu izvēlēto tēmu,
  • modina „asu mēlīti”, gudrības, sapratnes īpašības,
  • modina atšķirt „kas kurš ir” un acumirklīgi novērst ļaundaru, vilinātāju nodomus, melus, viltību un tt.,
  • modina tieksmi iztirzāt, atraisīt visas viltīgi savērptas cilpas-intrigas un atrast taisnību,
  • modina vīt, savīt ģimenes ligzdiņu, jauku mājas pavardu. Gads ļoti labvēlīgs ģimenes saišu nostiprināšanai, bērnu laišanai pasaulē, godīgu, radniecīgu saišu stiprināšanai.
Strazda gads neskopojās ar siltumu, jo strazds  ziemo siltajās zemēs, viņam patīk siltums un labi paēst.
 Gads mainīgs, ka mainīga Strazda dziesma - viņš dzied, svilpo un runā, runā… Atdarina citus putnus un pat cilvēkus. Lokana mēle līdz izcilībai. Tāpēc tas ir
Valodnieku, Orākulu, Lektoru, Skolotāju un citu Izglītības darboņu, apgaismotāju gads.
Pēc radītāja Laika norādes šis gads domāts, lai RUNĀTU, SKAIDROTU īstos Visuma likumus, dabisko Dabas, Zemēs Kārtību. Gads domāts, lai atdzīvinātu mūsu zināšanas par Īstenību=Dabu, ieviest savu savdabīgo garīgās attīstības sistēmu.
Bet šajā gadā priekšā grozīsies arī „trakulīgi puiši” un „kaislīgās meitas”. Tie gribēs izrādīties, pavedināt, aizraut prom no mājām. Sarosīsies arī „zelta mutes”, „tenku vāceles”. Viņiem tas būs melu, viltus un tukšo solījumu laiks. Tas ir arī varas (VARnėnas) maiņas, cīņas par varu laiks. Par cik mūsdienās VARu nosaka nauda, tad notiks asa cīna Varas un Naudas dēļ. Zīmīgi notikumi riĀ, VĀRkāvā, VARAkļānos,  VARēnā, VARduvā, VARrnionyse, VARulyne (Berlīnes senais nosaukums) un ct.

LLLatu-baltu ciltīm 2012.gads, pēc Artūra kalendāra (AK)  30.24.  gads – būs Svītrainās Bitītes un Dūcošās Kamenes gads.
 Pēc  tagadēja kalendāra (TK) tāds bija 1948., 1980. un būs 2012., 2044., 2076. gads).
Tas ir laimīgu, mūžīgi dziedošu turīgo Pilsoņu gads. Galvenā gada īpašība – patstāvīgs dzīvesveids.
Dabā bitei, kamenei, lapsenei ir kopēja īpašība – sažņaugts viduklis, taču viņu dzīves stils atšķirīgs. Tauta izvēlas kādu no tiem. Kamenes dzīvo tikai ģimenē, pa divām, apaļās, divu zāļu pilīs – sieva iekšējā, vīrs ārējā.
Kamene: kamanas=saite, saturs, robežu apjēgšana, menė – goda zāle, menas=māksla.
Bites dzīvo kopā mājā it kā kopmītnēs. Viņas strādā traniem un mātei (kā demokrātiskā centrālismā vai monopolijā). Trana un mātes misija ir vairoties uz darba bišu rēķina.
 Gads domāts mūsu KuniGAIStijas (valdīšanas sistēmas) atjaunošanai, attīrīšanai no PREZIDENTŪRĀM un citām dabai svešām pārvaldes sistēmām. Katrai tautai ir sava – uz dabisko iedzimtību, dzīvesveidu balstīta valdīšana. Gads dubults: vieni atbalstīs „bišu stropa” dzīvesveidu, citi izvēlēsies kamenes viensēdes pili. Viensētu, piļu vai PilSoņu dzīve prasa gudru, apķērīgu, visas dzīves nozares zinošu Personību. Ne visās valstīs var tādu viensētu, piļu, muižu (muižīgo, mūžīgo) dzīvesveidu pieņemt, uzturēt un noturēt – būt par PILSOŅIEM, tāpēc valstu valdīšanas sistēmas dažādas un cienījamas.
Gads ik dienu, ik mēnesi ar Laika jaudu spēkiem modinās mūsos šādas īpašības:
* Apjausmu, ka viss mainās pa cikliem, riņķiem un atkal neatkārtojami atkārtojas.
* Paļaušanos tikai uz sevi, saviem spēkiem, iemaņām, zināšanām un Laika–Radītāja palīdzību, svētību. Tad griezīsi dzīves ratus un pats būsi „ratos” (bagāts).
* Astoņnīša – 8 saskanīgas Visuma sistēmas ieviešanu savā saimniecībā, uzņēmumā, ikdienas dzīvē.
* Rotaļīgumu, darbīgumu, izveicību, gudrību. Gads mācīs dziedāt, dungot, svilpot dziesmas – būt saskarsmē ar Laiku.
* Piesaisti savām mājām, savai saimniecībai, savai Tēvzemei (bitīte, kamene lido laukā pēc uztura, mantas un atkal atgriežas mājās). Laiks būvēt savu mājokļi.
* Spēju radīt jaunas idejas, uzlabot un pilnveidot sadzīvi, dalīties pieredzē, viens otram draudzīgi piepalīdzot (cieņas vērtam kaimiņam vai draugam).
* Radīs draudzīgumu (bičiulystį), līksmību, svētku noskaņu mājās un Tēvu zemē, biedriskumu, pamazām atkāpsies atsvešinātība. Naida cēlāji tiks sāpīgi dzelti.
* Mazināsies klejotāju un to skaits, kuri dzīvo uz sveša rēķina. Pašiem vajadzēs maizīti nopelnīt, jo dabā dominē apmaiņa – es tev, tu man.
* Nauda pamazām zaudēs tagadējo visvareno nozīmi, jo bija izdomāta ļaunprātīgos nolūkos.
* Gada enerģētika atjaunos vīrišķību un sievišķību. Būs mazāk sieviešu, kuras veic vīriešu darbus, un vīriešu ar „tirgus bābu” īpašībām. Sniegs bites un kamenes norādi: dzims meitiņas ar slaidu vidukli un raženi puiši.
2012.gadā piesargieties no cilvēkiem, īpaši varas vīriem/sievām ar „saldo mēlīti”, pēc var sekot sāpīgs dzēliens. Visādā veida traniem pienāks sāpīgs kritiens.  
Tautas ticējumi, padomi, paražas ir mūsu dzīves pamats; lūk daži ticējumi par bitēm.
Vērojiet paši Dabu, kameņu un bitīšu dzīvi, tad izpratīsiet visas gada īpašības.

 3264. Bitēm ir daudz ienaid-
nieku, kā: kaķi, zirnekļi, dzeņi,
bezdelīgas, skudres, kaupiņi. Bet
lielākais viņu ienaidnieks ir lācis.
Citi saka, ka lācis meklējot medu
ne tik daudz sava kāruma dēļ, kā
acu dziedēšanas labad.
/S. Gūberts, 1688./
3260. Bites nevar paciest, ka
pie viņām nāk kaislīgi negodīgi cil-
vēki, jeb arī sievietes ar mēneš-
ziediem. Tāpat viņām nepatīk alus,
brandvīna, ķiploku un rutku
smaka. Viņas necieš arī maitas un
atejas smaku. Tālāku viņas nepa-
nes sāli, lielu troksni, melnu un
sarkanu krāsu.
/S. Gūberts, 1688./


3261. Bišu tēviņiem ir savs
sargs, kas tos apgulda un atkal pie-
ceļ.
/S. Gūberts, 1688./

3262. Citi saka, ka bites ir kur-
las un nekā nedzird, bet tas nav
tiesa.
/S. Gūberts, 1688./

3263. Citi saka, ka līdz ar ra-
su nākot no debesīm arī medus
sula, ko tad bites ievācot.
/S. Gūberts, 1688./

3271. Ja pa bitēm sāk strīdē-
ties, tad viņas izput.
/P. Zeltiņa, Ikšķile. J. Dā-
bols, Lielvārde./

3272. Bitēm vislabāk taisīja
dravu vecos ozolos, priedēs un lie-
pās. [Liepās gan tikai pēdējā
laikā.]
/G. Pols, Vecgulbene./
12719. No Bērtmaņa kamenīte Ziediņā pakārās.
/LD 6021/

12720. Vasarā pusdienas laikā ( dienvidū ) vajaga ēst
kameņu medu, lai nelabi sapņi nerādās guļot.
/J. Jansons, Plāņi./

3275. Bišu stropu caurumiņus
vajaga rītos ar aitu pienu ap-
traipīt.
/S. Gūberts, 1688./

3276. Kad bites bērnus laižot
laižas projām, tad uz kāda koka
jāuzmauc bērza piepe, kas jāuz-
 slien gaisā, jo tad bites ap to aplīp
apkārt      /K. Jansons, Plāņi./

3277. Bišu spiets maijā ir lī-
dzīgs siena vezumam, bet jūnijā
nav pūliņu vērts.
/Brīvā Tēvija, 1927. 183./

3278. Bišu spiets maijā atsver
lielu siena vezumu.
/Latvis, 1932. 3094./

3281. Spalvainam cilvēkam bi-
tes izdodas. [Sal. spalvas, cilvēks.}
/K. Jansons, Plāņi./

3282. Biteniekiem bitēs kāpjot,
jātaisa bišu balle, lai labi veiktos
ar bitēm.
/A. Skrūze, Saikava./

3285. Tie bitenieki zina, kad
bites grib no tropa iziet un bēgt,
tad tie bitenieki tās bites var uz-
turēt ar klinkstēšanu, kad ar at-
slēgām jeb uz katlu, jeb beķeni
sit un skandina.
/G. Mancelis, Lett. Postill I.
1654. 318./

3286. Kad bites sieto, tad jā-
skrien ar zvaniem pakaļ, lai vi-
ņām sajūk ceļš.
/E. Laime, Tirza./
3289. Bišu dārzā nedrīkst bār-
ties, nedz arī tur ieiet basām kā-
jām.
/RKr. 6. Taurkalne./

3293. Bičoļiem (bišu brāļi) jā-
dala medus ļoti taisnīgi, jo citādi
bites nepadodas.
/RKr. 6. Nereta./

3295. Kuru bišu dārzu zagļi ie-
zog, tur nav vairs laimes.
/Veca vārdnīca no 17. g. s./
3299. Ja bites spieto jaunā mē-
nesī, tad tās ir strādīgas, ja vecā
mēnesī, tad slinkas.
/A. Salmāns, Balvi./

3301. Bites tikai ievu ziedu ne-
ņemot.
/K. Jansons, Vilāni./

3303. Bitēm Dievs aizliedzis
sarkano āboliņu, tādēļ ka tās svēt-
dienā gājušas medus meklēt.
/M. Navenickis, Zasa./

3306. Sasadzīra div' bagāti Zie-
mu ciest, nesasalt: Bitīt' koka na-
miņā, Rudzīts zemes gabalā.
/LD 30375./
3309. Kad bites labā laikā pa-
liek stropos jeb nelaižas tālu pro-
jām, tad būs lietus.
/S. Gūberts, 1688./


3310. Bites steidzas ātri stropā
iekšā un ārā, kad lietus gaidāms.
/Lat. Av. 1858. 76./


3311. Ja bites ar bariem laižas
atpakaļ pie saviem tropiem, būs
lietus.
/E. Brīnums, Rūjiena./


3312. Ja bites agri iet gulēt, tad
būs lietus.
/J. Jakāns, Bebrene./


3313. Ja bites, saulei noejot,
vēl laižas ziedos, tad rītā līs lietus.
/L. Daugaviete, Smiltene./

3317. Priekš sausa laika bites
paliek niknākas un biežāki dzeļ.
/M. Sikle, Nīca./


3318. Ja bites, cilvēkam gar
stropu garām ejot, klūp virsū, tad
būs lietus.
/J. Jakāns, Bebrene./

3320. Ja mākoņiem tuvojoties
bites neslēpjas tropos, bet turpina
darbu, tad lietus nelīs.
/M. Sikle, Nīca./


3321. Ja bites augstu lido -
būs labs laiks.
/J. Jakāns, Bebrene./

3323. Kad bite iekož, vajag ko-
dumu sarīvēt ar sīpolu.
/L. Ozola, Sēļpils./

3325. Pret bites kodumu ir de-
rīgi ausu sviedri; ar šiem jāap-
smērē tā vieta, kur iekosts.
/J. Avots, Sece./


3326. Kad iedzeļ bites vai lap-
senes, tad tur steigšus jāuzliek ze-
me virsū un jāsaberzē; tad nebūs
nekāda tūkša.
/P. Š., Rauna. K. Saržants,
Blīdene./


II. Bites sapnī.
3334. Ja sapnī redz bites, tad
ugunsgrēks.
/A. Aizsils, Prauliena./


3336. Ja sapnī redz bites spie-
tājot, tad būs sniegs.
/A. Bauers, Ranka./

Regīna Valtenberga