Mūzika atslābina, relaksē un uzmundrina - grūtniecības laikā klausītāja ir ne tikai topošā māmiņa, bet arī viņas mazulis. Arī pēc dzimšanas mūzika ieņem nozīmīgu lomu bērna prasmju un sajūtu attīstībā.
Kā t/c "Domina" organizētajā seminārā "Gaidību
4dienas" topošajām māmiņām norāda "Veselības centra 4" filiāles "Bērnu veselības
centrs" mūzikas un attīstošo grupu pedagoģe Dace Geidmane, mūzika jau no agrīna
mazuļa vecuma kalpo ne tikai dziedātmācīšanās, ritma izjūtas, klausīšanās,
kustību un citu iemaņu veicināšanai, bet arī bērna individualitātes
attīstībai.
Mūzika - kustībām, izziņai
un gara spējām
Mūzikai ir neatsverama loma bērna izaugsmē, jo tā
sasaista abas smadzeņu puslodes (loģisko kreiso un radošo labo), rokas un mutes
motoriku, attīsta labās-kreisās puses koordināciju. Klausoties mūziku un pašam
muzicējot, bērns mācās dažādas tehnikas (mūzikas augstums, temps,
dinamika),
kā arī iegūst estētisko un psiholoģisko
pārdzīvojumu.
Agrīnā vecumā mazulim ir svarīga darbošanās ar
priekšmetiem, tāpēc veiksmīgai mūzikas materiāla apguvei un muzikālās dzirdes
attīstīšanai izmanto gan instrumentus (koka, metāla, sitaminstrumentus), gan
dažādus sadzīves priekšmetus (lakatus, bumbas, kastes, maisiņus u.c.).
Semināra "Gaidību 4dienas" speciāliste norāda, ka
bērni, kuri ar mūzikas pasauli saskārušies jau no mazotnes, 2-3 gadu vecumā paši
meklē skaņu avotus un, apzināti ieklausoties, eksperimentē ar skaņu un ritma
veidošanu.
Savukārt mūzikas speciālisti atzīst, ka
mūzikas klausīšanās ir pamats, no kura vēlāk veidojas
bērna spēja muzicēt.
Jo vairāk maņu iesaista izziņas procesā, jo tas ir
pilnīgāks. Spēja ieklausīties mūzikā, sadzirdēt un atšķirt dažādas skaņas,
trokšņus un ritmus saistīta arī ar psiholoģiskajiem procesiem – uzmanību,
uztveri, domāšanu un atmiņu.
Zinātnieki norāda, ka savlaicīga muzikālo spēju
veicināšana ir nozīmīga cilvēka harmoniskai attīstībai. Daudzās valstīs
pirmsskolas apmācības programmas veidotas, balstoties uz muzikāli psiholoģiskiem
pētījumiem, kuros novērots, ka pats agrīnākais mazuļa vecums ir
vispiemērotākais, lai sāktu attīstīt bērna muzikalitāti.
Dace Geidmane topošās un esošās māmiņas aicina
atcerēties, ka darbošanās mūzikā – dziedot, brīvi kustoties, rotaļājoties,
klausoties skaņdarbus, skandinot mūzikas instrumentus un skaņu rīkus – bērnos
rada laimes un pārsteiguma izjūtas. Tās savukārt ir ļoti būtiskas veselīgai
mazuļu attīstībai un psihoemocionālā stāvokļa regulēšanai.
Kā norāda zinātnieki, pozitīvas emocijas – prieks,
pārsteigums, atklājuma brīnums un gandarījums par
savu varēšanu - paātrina elektrisko impulsu pāreju neironu sinapsēs, iezīmējot
jaunas takas, kas, saistoties ar jau esošo informāciju, bagātina bērna
pieredzi.
Cilvēka emocionālā pieredze veidojas bērnībā gūto
iespaidu mijiedarbībā, un
uz tās pamata balstīsies visa tālākā cilvēka
emocionālā dzīve.
Tādēļ gan ģimene, gan audzinātāji un pedagogi ir
atbildīgi par to, kāda veidosies bērna emocionālā dzīve turpmākos gadus.
Mūzika un mazulis
grūtniecības laikā
Mazulis dzird skaņas un mūziku, vēl atrodoties mātes
vēderā. Pirmā mūzika jeb skaņas, ko bērns dzird, ir māmiņas balss. Mammas
sirdspukstus un balss tembru bērns atpazīst piedzimstot, un uz šā pamata tālāk
slāņojas visa skaņu un mūzikas pasaule. Citu tuvinieku balsis, priekšmetu
skaņas, ikdienas rituālos dzirdamās skaņas, kā arī pašas mammas dziedātās
dziesmas ievada bērnu plašajā skaņu pasaulē.
Tāpēc ir jārūpējas par to, lai bērna ausīm pieejamās
skaņas ir veselīgu attīstību veicinošas. Jo,
tāpat kā bērns dzird skaņas, viņš dzird arī apkārtējo
strīdus vai mammas raudāšanu.
Protams, ja mamma ir satraukta un mazulim dzirdamā
"mūzika" izraisa negatīvas emocijas, tās jūt arī bērniņš. Tāpēc der padomāt par
to, lai mūzika, ko māmiņa klausās, viņai pašai patīk un sagādā prieku.
Ja mamma jūtas labi, klausoties, piemēram, "Prāta
Vētru", un tas viņā raisa pozitīvas emocijas, saistās ar kādām patīkamām
atmiņām, tad šo informāciju viņa nodod tālāk arī bērniņam. Daudzi speciālisti
iesaka klausīties klasisko mūziku, piemēram, Mocartu, jo tā uz bērniņu
iedarbojas nomierinoši un piedzimstot mazulis pat spēj atpazīt dzirdēto
mūziku.
Taču mūzikas stilam nav tik liela nozīme kā mūzikas
emocionālajam saturam un iespaidam, kādu tā atstāj uz topošo māmiņu. Grūtniece
var ieklausīties arī bērniņa raidītajos signālos, dzirdot konkrētu mūziku - vai
viņš jūtas labi vai spārdās, varbūt apklust jeb pretojas tā, ka vēders
saspringst? Tāpat
būtiska nozīme ir arī mūzikas skaļumam, skanēšanas
ilgumam un biežumam.
Augsti decibeli un skaļa mūzika var nogurdināt kā
māmiņu, tā bērniņu mammas puncī.
Šūpuļdziesmas pirms
gulētiešanas
No psiholoģiskā aspekta šūpuļdziesmu dziedāšana ir
pozitīva, kas paredz to, ka, pirmkārt, mamma ir ar bērnu, tātad pilnībā velta
savu uzmanību viņam. Otrkārt, tā veidojas gulētiešanas rituāls, kas ir būtiski,
lai bērns aizmigtu harmoniskā un mierīgā vidē. Un nav svarīgi, vai mamma dzied
precīzos skaņu augstumos vai ne. Būtiski, ka
ar šo dziesmu viņa rada mazulim drošības
izjūtu,
jo nereti bērni, klausoties šūpuļdziesmas, vēlas, lai
tos ņem klēpī vai glāsta muguriņu, tur rociņu, un vecākiem tas ir jādara.
Tādējādi bērna apziņā gulētiešana iegūst pozitīvu
izjūtu visam tālākajam mūžam, jo ķermenim piemīt kustību un pieskārienu atmiņa.
Tas nozīmē, ka šos mammas glāstus un dziedāto dziesmu bērns atcerēsies visu
dzīvi, un tas var palīdzēt viņam arī nomierināt pašam sevi jau lielākā vecumā,
kad mammas nav klāt.
Mūzika caur
rotaļām
Speciāliste Dace Geidmane atgādina, ka mūzika veicina
bērna valodas un motorikas attīstību, palīdz paplašināt bērna kustību
koordināciju – kāju, roku un mutes motorās spējas, savu ķermeņa izjūtu, kā arī
uzlabo loģisko domāšanu. Papildus muzikālajai darbībai tiek attīstīta arī bērna
domāšana, trenēta griba, rosināta sava "es" apzināšanās. Cenšanās precīzi
savienot dziesmas melodiju un tekstu, spēt to izpildīt ar kustībām, dziedāt
ritmiski precīzi - tas viss prasa lielu koncentrēšanos, kā arī labas novērošanas
un atdarināšanas spējas.
Muzikālas rotaļas agrīnā vecumā veicina muzikālās
atmiņas attīstību. Lielai daļai bērnu tā ir izteikti laba, un viņi spēj
atcerēties garas dziesmas līdz pat pieciem pantiņiem, ja mūzika tajās kombinējas
ar kustību un skandēšanas elementiem.
Savukārt skandēšanas elementi paplašina vārdu
krājumu,
attīsta ritma izjūtu, uzlabo dikciju, kā arī palīdz
apgūt konkrēto darbību.
Rotaļājoties tiek attīstīta arī bērna iztēle –
klausoties mūziku, bērns savā iztēlē rada jaunas emocionālas saites atbilstoši
mūzikas raksturam, palīdz atsaukt atmiņā agrāk pārdzīvotus emocionālus brīžus un
dzīves situācijas. Būtu svarīgi saprast, ka rotaļājoties bērns attīsta sevi
dažādās jomās, apgūst iemaņas un prasmes, kas viņam būs nepieciešamas, lai
adaptētos jaunās dzīves situācijās.
Nākamās t/c "Domina"
organizētās "Gaidību 4dienas" notiks 24.novembrī, kad eksperti stāstīs par šādām
tēmām: kāju tūska grūtniecības laikā, vīrietis dzemdībās, pirmās dienas pēc
dzemdībām aprūpes iestādē, automašīnā divatā ar bērnu un citiem
tematiem.
http://www.tvnet.lv/sievietem/maminam/397937-ka_muzika_ietekme_mazula_veselibu_un_attistibu
