Inku pareģojumi ne
tikai paredz dažādas krīzes un arī katastrofas līdz 2012.gada decembrim un iespējams
arī pēc tam, bet kas ir daudz svarīgāk,
inku vecajie piedāvā gatavus procesus, zināšanas un tās mazināt un pārvērst
jaunās iespējās. Mani tas tā uzrunāja, ka sāku padziļināti to visu studēt.
Papildus tam, pētot inku vēsturi, atradu daudz līdzību ar mūsu, baltu vēsturi.
Pirms kristietības gan inkiem, gan baltiem bija tā sauktais animistiskais
pasaules uzskats, kur Zemes māte bija galvenā dzīvības devēja un uzturētāja.
Abas tautas sevi no senseniem laikiem uzskatīja par Saules bērniem. Arī tautiskie
ornamenti ir ļoti līdzīgi. Abus iekaroja kristīgās baznīcas karapulki. Inku
augstos šamaņus sauc Laikas. Ļoti līdzīgi mūsu vārdam „laiks”, un viena no
galvenajām šo šamaņu prasmēm ir darboties ceļojot laikā nevis telpā. Un inkiem
visas šīs senās zināšanas joprojām ir saglabātas.
Pateicoties Ph.D.
Alberto Villoldo inku zināšanas ir pieejamas arī baltajiem. Viņš vairāk kā 25
gadus pētījis šo inku augsto šamaņu prasmes, un kurš ir viens no retajiem
baltajiem, kuru šajās zināšanās ir skolojis kāds no šiem šamaņiem. Saskaņā ar
inku pareģojumiem, šajā laikā viņiem ir jādalās savās zināšanās tieši ar
baltajiem, lai varētu tikt veidota jaunā pasaule. Lai mēs varētu kļūt par jaunā
laika cilvēkiem, par gaismas cilvēkiem. Šajā rakstā iepazīstināšu ar inku
šamaņu prasmi apzināties sevi un pasauli četros atšķirīgos apziņas jeb uztveres
līmeņos. Tas būtu jāprot ikvienam, kurš izvēlas iet gaismas ceļu.
Gadu tūkstošiem
ilgi Amerikas indiāņu dziednieki slepeni un rūpīgi sargāja savas viedās
zināšanas un darbojās kā dabas uzraudzītāji un tās palīgi. Šādi „Zemes uzraugi”
eksistēja daudzām tautām, tikai tika saukti dažādos vārdos. Piemēram, Andu
kalnos un Amazones upes baseinā viņus sauca par Laikām.
1950.gadā Laiku
grupa no Andu Augstkalnes devās uz gadskārtējo šamaņu pulcēšanos, ka notika
vien no svēto kalnu pakājē. Vietējie iedzīvotāji, skatoties uz Laiku pončo,
uzreiz atpazina augsto šamaņu – priesteru zīmes. Viņi atklāja, ka šī bija tādu
dziednieku grupa, par kuriem domāja, ka tie ir izzuduši drīz pēc spāņu
konkistadoru iebrukuma. Šie augstie Šamaņi priesteri, zinot, ka cilvēce ir uz
lielu pārmaiņu sliekšņa, beidzot iznāca no savas noslēgtības, lai dalītos ar
cilvēkiem savās viedajās zināšanās. Tādās, kas palīdzētu sekmīgi pārvarēt šīs
lielās pārmaiņas un kas palīdzētu mainīt mūsu realitāti un radīt labāku
pasauli.
Zemes uzraugi māca,
ka viss radītais – zeme, cilvēki, vaļi, akmeņi un arī zvaigznes - ir radītas no vibrācijas un gaismas. Tas, ko
mēs uztveram kā materiālu un reāli eksistējošu, nav nekas cits kā sapnis ko
projicējam pasaulē. Šis sapnis ir kā stāsts, kā pasaka, un mēs ticam ka tā ir
īsta, lai gan tā tāda nav. Zemes uzraugu darbības metodes un viedums māca kā
pārrakstīt mūsu stāstus par mūsu dzīvēm. Darīt to, ko šamaņi sauc par „pasaules
jaunradīšanu caur izsapņošanu”
Iemesls, kāpēc šīs
nenovērtējamās zināšanas netika atklātas agrāk, bija tāds, ka pēc konkistadoru
ierašanās Laikas tika nežēlīgi vajāti. Daudzi, it īpaši sievietes, tika
nosauktas par raganām un burvēm. Viņas tika apcietinātas, mocītas un
nogalinātas. Viņu zināšanas tika uzskatītas par tik bīstamām un draudīgām
katoliskajai kristīgajai baznīcai, ka pat vēl tagad Limā Peru ir baznīcas
inkvizīcijas birojs, kad visur citur pasaulē tie tika slēgti jau pirms 200
gadiem.
Laikas saprata, ka
šīs zināšanas par cilvēku spēju manifestēt savus sapņus fiziskajā realitātē ir
ārkārtīgi spēcīgas un tie, kuriem trūkst ētikas, var viegli tās izmantot saviem
mērķiem. Tāpēc viņi noslēpa šīs zināšanas ne tikai no kristīgajiem
iekarotājiem, bet pat no vairuma savu cilts brāļu.
Mūsdienu zinātne
balstās uz pieņēmumu, ka viss mūsos un visapkārt mums darbojas saskaņā ar
noteiktām likumsakarībām, kas ļauj paredzēt, kas notiks un ļauj atbilstoši
reaģēt noteiktās situācijās. Fizikā ir savi likumi, matemātikā ir tās teorēmas,
bioloģijā ir savi principi. Piemēram, matemātikā ir zināms, ka divi plus divi
vienmēr būs četri, un fizika apliecina, ka priekšmeti vienmēr kritīs uz leju.
Zinātnē droši vien
vissvarīgākais ir likums, kas zināms kā cēloņu un seku likums. Piemēram, ja
ābols krīt no ābeles, tas vienmēr nokritīs zemē. Vai, ja nejauši aizmirstam par
kādu norunātu satikšanos un tur neierodamies, zinām, ka otra persona būs uz
mums dusmīga. Mēs esam pārliecināti, ka ja mēs zinām šos likumus un izmantojam
tos savā dzīve, tad varam kontrolēt savu dzīvi un tas padara mūs laimīgus un
pasargātus. Ja dažkārt šie likumi tomēr nenostrādā, jūtamies dusmīgi un
dezorientēti. Mēs nevaram pieņemt arī, piemēram, jauna vesela cilvēka nāvi, jo
esam mācīti, ja dzīvosim pareizi, tad dzīvosim ilgi. Dažkārt saprotam, ka mēs
pilnībā nespējam kontrolēt dažādus notikumus, tomēr ticam, ja darīsim to, kas
ir jādara, varam rēķināties, ka nekas slikts ar mums nenotiks. Jo mēs ticam
cēloņu un seku likumam, un dzīvojam saskaņā ar noteikumiem un likumierm, tikai
retu reizi tos neievērojot.
Vēloties pasauli
padarīt labāku un redzot tādas problēmas kā kriminālus noziegumus, vides
piesārņojumu, mēs radam jaunus noteikumus un likumus. Un ticam, ka tie palīdzēs
padarīt pasauli labāku, jo esam noteikumu un likumu sabiedrība.
Tomēr inku augstie
Šamaņi prieteri jeb Laikas uzskata, ka sinhronitāte ir galvenais dzīves likums.
Viņi tic, ka notikumi var būt kāda
cēloņa sekas un tikpat bieži tie notiek kādas sakritības vai citu apstākļu dēļ.
Piemēram, ja divi draugi satiekas ļaužu pārpilnā lidostā, tad šeit noteikti ir
kāds slēpts iemesls, kāpēc tas ir tā noticis. Viņu satikšanās mērķis vēl nav
atklāts, bet nākotnē tas atklāsies.
Laikas nedzīvo
saskaņā ar cilvēku radītiem likumiem vai idejām. Ja viņi vēlas izmainīt savu
pasauli, viņi nerada jaunus likumus vai teorijas. Tā vietā viņi izvēlas mainīt
veidu kā viņi uztver problēmu. Mainot savu uztveri, viņi problēmu pārvērš
iespējā.
Rietumu kultūrā mēs
saistām savu uztveri ar nu jau ļoti daudziem apziņas līmeņiem, kurus mūsu
zinātne ir atklājusi. Piemēram, ir viens apziņas līmenis ir kad esam tikko
pamodušies, cits ir tad, kad sapņojam, cits, kad esam saniknoti utt. Katrā no
tiem tiek aktivizēta cita smadzeņu daļa, un tās mēs saucam par „apziņas
līmeņiem”, kuri ir prāta radīti. No otras puses apziņas līmeņi eksistē
neatkarīgi no prāta.
Laikas sadarbojas
ar pasauli caur četriem uztveres jeb apziņas līmeņiem.. Šie līmeņi atbilst
četrām gaismas un vibrāciju manifestēšanās valstībām: fiziskajai pasaulei (mūsu
fiziskais ķermenis), domu un ideju pasaulei (prāts), mītiskā pasaule (dvēsele)
un garīgā jeb gara pasaule ( enerģija). Kad mainām uztveri no zemāka uz
augstāku uztveres līmeni, mēs pilnībā funkcionējam arī zemākajā, bet mums ir
daudz plašāks skatījums uz to, ko mēs pieredzam savā dzīvē. To, piemēram,
raksturo kāds sens stāsts par ceļotāju, kurš ir saticis divus akmeņkaļus. Kad
viņš jautā pirmajam: ”Ko tu dari?”, viņš saņem atbildi: „Kaļu akmeni.” Kad
ceļotājs to pašu pajautā otram akmeņkalim, viņš saņem atbildi, ka tas būvē
katedrāli. Citiem vārdiem sakot abi vīri dara vienu un to pašu darbu, bet viens
no viņiem apzinās, ka ir izvēlējies būt daļa no kāda lielāka sapņa.
Starp citu, Alberts
Einšteins jau bija teicis, ka problēmas ar kurā mēs dzīvē sastopamies, nevar
atrisināt tajā līmenī, kurā tās ir radītas. Tādējādi prasme pārvietot savu
uztveri augstākā līmenī var mums palīdzēt atrisināt mūsu problēmas un
konfliktus, dziedināt slimības, sajust vienotību ar visu radīto, kamēr bez šīs
prasmes mēs uztveram vienīgi ciešanas un šķiršanās.
Tagad apskatīsim
katru uztveres līmeni mazliet detalizētāk.
Ķermeniskā un fiziskā uztvere.
Cilvēki šajā līmenī paļaujas uz savām piecām pamatmaņām, lai uztvertu sevi un
ārējo pasauli. Šis ir ļoti materiāls uztveres līmenis. Kur viss ir redzams,
ķermenisks un grūti izmaināms. Var teikt, ka šeit realitāti veido 1% garīgums
un 99% materiālais. Realitāti mēs šajā uztveres līmenī aprakstam ar molekulāru
un ķīmisku izpratni. Šajā līmenī mūsu problēmu risinājumi ir fiziskajā līmenī.
Mēs vēlamies mainīt darbu, mašīnu vai mainīt partneri. Ja sajūtam galvassāpes,
mēs meklējam atbilstošu zāļu tableti. Citreiz šie risinājumi palīdz, tomēr
bieži vien tie ir pārāk vienkāršoti. Mēs paļaujamies uz mūsu instinktiem un
neiedziļināmies savās problēmās. Mēs šeit darbojamies ar to smadzeņu daļu, kas
ir veic tādas pašas funkcijas kā dinozauru un ķirzaku smadzenes, tas ir, mēs
apzināmies tikai savu fizisko ķermeni un tā vajadzības, bet vēl neapzināmies
sevi ne mentālajā, ne radošajā, ne arī garīgajā līmenī.. Šajā pakāpē mēs
uztveram tikai ārējo formu un pieņemam tikai redzamo, nesaredzot savas un citu
sajūtas. Mēs vienkārši darbojamies un reaģējam. Šis līmenis ir ļoti piemērots
lai veiktu tādas tīri fiziskas darbības kā apmaksāt savus rēķinus, nopļaut
zālāju, aizvest savus bērnus uz skolu, nemeklējot dziļāku nozīmi šajās
darbībās. Jo šajā līmenī līdzīgi kā norāda slavenais Zigmunda Freida
izteiciens: „Dažkārt cigārs ir tikai cigārs”
Ir ļoti svarīgi
prasmīgi darboties šajā līmenī, jo mums jāprot būt efektīviem fiziskajā līmenī
un veikt nepieciešamo praktisko darbošanos. Tādējādi mēs sasniedzam „taustāmus”
rezultātus, kas nodrošina mūsu drošības sajūtu. Tādus kā lielu kontu bankā,
ērtu māju, atbilstošu automobili utt. Nepatīkamāki pavadoņi šai fiziskajai
izdzīvošanai un konkurencei ir mantkārība, krāpšanās un aizdomīgums.
Mums par nelaimi,
liela cilvēces daļa ir dzīvojusi šajā uztveres līmenī tūkstošiem gadu. Daudzi cilvēki,
kuri uztver Bībeles vai Korāna norādījumus par neticīgo nogalināšanu burtiski,
joprojām dzīvo šajā uztveres līmenī. Ir ļoti svarīgi spēt savu uztveri
paaugstināt, jo šī līmeņa izdzīvošanas princips ir „aci pret aci, zobu pret
zobu”.
Prāta un emocionālā uztvere.
Šajā līmenī mūsu
prāts interpretē pasauli. Mēs apzināmies, ka prāts var radīt psihosomatiskas
slimības vai arī atjaunot veselību, ka aizturētas dusmas var izraisīt vēzi, un
ka pozitīva attieksme dod prieku un mieru mums pašiem un citiem. Mēs
apzināmies, ka mūsu domas ietekmē to, ko mēs piedzīvojam, un ka ne vienmēr viss
ir tāds kā izskatās fiziskajā pasaulē. Uztvere caur emociju, ideju un
priekšstatu pasauli var dot mums iespēju spēji izmainīt situācijas, ja uz tām
palūkojamies citā gaismā. Viena vienīga atklāsme mums var ļaut izkļūt no
negatīvām sajūtām vai darbošanās pierastajā veidā, kas neļauj mums attīstīties
tālāk.
Šis uztveres
līmenis tiek saistīts ar tā sauktajām zīdītāju jeb limbiskajām (angl. limbic or
mammal) smadzenēm, kas ir mūsu smadzeņu daļa un tās ir arī visiem zīdītajiem.
Tās ļauj izjust tādas emocijas kā mīlestība, tuvība, ģimene, rūpes un
līdzjūtība. Tomēr tās ir arī agresijas, māņticības, burvestību, arī Nostradamus
un Čingishana smadzenes. Šī uztveres līmeņa valoda ir izteikti vai uzrakstīti
vārdi, kuri tiek izmantoti ideju, priekšstatu un emociju veidošanai un
izpaušanai. Mēs saprotam zīmes un simbolus un pieņemama, ka noteiktas skaņas ir
vārdi, kas nozīmē kaut ko noteiktu.
Šajā līmenī mēs
apzināmies, ka izsalkušam vīram varam iedot zivi, bet praktiskāks un efektīvāks
ir iemācīt viņam ķert zivis. Mēs saredzam daudz vairāk iespējamu risinājumu
katrā situācijā, ja salīdzinām ar fiziskās jeb burtiskās uztveres līmeni. Ja
mums sāp galva, mēs padomājam par to, kāds tam varētu būt iemesls un ko mūsu
ķermenis mēģina mums pateikt. Varbūt iemesls mūsu galvassāpēm ir apēstā
šokolāde vai izdzertais vīns? Varbūt mūsu galvassāpes ir simptoms tam, ka
uzņemamies pārāk daudz atbildības, vai varbūt uztraucamies par darbu vai strīdu
ar savu laulāto draugu, un mūsu ķermenis atbild ar galvassāpēm? Mēs uzreiz
nemeklējam pretsāpju zāles. Mēs mācamies pateikt nē mūsu nevajadzīgajām
atbildībām un macāmies izpaust savas dusmas neturot tās sevī. Mēs varam
atrisināt jau daudz sarežģītākas problēmas un veikt efektīvas pārmaiņas, jo
apzināmies daudz vairāk iespēju.
Dvēseles un sakrālā uztvere.
Nākošais ir
dvēseles apzināšanās un uztveres līmenis, kurš sevī ietver arī abus
iepriekšējos. Šī līmeņa valoda ir tēli, mūzika, dzeja, pasakas un sapņi. Tā ir
mītiskā jeb mītu pasaule, kurā cilvēks sevi apzinās kā dvēseli sakrālajā
ceļojumā. Ja mēs savu dzīvi neuztveram kā sakrālu dvēseles ceļojumu, mēs
iestiegam atpakaļ prāta līmenī un tā sarežģītajā pasaules analizēšanas procesā.
Esot šajā uztveres līmenī, mēs visu savu dzīvi uztveram kā daļu no episka
ceļojuma.
Šis uztveres
līmenis tiek saistīts ar mūsu smadzeņu daļu, ko sauc par smadzeņu garozu (angl.
neocortex), un kas ir attīstījušās tikai aptuveni pirms 100 000 gadiem un
atbild par mūsu spēju spriest, vizualizēt un radīt. Tās atbild arī par zinātni,
mākslu un mitoloģiju.
Dvēseles līmenī
rodas skaidri risinājumi problēmām, ko neveram atrisināt prata līmenī.
Piemēram, pirms vairākiem gadiem Peru vietējie iedzīvotāji paaudžu paaudzēm
lietoto mājās cepto pilngraudu maizi sāka uzskatīt par daudz sliktāku nekā
rūpnieciski ražoto baltmaizi, ko kā viņi redzēja, ēda bagātnieki. Rezultātā
viņi arvien vairāk pilngraudu maizes vietā sāka ēst šo baltmaizi, un
iedzīvotāju veselības līmenis sāka kristies. Peru prezidents varēja šo problēmu
risināt prata līmenī un mēģināt pārliecināt cilvēkus ar informatīvām kampaņām,
ka pilngraudu maize ir labāka vai arī pacelt nodokli baltmaizei un tā piespiest
cilvēkus pirkt lētāku maizi. Tomēr viņš izvēlējās citu risinājumu. Viņš
saprata, ka baltmaize tautai simbolizē panākumus un mūsdienīgumu, bet
pilngraudu maize simbolizē trūkumu un vienkāršību. Prezidents saprata, ka
jāmaina cilvēku uztvere, ka baltmaize ir labāka. Viņš lika uztaisīt televīzija
klipu, kurā bija redzams, ka prezidents pusdienodams kopā ar savu ģimeni, ēd
ierasto pilngraudu maizi. Viņš zināja, ka šis klips pateiks tautai, ka šī
pilngraudu maize arī simbolizē panākumus un mūsdienīgumu. Un tas nostrādāja!
Vietējie Peru iedzīvotāji atkal saka ēst šo pilngraudu maizi, jo tā taču tagad
bija karaļu maize nevis vairs zemnieku kā agrāk.
Dvēseles līmenī
visas lietas ir tās, kas tās patiešām ir – sakrāla izpausme. Māja nav tikai
jums virs galvas, tā ir mājas. Jūsu laulātais draugs nav tikai persona ar ko
dzīvot kopā, kopā audzināt bērnus, bet gan izvelētais ceļabiedrs jūsu lielajā
ceļojumā.
Šajā līmenī mēs
uztveram notikumu slēpto jēgu. Mēs jūtam, ka visi esam izaugsmes un
dziedināšanas ceļojumā, kurš ved tur kur mēs esam dzimuši būt, dievišķajā
labsajūtā un pilnībā. Šajā līmenī galvassāpju gadījumā risinājumi varētu būt
šādi: varbūt ir jāpamet neveiksmīgas attiecības, varbūt ir nepieciešams
atbrīvoties no nesaskaņām un dusmām uz saviem vecākiem, ta atbrīvojoties arī no
savām bailēm kļūt tādam kā viņi. Šeit mēs novēršam savas galvassāpes, dziedinot
savu dvēseli. Mēs saskatām ceļu, kas ved mūs atpakaļ pie veselības, un mēs uzsākam
dziedināšanas ceļojumu.
Dvēseles līmenī ir
iespējams veikt daudz vairāk un daudz dziļākas pārmaiņas kā prata līmenī. Tāpēc
vizualizācija ir daudz spēcīgāka nekā afirmāciju atkārtošana. Ja vēlaties
nākotnē noteiktu rezultātu, jums tas jāvizualizē tikai vienu reizi esot
dvēseles apzināšanās līmenī. Ja esat prāta uztveres līmenī, tad tāda paša
rezultāta sasniegšanai būs nepieciešams atkārtot noteiktas afirmācijas
desmitiem, varbūt pat simtiem reižu.
Garīgā jeb gara uztvere.
Tā ir spēja
saskatīt gan kopumu, gan atsevišķas detaļas vienlaicīgi. Šajā uztveres līmenī
realitāte sastāv no 99% apziņas un 1% matērijas. Šī līmeņa valoda ir enerģija.
Tas saistās ar pieres smadzeņu garozu (angl. prefrontal cortex), kuras daži
neiroloģijas zinātnieki sauc par „Dieva smadzenēm”. Gara uztveres līmenī vairs
nepastāv ubags, kurš lūdz maizi un bagātais, kurš sniedz to viņam. Šeit ir
tikai Gars, kurš baro Garu. Mēs sevi vairs neuztveram kā atdalītus no mūsu
planētas vai citiem cilvēkiem. Robežas ir izzudušas, jo mūsu individuālās
dvēseles apzinās kā daļu no visa un vienlaicīgi kā visu, kas ir. Šeit
materiālais vienkārši izzūd. Kad mēs redzam hiperaktīvu bērnu, mēs nesaskatām
problēmas vai slimību, tas ir Dievs, kurš sevi apzinās kā šo bērnu. Kad
jautājam Laikam, kas viņi ir. Atbilde ir: „Es esmu kalni, es esmu upe, es esmu
akmens, es esmu ērglis.” Viņš varbūt prata līmenī sevi uztver kā atgūstošos pēc
mīļota cilvēka zaudējuma, bet gara līmenī viņš sevi uztver kā Dievu, kurš
maskējies kā viņš, tādējādi cenšoties vienmēr atrasties gara uztveres līmenī.
Kad sastopamies ar
grūtībām, jo tuvāk esam gara uztveres līmenim, jo mazāk enerģijas nepieciešams,
lai realizētu vajadzīgās pārmaiņas. Piemēram, problēma ir piesārņojums, no tās
viens no izrietošajiem jautājumiem ir kāpēc mēs lietojam plastmasu un izmetam
to ārā. Dvēseles apziņas līmenī mēs risinājumu redzam otrreizējā pārstrādē,
kamēr gara apziņas līmenī jautājums būtu kāpēc mēs vispār neatsākamies no
plastmasas iepakojumiem. Gara līmenī mēs kļūstam par pilnīgu mieru. Mēs varam kļūt
par dziedināšanu un skaistumu, iemiesojot tīrus upes ūdeņus. Mēs pārstājam sevi
uztvert kā kaut ko atsevišķu no vides vai citiem cilvēkiem.
Viens veids kā šo
uztveres līmeni izprast ir aplūkot kvantu mehānikas pamatus. Kvantu fizika ir
atklājusi, ka matērija subatomu jeb kvantu līmenī nav ne cieta, ne saredzama kā
mēs kādreiz domājām. Tā sastāv no nepārtrauktā kustībā esošām mazām daļiņām un
viļņiem. Verners Heisenbergs bija pirmais, kurš secināja, ka novērotāja
nodoms ietekmē mērīšanas jeb eksperimenta
rezultātus. Arī Laikas vienmēr ir zinājuši, ka mūsu izpratne par pasauli,
nosaka tās būtību. Citiem vārdiem sakot, Kvantu fiziķi un Laikas uzskata, ka
pasaule veido pati sevi jeb tā tiek izsapņota. Visi mēs izsapņojam un tā
veidojam mūsu pasauli, vāveres, zivis, mēs cilvēki un pat akmeņi. Kvantu fizika
izskaidro kā tas notiek, Laikas māca mums kā to paveikt. Protams, ka cilvēki
realitāti uztver caur savu izpratni, nevis caur akmens vai vāveres
izpratni.
Lai gan mums
vienmēr ir iespēja darboties jebkurā no šiem četriem apziņas jeb uztveres
līmeņiem, tomēr lielākā daļa cilvēku ir iestiguši fiziskajā uztveres līmenī,
vai labākajā gadījumā darbojas psiholoģijas, emociju un prāta līmenī. Mēs
joprojām ticam, ka varam kļūt laimīgi tikai tad, ja atradīsim piemērotu
partneri vai arī mēs nevaram ievērot izvēlēto dietu, jo vecāki nav mācījuši
mums pareizu pārtikas izvēli. Vai pēkšņi mēs sajūtam dvēseles aicinājumu
episkajam ceļojumam… bet tad fiziskā pasaule ievelk mūs atpakaļ fiziskās
uztveres līmenī, un mums šķiet, ka mums tam nav pietiekami laika vai naudas,
vai arī prāta līmenī mēs sakām šaubīties vai esam pietiekami stipri vai gudri,
lai ietu šo dvēseles ceļu. Mums ir zināmi daudz līdzekļu kā aktivizēt dvēseles
uztveres līmeni, piemēram tādi kā meditācijas, lūgšanas bez vārdiem, mūzika,
māksla. Atklāsmes nāk, tikai reti kurš tās realizē.
Tomēr, katrs no
šiem četriem apziņas jeb uztveres līmeņiem ir nepieciešams kādā noteiktā
situācijā. Ja, piemēram, kāpjot kalnos, gadās nokūleņot kādā aizā un salauzt
kāju, tad fiziskās uztveres līmenī, kas atbild par fizisko izdzīvošanu,
atbrīvojiet bailes un ļaujiet instinktiem kontrolēt sāpes kājā. Fiziskās
izdzīvošanas instinkts pateiks priekšā arī kā salauzto kāju apkopt līdz tam,
kamēr tiksiet līdz vietai, kur var izsaukt vai saņemt kādu palīdzību. Tad var
ļauties emociju un prata līmenim, lai sajustu savas bailes un ievainojamību.
Dvēseles līmenī jau redzēsiet plašāk, Jūs sapratīsiet saistību starp salauzto
kāju un savu smago dzīves nastu. Atklāsiet, ka sevis dziedināšanai, jūs
vēlēsieties atbrīvoties no vēlmes visu nepārtraukti kontrolēt. Gara līmenī jūs
varat pasekot savai nākotnei un atrast labāku iznākumu kā nomirt mežā vienatnē,
izvēloties likteni, kurā tiks sniegta nepieciešamā palīdzība. Šajā līmenī jūs
varat apzināties, ka ne tikai jūsu ķermenim, bet arī dvēselei ir nepieciešama
dziedināšana. Ka tā alkst apgūt mācību stundas, kuru dēļ tā ir ieradusies uz
zemes, ieskaitot to, kāpēc esat sevi ievainojis šajā konkrētajā vietā un
laikā.
Vēlu jums katram
veiksmīgus ceļojumus dvēseles un gara līmenī!
Jānis Ieviņš
Izmantotā
literatūra: Alberto Villoldo, Ph.D. The Four Insights. Wisdom, Power, and Grace
of the Earthkeepers. Publisher Hay House, Inc.