http://www.youtube.com/watch?feature=player_embedded&v=5akMGfRHFGw
3 min
Sagribējās šo tekstu iztulkot ...
Te nu ir tas, kas sanāca ...
Maija
Reiz piemirsis biju, ka esmu es
dievs,
Un piemirsis, protams, arī to, ka tu
arī.
Es pūlējos gan, bet atskārst nevarēju
–
Kādēļ mēs abi tik līdzīgi
esam.
Es piemirsis biju, ka visu, kas mums
apkārt,
Mēs izdomājuši bijām kādreiz
paši,
Domās kopā radījuši noslēgto
apli,
Lai būtu mums kur ceļot zem debesu
velves ...
Piedz.:
Tad ģitāru es ņemu, un
aizlidoju,
Uz malu tālo, kur dzīvošu pēc
dzīves.
Ne Dievam ticu – es Dievu
zinu:
Tas ir Viņš, kurš izdomājis visas
manas domas,
Visas neiedomājamās manas domas
...
Es piemirsis biju, ka nebūs mums
Tiesas,
Un ka Tiesas nevar būt nemaz kā
tādas,
Un ka visu šeit atnākušo ceļš ir
–
Bez Gala, brīnišķīgs, un sarežģīts arī
...
Un kā balvā par visām šīm
blēņām
Uzreiz atguvos, ka es – debess
mītnieks,
Un ka ikviens pats ir – režisors un
aktier’s,
Suflieris, un protams, skatītājs
arī.
Piedz.:
Tad ģitāru es ņemu, un
aizlidoju,
Uz malu to, kur dzīvošu pēc
dzīves.
Ne Dievam ticu – es Dievu
zinu:
Tas ir Viņš, kurš izdomājis visas
manas domas,
Visas neiedomājamās manas domas
...
Tad ģitāru es ņemu, un
aizlidoju,
Uz malu to, kur dzīvošu pēc
dzīves.
Ne Dievam ticu – es
zinu:
Tas ir Dievs, kurš izdomājis visas
mūsu domas,
Visas neiedomājamās mūsu domas
...
Reiz piemirs biju, ka esmu es Dievs
...
