Mīļotais Ješua! Daudzi cilvēki tagad iziet prāta kontroles pār dzīvi, prāta kontroles un pasaules redzējuma caur mentālajām ilūzijām atlaišanas procesu. Ļoti bieži, mēģinot iziet no tā, mēs tomēr ar to pašu prātu meklējam izejas, arvien vairāk iegrimstot tā spriedzē, un kā sekas, stipri sašķobām sevi, kas dažreiz ved pie izpausmēm fiziskā līmenī, sāpju veidā. Pats interesantākais, ka pie tam mēs nepazināmies, ka darbojamies vienīgi ar prātu un ka tas nav vajadzīgs. Atbilde ir acīmredzama – paļauties uz sirdi. Taču kāpēc gan izdarīt to reizēm ir tik grūti? Kā mēs varam palīdzēt sev un citiem cilvēkiem šajā transformācijā? Apgaismo šo jautājumu, lūdzu, no visaugstākā vieduma redzējumu. Pateicos tev, dārgais!

Es sveicinu tevi, dārgais! Tu uzdevi ļoti interesantu jautājumu un praktiski pats uz to atbildēji. Prāta slazds, tā ir tā telpa, kurā patiešām nokļūst ļoti daudzi, un tas ļoti stipri izkropļo mentālo lauku, tu savā jautājumā nosauci to par mentālajām ilūzijām. Tajā nav nekā neparasta, patiešām, jo tu un tavs ķermenis, un prāts atrodaties matērijā, atrodaties visu tavas iemiesošanās periodu, un šie izkropļojumi piemīt visiem, praktiski visiem. Ļoti svarīgi, kad pienāk laiks, - jūs saprotat, ka šis process ieved jūs strupceļā. Tas traucē attīstībai, bet pašreizējos apstākļos, kuri eksistē uz planētas, tas pietiekoši ātri pāriet fizisku sāpju stāvoklī, jo mentālie kropļojumi tūlīt pat sāk izrādīt savu ietekmi un kropļot citas tava lauka sastāvdaļas.

Ko izdarīt šajā situācijā? Kā palīdzēt? Principiāli, tu pats dod atbildi uz savu paša jautājumu. Kā to darīt praktiski, kā aiziet no šīm mentālā lauka ilūzijām un kropļojumiem? Man tev jāsaka, tā kā procesi norit ļoti intensīvi, ļoti daudz gaišu būtņu, jūs mīlošu, bezgalīgi mīlošu, pastāvīgi atrodas blakus jums un ir gatavas palīdzēt šajā procesā. Taču tam, lai viņas varētu sniegt jums, un tev tai skaitā, šo palīdzību, nepieciešams paļauties, paļauties uz viņām kā uz dievišķām radībām, kuras ir pārņemtas ar mīlestību pret tevi un pret jums visiem. Kuras nes sevī apzinošāku to kropļojumu sapratni, kuri notiek jūsos.

Par ko es tagad runāju? Par paļaušanos uz dzīvi, par paļaušanos uz sevi un par paļaušanos uz Dievu. Tas ir tas, par ko ir vērts vienmēr atcerēties un kam vienmēr ir jāseko. Bez jebkādām šaubām, šos procesus var veikt arī patstāvīgi no iekšienes, un šie procesi vienmēr iet caur tā jēgas apzināšanos, kā strādā dievišķā enerģija visumā, kā tā ir būvēta, kā esat būvēti jūs, kā esat būvēti jūs kā šī lielā visuma daļa. Ir ļoti svarīgi atcerēties, ka jūs esat visuma, dievišķā visuma, neatņemama un mīlēta daļa. Ar apzināšanos atnāk arī Ticība, un atnāk dziļa procesu izpratne. Šī dziļā izpratne ir augstāka par loģisko izpratni, jūsu prāta izpratni. Un jūs šo izpratni ļoti labi protat sevī atšķirt. Tas ir tas jūsos, kas neprasa pierādījumus. Tādas ir jūsu iekšējās sajūtas uz šo dziļo zināšanu, un, tikko šī dziļā zināšana iemitinās jūsos un nostiprinās, notiek nevis prāta apspiešanas process, bet notiek zemes prāta apvienošanās ar dievišķo saprātu process. Tas ir process, kad jūsu prāts saprot un apzinās kopā ar jums, ka viņš arī ir daļa no lielā dievišķā, un viņš to arī pieņem dabiski un mierīgi ar lielu cieņu un atzīšanu, jo arī ir dievišķās domas radīts. Un tad viņš pārstāj traucēt, viņš pārstāj iejaukšanos lielajos procesos, kuri jūsos notiek.

Es apzināti tagad atdalīju jūs no jūsu prāta, es to izdarīju ar nodomu, lai parādītu jums, kā strādā šis mehānisms. Taču patiesībā jūsu smadzenes – tā ir jūsu dievišķā ķermeņa daļa, un tās arī ir dievišķas, un tās ir vienotas ar jums, ar tām nekad nevajag cīnīties, īpaši, ar vardarbīgām metodēm, mēģinot apslāpēt prāta balsi. To nevajag darīt, jo jebkurš spiediens vienmēr izsauc pretdarbību, bet, tā kā tā ir dievišķa sistēma, tā ir ļoti izgudrot spējīga, prāts ir tādā veidā būvēts. Tāpēc ir ļoti svarīgi mīlēt sevi, patiesi un patiešām mīlēt sevi, mīlēt savu ķermeni, kurš ir dievišķs, mīlēt savu prātu, kurš ir šī ķermeņa neatņemama daļa un arī ir dievišķs. Es ļoti lūdzu tevi, iemācies patiesi un ļoti dziļi mīlēt sevi visu un nedalīt sevi pa daļām, nesadalīt sevi pa atsevišķām čakrām un atsevišķām plūsmām, un atsevišķām ķermeņa daļām, vai atdalīt prātu no sava ķermeņa. Un nekad nevajag cīnīties ne ar savām daļām, ne ar sevi pašu. Tikai patiesa un īstena mīlestība pret sevi palīdzēs tev piesaistīt sev arvien lielākas dievišķās mīlestības plūsmas, tas ir tas, ko jūs saucat par atvērtību pasaulei, atvērtību visumam. Tikai caur mīlestību pret sevi, caur patiesu cieņu pret visu dievišķo radīto un sevi kā šī dievišķā radītā daļu, kā sevi veselu spēcīgāka veseluma iekšienē, var sasniegt šo sapratni un vienotību ar visumu. Un tad tiks noņemtas visas bloķēšanas, tad aizies visas šaubas, tad aizies sāpes, jo tu sajutīsi sevi par pašu šo lielo daļu, mīļoto daļu, neatkārtojamo daļu, cienījamu un mūsu visu dziļi mīlētu daļu. Atver sevi pasaulei, paļaujies uz to, iemīli sevi, tas ir pats galvenais, ko vajag izdarīt un ko vajag sasniegt. Un nav nepieciešams darīt to caur jebkurām, pat aizplīvurotām vardarbības formām, tai skaitā vardarbības pret sevi. Nika tagad pareizi padomāja, ka vārdu “sasniegt” ļoti bieži jūs pielietojat un uztverat kā zināmu pūliņu un ievērojamu pūliņu izpausmi kaut kā pārvarēšanai. Es tagad atsevišķi pasvītrošu, ka šo vārdu es lietoju pavisam citā nozīmē. Es lietoju to tajā nozīmē, ka uzticība un atvērtība, un mīlestība pret sevi kā visuma daļu, mīlestība pret šo visumu atvērs bezgalīgas robežas attīstībai, izziņai, pašapzināšanai. Tieši šajā nozīmē es pielietoju vārdu “sasniegt”. Taču tam nevajag nekādas gribas piepūles, tam vajag to, ko es vairākas reizes atkārtoju augstāk: mīlēt sevi, mīlēt sevi veselumā, apzināties sevi par daļu no lielas un brīnišķīgas pasaules, kura bezgalīgi mīl un tik vien kā gaida to brīdi, kad jūs atļausiet sev pieņemt šo mīlestību. Tā patiešām gaida to, tā gaida to ar nepacietību un lielu vēlēšanos apkampt un parādīt savu mīlestību.

Ar mīlestību un patiesu cieņu

ES ESMU JEŠUA

Saņemts 07.03.2009 Nika

http://preobrazenie.ucoz.ru

tulkoja Jānis Oppe