13-tās Zonas Kvalitāte –
ilūzijas, māņi, baudas, kārdinājumi,
pseidogarīgums.
/fragments no I. Ulriha grāmatas „ Netradicionālā
astroloģija”./
Atslēgas vārdi, kuri iekļauti virsrakstā, raksturo
galvenos Kvalitātes rādītājus. Šīs enerģijas ir sevišķi bīstamas, jo tās
iesniedzas visur, tās ir neiedomājami „lipīgas”, un atšķirt tās ir visai grūti.
Citus mānot, un paši tiekot apmānīti, šīs Zonas enerģiju nesēji un starpnieki,
nododoties baudām un iekārdinot citus, galu galā sagandē savu dvēseli, un arī
tās dvēseles, kuras viņi ir spējuši pavedināt.
Šodienas dzīve mūs pastāvīgi ievelk dažādos vilinājumos un kārdinājumos, uz katra soļa mēs sastopamies ar meliem un māņiem, mūsu apziņa ir gatava uzņemt mītus un ilūzijas. Pat garīgās attīstības ceļā var sastapt daudz slazdu un „zemūdens akmeņu”, kas noved no pareizā ceļa un nereti pat aizved pretējā virzienā. Tāpēc katram cilvēkam, kas tiecas uz pašizaugsmi, noteikti vajag atpazīt un izskaust sevī 13-tās zonas Kvalitāti, bet vēlāk radīt sevī „garīgo imunitāti”, kas izslēdz atkārtotu iespēju inficēties ar šīm enerģijām.
13-tās Zonas Kvalitātes kritums bieži saistīts ar galēju egocentrismu, kad cilvēks uztver sevi kā „pasaules centru”, kā vienīgo būtni, kuru jāciena. Viņa paša iekšējais stāvoklis ir pats svarīgākais dzīvē un, lolot sevi, piedot savām izjūtām vislielāko daudzveidību, ir galvenais viņa dzīves mērķis. Tāda cilvēka skats vienmēr ir vērsts uz sevi pašu, saviem pārdzīvojumiem, bet pārējā pasaule ir tikai kā palīgvide, kas apgādā ar baudas un izpriecu līdzekļiem. Dabīgi, ka pie šādiem apstākļiem, apkārtējo intereses pilnīgi ignorējas.
Cits „ieejas punkts” 13-jā Zonā ir cilvēka tieksme paslēpties no ikdienas problēmām, izvairīties no grūtībām, kas saistītas ar to risināšanu un „pārlaist” visas dzīves likstas, atrodoties psiholoģiskā komforta zonā, kas mākslīgi sev radīta un atdalīta no apkārtējās pasaules. Iemesli šādai rīcībai var būt visdažādākie – viens ir nomākts ar likteņa pavērsieniem, nevar vai nevēlas pārvarēt dzīves grūtības, nevar atrast izeju no krīzes situācijas, cits, otrādi, pārāk viegli attiecas pret dzīvi, cenšas ņemt no dzīves pēc iespējas vairāk izpriecu.
Lielisku iespēju atslēgties no ārpasaules dod alkohols un narkotikas. Labi zināms arī, pie kā tas noved; atkarību no alkohola un narkotikām ļoti precīzi ilustrē 13-tās Zonas enerģijas – to ievilinošais raksturs.
Eksistē arī 13-tās Zonas „aktīvais” aspekts, kad iluzorā realitāte rodas jau ne tikai „personīgai lietošanai”, bet arī iedarbībai uz citu apziņu (kā individuālo, tā kolektīvo). Ar šo mērķi plaši un mērķtiecīgi tiek izplatīti aizdomīgi solījumi, izdomājumi, meli, apmelojumi, dažādas fantāzijas (no nevainīgiem līdz ļaundabīgiem) – īsāk sakot, visa veida māņi un jēdzienu apgriezeniska izpratne. Šis un izveidotais „sociālais mīts” dominēja vairumā bijušās PSRS iedzīvotāju prātos, arī „garīgā visuma” radīšana (sk. zemāk) un melīgais mērķis „komunisma horizonts”. Šādā „ideālā realitātē” īstie ideāli tiek samainīti ar mākslīgiem, kuriem ir lielāka pievilcība un šī „sociālā mitoloģija”, kas iepotēta masu un individuālajā apziņā, aptumšo, saindē un paralizē šo apziņu līdz tādai pakāpei, ka cilvēki, ar kuriem ir viegli manipulēt, izpilda visu, kas vajadzīgs manipulatoriem, pie tam „brīvprātīgi un ar dziesmām”.
Cita, ne mazāk redzama 13-tās Zonas Kvalitātes puse ir pseidogarīgums. Briesmas iekļūt šajos izmeklētajos valdzinājumu un pašsavaldzinājumu tīklos ir katram cilvēkam, kurš dzīvo intensīvu iekšējo dzīvi (it sevišķi sākumā).
Garīgie vilinājumi, kas balstīti uz smalkām izmaiņām - jēdzieniskām un enerģētiskām – ir daudz bīstamāki kā miesas kārības un atšķirt tos ir ievērojami grūtāk. Par viņu upuriem riskē būt pat tie, kas pilnīgi patiesi tiecas uz pašpilnveidošanos, uz garīgo izaugsmi, dvēselisko tīrību, bet nepietiekošās pieredzes un lētticības dēļ, viegli atļauj sevi ievilināt ilūziju pasaulē.
Atkarībā no garīgās attīstības, čakru un smalko ķermeņu aktivizācijas, cilvēks apgūst dažādas ārpus matērijas pasaules, mācās sadarboties ar šo pasauļu iemītniekiem un piedalīties tur notiekošajos procesos. Bet nepieciešams atšķirt reāli eksistējošus izplatījumus, no tiem, kuri radušies iedomās – viņa paša vai kādas citas un šī smalkā plāna dzīvās radības – no mākslīgi radītiem fantomiem vai nedzīvām, tukšām čaulām. Neattīstīta apziņa, iekšējās patiesības kritērija neesamība un pašapmāna uzņēmība viegli var novest kādā fantomu pasaulē – skaistā „garīgo” tēmu pasaulē.
Sevišķi lielas briesmas nokļūt ilūziju pasaulē ir tiem, kuri izvēloties garīgās attīstības ceļu, ir orientēti uz baudas gūšanu un uz paštīksmināšanos, kuri cenšas pacelties pēc iespējas augstāk, bet vienlaicīgi izvairoties no visām augšupceļa grūtībām. Atzīmēsim, ka dažas populāras šodienas kustības tieši deklarē, kā savas garīgi – psihiskās prakses pamatu – pastāvīgu baudu un absolūtās svētlaimes sasniegšanu. Ar šo viņi arī cenšas piesaistīt kustībai arvien jaunus piekritējus.
Īsu garīgo prieku cilvēks izjūt tikai savas dzīves retos brīžos, kā dāvanu, kā atklāsmi, kā svētību. Lielākajai cilvēku daļai tā arī savas dzīves laikā neizdosies izjust līdzīgus pārdzīvojumus. Bet vēlas to daudzi! Un lūk, cilvēks pats sāk radīt savu „garīgo visumu” iedzīvinot to ar veselu lērumu tēlu, kas pakāpeniski priekš viņa top dzīvāki par dzīvajiem. Bieži šie tēli tiek aizgūti no kādas reliģiozas sistēmas: kristietības, budisma, musulmanisma vai konstruējas uz teosofijas un astroloģijas pamata. Šim mērķim der jebkura teorija vai mācība. Šajā pasaulē viņš piedzīvo ekstāzi un iedvesmu, sarunājas ar eņģeļiem, Jaunavu Mariju, iziet augstas iesvētīšanas ceremonijas, regulē planētu kustību, iekrīt transā un nonāk nirvānā – īsāk sakot, viņš kļūst par šīs pasaules saimnieku, precīzāk, patiesi ir pārliecināts par to.
Cilvēks, kurš ir ar vāju gribasspēku vai noslēgtas dabas, apmierinās ar to, ka pats mitinās šādās „paradīzes vietās”, bet cilvēkiem ar aktīvu temperamentu tā nav gana; viņi cenšas dalīties šajā baudā ar apkārtējiem, iesaistīt viņus savu izjūtu un priekšstatu lokā. Grupveida enerģijas uzņemšana tēlus padara spilgtākus un izteiktākus, izjūtas – asākas un „saldenākas”, bet garīgā kārdinājuma piltuve griežas aizvien straujāk.....
Vai nu paša „visums” cilvēkam rodas spontāni vai mērķtiecīgi – jebkurā gadījumā cilvēks neapzinās tā iluzoritāti, necenšas salīdzināt tur notiekošo ar realitāti. Dažādi reliģisku un garīgu tēmu vizuāli redzējumi cilvēkam bieži parādās narkotiku ietekmē, hipnozes seansu vai autotreninga laikā. Pašreizējā laikā visā pasaulē ir plaši izplatītas dažādas meditāciju sistēmas, iekšējās koncentrēšanās, psihiskās pašregulācijas, ķermeņa un apziņas attīrīšanas un Īstenības apgūšanas tehnikas. Daudzi, kuri iesāk šādu praksi patstāvīgi, bieži apšaubāmas kvalitātes, nekvalitatīva tulkojuma un pašmāju „guru” dēļ, nonāk tiešā 13-tās Zonas Kvalitātes iespaidā. Lai sasniegtu garīgo ekstāzi, dažas sistēmas tieši rekomendē narkotiku lietošanu, dažas piedāvā zināmu psiho-garīgo tehniku, vēl citi pielieto speciālu mūziku vai koncentrēšanos uz kādu noteiktu priekšmetu. Svētlaimi šādā veidā var sasniegt visai bieži, bet garīgumu diemžēl, nekad!
Garīgās izaugsmes ilūzija cilvēkam, kurš dzīvo šajā fantāziju pasaulē, var būt tik liela, ka viņš sāk izjust sevi kā Dievu, vai, sliktākajā gadījumā, kā „Lielo Skolotāju” un cenšas iesaistīt savā „visumā” pēc iespējas vairāk cilvēku, lai pievērstu viņus „svētlaimei”. Tā rodas daudzas pseidoezotēriskas kustības, pulciņi, skolas, ar saviem vadītājiem un ideoloģiju, kuriem ir liela vara pār prātiem un dvēselēm. Tieši no viņiem bieži izaug tas, ko tagad mēdz saukt par „totalitārām sektām”. Daudziem no šo kustību sekotājiem ir psihiski traucējumi, atkarības no narkotikām, salauztas dzīves. Ja cilvēkam ir kaut nedaudz veselā saprāta un nav tieksmes pakļauties 13-tās Zonas vilinājumam, tad viņu šajā organizācijā nav iespējams iesaistīt. Bet ja trūkst „garīgās imunitātes” un ir tieksme inficēties ar svešām programmām, viņš var izrādīties visai neaizsargāts no vēlmes ātri un garantēti „glābt dvēseli”, no momentānas „garīgās izaugsmes”, „iesvētīšanas” u.tml. Atjēgties no šiem melīgajiem māņiem cilvēkam ir ļoti grūti. Daudzi ir gatavi drīzāk mirt, nekā atteikties no saviem ideāliem, jo šis ideāls taču ir lielisks, bet objektīvā pasaule 13-jā Zonā nevienu neinteresē. Šīs Kvalitātes emanācijas „smalkie dubļi” caurstrāvo daudzas mūsdienu Mācības, reliģiozās un garīgās kustības, literatūras un mākslas darbus, tā kā izdziedināt tos praktiski nav iespējams. Visi runā par „labo”, par „gara lidojumu” un citām brīnišķām lietām ... Garīgā darba imitācija var būt tik pilnvērtīga, ka pat pieredzējušam ezotēriķim, nerunājot par iesācējiem-entuziastiem, ne vienmēr izdodas atklāt viltojumu. Viegla falsifikācija ir sajūtama tikai „nogaršojot”, un tā ir kā nepareizi paņemta nots. To spēj sajust tikai retais, bet vēl mazāk ir to, kuri spēj izprast .....
13-jai Zonai, atšķirībā no citām krišanas Zonām, ir ne tikai zemākie enerģētiskie līmeņi, bet arī „augšupejošie”, kas satur pseidogarīguma enerģijas. Tāpēc jebkura meditācija šajā Zonā, lai cik izsmalcināta tā arī nebūtu, ieved iluzorā pasaulē. Toties tēli un vīzijas, kas tad rodas, ir ievērojami spilgtāki un izteiksmīgāki. Tam, kas ir saindēts ar šīs Kvalitātes iespaidu, pat lūgšana iet maldus virzienā.
Atzīmēsim vēl kādu šīs Zonas īpatnību. Kamēr cilvēks atrodas fiziskajā veidolā starp citiem cilvēkiem, viņa dzīve subjektīvā noslēgtā pasaulē nevar būt pilnīgi enerģētiski izolēta. Vajadzīga kāda ārēja iedarbība. Un šeit 13-tā Zona cieši piekļaujas 11-jai – vienu baudījums vienmēr (tieši vai pastarpināti) notiek uz otru rēķina. Narkomāns nes no mājām visu, ko var iznest, vai sāk zagt. Totalitāro reliģisko sektu vadītāji pieprasa no saviem sekotājiem kolosālas „sponsoru” nodevas, spiežot viņus pārdot visu savu īpašumu, dzīvojot uz citu rēķina vai nabadzībā. Pat katrs sevī iemīlējies vai noslēgts cilvēks, kurš uzskata sevi par visuma centru, ne tikai viegli, bet arī uzskatot to kā pašu par sevi saprotamu, pieņem dāvanas un pakalpojumus, pat pieprasa tās no apkārtējiem, uzskatot sevi kā vienīgo, kurš ir pielūgsmes un apbrīna cienīgs.
Pēdējā desmitgadē, kā straujas datorizācijas tehnoloģiju un, ar to saistīto, ideoloģiju rezultāts, ir iluzorā 13-tās Zonas realitāte, kas izplatās pasaulē ar miljonu televīzijas ekrānu starpniecību un, kas katastrofiski tuvinās fiziskajai. 13-tās Zonas enerģētiskā niša aktīvi papildinās no 15 –tās, un to savstarpējā ietekme pastiprinās burtiski mūsu acu priekšā. Un kas zina, vai virtuālā realitāte nekļūs par galveno mūsu bērnu un mazbērnu interešu sfēru; spēles un virtuālie kontakti – kā pamata eksistences veids, bet virtuālo mērķu sasniegšana – galvenā dzīves jēga.
Galvenās 13-tās Zonas briesmas ir to enerģiju „iesūcošais” raksturs, briesmīgais lipīgums. Tas attiecas ne tikai uz „baudkāro” virzienu, bet arī „iluzoro”. Seklās šīs Kvalitātes izpausmes, kas izskatās kā nevainīgi, nevienam ļaunu nenodaroši sapņi, atver durvis daudz nopietnākām „pielipšanām”. Tas rada briesmas gan izpriecu un vieglas dzīvēs tīkotājiem, gan arī tiem, kas meklē glābiņu no sadzīviskām problēmām un grūtībām. Protams, visi dzīvē cenšas izbēgt no ciešanām un gūt prieku; tas ir ielikts ne tikai cilvēku, bet arī dzīvnieku dabā. Atcerēsimies plaši pazīstamos izmēģinājumus ar žurkām – no zināma punkta piespiešanas dzīvnieka smadzenēs, notika baudas centra kairinājums un nelaimīgais (drīzāk „laimīgais”) dzīvnieks to tik ilgi „ļaunprātīgi” izmantoja, līdz nomira.
Vispārējā ziņā šī Kvalitāte ir visu ilūziju un māņu (arī pašapmāna) pirmavots. Tēli, kuriem vajadzētu būt tikai kā domu eksistencei, iegūst pašpietiekamības nozīmi, dzīvo savu atsevišķu dzīvi un izplatās pa visu citu Zonu zemākajiem līmeņiem. 13-tā Zona - tā ir visu tādu formu koncentrēšanās, kuras zaudējušas saturu vai izkropļojušas to. Tā ir arī kā ģenerators, kas rada to veidošanas un izmantošanas formas kā personīgām, tā arī sabiedriskām vajadzībām. Baudas un labpatikas iegūšana – fiziskās, pat garīgās – ir visefektīvākais pievilkšanas spēks, kas mudina cilvēku ņemt dalību īstenības izkropļošanā. Vieni kļūst par pievilšanas upuriem, citi – kas to tieši dara, bet lielākai daļai piemīt gan vienas, gan otras īpašības; ilūzijās dzīvojošais parasti pats kļūst par šo īpašību apzinātu vai neapzinātu izplatītāju, pastiprinātāju un ģeneratoru.
Izeja no 13-tās Zonas iespējama tikai tādā gadījumā, ja cilvēkam pietiks izlēmības spēka ieskatīties realitātei acīs, skaidri novērtēt apkārtējo pasauli un pašam sevi, sagraut visas, pašas skaistākās savas ilūzijas un atteikties no sapņošanas un paštīksmināšanās.
