Lorena Gorgo 2013.gada
17.janvārī
No krievu valodas tulkoja Sandra
Šnoriņa
Laimīgu Jauno Gadu! Tātad, mēs esam tikuši ne tikai
līdz svētītajam, spēcīgajam, mežonīgi radošajam, alķīmiskajam un
transformējošajam (13) 2013.gadam, bet arī līdz
mūsu pasaules jaunajam (zelta) laikmetam. Un, lai gan šī fakta zināšana
man/jums/mums visiem ir ar grūtībām aptverama, apsveikumi mums, neapšaubāmi,
pienākas. Svinības pilnā mērā tā īsti vēl nav sākušās, mums vēl joprojām ir
blīvi-ķermeniskās lietas, kuras ir jāintegrē, taču, ja jūs paraudzīsieties ļoti
vērīgi, tad savā sirdī spēsiet sajust to, ka ballīte ir sākusies.
Kopš pēdējā vēstījuma, man ir sakrājies tik daudz tā,
par ko varētu rakstīt. Un, lai gan tehniski tas bija pirms mēneša, sajūta ir
tāda, ka tas nav bijis pirms mēneša, bet gan pirms veselas dzīves. Un priekš
daudziem tas ir tieši tā. Pēc saplūšanas ar
Dvēseli, kas notika laikā starp 2012.gada 12. un 21.decembri, mēs
tagad burtiski dzīvojam jaunu dzīvi. Tā bija sakrāla
atkalapvienošanās ikviena no mums iekšienē, par kuru es tiku minējusi
iepriekš; tā bija Dievišķo Vīrišķā un Sievišķā Spēku
laulība; tā bija vieta, kur gars sastopas ar matēriju, galva ar
sirdi, Dvēsele ar ķermeni; vieta, kur notiek augšāmcelšanās.
Ko tagad?
Plejādieši saka, ka, lai gan mums tagad arī ir
pastāvīga piekļuve šim paaugstinātajam esības stāvoklim, mums, protams, vēl
joprojām ir jāgaida, kamēr mūsu daudz blīvākais ķermenis mūs panāk, kas nemaz
nav tik pārsteidzoši. Un tas ir tieši tas, ar ko mēs nodarbojamies tagad,
šajā pārejas periodā, kurš acīmredzot, turpināsies līdz marta
saulgriežiem.
Tie no jums, kuri jau pietiekami ilgi iet pa šo ceļu,
neapšaubāmi, ļoti labi orientējas šajā integrācijas procesā.
Iesākumā atnāk jaunas vibrācijas un
svētlaime, ko pavada milzīga garīgā un mentālā ķermeņa paplašināšanās. Bet pēc
tam seko emocionālā attīrīšanās (lasi: kritiens) un fiziskās mutācijas (lasi:
sāpes), kas nepieciešamas, lai atbrīvotos no jebkurām uz bailēm balstītām
programmām un atmiņām, kas glabājas mūsu zemākajos ķermeņos/
šūnās.
Turpinošamies emocionālās
tīrīšanās un fiziskās mutācijas, kurām
cauri daudzi no mums ir gājuši diezgan daudzu gadu laikā, īpaši tā, kas
pastiprinājās 1999.gadā, lielākajai daļai no tiem, kuri lasa šo vēstījumu,
beigsies 2013.gadā. Dažiem (īpaši Indigo, Zilajiem Stariem un Zvaigžņu Bērniem)
šis transformācijas process ir izpaudies ilgstošā vientulības, bet dažos
gadījumos arī izolācijas un pat fiziskas rīcībnespējas veidā, lai dotu iespēju
Dievišķajam šablonam izpausties šūnu līmenī. Un tas nebija nekāds joks.
Pastiprināta ārējās pasaules ietekme ir bijusi tik nospiedoša priekš šīm
jūtīgajām dvēselēm, ka bieži vien vienīgā izeja ir bijusi daudzu gadu gaitā
palikt sevis pašu izveidotajā drošajā vietā, mājās.
Šis process nav bijis nekas cits kā vien mocības
priekš tiem, kuri tikuši notverti tajā, un neviens, izņemot tos, kuri iziet caur
intensīvām pārmaiņām/fiziskām mutācijām, nespēs saprast un nesapratīs šo
ceļojumu.
To sakot, Plejādiešu Padome apliecina mums, ka mēs
jau sākam vērst mūsu pilnīgi iekšējo ceļojumu uz āru. Ka mēs patiešām esam
„ieradušies”, pat, ja (pagaidām) mums tas tā nešķiet.
Šī nav tā „ierašanās”, kāda ir bijusi
iepriekš/pagātnē, kad mēs gājām cauri attīrīšanās viļņiem un piezemējāmies uz
jaunas dimensionālās zemes. Drīzāk – tā ir vibrācijās
īstenota atgriešanās mājās, kuru noslēdz pilnīga (šūnu līmenī)
nostiprināšanās šajā patiesībā. Līdz šim brīdim mēs lēnām apguvām katru vilni,
kurš mūs apskaloja, dažkārt ļoti intensīvi un sāpīgi, taču man atgādina par
nepieciešamību tagad atlaist šos „paradumus”, jo tas vairs neatbilst realitātei,
un tagad viss virzās uz priekšu daudz
ātrāk.
Sākot ar ziemas Saulstāvjiem, ikviens no mums „ieslēdzas” pilnīgi jaunā un unikālā veidā.
Šis „ierašanās” punkts, protams, katram ir atšķirīgs, taču pastāv līdzība, pēc
kuras mēs varam salīdzināt. Tā ir kopējā saikne ar to, kas ir patiess, sirds
vienotības sajūta, beznosacījumu MĪLESTĪBAS īstenošana un aktualizācija.
Neredzamie arī norāda, ka daudzi no tiem, kuri lasa
šo, patiesi meklē savu nākamo soli šajā ceļojumā, jūtot aicinājumu virzīties uz
priekšu/īstenot pārmaiņas, taču jums nav ne jausmas par to, ko tas nozīmē un
kādā veidā [to darīt]. Viņi pilnīgi skaidri lika man saprast, ka šobrīd tam nav
laika, ka nenoteiktība, kas mūs ieskauj tagad, – ir tā
skaidrība, kas nepieciešama, lai pa-īstam godātu klusumu un
mieru.
Putekļi nostāsies un mākoņi izklīdīs mums tuvojoties
Saulgriežiem, taču pagaidām šo sakrālo pāreju vislabāk ir izmantot, lai sajustu savu ceļu un ļautu sev labāk iekārtoties
jaunajā „nišā”. Šis pārejas ir ļoti būtisks un tas ir jāsagaida ar atplestām
rokām, jo drīzumā mums nebūs nedz laika, nedz intereses par šādu pašanalīzi. Mūs
lūdz novērtēt un lolot šos pēdējos ne-rīcības brīžus, glabājot mūsu jaundzimušā
„Es” nevainību, un efektīvi izmantot šo laiku, lai uzturētu savu blīvumu.
Pieņemt katru jaunā/jauninājuma brīdi tieši tagad, kad mēs atrodam jaunas sevis
pašu daļas šajā pilnīgi jaunajā izplatījumā/telpā ar šo pilnīgi jauno
perspektīvu.
Mums būs jāpieņem tik daudz, ka Neredzamie lūdz mūs
tērēt mūsu laiku/enerģiju šī jaunā sasniegumu līmeņa pieņemšanai un palēnām un
ar nodomu atvērt sevi tiem augstumiem, kuros šis MĪLESTĪBAS ceļojums mūs
ievedīs. (tāpat ir vērts pieminēt, ka, ja šajā rekalibrēšanās laikā jums ir
grūti uzturēt saikni ar Avotu, tad es dzirdu, ka šis atslēgtības periods drīz
beigsies un jūsu bēdas norimsies).
*******************************************************************************
Kas tālāk?
Uzreiz pēc 21.decembra mēs saņēmām iespēju
ieskatīties jaunajā pasaulē, kas mūs gaida, un tas bija brīnums.
Mēs esam iegājuši vienotībā un
lejuplādējuši pirmos kosmiskās MĪLESTĪBAS viļņus. Pēc šī sākotnējā MĪLESTĪBAS
sprādziena, ap mums pacēlās ļoti daudz cilvēcisku grūtību. Atšķirība ir tikai
tajā, ka tagad mums ir noteikta izvēle un spēja turēties tālāk no tā
visa.
Šie viļņi nāks viens pēc otra, apskalojot un atklājot
aizvien jaunus atmošanās, atklāsmju slāņus, katru ar savu specifisko rezonansi
un saskaņojumu. Pagaidām vēl ūdens ir duļķains, taču drīzumā kļūs dzidrs, un
Padome [Plejādiešu Augstākā Padome] mums apliecina, ka tad, kad mēs ieiesim šajā
paaugstinātajā cilvēciskās Dievišķības stāvoklī, atklāsmes kļūs par mūsu jauno
normu.
Mēs, neapšaubāmi, vēl joprojām
esam gaidīšanas zonā un vēl kādu brīdi uzkavēsimies tajā, kamēr notiek mūsu
fiziskā pāreja. Tā kā mēs īstenojam pāreju [būdami] FIZISKAJOS ĶERMEŅOS, tad
procesam ir vajadzīgs laiks. Taču pilnīga klātbūtnes iespēja un pagātnes un
nākotnes neesamība padara pat šo gaidīšanas pārejas periodu daudz
paciešamāku.
Taču visvairāk šajā laikā Plejādieši vēlas, lai mēs
visi sevi atzītu par MĪLESTĪBAS emisāriem, par Dievišķības un priesterības
kareivjiem – par šīs planētas un daudz zvaigžņu nāciju galaktiskajiem
pilsoņiem.
Mēs esam pabeiguši ar dualitāti, soļojot vienā
procesā ar saviem brāļiem šajā dievišķajā apskāvienā saņemt diplomus. Tagad, ar
apliecībām rokās, mums ir vajadzīgs kāds laiks, lai rūpīgi apdomājoties,
izlemtu, ko mēs iesāksim ar šo, tik sūri grūti nopelnīto godu. Pasaule mūs gaida
un, atvadījušies no savas dzīves mācības un skolotājiem un pateicībā svētījot
visas šīs neizturamās grūtības, mēs sākam just, ka jau esam tai [Pasaulei]
gatavi.
