sestdiena, 2013. gada 26. janvāris

Mīlestība IR radīšana


Drunvalo saits http://drunvalo.net/
tulkojums no Mārtiņa d-gr
 
Mīlestība ir visas radības pirmavots. Tā ir apziņa, kura faktiski formē visumus, dimensijas un pasaules, kuru iekšienē mēs dzīvojam. Kad mēs skatāmies uz citām pasaulēm ar savu duālo saprātu, tad redzam visā trīsvienību. Laiks mums rādās kā pagātne, tagadne un nākotne. Telpa - kā asis X, Y un Z. Mēs redzam mikrokosmosa, ikdienas pasaules un makrokosmosa samērojamību. Sauksim to par Realitātes trīsvienību.

Viss Realitātes trīsvienībā, sākot ar atomu daļiņām, un beidzot ar varenākajām galaktikām, turas kopā, pateicoties spēkiem, kurus mēs saucam dažādos vārdos, redzot šos spēkus nodalītus un savā starpā nesaistītus. Atomus satur kopā atomārie spēki un šķiet, ka šie spēki atšķiras no pievilkšanas spēkiem, kas notur planētas pie saulēm un saules pie citām saulēm. Bet vai patiesi tie ir dažādi spēki? Iespējams, ka vienīgā atšķirība ir dimensijas līmenis, kurā tie izpaužas.

Mīlestība - tā ir īpaša apziņas vibrācija, un, ja tā pastāv starp cilvēkiem, tad notur viņus kopā pie jebkādām savstarpējām attiecībām. Bez mīlestības laulība ir ne vairāk kā čaumala un parasti tā izjūk. Reizēm laulība tur kopā cilvēkus tikai bērnu glābšanas dēļ, bet vai šinī gadījumā tā arī nav mīlestība, kas saglabā laulību, mīlestība pret bērniem? Mums var būt dažādi iemesli saglabāt saikni bez mīlestības, bet tā nekad nekļūs par patiesu mīlestību. Mīlestības saites ir stiprākas par visām citām saitēm. Mīlestības dēļ ļaudis ir gatavi mirt.

Es pieņemu, ka Visumā viss ir apziņas spogulis. No tā, ko esmu redzējis, esmu sapratis vienu - visas enerģijas ir apziņa, nav svarīgi, kā tās saucas, vai tā ir elektrība, magnētisms, elektromagnētiskie lauki, siltums, kinētika, atomārie spēki, gravitācija, u.t.t. Izejot no tā, var redzēt, ka saskaņā ar formulu e=mc², enerģija ir saistīta ar matēriju un skaitli - gaismas ātrumu kvadrātā. Tādā veidā matērija - tā arī ir apziņa, tikai kristalizēta. Pie tāda pasaules redzējuma - viss ir apziņa. Bet apziņa ir gaisma, kas atstarojas no ārējās pasaules matērijas un elpu pēc elpas rada visu ārējo pasauli. Iekšējā apziņas pasaule: sapņi, redzējumi, jūtas, emocijas, seksuālā enerģija, kundalini, un pat mūsu ārējās realitātes interpretācijas - tas viss ir avots matērijai un tam, kā šī matērija ir organizēta (e=mc²). Bet mīlestība ir saistošais posms šajā vienādojumā. Tieši mīlestība ir tā vibrācija, uz kuru atsaucas matērija. Mums piemīt varens radošs spēks. Mēs esam par to aizmirsuši, taču tagad ir pienācis laiks to atcerēties.
 
Lūk, tādēļ dzīvajam Mer-Ka-Ba (cilvēka Gaismas ķermenim - red.) ir vajadzīga mīlestība, lai tas kļūtu aktivizēts, dzīvs. Bez mīlestības Mer-Ka-Ba ir bez dzīvības un ātri mirst. Bez tam mīlestībā noteikti ir jābūt klāt sievišķajam aspektam, kas līdzsvaro vīrišķo, citādi nav dzīvības.
Tieši mīlestība spēj pārvērst ūdeni par vīnu. Tieši mīlestība spēj uzcelt cilvēku no mirušajiem. Tieši mīlestība spēj izdziedināt tevi pašu un citus. Mīlestība un tikai mīlestība izdziedinās šo pasauli. Tāpēc runāt par izdziedināšanu, nerunājot par mīlestību, nozīmē nepateikt patiesību. Medicīnai ir pa spēkam tikai dažas lietas. Bet ar mīlestību ir iespējams viss. Mīlestībai neizdziedināmās slimības ir nekas cits kā gaisma un ar mīlestību ķermeņa atomi var tikt pārvērsti pilnīgā veselībā. Visu slimību avots ir mīlestības trūkums, jo mīlestība uztur kārtību matērijā, radot to no haosa. Bez mīlestības vienmēr būs haoss.

Izdziedināšanās notiek tikai mīlestības klātbūtnē.

80-to gadu beigās mēs veicām pētījumu ar mērķi noskaidrot, vai dziedniekiem ir kas kopīgs. Mēs novērojām dažādu dziednieku darbu, vairums no kuriem izmantoja dažādas metodes vai tehnikas. Mēs izskatījām praktiski visus pazīstamos izdziedināšanas paņēmienus. Šeit bija visi - gan dziednieki, kas izmanto roku likšanu, gan psiķirurgi, Reiki meistari, prānas dziednieki, zintnieki un zintnieces, šamaņi, burvji un melnie magi, psihoterapeiti un citi. Mēs pētījām enerģiju, kas nāk no dziednieku ķermeņiem, un atklājām, ka praktiski visiem ir identisks viļņu sinusoidālais raksturs - tas pats raksts (paterns) ar trīs augstiem viļņiem un vienu zemu vilni, kuri pastāvīgi atkārtojas, pie tam šī raksta avots izvietots visuma sirds čakrā.

Mūsu atklājums ir ļoti interesants arī no ģeometriskā viedokļa tamdēļ, ka pat elpvads precīzi ar sirds čakru tiek dalīts vienā vīrišķajā daļā augšā un trīs sievišķajās daļās apakšā. Bija viena īpašība, kas bija raksturīga visiem dziedniekiem, vismaz kamēr viņi strādāja. Izdziedināšanas brīdī viņi bija centrēti Kristus čakrā, tieši virs zobenveida izauguma - galvenajā Visuma beznosacījuma mīlestības čakrā.
 
No šī pētījuma un citiem manis veiktajiem eksperimentiem es tagad zinu, ka nav pārāk svarīgi, kādu tehniku vai tehnikas cilvēks izmanto dziedināšanai. Tehnika vienkārši dod cilvēkam iespēju koncentrēties uz noteiktu dziedināmā cilvēka gara struktūru, bet reālā dziedināšana notiek caur mīlestību, kuru pacientam dod dziednieks. Nevis zināšanas, bet dziednieka mīlestība atjauno un paceļ cilvēku. Tamdēļ runāt par dziedniecību, nerunājot par mīlestību, nav nekādas jēgas.

Cilvēku, apdzīvotu vietu vai visas planētas dziedināšana - tas ir viens un tas pats. Vienkārši nepieciešams lielāks mīlestības daudzums - lūk arī visa starpība.

Prātam piemīt zināšanas, lai manipulētu ar matēriju, bet mīlestībā ir spēks, kas ne tikai vada matēriju, bet arī bez piepūles, no nekā rada pašu matēriju. Nav svarīgi, kādu problēmu nepieciešams izdziedināt, mīlestība vienmēr atradīs izeju. Patiesa mīlestība nepazīst robežu.

Kas gan tas ir par aizsegu, kas neļauj mums ieraudzīt šo vareno patiesību un dzīvot tajā? Mūs ierobežo mūsu uzskati, pie kuriem mēs turamies. Tas, ko mēs pieņemam par patiesību, vienmēr ierobežo mūs. Ja mūsu ārsti saka mums, ka kāda slimība ir neizdziedināma, un mēs viņiem ticam, mēs nevarēsim izdziedināt sevi. Mēs esam sastinguši šajā uzskatā. Un rezultātā mums jādzīvo ar to, pavadot atlikušās dienas lielās sāpēs un diskomfortā. Tikai brīnums, kaut kas daudz lielāks nekā mēs, varēs tikt galā ar šo negatīvo nostādni. Tādā veidā mūsu prāts ir spējīgs aizturēt mūsu izdziedināšanu. Kad mūs vada prāts, nevis sirds, mēs gandrīz vienmēr ciešam.
Ļaujiet man jums izstāstīt patiesu gadījumu par kādas sievietes triumfu pār savu prātu un saviem uzskatiem. Viņu sauc Dorisa Deividsone.

Dorisa izslimoja poliomelītu, un kad es viņu satiku, viņa jau divpadsmit gadus bija "piekalta" pie invalīdu krēsla. Dakteris bija pateicis viņai, ka viņa nekad vairāk nevarēs staigāt un viņa bez ierunām samierinājās ar šo "faktu". Viņa dzīvoja kopā ar dēlu, kurš bija upurējis sevi, kopdams viņu.

Kaut kā reiz Dorisa ievēroja Katrīnas Rafaelas grāmatu par dziedināšanu ar kristāliem. Viņu ļoti satrauca Katrīnas vārdi par to, ka absolūti visas slimības ir izdziedināmas. Pirmo reizi pēc ilgiem gadiem Dorisai parādījās cerība. Viņa piezvanīja Katrīnai un palūdza padomu un kaut kāda iemesla dēļ Katrīna ieteica viņai piezvanīt man.
 
Kad Dorisa piezvanīja un lūdza palīdzību, es paskaidroju, ka, lai viņai palīdzētu, man jāsaņem atļauja un apsolīju atzvanīt. (Nedaudz vēlāk mēs runāsim par atļaujas svarīgumu.) Es parunāju ar eņģeļiem un visi kanāli šai dziedināšanai atvērās. Eņģeļi ieteica man neveikt to darbu, kuru es veicu parasti, bet strādāt tikai ar Dorisas uzskatu sistēmu. Kad viņa patiesi noticēs, ka izdziedināšanās ir iespējama, viņa izdziedinās sevi pati.

Es atzvanīju Dorisai un turpmāk mēs nodarbojāmies tikai ar to, ka runājām pa telefonu. Reizi nedēļā daudzus mēnešus pēc kārtas mēs sarunājāmies un katru reizi saruna notika tā, lai viņa atļautu sev noticēt tam, ka spēj izdziedināt sevi pati. Vairāk mēs neko nedarījām.

Tad kādu reizi Dorisa man piezvanīja un pēc viņas balss un izlēmīgā toņa es sapratu, ka viņa ir mainījusies. Dorisa man pastāstīja par savu lēmumu. Viņa vairs negrasījās sēdēt invalīdu krēslā. Tāpēc viņa to pārdeva un piespieda savu ārstu izgatavot viņai speciālus atbalstus, kas aptvēra viņas gurnus un kājas. Muskuļi no ilgās sēdēšanas bija atrofējušies un kļuvuši ļoti vārgi, tādēļ, lai nekristu, viņai bija nepieciešamas ķekatas uz četrām kājiņām. Daudzus mēnešus viņa dzīvoja ar tādām neērtībām.

Un lūk, kādā jaukā dienā viņa sajuta, ka viņas kājas ir kļuvušas pietiekoši stipras un pārgāja uz parastajiem kruķiem. Pamats tika ielikts un Dorisa kļuva arvien pārliecinātāka par sevi.

Ar laiku Dorisas kājas kļuva tik stipras, ka viņai vairs nebija vajadzīgi gurnu atbalsti un viņa sāka izmantot fiksatorus, kas turēja kopā viņas ceļu locītavas. Viņa staigāja jau tik labi un jutās par sevi tik pārliecināta, ka palūdza dēlu aizbraukt, lai viņš varētu no jauna iekārtot savu dzīvi. Tagad viņa varēja iztikt bez citu palīdzības.

Tad pienāca lielā diena. Dorisa varēja staigāt bez kruķiem, izmantojot tikai atbalstus. Viņa bija tik uztraukta, ka ar viņu bija grūti runāt pa telefonu. Dažas dienas vēlāk viņa aizbrauca un Kalifornijas ceļu satiksmes departamentu (Motor Vechicles), kur viņai izdevās iegūt autovadītāja tiesības. Drīz pēc tam viņa pārdeva māju, nopirka pilnīgi jaunu automašīnu un atbrauca ar to uz Taosu New Mexiko, kur es tobrīd dzīvoju un izgāja vienu no maniem "Flower of life" semināriem. Es atceros, kā Dorisa ienāca auditorijā bez citu palīdzības un ar tik platu smaidu sejā, ka likās, ka viņa tūlīt atrausies no zemes un aizlidos. Tā bija pavisam cita sieviete.
 
Deviņus mēnešus vēlāk, ejot pa ielu Taosā, pie manis pēkšņi pieskrēja Dorisa. Tad es viņu redzēju pirmo reizi pēc semināra beigšanas. Viņa bija sākusi strādāt pie Katrīnas un pazudusi uz kādu laiku. Dorisa apgriezās, lai parādītu man, ka no atbalstiem nav palicis ne vēsts. Viņa paskatījās uz mani un teica: "Drunvalo, es esmu absolūti izdziedinājusies, par visiem 100 procentiem. Es esmu tik laimīga. Es mīlu tevi." Un viņa attālinājās, dancodama. Es vēroju, cik viegli viņa noleca no trotuāra un, lai kā neieskatītos, nevarēju atrast ne mazākās pazīmes no tā, ka viņa kādreiz bija slimojusi ar poliomelītu un divpadsmit gadus pavadījusi invalīdu krēslā.

Turpmākos piecus - sešus gadus viņa katru gadu kā pateicības zīmi sūtīja man Ziemassvētku apsveikumus. Bet es neko nebiju izdarījis, viņa pati izdziedināja sevi. Viņa saprata savu problēmu un līdz sirds dziļumiem noticēja, ka patiešām spēj sevi izdziedināt - un, protams, ka viss notika.

Jūsu ierobežojumi - tas vienmēr ir tas, kam jūs ticat. Ja jūs ticat, ka ierobežojumu nav, tātad jūs esat brīvi.

Drunvalo saits http://drunvalo.net/
tulkojums no Mārtiņa d-gr