Rokrakstā ir teikts, ka rūpes par praktiskām
vajadzībām ir nenovēršams attīstības posms, likumsakarīga cilvēka evolūcijas
stadija, bet vai mēs dzīves uzlabošanai neveltām pārāk daudz laika? Būtu laiks
pamosties no šīm rūpēm un atcerēties galveno jautājumu. Ko nozīmē dzīve? Kādēļ
mēs esam šeit?
Ļaudis iemācīsies ieraudzīt pasauli tādu, kāda tā ir,
proti, sastāvošu no dinamiskas enerģijas, kas ir
mūsu spēku avots un reaģē uz mūsu cerībām un gaidām. Mēs arī sapratīsim, ka mēs
paši esam atvienojuši sevi no galvenajiem šīs enerģijas avotiem, un tieši šī
iemesla dēļ esam tik vāji, nepārliecināti par sevi un nemierīgi, un, tā kā katrs
no mums neapzināti izjūt enerģijas trūkumu, mēs cenšamies šo trūkumu aizpildīt,
taču to mēs protam izdarīt tikai vienā veidā: nolaupot svešu enerģiju. Visu
cilvēku konfliktu slēptais iemesls ir cīņa par enerģiju.
Man pār muguru pārskrēja sajūsmas vilnis, un es
iepletu plecus vēl platāk. Es sapratu, nē, es sajutu, ka debesu telpa, kādu es
biju pieradis vērot virs savas galvas, izplešas, un ka tā ir arī man zem kājām,
zemeslodes otrā pusē. Es pirmoreiz dzīvē ne tikai teorētiski zināju, ka zeme ir
apaļa, bet arī fiziski sajutu to.
Katrs no mums pakļauj sev citus savā, atšķirīgā
veidā. Jums nāksies izzināt sevi, lai saprastu,
kādā veidā jūs pats to pārsvarā darāt. Vai atceraties, Ceturtajā atklāsmē tika
teikts, ka cilvēki, pastāvīgi izjūtot enerģijas trūkumu,
cenšas uzstiept citiem savu gribu un viedokli, tādējādi atņemot viņiem enerģiju? Piektā atklāsme mums māca
iegūt trūkstošo enerģiju no cita avota, taču mēs nevarēsim pastāvīgi papildināt
enerģiju no šī avota tikmēr, kamēr neatbrīvosimies no paraduma pakļaut sev citus
cilvēkus tā, kā esam pieraduši to darīt. Līdzko mēs atsāksim šo individuālo cīņu
par varu, mēs nekavējoties atslēgsimies no šī alternatīvā enerģijas
avota."
,,Šo paradumu ir grūti pārvarēt tā iemesla dēļ, ka
mums, pirmkārt, ir jāsaprot tas, ka mēs pastāvīgi tiecamies pakļaut sev savus
tuvākos cilvēkus, un, otrkārt, mums ir jāapzinās tas, ka katrs
no mums to dara savā veidā, tā, kā rīkojāmies bērnībā, lai pievērstu
sev uzmanību un uzlādētu enerģiju. Apguvuši savu rīcības veidu, mēs rīkojamies
saskaņā ar to atkal un atkal. Es šo stereotipu saucu par mūsu neapzināto
scenāriju cīņā par varu."
,,Jums ir jāsaprot, kāda bija viņas (jūsu mātes)
dzīves jēga un kā tas iespaidoja jūsu mūžu. Jums ir jāsaprot, kāpēc jūs
piedzimāt tieši viņai, ko jums no viņas bija jāiemācās. Jebkurš no mums,
neatkarīgi no tā, vai mēs to saprotam vai nē, ar savu dzīvi parāda savu
personisko izpratni par to, kādai būtu jābūt cilvēka dzīvei. Jums ir jāsaprot,
ko jums māca jūsu mātes dzīve, un tai pat laikā
priekš sevis jānoskaidro, ko viņas dzīvē varēja mainīt. Tā ir neatņemama
jūsu dzīves uzdevuma sastāvdaļa."
,,Mūsu vecāki taču mūs rada ne tikai fiziskā nozīmē.
Mēs esam viņu radības arī garīgā ziņā. Jūs piedzimāt šim vīrietim un šai
sievietei. Viņu dzīve ir atstājusi jūsu personībā neizdzēšamas pēdas. Lai
uzzinātu savu patieso būtību, jums vispirms ir jānoskaidro tas, ka šīs būtības,
jūsu patiesā ,,es", pirmsākumi ir meklējami kaut kur starp to, ko par pareizu
uzskatīja jūsu tēvs, un to, kas šķita pareizs jūsu mātei. Jūs
viņiem piedzimāt tādēļ, lai paceltos pāri viņiem un skatītu to, kam ticēja jūsu
vecāki, plašākā perspektīvā. Jūsu dzīves mērķis ir atrast ceļu, kas apvienotu
viņu abu atšķirīgās ticības, paceļot tās augstākā līmenī."
,,Miers nenozīmē bezrūpību. Cilvēks ir tieši tik
mierīgs un nesatricināms, cik lielā mērā viņš ir pieslēgts enerģijai. Mēs
saglabājam savu saikni ar enerģijas avotu, jo, neatkarīgi no esošajiem
apstākļiem, tas ir labākais uzvedības veids.
Lietas, kas iekrīt mums acīs, un galvā ienākošās
domas var būt sūtītas mums kā atbildes uz mūsu uzdotajiem jautājumiem.
,,Jūsu ķermenim piemīt noteikts svārstību līmenis. Ja
jūsu enerģijas krājumi jūtami samazinās, ķermenis no tā cietīs, tieši tāpēc
stress izraisa slimības. Izjūtot mīlestību, mēs paaugstinām savu svārstību
līmeni. Tas padara mūs veselākus. Tas ir ļoti svarīgi."
,,Mums vienmēr ir skaidri jāsaprot noteiktajā dzīves
brīdī mūsu priekšā stāvošie jautājumi, un ir svarīgi nepalaist garām norādes,
kas mums tiek sūtītas sapņos, intuitīvo nojausmu veidā vai kā apkārtnē esošās
detaļas, kas pievērš sev mūsu uzmanību."
,,Jūs tajā iekļausieties, ja vienmēr atcerēsieties
savus uzdevumus. Atbildes var atrast pat tie, kuri vēl nav sasnieguši apziņas
pilnību, precīzāk sakot, viņi var nejauši uzgrūsties tām virsū. Vienīgā
atšķirība ir tāda, ka viņi pamana zīmīgās sakritības tikai pēc tam, kad tās jau
ir notikušas. Apgūt Septīto atklāsmi nozīmē tajā pašā mirklī pamanīt, kā
sakritības sniedz atbildes uz mūsu jautājumiem. Kad tas tā notiek, viss, kas atgadās ar cilvēku, iegūst dziļu jēgu."
,,Kad divi cilvēki iemīl viens otru, viņi, paši to
neapzinoties, dalās enerģijā, tāpēc viņi abi izjūt spēku pieplūdumu un sajūsmu.
Šis priekpilnais stāvoklis tad arī tiek saukts par iemīlēšanos, taču diemžēl
katrs no viņiem pierod saņemt enerģiju no otra cilvēka, un viņi nošķir sevi no
galvenā avota, no pasaules enerģijas. Tad agri vai vēlu pienāk brīdis, kad
viņiem sāk pietrūkt enerģijas, un viņi atgriežas pie saviem scenārijiem,
cenšoties pakļaut sev mīļoto cilvēku, lai iegūtu viņa enerģiju. Iemīlēšanās
pārtop parastā konfliktā - sadursmē, cīņā par enerģiju."
Ikvienam cilvēkam, kuru mēs
sastopam savā ceļā, noteikti ir kāda vēsts, kuru šis cilvēks mums grib nodot.
Nejaušu satikšanos vispār nemēdz būt. Un tikai no mums vien ir
atkarīgs, vai mēs spēsim saņemt šo vēsti un saprast to. Ja mēs, aprunājušies ar
šo cilvēku, nepamanām nekādu vēsti, kas attiektos uz mūsu tā brīža uzdevumiem,
tas nebūt nenozīmē, ka nekādas vēsts vispār nav. Tas nozīmē tikai vienu, proti,
ka mēs šo vēsti kāda iemesla dēļ neesam pamanījuši."
Jo stiprāk mēs mīlam un cienām citus, jo vairāk
enerģijas mēs saņemam, tāpēc labākais, ko mēs varam izdarīt savā labā, ir mīlēt
savus tuvākos un dot viņiem enerģiju.
Daži citāti no Džeimsa Redfīlda SELESTĪNAS
PAREĢOJUMA
