Fragments no topošās Elvitas
Rudzātes grāmatas “Ķermeņa filosofija” sērijā “Piedošanas
mācība”.
Elpošanas orgānu sistēma
medicīnas skatījumā
Elpošanas orgānu sistēma (Latīņu val.: systema respiratorium) veic gāzu apmaiņu
starp organismu un apkārtējo vidi (gaisu). Elpošanas orgānu sistēma sastāv no gaisa vadīšanas
jeb elpošanas ceļiem un respiratoriskās daļas. Pie gaisa vadīšanas ceļiem
pieder deguna dobums, rīkle, balsene, elpvads un
bronhi. Respiratorisko daļu veido plaušu alveolas.
Elpojot gaiss vispirms nonāk degunā dobumā. Plūstot pa tā ejām un saskaroties
ar asinīm labi apgādāto, silto gļotādas virsmu, ieelpotais gaiss sasilst gandrīz
līdz ķermeņa temperatūrai, turklāt skropstiņepitēlijs aiztur puteklus u.c. sīkas
daļiņas. Tālāk sasildītais un attīrītais gaiss pa hoānām nonāk rīklē,
kur elpošanas un barības ceļi krustojas.
Ja deguna ejas kāda iemesla (piem., adenoīdu) dēļ ir
slēgtas, gaiss var plūst arī pa citu ceļu — caur muti, bet tad tas netiek ne
sasildīts, ne attīrīts. Tāpēc vienmēr jācenšas elpot caur degunu. No rīkles
gaiss plūst cauri balsenei un pa elpvadu sasniedz bronhus, kas plaušās sazarojas
arvien sīkākos bronhos, līdz izveidojas alveolārās ejas un maisiņi, kuru sienās
ir plaušu alveolas. Tās ietvertas biezā kapilāru tīklā, ko
veido plaušu artērijas zari. Caur ļoti plānajām alveolu un kapilāru sienām, kas
cieši pieguļ viena otrai, notiek gāzu apmaiņa (elpošana).
Elpošanas orgānu sistēma
garīgajā skatījumā
Elpošanas orgānu sistēma
simbolizē brīvību. Kad
cilvēks ir brīvs, viņam ir liels plaušu apjoms, un plaušas ir
veselas. Brīvs cilvēks visu dara
līdzsvaroti. Kaut gan plaušas ir maksimāli atvērtas,
viņa elpošana ir tik tikko pamanāma vai virspusēja, jo viņam katram gadījumam
nav nepieciešami gaisa krājumi, kā tas mēdz būt iebiedētam
cilvēkam.
Bailes piespiež cilvēku
elpot dziļi un saraustīti. Iebiedēta cilvēka elpošana izskatās kā viņa pēdējā iespēja palikt
dzīvam. Viss ķermenis ir apgādāts ar skābekli, bet bailes palikt bez elpas jeb
nāves bailes piespiež tvert gaisu ar muti. Ķermenim nav nepieciešams lieks
skābeklis, jo pārmērīgais vienmēr ir slikts, tomēr bailes teju vai liek šķirties
no prāta, un cilvēks, tāpat kā jebkurā citā situācijā, rīkojas tieši pretēji
nepieciešamajam. Tā vietā, lai izelpotu pārstrādātās, nevajadzīgās gāzes –
negatīvo enerģiju, un ieelpotu vajadzīgo, pozitīvo, iebiedētais cilvēks krāj
lieku skābekli. Cilvēks, kas uzkrāj nevajadzīgo, vienmēr sāk
smakt paša alkatības dēļ.
Simboliski ķermenis elpo brīvību. Brīvība ir no
Dieva. Ja mēs nepareizi domājam, mēs paši atņemam sev brīvību. Ja cilvēkam rodas
izjūta, ka viņš ir ielikts cietos rāmjos, ka dzīve un apstākļi viņam neļauj
elpot, ka viņš ir kāda gūsteknis, plaušās no bailēm sākas spazmas un smakšanas
sajūta. Tās ir bailes no brīvības zaudēšanas, kas
fiziskajā ķermenī izpaužas kā nespēja elpot brīvi. Vergs vai nu aiz bailēm iet
bojā, vai sadusmojas. Jo vairāk viņš bīstas nokļūt nepatīkamu apstākļu gūstā, jo
vairāk sevī nomāc nepieciešamību pēc brīvības un jo vairāk dusmojas. Piespiedu stāvoklis sasaista gribasspēku saules pinuma apvidū un
cilvēks jūt, ka nespēj atbrīvoties no svešas varas, piemēram, citu
uzspiestiem viedokļiem un dogmatiskiem uzskatiem. Viņš
neuzdrošinās to darīt, jo baidās izrādīties vainīgs. Zemapziņa saka
priekšā, ka vainīgā vieta ir cietumā – tā notiek kopš neatminamiem laikiem, bet
par to, ka gara gūsts ir sliktāks par fizisku cietumu, mūsdienu cilvēks nedomā,
jo neprot iztēloties sevi kā noziedznieku un neprot slimību salīdzināt ar
cietumu. Kāpēc, lai to darītu, ja neko sliktu neesmu darījis, ne pret vienu
neesmu pacēlis roku? Tā labā cilvēkā (viņa fiziskajā ķermenī) uzkrājas dusmas,
kas simboliski nozīmē nerealizējušos cīņu par brīvību, kuras apjomu un raksturu
nosaka viņa slimības apjoms un raksturs.
Brīvības nepieciešamība ir jebkura gara nozīmīgākā
nepieciešamība. Ja kāda cilvēka brīvība tiek ierobežota, tas slikti ietekmē
visus. Brīvību sev katrs rada pats. Kas vēlas tikt pie brīvības cīnoties, tas
zaudē brīvību, jo cīņa ir dusmas. Piedodiet brīvības
neesamībai, piedodiet piespiedu stāvoklim, kas jūsos izraisīja brīvības
neesamības izjūtu. Piedošanas procesā jūs varat just sāpes krūšu lejas
skriemeļos, kas pamazām pāraugs mugurkaula lielākā kustīgumā. Beigās krūtis
brīvi uzelpos, un jūs jutīsities labi.
Autore: Elvita Rudzāte
http://domatajs.lv/elposanas-organu-sistema/
