Garīgā prakse: “Stresa – bailes “mani nemīl” atbrīvošana”
Stresa – bailes “mani
nemīl” atbrīvošanas metodika:
1) Sarunājieties ar stresu kā ar savu vislabāko
draugu. Pasakiet stresam paldies par
to, ka tas ir atnācis celt jūsu garīgās attīstības līmeni. Lūdziet tam
piedošanu, ka tik ilgi esat stresu ieslodzījuši savā cietumā, lūdziet, lai tas
iet projām. Iztēlojieties, kā stress no jums aiziet.
2) Lūdziet piedošanu savam ķermenim, ka ar savu
stresu esat tam nodarījuši pāri.
3) Lūdziet piedošanu visiem tiem, kam ar savu stresu
esat nodarījis pāri (vēlams lūgt
piedošanu katram atsevišķi par konkrētiem
notikumiem).
4) Piedodiet tiem, kas jūsos ir šo stresu radījuši
(vēlams piedot katram atsevišķi par
konkrētiem notikumiem).
5) Vēlams piedot visiem pārējiem, kas dzīves laikā
jūsos šo stresu ir pastiprinājuši (vēlams
piedot katram atsevišķi par konkrētiem
notikumiem).
6) Piedodiet paši sev savas kļūdas. Mīliet
sevi!
Piezīme: Nav tik svarīgi, ko
un kādā secībā jūs runājat. Pats svarīgākais ir to darīt no visas
sirds.
Stresa – bailes „mani
nemīl” atbrīvošanas piemērs
1)Mīļās bailes „mani
nemīl”, paldies, ka pie
manis atnācāt, lai celtu manu garīgo attīstības līmeni. Piedodiet, ka es jūs
piesaistīju, bet citādi es nebūtu kļuvis gudrāks, es nebūtu sācis interesēties
par garīgo pasauli, apguvis Piedošanas mācību. Paldies, ka esat mani vedušas pie
prāta. Šodien ir tā diena, kad es jūs atbrīvošu no sevis. Lūdzu, piedodiet man,
ka es jūs tik ilgi turēju savā cietumā un nelaidu laukā. Diemžēl es līdz šim
nesapratu, ka manī ir bailes „mani nemīl”. Jūs savu darbu esat izdarījušas,
tādēļ tagad varat būt brīvas un iet savu ceļu. Es jūs atbrīvoju no sevis. Lūdzu,
ejiet savu ceļu tur, kur jums ir jāiet. (Mēģiniet domās redzēt, kā bailes „mani nemīl” aiziet
projām.)
2)Mīļais
ķermeni, lūdzu, piedod
man, ka es tev ar savām bailēm „mani nemīl” nodarīju pāri. Piedod man, ka tev
nācās ciest tikai tāpēc, lai es kļūtu gudrāks.
3)Lūdzu, piedodiet man
visi, kam es ar savām
bailēm „mani nemīl” esmu nodarījis pāri (vēlams lūgt piedošanu katram atsevišķi par konkrētiem
notikumiem).
4)Mīļie
vecāki, es piedodu
jums, ka jūs manī radījāt bailes „mani nemīl”. Es zinu, ka jūs bijāt tikai mani
skolotāji un apzināti nevēlējāties manī radīt bailes „mani nemīl”. Es jums no
visas sirds piedodu jūsu kļūdas (vēlams
piedot katru situāciju atsevišķi, kura jūs ir sāpinājusi no vecāku puses,
domājot par konkrētiem notikumiem, kuri joprojām saglabājušies atmiņā un laiku
pa laikam atgādina par sevi; nevajag atmiņu piepūlēt par notikumiem, kuri ir
aizmirsti).
5)(Piedodiet visiem pārējiem (skolotājiem, draugiem, partneriem, kolēģiem u.c.), kas
dzīves laikā pastiprinājuši bailes „mani nemīl” - vēlams piedot katru
situāciju atsevišķi, kura jūs ir sāpinājusi no apkārtējo puses, domājot par
konkrētiem notikumiem, kuri joprojām saglabājušies atmiņā un laiku pa laikam
atgādina par sevi; nevajag atmiņu piepūlēt par notikumiem, kuri ir
aizmirsti). Mīļais
draugs, es piedodu tev, ka tu mani sāpināji
(nosauciet konkrētu situāciju). Es tikai tagad sapratu, ka šīs sāpes man bija
nepieciešamas, lai es kļūtu dzīves gudrāks. Piedod man, ka es tevi izprovocēju
sāpināt mani, lai vestu mani pie prāta.
6)Es piedodu pats
sev, ka esmu tāds, kāds
esmu. Es tikai mācos. Es piedodu sev visas savas pieļautās kļūdas. Es sevi ļoti
mīlu – tādu, kāds es esmu (vēlams piedot
katru situāciju atsevišķi, kura jūs atceraties kā savu pieļauto kļūdu, domājot
par konkrētiem notikumiem, kuri joprojām saglabājušies atmiņā un laiku pa laikam
atgādina par sevi; nevajag atmiņu piepūlēt par notikumiem, kuri ir
aizmirsti).
Autore: Elvita Rudzāte
http://domatajs.lv/gariga-prakse-stresa-bailes-mani-nemil-atbrivosana/
