http://www.urantija.lv/lv/dienasd/
21. janvāris
Viss, kas tev vajadzīgs, ir ticība un
paļāvība - tad viss notiek pēc Dieva prāta.
Tici, ka ES vienmēr esmu pie tevis un
svētīju tavu dzīvi. Tici, ka nenotiek nekas, kas tev nebūtu vislabākais.
ES pūlos tavas attīstības dēļ. ES pūlos
tavas laimes dēļ. Viss pārējais ir tikai palīgdarbs un šķitums tavā ceļā.
Kas ir vislielākais kavēklis tavai
ticībai un paļāvībai?
Tava nepacietība.
Tava nepacietība ir tavas dzīves sodība.
Tās dēļ tu esi sapinies raibu raibās maijas (ārējās pasaules, šķietamības)
daudzveidīgajos tīklos.
Tava nepacietība ir arī galvenais
cēlonis tavām rūpēm un problēmām.
Un no kurienes rodas tava nepacietība?
No tā, ka tev trūkst ticības un
paļāvības!
Tā loks noslēdzas.
Visam ir savs laiks. Tādēļ lūdz, lai
varētu izvēlēties pareizo laiku katrai rīcībai, un paļaujies uz to, ka ES tev
palīdzēšu, jo ES esmu laiks. ES esmu tava rīcība. ES esmu tu un tu esi ES.
Ja tu tā rīkosies, tava rīcība kļūs
dharmiska, pareiza.
Un ko nozīmē šīs patiesības zināšana?
Šāda zināšana ir vislabākais līdzeklis pret nepacietību, ticības trūkumu un
nenoturīgu paļāvību.
22. janvāris
Daudzi sev jautā, vai Dievs vispār ir.
Viņi pat dodas tālu pasaules telpā, un ko viņi konstatē? God is novvhere. Ne
vienreiz vien viņi var rakstīt. Tas pat nenozīmē: God is nowhere (Dievs nav
nekur), bet gan: God is now here (Dievs tagad ir šeit).
Cilvēkiem, kas katrā ziņā kaut ko negrib
redzēt, tipiski ir, lūk, kas: viņi vilto patiesību tik ilgi, kamēr tā der viņu
teorijai.
Kādēļ kāds izbrauc visumā, lai
konstatētu, ka Dieva tur nav? Būtu taču viņš palicis mājās un vienu vienīgu
reizi apzināti paskatījies laukā pa logu!
Vai tu domā, ka putna lidojums nav
brīnums? Vai koka augšana? Piemēram, sīkā ozolzīle. Kāds varens koks no tās var
izaugt. Milzīgais ozols ir jau novietots ozolzīlē kā Mana mīlestība un Mana
griba. "Pasaule lai būtu brīnums? Kā tad tā?" pilns šaubu jautā
neticīgais.
Mans jautājums ir pretējs: "Kā tu
skaties uz to, ka brīnumu nevari ieraudzīt? Kā tu vari iekāpt izplatījuma kuģī
bez jautāšanas sev, vai Mana griba ir tāda, ka tu atgriezīsies uz Zemes?"
Šeit kļūst redzams cits brīnums: ka tu
to visu sev nejautā un tomēr tik ilgi vari gūt sekmes!
Vai tu zini, kāpēc tas ir iespējams?
Tāpēc, ka agrākajās dzīvēs tu aizstāvēji
un piedzīvoji tieši pretējo. Toreiz Dievs bija tava dzīve, Dievs bija tavs
mērķis.
Agrāko dzīvju saistības dēļ ar Mani tu
pašreiz vari izdzīvot savu ateismu ar vairāk vai mazāk lielām sekmēm.
Brīnums, kam tu šodien vairs netici, ir
šāds: tu esi aizmirsis savas agrākās dzīves, tu esi aizmirsis Dievu.
ES tevi nekad neaizmirstu. Ne reizi.
Kad tu to sapratīsi, tad tu apjēgsi arī,
kā milzīgais ozols ietilpst sīkajā ozolzīlē.
