Jaunā Zeme I
Šodien un tagad uz Zemes notiek pārveidošanās. Dzimst
jauna apziņa, kura agrāk vai vēlāk iegūs materiālu formu.
Kā tieši notiks pāreja, kādu formu tā pieņems – nav
fiksēts. Nākotne vienmēr ir nenoteikta. Vienīgais, kas reāli ir dots šajā brīdi,
– Tagad. No avota Tagad izplūst ļoti daudz
iespējamo ceļu, bezgalīgs iespējamo nākotņu tīkls.
Balstoties uz pagātni, var pareģot tikai to, ka viena
konkrēta nākotne ir varbūtīgāka par citu, bet izvēle vienmēr paliek jūsu ziņā.
Tieši jūs izlemjat, vai atļaut pagātnei noteikt nākotni! Pareģojumi vienmēr ir
balstīti uz varbūtībām. Bet varbūtības ir saistītas ar
pagātni. Un tikai cilvēka varā ir saraut saites ar pagātni un izvēlēties citu
ceļu. Jums piemīt brīvā izvēle. Jums piemīt varenība izmainīt un
pārradīt sevi. Šajā varenībā slēpjas jūsu dievišķums, varenība radīt no nekā
(radīt ex nihilo). Dievišķā varenība pieder pašai būtībai tam,
kas jūs esat.
Runājot par šodienu un pārveidošanās laiku: nekad
neaizmirstiet, ka jūs esat savas realitātes saimnieks. Nav tādas lietas kā
iepriekš apstiprināts Plāns vai Kosmiskā Varenība, kura valda pār individuālas
dvēseles ceļu vai individuālo varenību radīt savu realitāti. Viss tā nestrādā.
Uz Zemes katra dvēsele pārveidosies tādā veidā, kas sakrīt ar viņa vai viņas
iekšējām tieksmēm. Realitāšu ir daudz. Realitāte, kuru izvēlaties jūs, atbildīs
jūsu iekšējām prasībām un vēlmēm.
Šis laiks (1950 – apmēram 2070) ir īpašs tādēļ, ka
tuvojas beigām divi dažādi apziņas cikli: personīgais cikls (jeb personīgo ciklu
rinda) un planetārais cikls. Šo ciklu nobeigumi sakrīt, tāpēc viens pastiprina
otru.
Daļai cilvēces tuvojas personīgā cikla nobeigums –
Zemes dzīves. Vairums dvēseļu, kuras ir iesaistītas nobeigumā, ir Gaismas
Darbinieki. Par šo gaismas darbinieku dvēseļu grupu mēs parunāsim detalizētāk
(sk. Gaismas Darbinieki I, II ,III).
Šeit mums gribētos paskaidrot personīgā cikla dabu:
ko nozīmē iet tam cauri un kāds dzīvošanas mērķis ir visām – samērā sarežģītām –
dzīvēm uz Zemes.
Personiskais karmiskais
cikls
Dzīvojamās Zemes dzīves ir daļa no varenā dvēseles
cikla. Tas tika iecerēts, lai ļautu pilnībā izzināt
duālismu. Cikla periodā jūs izzinājāt, kā ir būt vīrietim
vai sievietei, veselam vai slimam, bagātam vai nabagam, “labam” vai “sliktam”.
Dažās dzīvēs jūs intensīvi tikāt iesaistīts materiālajā pasaulē, bijāt fermeris,
strādnieks vai amatnieks. Bija arī dzīves, vairāk orientētas uz garīgumu, kurās
jūs nesāt sevī stipru savas garīgās izcelsmes apziņu. Tādās dzīvēs jūs bieži
pievilka garīgas profesijas. Tāpat bija arī dzīves, kurās jūs izzinājāt varas
sfēru, politiku un tā tālāk. Dažas dzīves bija veltītas sevis mākslinieciskai
izpausmei.
Visu šo dzīvju laikā dvēselēm bieži ir nosliece
specializēties uz kaut ko vienu. Tas viegli ir atpazīstams cilvēkos, kuriem ir
iedzimts talants zināmā sfērā. Šķiet, ka tieši šeit ir ielikts potenciāls, pat
bērnā, un vienīgais, kas vajadzīgs tā vieglai izvēršanai – pieskarties tam vajadzīgajā brīdī.
Gaismas darbinieku dvēseles bieži pievelkas
reliģiozām dzīvēm. Daudzas dzīves viņi nodzīvo kā mūki, mūķenes, garīdznieki,
šamaņi, raganas, ekstrasensi un tā tālāk. Viņus vilina būt par starpniekiem
starp materiālo fizisko pasauli un garīgajām sfērām. Tāpēc viņi kļūst par
“speciālistiem” šajā sfērā. Ja jūs jūtat šādu vēlmi, īstu nepieciešamību
iesaistīties garīgumā, pat ja tas nesader kopā ar parasto ikdienas dzīvi, tātad
jūs esat daļa no Gaismas Darbinieku ģimenes.
Cilvēciskā pieredze ir daudzveidīga un piesātināta.
Dzīvojot cilvēcisko dzīvi, jūs uz laiku esat iegremdēts milzīgā fizisko sajūtu,
domu un jūtu sfērā. Pateicoties duālisma eksistencei, jūsu
pārdzīvojumiem piemīt liels kontrasts un piesātinātība. Daudz
lielāks, nekā – kā jūs tos saucat – astrālajos plānos. (Astrālie plāni – tie ir
plāni, kuros jūs nokļūstat pēc nāves un uzturaties starp dzīvēm.) Jums to grūti
iedomāties, bet daudzām būtnēm mūsu pusē patiktu atrasties jūsu vietā. Viņām
patiktu būt cilvēkam un gūt cilvēcisko pieredzi. Cilvēciskajai pieredzei piemīt
kāds patiess dabiskums, kas viņām ir nenovērtējams. Kaut arī tās var radīt
neskaitāmas realitātes ar iztēles spēku, tas dod tām mazāku gandarījumu kā
vienas “īstas” realitātes radīšana uz Zemes.
Uz Zemes, radīšanas process – tā bieži ir cīņa.
Parasti jūs sastopat lielu pretestību savu sapņu realizācijai dzīvē. Mentālais
radīšanas veids astrālajā pasaulē ir daudz vieglāks. Tur nav laika sprīža starp
domu par kaut ko un reālu tās radīšanu. Vēl vairāk, jūs varat radīt jebkuru
realitāti, kādu vien vēlēsieties vai par kādu varat padomāt. Ierobežojumi
neeksistē. Tajā mirklī, kad jūs zīmējat brīnišķīgu dārzu, jūs tajā jau varat
ieiet.
“Dzemdēt ideju uz Zemes, piešķirt tai realitāti
materiālajā pasaulē – tā ir dižena piepūle. Tā prasa stingru nodomu,
neatlaidību, prāta skaidrību un ticošu sirdi. Uz Zemes jums ir darīšana ar
materiālās pasaules lēnīgumu un stūrgalvību. Jums nākas pārvarēt pretrunīgus
impulsus sevī, cīnīties ar šaubām, izmisumu, zināšanu trūkumu, ticības zaudēšanu
un tā tālāk. Jebkurš no šiem elementiem var padarīt radošo procesu grūtu, vai
tas pat var ciest krahu. Taču šīs potenciālās problēmas un pat zaudējumi arī ir
tie iemesli, kuri zemes dzīvei dod tādu vērtību. Šajā procesā paši diženākie
skolotāji ir sastopamie šķēršļi. Tie piešķir zemes pieredzei daudz lielāku
dziļumu un plašumu kā pūliņus neprasošais radošais process astrālajos plānos.
Vieglums rada zemu nozīmīgumu. (Zemāk mēs atgriezīsimies pie šī atzinuma.)
Astrālās būtnes, kurām nav Zems dzīves pieredzes, to zina un saprot.
Bieži jūs zaudējat drosmi vai pat krītat izmisumā
savas realitātes dabas nepiekāpības dēļ. Pārāk bieži realitāte neatbilst jūsu
vēlmēm un cerībām. Pārāk bieži jūsu radošais process beidzas ar sāpēm un
vilšanos. Taču tajā jūs atrodat arī atslēgu uz mieru un laimi. Jūsu sirdī jūs atrodat atslēgu. Un jūs aptverošais prieks nav salīdzināms ne ar ko, radītu astrālajos plānos.
Tā tad arī ir jūsu meistarības, jūsu dievišķīguma dzimšana.
Bet dievišķā mīlestība palīdzēs
sadziedēt dziļās rētas, no kurām jūs cietāt dzīvēs uz Zemes.
Bez tam jūs varēsiet palīdzēt izdziedināties citiem,
kuri iet caur tiem pašiem pārbaudījumiem un skumjām. Jūs atpazīsiet viņu sāpes.
Jūs redzēsiet tās viņu acīs. Un varēsiet pavērst viņus uz ceļu uz
dievišķumu.
Mērķis iešanai caur
duālismu
Lūdzu, nenovērtējiet par zemu Zemes dzīvju nozīmi.
Jūs piederat pie pašas radošākās, attīstītākās un vīrišķīgākās Dieva (Visa, Kas
Ir) daļas. Jūs esat neizpētītā izzinātāji un jaunā radītāji. Jūsu duālisma sfēras pētījumi kalpoja mērķim, augstākam par jūsu
iztēli. Grūti ir paskaidrot pašu dziļāko jūsu ceļojuma nozīmi, bet mēs varam
teikt: jūs radījāt jaunu agrāk neeksistējušas apziņas veidu.
Pirmo reizi šo apziņu nodemonstrēja Kristus, kad viņš
staigāja pa zemi. Tāda apziņa, kuru mēs saucam par Kristus apziņu, ir dvēseles
alķīmijas rezultāts. Fiziskā alķīmija – tā ir māksla pārvērst svinu zeltā.
Garīgā alķīmija – tā ir māksla pārveidot tumšo enerģiju
“trešajā enerģijā” – garīgajā zeltā, kura piemīt Kristus
enerģijai.
Lūdzu, pievērsiet uzmanību: mēs neapgalvojam, ka
mērķis ir pārveidot tumsu gaismā vai ļaunu labā. Tumsa un gaisma, ļaunais un
labais – tie ir dabiski pretstati, tie pastāv, pateicoties viens otra
eksistencei.
Īsta garīgā alķīmija ienes “trešo enerģiju”
– apziņas veidu, kurš, balstoties uz mīlestības un sapratnes enerģiju, iekļauj
sevī abas polaritātes. Jūsu ceļojuma patiesais mērķis nav, lai
Gaisma uzvarētu Tumsu, bet gan, lai paceltos augstāk par
pretstatiem un radītu jaunu apziņas veidu, kurš uztur vienotību, pat pastāvot
gaismai un tumsai.
Mēs paskaidrosim šo samērā grūto atzinumu ar
metaforas palīdzību.
Iedomājaties, ka jūs nirstat dziļumā, lai atrastu
pērli. Atkal un atkal jūs nirstat okeānā, lai atrastu to īpašo pērli, par kuru
visi runā, bet neviens nav redzējis. Pačukstēsim: pat Dievs, Galvenais Nirējs,
nekad nav pieskāries šai pērlei.
Niršana okeānā ir briesmu pilna, jo jūs varat
apmaldīties vai ienirt pārāk dziļi, lai vēl spētu noturēt elpu. Un tomēr jūs
esat neatlaidīgs un atkal un atkal nirstat okeānā, apņēmības un iedvesmas pilns.
Jūs esat traks?
Nē, jūs esat jaunā
izzinātājs.
Bet noslēpums ir, ka pērles
meklēšanas procesā jūs to radāt.
Pērle – tas ir Kristus apziņas
garīgais zelts.
Pērle – tie esat jūs, duālisma
pieredzes pārveidotie.
Šeit ir īsts paradokss: izzinot jauno, jūs to radāt.
Jūs kļūstat par Dieva radītu pērli.
Dievam nav citas iespējas to izdarīt, jo tas, ko jūs meklējāt, neeksistēja: jums nācās to radīt.
Kāpēc Dievs ir tik ieinteresēts radīt kaut ko jaunu? Noformulēsim to pēc
iespējas vienkāršāk.
Sākotnēji Dievs bija viscaur LABS. “Labais” mājoja
visur un visā. Pēc būtības viss bija statisks, jo neeksistēja nekas cits. Tam,
kas bija radīts, pietrūka dzīvīguma, pietrūka spējas augt un attīstīties. Jūs
teiktu, ka tas ir iesprūdis.
Lai radītu izmaiņas, radītu iespēju kustēties un
paplašināties, Dievam nācās ievest Radītajā Elementu, atšķirīgu no visu
aizpildošā “Labi”. Viņam tas nācās grūti, jo kā jūs varat radīt kaut ko ne no
sevis? Kā “Labais” var radīt “Slikto”? Nevar. Dievam nācās ķerties pie, teiksim
tā, trika. Triks saucās NEZIŅA*.
Lai atsprūdinātu savu Radīto, Dievam bija vajadzīga
pretstatu dinamika. Iespējams, jums grūti to
apjēgt, ņemot vērā visas neziņas un baiļu nodarītās
ciešanas, bet Dievs šīm enerģijām piešķir lielu vērtību, jo tās
nodrošināja viņam veidu pacelties virs Sevis.
Un Dievs palūdza jūs, kuri piederat Viņa pašai
radošākajai, attīstītākajai un vīrišķīgākajai daļai, uzvilkt Neziņas aizklāju.
Lai sajustu pretstatu dinamiku tik pamatīgi, cik vien iespējams, jūs uz laiku
ievietoja aizmirstībā par jūsu īsteno dabu. Jūs piekritāt iegremdēties neziņā,
bet arī šis fakts ir maskēts ar aizmirstības aizklāju. Tāpēc tagad jūs bieži
dusmojaties uz Dievu par to, ka atrodaties tādā situācijā: dzīves grūtības,
neziņa – un mēs to saprotam. Kaut arī pēc būtības jūs esat Dievs, bet Dievs –
tas esat jūs.
Neskatoties uz to, ka nelaimes un skumjas ir dziļi
iesakņojušās, jūsos tomēr eksistē izbrīna un satraukuma sajūta
no dzīves duālismā, no kaut kā jauna izpētes un radīšanas. Tas ir
Dieva sākotnējais satraukums, iemesls, kādēļ ar jūsu palīdzību Viņš sāka savu
ceļojumu.
Devušies ceļojumā, jūs saskārāties ar Ļaunumu
(bailēm, neziņu), saglabājot atmiņā tikai neskaidras atmiņas par Labo (Mājām).
Tiecoties uz Mājām, jūs sākāt cīnīties ar bailēm un neziņu. Taču jūs
neatgriezīsieties Mājās, saprotot to kā atgriešanos pie sava sākotnējā stāvokļa.
Jo, pateicoties jūsu ceļojumam, Radītais ir izmainījies.
Ceļojuma beigas iezīmēs tas, ka jūs pacelsieties
augstāk par labo un ļauno, gaismu un tumsu. Jūs radīsiet trešo
enerģiju, Kristus enerģiju, kura iekļauj un pārveido pretstatus. Jūs
paplašināsiet Dieva Radīto. Jūs kļūsiet par Jaunu Dieva Radīto. Kad uz Zemes
pilnīgi piedzims Kristus apziņa, Dievs pacelsies augstāk par Sevi Pašu.
Līdz “cilvēciskajai pieredzei” Kristus apziņa
neeksistēja. Kristus apziņa – tā piemīt tam, kurš izgājis caur daudzslāņainu
duālisma pieredzi, nonācis ar to saskaņā un parādījies “otrā pusē”. Viņš būs
Jaunās Zemes iemītnieks. Viņš atļaus duālismam aiziet. Viņš atpazīs un uzsūks
visu savu dievišķumu. Viņš kļūs par vienu veselu ar savu dievišķo Es. Taču viņa
dievišķais Es kļūs citāds kā agrāk. Tas kļūs dziļāks un bagātāks nekā apziņa, no
kuras tas radās. Jeb var izteikties tā: izejot cauri duālisma pieredzei, Dievs
padarīs Sevi bagātāku.
Šis stāsts ir vienkāršots un izkropļots, jo visu, lai
ko mēs runātu, izkropļo laika un atšķirtības ilūzijas. Šīs ilūzijas kalpoja
derīgam mērķim. Taču ir pienācis laiks pacelties augstāk par tām. Lūdzu,
sajūtiet enerģiju, ko satur mūsu vārdi, stāsti, notikumi un metaforas.
Kaut kādā ziņā tā ir jūsu enerģiju. Caur mani, Ješua,
ar jums runā jūsu kristus–līdzīgo Es enerģija. Mēs gaidām jūsu pievienošanos
mums.
Kā pārvarēt duālismu (karmiskā cikla
nobeigums)
Zemes dzīvju cikls beidzas tad, kad duālisms jūs
vairāk netur. Duālisma spēlē ir būtiski, lai uz polaritāšu spēļu laukuma jūs
sevi apzinātu konkrētā stāvoklī. Jūs uzskatāt sevi par nabagu vai bagātu,
populāru vai kautrīgu, vīrieti vai sievieti, varoni vai ļaundari. Pēc būtības
nav nemaz tik svarīgi, kādu lomu jūs spēlējat. Kamēr jūs jūtaties kā aktieris uz
skatuves, jūs esat iespiests duālisma spīlēs. Protams, tas nenozīmē kaut ko
sliktu. Kaut kādā ziņā tā arī ir jābūt. Tā arī tika paredzēts, ka jūs
aizmirsīsiet savu īsto Es. Lai izzinātu visus duālisma aspektus, jums nācās sašaurināt savu apziņu līdz konkrētai lomai.
Zemes dzīves drāmā.
Un jūs ļoti labi spēlējāt. Jūs tik ļoti esat aizrauti
ar savām lomām, ka pilnībā esat aizmirsuši dzīvju cikla iziešanas sākotnējo
mērķi un misiju. Jūs tik ļoti esat aizmirsuši par sevi, ka pieņemat duālisma
spēles un drāmas kā vienīgo eksistējošo realitāti. Gala rezultātā jūs esat
kļuvuši ļoti vientuļi un baiļu pilni, kas, starp citu, nav pārsteigums, jo, kā
tika teikts iepriekšējā sadaļā, pati duālisma spēle ir
balstīta uz neziņas un baiļu elementiem.
Lai saprastu duālisma ietekmi uz ikdienas dzīvi, mums
gribētos minēt dažus tipiskus duālisma spēles raksturojumus.
Duālisma Spēles
raksturojumi
1. Jūsu emocionālā dzīve ir ļoti nestabila.
Nepastāv emocionāls enkurs, jo jūs vienmēr ar
konkrēto garastāvokli esat vai nu “augšā” vai “lejā”. Jūs dusmojaties vai
piedodat, esat aprobežots vai ar plašiem uzskatiem, nospiests vai entuziasma
pilns, laimīgs vai bēdīgs. Jūsu emocijas vienmēr svārstās starp galējībām.
Izskatās, ka jums ir tikai ierobežota kontrole pār šīm svārstībām.
2. Jūs esat intensīvi iesaistīts ārējā
pasaulē.
Jums ir ļoti svarīgi, par ko jūs uzskata citi
cilvēki. Jūsu pašvērtējums ir atkarīgs no tā, kādu jūs atspoguļo ārējā pasaule
(sabiedrība vai mīļotie). Jūs cenšaties atbilst viņu labā un sliktā standartiem.
Un cenšaties no visa spēka.
3. Jūsos ir ļoti stipri uzstādījumi par to, kas ir
labs un kas ir slikts.
Spriedumi rada drošības ilūziju. Dzīve ir iekārtota
ļoti labi, kad kāds dala rīcību, domas un cilvēkus labajos un sliktajos.
Bet, lūk, ir kopējais visiem iepriekš minētajiem
raksturojumiem: jūsu nav visā, lai ko jūs arī darītu vai justu; jūs neesat šeit.
Jūsu apziņa mīt ārējos esamības slāņos, kur to vada uz bailēm
orientēti domas un uzvedības šabloni.
Atkal dosim piemēru. Ja jūs esat pieradis visu laiku
būt patīkams un mīļš, tad jūs demonstrējat uzvedības šablonu, kas neatbilst jūsu
iekšējai esamībai. Pēc būtības jūs apspiežat savas iekšējās daļas signālus. Jūs
pūlaties atbilst kāda gaidām, lai nepazaudētu mīlestību, jūsmu
vai rūpes. Jūs reaģējat, balsoties uz bailēm. Un ierobežojat sevi
savā izteiksmē. Taču jūsu neizteiktā daļa dzīvo savu slēptu dzīvi, radot esamībā
neapmierinātību un nogurumu. Priekam vienmēr piejaucas dusmas un aizkaitinājums,
bet par to neviens nezin, pat jūs pats.
No pašuzupurēšanās stāvokļa ir
izeja: noregulēt kontaktu ar savām slēptajām un nospiestajām
daļām.
Noregulēt kontaktu ar sevis noslēptajām vai
nospiestajām daļām nav grūti tajā nozīmē, ka nav nepieciešamas konkrētas prasmes
vai zināšanas. Neievelciet sevi smagā “ieiešanas iekšā” procesā, kā māca vai
dara to priekš jums citi cilvēki. Jūs varat visu izdarīt pats
un atklāt savu veidu, kā to izdarīt. Motīvs
un nodoms ir daudz svarīgāks, nekā “prasmes” un “metodikas”.
Ja jūs patiešām gribat iepazīt sevi, ja jūs esat
nolēmis iet dziļi iekšā un izmainīt uz bailēm balstītās domas emocijas, kas bloķē ceļu
uz laimīgu un pilnu dzīvi, jūs izdarīsiet to jebkurā veidā, kas jums gadīsies pa
rokai.
Konstatējuši augstāk teikto, mēs gribētu piedāvāt
vienu vienkāršu simbolisku vizualizāciju, kura palīdzēs noregulēt kontaktu ar
savām emocijām.
Izvēlieties laiku, apsēdieties taisni, kājas uz
pilnām pēdām stāv uz grīdas, un atbrīvojiet plecu un kakla muskulatūru. Izdariet
dziļu ieelpu. Iedomājieties, ka ejat pa lauku ceļu zem plašām zilām debesīm. Jūs
dzirdat dabas skaņas un sajūtat vējiņu matos. Jūs esat laimīgs un brīvs. Ejot pa
ceļu, jūs pēkšņi ievērojat pie jums skrejošus bērnus. Viņi tuvojas. Kā uz to
reaģē jūsu sirds?
Un lūk, bērni ir jūsu priekšā. Cik viņu ir? Kā viņi
izskatās? Vai tie ir zēni, meitenes, vai kā vieni tā otri?
Jūs sasveicināties ar visiem. Pastāstiet, cik laimīgs
jūs esat viņus redzēt. Pēc tam izveidojiet kontaktu ar vienu konkrētu bērnu. Ar
to, kas jums ir iepaticies visvairāk. Viņam vai viņai ir priekš jums sūtījums.
Tas ir rakstīts bērna acīs. Vai varat to izlasīt? Ko tas grib pateikt? Tas nes
enerģiju, kura jums ir nepieciešama tieši tagad. Atpazīstiet enerģiju, ko ir
atnesis iekšējais bērns, un nespriediet par to. Vienkārši pateicieties bērnam un
atlaidiet tēlu.
Atkal sajūtiet zem kājām cietu zemi un dažas minūtes
dziļi elpojiet. Tikko jūs sarunājāties ar sevis apslēpto daļu.
Jūs varat atgriezties pie šīs vizualizācijas jebkurā
vēlamā laikā. Iespējams, jums sagribēsies parunāt ar citu bērnu.
Ieejot sevī iekšā un noregulējot kontaktu ar
iekšējām, sevis nospiestām daļām, jūs kļūstat vairāk klātesoši
šeit un tagad. Jūsu apziņa paceļas augstāk par baiļu motivētajiem
domu un uzvedības šabloniem, kurus jūs tik ilgi pieņēmāt. Apziņa pārņem atbildību uz sevi. Tā parūpēsies par iekšējām
bailēm, dusmām un iekšējo traumu kā vecāki rūpējas par bērnu. Detalizētāk mēs
aprakstīsim šo procesu sadaļā Gaismas Darbinieks III.
Duālisma atbrīvošanas
raksturojumi
1. Jūs ieklausāties dvēseles balsī, kura runā ar
emocijām.
2. Jūs rīkojaties saskaņā ar dvēseli un radāt
izmaiņas, kuras vēlas tieši viņa.
3. Jūs ļoti cienāt vientulību, jo tikai klusējot
varat sadzirdēt dvēseles čukstus.
4. Jūs apšaubāt domu šablonu vai uzvedības noteikumu
autoritāti, kas bloķē savas īstenās iedvesmas un tieksmju brīvu
izteiksmi.
Pagrieziena punkts atļaujai duālismam
aiziet
Zemes dzīvju cikls tuvojas nobeigumam, kad apziņa ir
spējīga noturēt visas duālisma pieredzes, paliekot centrētai
un pilnībā atrodoties šeit un tagad. Līdz tam brīdim, kamēr jūs
identificējat sevi ar vienu duālisma aspektu uz otra rēķina (gaismu kā tumsas
pretstatu, bagātību kā nabadzības pretstatu), jūsu apziņa svārstās. Karma – tas
nav nekas cits, kā harmonizators dabiskām svārstībām, kurās ir iesaistīta
apziņa. Tiklīdz apziņa iegūst enkuru nekustīgajā šūpoļu centrā, jūs
atbrīvojaties no sakara ar karmisko ciklu.
Nekustīgais centrs ir izejas punkts no karmiskā
cikla. Šī centra dominējošās sajūtas – mierīgums, līdzjūtība
un tīrs prieks. Grieķu filozofi pazina tādu stāvokli un nosauca to
par ataraksiju – mierīgumu.
Nosodīšana un bailes – lūk enerģijas, kas visbiežāk
aizved prom no centra. Jo vairāk un vairāk jūs atbrīvojat šīs enerģijas, jo
mierīgāki un iekšēji atvērtāki jūs kļūstat. Jūs nokļūstat patiešām citā pasaulē,
citā apziņas plānā.
Tas izpaudīsies arī ārējā pasaulē. Bieži tas būs periods ar izmaiņām un atvadīšanos no visiem dzīves
aspektiem, kuri vairāk neatspoguļo JŪS. Grandiozi satricinājumi var
notikt darba un savstarpējo attiecību jomā. Visbiežāk viss dzīves veids
apgriezīsies ar kājām gaisā. No mūsu perspektīvas raugoties, tas ir tikai
dabiski, jo iekšējās izmaiņas vienmēr vēsta par pārmaiņām ārējā pasaulē.
Materiālo realitāti, kurā jūs atrodaties, vienmēr rada apziņa. Tā ir bijis
vienmēr.
Atbrīvošanās no duālisma spīlēm prasa laiku. Tumsas
slāņu (zemapziņa) atklāšana – tas ir pakāpenisks process. Un tomēr, vienreiz
nostājoties uz šī ceļa, ceļa pie sava iekšējā Es, jūs lēnām attālināties no
duālisma spēles. Kad jūs nobaudīsiet īsto ataraksijas nozīmi, pagrieziena punkts
ir sasniegts. Kad jūs izjutīsiet klusumu un visu
caurstrāvojošu prieku vienkārši būt pašam, jūs uzzināsiet, ka turpmāk
jūs tā jutīsieties vienmēr. Atkal un atkal jūs iesiet sevī un sajutīsiet iekšēju
mieru.
Jūs vairs nevairīsieties no pasaules prieka, jo esat
atklājuši sevī dievišķuma enkuru un uztverat pasauli un visu tās skaistumu no
svētlaimes stāvokļa.
Svētlaime nekad nepretojas materiālajai pasaulei. Tā
pretojas veidam, ar kādu jūs to sajūtat. Kad jūsu sirdī ir miers un prieks, tad lietas un cilvēki, ar kuriem jūs
satiekaties, dāvā jums mieru un prieku.
Šodien un tagad noteikta cilvēku grupa gatavojas
iziet no karmiskā cikla. Mēs ar to domājam grupu, kuru aprakstīsim turpmākajos
čenelingos (Gaismas Darbinieki I, II, III). Taču tā nav vienkārši cilvēku grupa,
kuru dvēseles sasniegušas personīgās pārveidošanās cikla beigas. Pati Zeme, uz
kuras jūs dzīvojat, tiek pakļauta dziļai un radikālai pārveidošanai. Planetārais
cikls arī tuvojas beigām.
Tas ir īpašs laiks, jo šie divi cikli sakrīt.
Bet tagad mēs parunāsim par planetāro ciklu.
Ješua par Gaismas Darbiniekiem
Nodots caur Pamelu
Kribbe
© Pamela Kribbe
http://www.jeshua.net
* ignorance (engl) – ignorance, gara
tumsība
tulkoja Jānis Oppe
|