trešdiena, 2013. gada 9. janvāris

Jaunā Zeme

Jaunā Zeme I
 
Šodien un tagad uz Zemes notiek pārveidošanās. Dzimst jauna apziņa, kura agrāk vai vēlāk iegūs materiālu formu.
Kā tieši notiks pāreja, kādu formu tā pieņems – nav fiksēts. Nākotne vienmēr ir nenoteikta. Vienīgais, kas reāli ir dots šajā brīdi, – Tagad. No avota Tagad izplūst ļoti daudz iespējamo ceļu, bezgalīgs iespējamo nākotņu tīkls.
Balstoties uz pagātni, var pareģot tikai to, ka viena konkrēta nākotne ir varbūtīgāka par citu, bet izvēle vienmēr paliek jūsu ziņā. Tieši jūs izlemjat, vai atļaut pagātnei noteikt nākotni! Pareģojumi vienmēr ir balstīti uz varbūtībām. Bet varbūtības ir saistītas ar pagātni. Un tikai cilvēka varā ir saraut saites ar pagātni un izvēlēties citu ceļu. Jums piemīt brīvā izvēle. Jums piemīt varenība izmainīt un pārradīt sevi. Šajā varenībā slēpjas jūsu dievišķums, varenība radīt no nekā (radīt ex nihilo). Dievišķā varenība pieder pašai būtībai tam, kas jūs esat.
 
Runājot par šodienu un pārveidošanās laiku: nekad neaizmirstiet, ka jūs esat savas realitātes saimnieks. Nav tādas lietas kā iepriekš apstiprināts Plāns vai Kosmiskā Varenība, kura valda pār individuālas dvēseles ceļu vai individuālo varenību radīt savu realitāti. Viss tā nestrādā. Uz Zemes katra dvēsele pārveidosies tādā veidā, kas sakrīt ar viņa vai viņas iekšējām tieksmēm. Realitāšu ir daudz. Realitāte, kuru izvēlaties jūs, atbildīs jūsu iekšējām prasībām un vēlmēm.
 
Šis laiks (1950 – apmēram 2070) ir īpašs tādēļ, ka tuvojas beigām divi dažādi apziņas cikli: personīgais cikls (jeb personīgo ciklu rinda) un planetārais cikls. Šo ciklu nobeigumi sakrīt, tāpēc viens pastiprina otru.
Daļai cilvēces tuvojas personīgā cikla nobeigums – Zemes dzīves. Vairums dvēseļu, kuras ir iesaistītas nobeigumā, ir Gaismas Darbinieki. Par šo gaismas darbinieku dvēseļu grupu mēs parunāsim detalizētāk (sk. Gaismas Darbinieki I, II ,III).
Šeit mums gribētos paskaidrot personīgā cikla dabu: ko nozīmē iet tam cauri un kāds dzīvošanas mērķis ir visām – samērā sarežģītām – dzīvēm uz Zemes.
 
Personiskais karmiskais cikls
 
Dzīvojamās Zemes dzīves ir daļa no varenā dvēseles cikla. Tas tika iecerēts, lai ļautu pilnībā izzināt duālismu. Cikla periodā jūs izzinājāt, kā ir būt vīrietim vai sievietei, veselam vai slimam, bagātam vai nabagam, “labam” vai “sliktam”. Dažās dzīvēs jūs intensīvi tikāt iesaistīts materiālajā pasaulē, bijāt fermeris, strādnieks vai amatnieks. Bija arī dzīves, vairāk orientētas uz garīgumu, kurās jūs nesāt sevī stipru savas garīgās izcelsmes apziņu. Tādās dzīvēs jūs bieži pievilka garīgas profesijas. Tāpat bija arī dzīves, kurās jūs izzinājāt varas sfēru, politiku un tā tālāk. Dažas dzīves bija veltītas sevis mākslinieciskai izpausmei.
Visu šo dzīvju laikā dvēselēm bieži ir nosliece specializēties uz kaut ko vienu. Tas viegli ir atpazīstams cilvēkos, kuriem ir iedzimts talants zināmā sfērā. Šķiet, ka tieši šeit ir ielikts potenciāls, pat bērnā, un vienīgais, kas vajadzīgs tā vieglai izvēršanai – pieskarties tam vajadzīgajā brīdī.
 
Gaismas darbinieku dvēseles bieži pievelkas reliģiozām dzīvēm. Daudzas dzīves viņi nodzīvo kā mūki, mūķenes, garīdznieki, šamaņi, raganas, ekstrasensi un tā tālāk. Viņus vilina būt par starpniekiem starp materiālo fizisko pasauli un garīgajām sfērām. Tāpēc viņi kļūst par “speciālistiem” šajā sfērā. Ja jūs jūtat šādu vēlmi, īstu nepieciešamību iesaistīties garīgumā, pat ja tas nesader kopā ar parasto ikdienas dzīvi, tātad jūs esat daļa no Gaismas Darbinieku ģimenes.
 
Dzīve uz Zemes dod iespēju pilnībā izjust, kas tas ir – būt cilvēkam. Tagad jūs varētu pajautāt: “Bet kas īpašs tajā ir – būt cilvēkam? Kāpēc man gribējās to izmēģināt?”
Cilvēciskā pieredze ir daudzveidīga un piesātināta. Dzīvojot cilvēcisko dzīvi, jūs uz laiku esat iegremdēts milzīgā fizisko sajūtu, domu un jūtu sfērā. Pateicoties duālisma eksistencei, jūsu pārdzīvojumiem piemīt liels kontrasts un piesātinātība. Daudz lielāks, nekā – kā jūs tos saucat – astrālajos plānos. (Astrālie plāni – tie ir plāni, kuros jūs nokļūstat pēc nāves un uzturaties starp dzīvēm.) Jums to grūti iedomāties, bet daudzām būtnēm mūsu pusē patiktu atrasties jūsu vietā. Viņām patiktu būt cilvēkam un gūt cilvēcisko pieredzi. Cilvēciskajai pieredzei piemīt kāds patiess dabiskums, kas viņām ir nenovērtējams. Kaut arī tās var radīt neskaitāmas realitātes ar iztēles spēku, tas dod tām mazāku gandarījumu kā vienas “īstas” realitātes radīšana uz Zemes.
 
Uz Zemes, radīšanas process – tā bieži ir cīņa. Parasti jūs sastopat lielu pretestību savu sapņu realizācijai dzīvē. Mentālais radīšanas veids astrālajā pasaulē ir daudz vieglāks. Tur nav laika sprīža starp domu par kaut ko un reālu tās radīšanu. Vēl vairāk, jūs varat radīt jebkuru realitāti, kādu vien vēlēsieties vai par kādu varat padomāt. Ierobežojumi neeksistē. Tajā mirklī, kad jūs zīmējat brīnišķīgu dārzu, jūs tajā jau varat ieiet.
 
“Dzemdēt ideju uz Zemes, piešķirt tai realitāti materiālajā pasaulē – tā ir dižena piepūle. Tā prasa stingru nodomu, neatlaidību, prāta skaidrību un ticošu sirdi. Uz Zemes jums ir darīšana ar materiālās pasaules lēnīgumu un stūrgalvību. Jums nākas pārvarēt pretrunīgus impulsus sevī, cīnīties ar šaubām, izmisumu, zināšanu trūkumu, ticības zaudēšanu un tā tālāk. Jebkurš no šiem elementiem var padarīt radošo procesu grūtu, vai tas pat var ciest krahu. Taču šīs potenciālās problēmas un pat zaudējumi arī ir tie iemesli, kuri zemes dzīvei dod tādu vērtību. Šajā procesā paši diženākie skolotāji ir sastopamie šķēršļi. Tie piešķir zemes pieredzei daudz lielāku dziļumu un plašumu kā pūliņus neprasošais radošais process astrālajos plānos. Vieglums rada zemu nozīmīgumu. (Zemāk mēs atgriezīsimies pie šī atzinuma.) Astrālās būtnes, kurām nav Zems dzīves pieredzes, to zina un saprot.
 
Bieži jūs zaudējat drosmi vai pat krītat izmisumā savas realitātes dabas nepiekāpības dēļ. Pārāk bieži realitāte neatbilst jūsu vēlmēm un cerībām. Pārāk bieži jūsu radošais process beidzas ar sāpēm un vilšanos. Taču tajā jūs atrodat arī atslēgu uz mieru un laimi. Jūsu sirdī jūs atrodat atslēgu. Un jūs aptverošais prieks nav salīdzināms ne ar ko, radītu astrālajos plānos. Tā tad arī ir jūsu meistarības, jūsu dievišķīguma dzimšana.
 
Ekstāze, kuru jūs pārdzīvojat, mostoties dievišķumam, dos jums varenību izdziedināt sevi.
Bet dievišķā mīlestība palīdzēs sadziedēt dziļās rētas, no kurām jūs cietāt dzīvēs uz Zemes.
 
Bez tam jūs varēsiet palīdzēt izdziedināties citiem, kuri iet caur tiem pašiem pārbaudījumiem un skumjām. Jūs atpazīsiet viņu sāpes. Jūs redzēsiet tās viņu acīs. Un varēsiet pavērst viņus uz ceļu uz dievišķumu.
 
Mērķis iešanai caur duālismu
 
Lūdzu, nenovērtējiet par zemu Zemes dzīvju nozīmi. Jūs piederat pie pašas radošākās, attīstītākās un vīrišķīgākās Dieva (Visa, Kas Ir) daļas. Jūs esat neizpētītā izzinātāji un jaunā radītāji. Jūsu duālisma sfēras pētījumi kalpoja mērķim, augstākam par jūsu iztēli. Grūti ir paskaidrot pašu dziļāko jūsu ceļojuma nozīmi, bet mēs varam teikt: jūs radījāt jaunu agrāk neeksistējušas apziņas veidu.
Pirmo reizi šo apziņu nodemonstrēja Kristus, kad viņš staigāja pa zemi. Tāda apziņa, kuru mēs saucam par Kristus apziņu, ir dvēseles alķīmijas rezultāts. Fiziskā alķīmija – tā ir māksla pārvērst svinu zeltā. Garīgā alķīmija – tā ir māksla pārveidot tumšo enerģiju “trešajā enerģijā” – garīgajā zeltā, kura piemīt Kristus enerģijai.
 
Lūdzu, pievērsiet uzmanību: mēs neapgalvojam, ka mērķis ir pārveidot tumsu gaismā vai ļaunu labā. Tumsa un gaisma, ļaunais un labais – tie ir dabiski pretstati, tie pastāv, pateicoties viens otra eksistencei.
Īsta garīgā alķīmija ienes “trešo enerģiju” – apziņas veidu, kurš, balstoties uz mīlestības un sapratnes enerģiju, iekļauj sevī abas polaritātes. Jūsu ceļojuma patiesais mērķis nav, lai Gaisma uzvarētu Tumsu, bet gan, lai paceltos augstāk par pretstatiem un radītu jaunu apziņas veidu, kurš uztur vienotību, pat pastāvot gaismai un tumsai.
 
Mēs paskaidrosim šo samērā grūto atzinumu ar metaforas palīdzību.
Iedomājaties, ka jūs nirstat dziļumā, lai atrastu pērli. Atkal un atkal jūs nirstat okeānā, lai atrastu to īpašo pērli, par kuru visi runā, bet neviens nav redzējis. Pačukstēsim: pat Dievs, Galvenais Nirējs, nekad nav pieskāries šai pērlei.
Niršana okeānā ir briesmu pilna, jo jūs varat apmaldīties vai ienirt pārāk dziļi, lai vēl spētu noturēt elpu. Un tomēr jūs esat neatlaidīgs un atkal un atkal nirstat okeānā, apņēmības un iedvesmas pilns. Jūs esat traks?
Nē, jūs esat jaunā izzinātājs.
 
Bet noslēpums ir, ka pērles meklēšanas procesā jūs to radāt.
Pērle – tas ir Kristus apziņas garīgais zelts.
Pērle – tie esat jūs, duālisma pieredzes pārveidotie.
 
Šeit ir īsts paradokss: izzinot jauno, jūs to radāt. Jūs kļūstat par Dieva radītu pērli.
Dievam nav citas iespējas to izdarīt, jo tas, ko jūs meklējāt, neeksistēja: jums nācās to radīt. Kāpēc Dievs ir tik ieinteresēts radīt kaut ko jaunu? Noformulēsim to pēc iespējas vienkāršāk.
 
Sākotnēji Dievs bija viscaur LABS. “Labais” mājoja visur un visā. Pēc būtības viss bija statisks, jo neeksistēja nekas cits. Tam, kas bija radīts, pietrūka dzīvīguma, pietrūka spējas augt un attīstīties. Jūs teiktu, ka tas ir iesprūdis.
Lai radītu izmaiņas, radītu iespēju kustēties un paplašināties, Dievam nācās ievest Radītajā Elementu, atšķirīgu no visu aizpildošā “Labi”. Viņam tas nācās grūti, jo kā jūs varat radīt kaut ko ne no sevis? Kā “Labais” var radīt “Slikto”? Nevar. Dievam nācās ķerties pie, teiksim tā, trika. Triks saucās NEZIŅA*.
 
Neziņa ir pretējs elements “Labajam”. Tā rada ilūziju, ka neatrodaties Labajā, ilūziju, ka esat atdalīts no Dieva. Jūsu Visumā “nezināšana, kas jūs esat patiesībā”, ir stimuls izmaiņām, augšanai un attīstībai. Neziņa rada bailes, bailes rada kontroles nepieciešamību, kontroles nepieciešamība rada cīņu par varu – un lūk, jums ir visi priekšnoteikumi “Ļaunā” uzplaukumam. Tā tika radīta skatuve cīņai starp “Labo” un “Ļauno”.
Lai atsprūdinātu savu Radīto, Dievam bija vajadzīga pretstatu dinamika. Iespējams, jums grūti to apjēgt, ņemot vērā visas neziņas un baiļu nodarītās ciešanas, bet Dievs šīm enerģijām piešķir lielu vērtību, jo tās nodrošināja viņam veidu pacelties virs Sevis.
 
Un Dievs palūdza jūs, kuri piederat Viņa pašai radošākajai, attīstītākajai un vīrišķīgākajai daļai, uzvilkt Neziņas aizklāju. Lai sajustu pretstatu dinamiku tik pamatīgi, cik vien iespējams, jūs uz laiku ievietoja aizmirstībā par jūsu īsteno dabu. Jūs piekritāt iegremdēties neziņā, bet arī šis fakts ir maskēts ar aizmirstības aizklāju. Tāpēc tagad jūs bieži dusmojaties uz Dievu par to, ka atrodaties tādā situācijā: dzīves grūtības, neziņa – un mēs to saprotam. Kaut arī pēc būtības jūs esat Dievs, bet Dievs – tas esat jūs.
 
Neskatoties uz to, ka nelaimes un skumjas ir dziļi iesakņojušās, jūsos tomēr eksistē izbrīna un satraukuma sajūta no dzīves duālismā, no kaut kā jauna izpētes un radīšanas. Tas ir Dieva sākotnējais satraukums, iemesls, kādēļ ar jūsu palīdzību Viņš sāka savu ceļojumu.
Devušies ceļojumā, jūs saskārāties ar Ļaunumu (bailēm, neziņu), saglabājot atmiņā tikai neskaidras atmiņas par Labo (Mājām). Tiecoties uz Mājām, jūs sākāt cīnīties ar bailēm un neziņu. Taču jūs neatgriezīsieties Mājās, saprotot to kā atgriešanos pie sava sākotnējā stāvokļa. Jo, pateicoties jūsu ceļojumam, Radītais ir izmainījies.
Ceļojuma beigas iezīmēs tas, ka jūs pacelsieties augstāk par labo un ļauno, gaismu un tumsu. Jūs radīsiet trešo enerģiju, Kristus enerģiju, kura iekļauj un pārveido pretstatus. Jūs paplašināsiet Dieva Radīto. Jūs kļūsiet par Jaunu Dieva Radīto. Kad uz Zemes pilnīgi piedzims Kristus apziņa, Dievs pacelsies augstāk par Sevi Pašu.
 
Līdz “cilvēciskajai pieredzei” Kristus apziņa neeksistēja. Kristus apziņa – tā piemīt tam, kurš izgājis caur daudzslāņainu duālisma pieredzi, nonācis ar to saskaņā un parādījies “otrā pusē”. Viņš būs Jaunās Zemes iemītnieks. Viņš atļaus duālismam aiziet. Viņš atpazīs un uzsūks visu savu dievišķumu. Viņš kļūs par vienu veselu ar savu dievišķo Es. Taču viņa dievišķais Es kļūs citāds kā agrāk. Tas kļūs dziļāks un bagātāks nekā apziņa, no kuras tas radās. Jeb var izteikties tā: izejot cauri duālisma pieredzei, Dievs padarīs Sevi bagātāku.
Šis stāsts ir vienkāršots un izkropļots, jo visu, lai ko mēs runātu, izkropļo laika un atšķirtības ilūzijas. Šīs ilūzijas kalpoja derīgam mērķim. Taču ir pienācis laiks pacelties augstāk par tām. Lūdzu, sajūtiet enerģiju, ko satur mūsu vārdi, stāsti, notikumi un metaforas.
Kaut kādā ziņā tā ir jūsu enerģiju. Caur mani, Ješua, ar jums runā jūsu kristus–līdzīgo Es enerģija. Mēs gaidām jūsu pievienošanos mums.
 
Kā pārvarēt duālismu (karmiskā cikla nobeigums)
 
Zemes dzīvju cikls beidzas tad, kad duālisms jūs vairāk netur. Duālisma spēlē ir būtiski, lai uz polaritāšu spēļu laukuma jūs sevi apzinātu konkrētā stāvoklī. Jūs uzskatāt sevi par nabagu vai bagātu, populāru vai kautrīgu, vīrieti vai sievieti, varoni vai ļaundari. Pēc būtības nav nemaz tik svarīgi, kādu lomu jūs spēlējat. Kamēr jūs jūtaties kā aktieris uz skatuves, jūs esat iespiests duālisma spīlēs. Protams, tas nenozīmē kaut ko sliktu. Kaut kādā ziņā tā arī ir jābūt. Tā arī tika paredzēts, ka jūs aizmirsīsiet savu īsto Es. Lai izzinātu visus duālisma aspektus, jums nācās sašaurināt savu apziņu līdz konkrētai lomai.
 
Zemes dzīves drāmā.
Un jūs ļoti labi spēlējāt. Jūs tik ļoti esat aizrauti ar savām lomām, ka pilnībā esat aizmirsuši dzīvju cikla iziešanas sākotnējo mērķi un misiju. Jūs tik ļoti esat aizmirsuši par sevi, ka pieņemat duālisma spēles un drāmas kā vienīgo eksistējošo realitāti. Gala rezultātā jūs esat kļuvuši ļoti vientuļi un baiļu pilni, kas, starp citu, nav pārsteigums, jo, kā tika teikts iepriekšējā sadaļā, pati duālisma spēle ir balstīta uz neziņas un baiļu elementiem.
Lai saprastu duālisma ietekmi uz ikdienas dzīvi, mums gribētos minēt dažus tipiskus duālisma spēles raksturojumus.
 
Duālisma Spēles raksturojumi
 
1. Jūsu emocionālā dzīve ir ļoti nestabila.
Nepastāv emocionāls enkurs, jo jūs vienmēr ar konkrēto garastāvokli esat vai nu “augšā” vai “lejā”. Jūs dusmojaties vai piedodat, esat aprobežots vai ar plašiem uzskatiem, nospiests vai entuziasma pilns, laimīgs vai bēdīgs. Jūsu emocijas vienmēr svārstās starp galējībām. Izskatās, ka jums ir tikai ierobežota kontrole pār šīm svārstībām.
 
2. Jūs esat intensīvi iesaistīts ārējā pasaulē.
Jums ir ļoti svarīgi, par ko jūs uzskata citi cilvēki. Jūsu pašvērtējums ir atkarīgs no tā, kādu jūs atspoguļo ārējā pasaule (sabiedrība vai mīļotie). Jūs cenšaties atbilst viņu labā un sliktā standartiem. Un cenšaties no visa spēka.
 
3. Jūsos ir ļoti stipri uzstādījumi par to, kas ir labs un kas ir slikts.
Spriedumi rada drošības ilūziju. Dzīve ir iekārtota ļoti labi, kad kāds dala rīcību, domas un cilvēkus labajos un sliktajos.
 
Bet, lūk, ir kopējais visiem iepriekš minētajiem raksturojumiem: jūsu nav visā, lai ko jūs arī darītu vai justu; jūs neesat šeit. Jūsu apziņa mīt ārējos esamības slāņos, kur to vada uz bailēm orientēti domas un uzvedības šabloni.
 
Atkal dosim piemēru. Ja jūs esat pieradis visu laiku būt patīkams un mīļš, tad jūs demonstrējat uzvedības šablonu, kas neatbilst jūsu iekšējai esamībai. Pēc būtības jūs apspiežat savas iekšējās daļas signālus. Jūs pūlaties atbilst kāda gaidām, lai nepazaudētu mīlestību, jūsmu vai rūpes. Jūs reaģējat, balsoties uz bailēm. Un ierobežojat sevi savā izteiksmē. Taču jūsu neizteiktā daļa dzīvo savu slēptu dzīvi, radot esamībā neapmierinātību un nogurumu. Priekam vienmēr piejaucas dusmas un aizkaitinājums, bet par to neviens nezin, pat jūs pats.
No pašuzupurēšanās stāvokļa ir izeja: noregulēt kontaktu ar savām slēptajām un nospiestajām daļām.
 
Noregulēt kontaktu ar sevis noslēptajām vai nospiestajām daļām nav grūti tajā nozīmē, ka nav nepieciešamas konkrētas prasmes vai zināšanas. Neievelciet sevi smagā “ieiešanas iekšā” procesā, kā māca vai dara to priekš jums citi cilvēki. Jūs varat visu izdarīt pats un atklāt savu veidu, kā to izdarīt. Motīvs un nodoms ir daudz svarīgāks, nekā “prasmes” un “metodikas”.
 
Ja jūs patiešām gribat iepazīt sevi, ja jūs esat nolēmis iet dziļi iekšā un izmainīt uz bailēm balstītās domas emocijas, kas bloķē ceļu uz laimīgu un pilnu dzīvi, jūs izdarīsiet to jebkurā veidā, kas jums gadīsies pa rokai.
 
Konstatējuši augstāk teikto, mēs gribētu piedāvāt vienu vienkāršu simbolisku vizualizāciju, kura palīdzēs noregulēt kontaktu ar savām emocijām.
Izvēlieties laiku, apsēdieties taisni, kājas uz pilnām pēdām stāv uz grīdas, un atbrīvojiet plecu un kakla muskulatūru. Izdariet dziļu ieelpu. Iedomājieties, ka ejat pa lauku ceļu zem plašām zilām debesīm. Jūs dzirdat dabas skaņas un sajūtat vējiņu matos. Jūs esat laimīgs un brīvs. Ejot pa ceļu, jūs pēkšņi ievērojat pie jums skrejošus bērnus. Viņi tuvojas. Kā uz to reaģē jūsu sirds?
Un lūk, bērni ir jūsu priekšā. Cik viņu ir? Kā viņi izskatās? Vai tie ir zēni, meitenes, vai kā vieni tā otri?
Jūs sasveicināties ar visiem. Pastāstiet, cik laimīgs jūs esat viņus redzēt. Pēc tam izveidojiet kontaktu ar vienu konkrētu bērnu. Ar to, kas jums ir iepaticies visvairāk. Viņam vai viņai ir priekš jums sūtījums. Tas ir rakstīts bērna acīs. Vai varat to izlasīt? Ko tas grib pateikt? Tas nes enerģiju, kura jums ir nepieciešama tieši tagad. Atpazīstiet enerģiju, ko ir atnesis iekšējais bērns, un nespriediet par to. Vienkārši pateicieties bērnam un atlaidiet tēlu.
Atkal sajūtiet zem kājām cietu zemi un dažas minūtes dziļi elpojiet. Tikko jūs sarunājāties ar sevis apslēpto daļu.
Jūs varat atgriezties pie šīs vizualizācijas jebkurā vēlamā laikā. Iespējams, jums sagribēsies parunāt ar citu bērnu.
Ieejot sevī iekšā un noregulējot kontaktu ar iekšējām, sevis nospiestām daļām, jūs kļūstat vairāk klātesoši šeit un tagad. Jūsu apziņa paceļas augstāk par baiļu motivētajiem domu un uzvedības šabloniem, kurus jūs tik ilgi pieņēmāt. Apziņa pārņem atbildību uz sevi. Tā parūpēsies par iekšējām bailēm, dusmām un iekšējo traumu kā vecāki rūpējas par bērnu. Detalizētāk mēs aprakstīsim šo procesu sadaļā Gaismas Darbinieks III.
 
Duālisma atbrīvošanas raksturojumi
1. Jūs ieklausāties dvēseles balsī, kura runā ar emocijām.
2. Jūs rīkojaties saskaņā ar dvēseli un radāt izmaiņas, kuras vēlas tieši viņa.
3. Jūs ļoti cienāt vientulību, jo tikai klusējot varat sadzirdēt dvēseles čukstus.
4. Jūs apšaubāt domu šablonu vai uzvedības noteikumu autoritāti, kas bloķē savas īstenās iedvesmas un tieksmju brīvu izteiksmi.
 
Pagrieziena punkts atļaujai duālismam aiziet
 
Zemes dzīvju cikls tuvojas nobeigumam, kad apziņa ir spējīga noturēt visas duālisma pieredzes, paliekot centrētai un pilnībā atrodoties šeit un tagad. Līdz tam brīdim, kamēr jūs identificējat sevi ar vienu duālisma aspektu uz otra rēķina (gaismu kā tumsas pretstatu, bagātību kā nabadzības pretstatu), jūsu apziņa svārstās. Karma – tas nav nekas cits, kā harmonizators dabiskām svārstībām, kurās ir iesaistīta apziņa. Tiklīdz apziņa iegūst enkuru nekustīgajā šūpoļu centrā, jūs atbrīvojaties no sakara ar karmisko ciklu.
 
Nekustīgais centrs ir izejas punkts no karmiskā cikla. Šī centra dominējošās sajūtas – mierīgums, līdzjūtība un tīrs prieks. Grieķu filozofi pazina tādu stāvokli un nosauca to par ataraksiju – mierīgumu.
Nosodīšana un bailes – lūk enerģijas, kas visbiežāk aizved prom no centra. Jo vairāk un vairāk jūs atbrīvojat šīs enerģijas, jo mierīgāki un iekšēji atvērtāki jūs kļūstat. Jūs nokļūstat patiešām citā pasaulē, citā apziņas plānā.
 
Tas izpaudīsies arī ārējā pasaulē. Bieži tas būs periods ar izmaiņām un atvadīšanos no visiem dzīves aspektiem, kuri vairāk neatspoguļo JŪS. Grandiozi satricinājumi var notikt darba un savstarpējo attiecību jomā. Visbiežāk viss dzīves veids apgriezīsies ar kājām gaisā. No mūsu perspektīvas raugoties, tas ir tikai dabiski, jo iekšējās izmaiņas vienmēr vēsta par pārmaiņām ārējā pasaulē. Materiālo realitāti, kurā jūs atrodaties, vienmēr rada apziņa. Tā ir bijis vienmēr.
 
Atbrīvošanās no duālisma spīlēm prasa laiku. Tumsas slāņu (zemapziņa) atklāšana – tas ir pakāpenisks process. Un tomēr, vienreiz nostājoties uz šī ceļa, ceļa pie sava iekšējā Es, jūs lēnām attālināties no duālisma spēles. Kad jūs nobaudīsiet īsto ataraksijas nozīmi, pagrieziena punkts ir sasniegts. Kad jūs izjutīsiet klusumu un visu caurstrāvojošu prieku vienkārši būt pašam, jūs uzzināsiet, ka turpmāk jūs tā jutīsieties vienmēr. Atkal un atkal jūs iesiet sevī un sajutīsiet iekšēju mieru.
Jūs vairs nevairīsieties no pasaules prieka, jo esat atklājuši sevī dievišķuma enkuru un uztverat pasauli un visu tās skaistumu no svētlaimes stāvokļa.
Svētlaime nekad nepretojas materiālajai pasaulei. Tā pretojas veidam, ar kādu jūs to sajūtat. Kad jūsu sirdī ir miers un prieks, tad lietas un cilvēki, ar kuriem jūs satiekaties, dāvā jums mieru un prieku.
 
Šodien un tagad noteikta cilvēku grupa gatavojas iziet no karmiskā cikla. Mēs ar to domājam grupu, kuru aprakstīsim turpmākajos čenelingos (Gaismas Darbinieki I, II, III). Taču tā nav vienkārši cilvēku grupa, kuru dvēseles sasniegušas personīgās pārveidošanās cikla beigas. Pati Zeme, uz kuras jūs dzīvojat, tiek pakļauta dziļai un radikālai pārveidošanai. Planetārais cikls arī tuvojas beigām.
Tas ir īpašs laiks, jo šie divi cikli sakrīt.
Bet tagad mēs parunāsim par planetāro ciklu.
 
Ješua par Gaismas Darbiniekiem
 
Nodots caur Pamelu Kribbe
© Pamela Kribbe
http://www.jeshua.net
* ignorance (engl) – ignorance, gara tumsība
tulkoja Jānis Oppe