Ilze
jautā: Es vēlējos uzdot
jautājumu par veģetatīvo distoniju. Ko tā māca, kas sastopoties ar šo tik ļoti
viltīgo kaiti būtu jāsaprot un jāmācas. Kā no tās atbrīvoties?
Elvita Rudzāte
atbild:
Veģetatīvā distonija māca iepazīt sevi ļoti dziļi, apzinoties informāciju, kas ir noglabāta
zemapziņā. Veģetatīvās distonijas cēloņi pamatā ir stresi
“bailes mani nemīl”,
“vainas izjūta”,
“vēlme izpatikt”,
“prasīgums pret sevi un
citiem” u.c.
stresi.
Atšķirībā no citām slimībām, kuras arī rodas no
dažādiem stresiem, veģetatīvās distonijas stresu rašanās brīdis – ļoti liels pārdzīvojums, var būt noticis agrā bērnībā, pat zīdaiņa
vecumā, ko vēlāk cilvēks pie labākās gribas nevar atcerēties.
Pārdzīvojuma pamatā ir milzīgas
BAILES. Bailes var būt ļoti
dažādas, bet visu baiļu pamatā ir bailes “mani
nemīl”.
Brīdī, kad cilvēks ir gatavs ar sevi sākt strādāt un
atbrīvot savus stresus, veģetatīvā distonija saasinās, jo, strādājot ar savām
problēmām, cilvēks ir spiests vēlreiz pārdzīvot pārdzīvojumu, kuru viņš
neapzināti ir mēģinājis aizmirst, kas viņam arī ir izdevies, bet zemapziņā
pārdzīvojums ir saglabājies. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc veģetatīvā
distonija ļoti grūti pakļaujas ārstēšanai, jo cilvēks, nespējot izturēt slikto
pašsajūtu, ķeras pie nomierinošām zālēm un pārstāj sevī “urķēties”, jo tā ir
dzīvot vieglāk. Diemžēl no veģetatīvās distonijas nevar atbrīvoties, ja neizdzīvo pārdzīvojumu, nesaprot tā mācību un neatbrīvo veģetatīvās
distonijas radītos stresus.
Man ir zināmas divas jaunas sievietes, kurām,
strādājot ar sevi, izdevās atbrīvoties no veģetatīvās distonijas, bet atšķirībā
no citām sievietēm, kurām tas neizdevās, viņas bija stingri nolēmušas
izprast savas slimības cēloņus un tos
atbrīvot. Arī viņas sevis izzināšanas laikā piemeklēja
veģetatīvās distonijas lēkmes, bet lēkmju laikā viņas iemācījās sarunāties ar
savu slimību un prasīja tai, ko tā grib iemācīt? Viņas domās saņēma atbildi un
tad jau turpmākais darbs ar sevi kļuva arvien vieglāks līdz veģetatīvā distonija
atkāpās. Abos gadījumos cēlonis bija meklējams sieviešu mātēs, kuras neapzināti,
ar savu nepareizo dzīves uztveri un attieksmi pret vīriešiem, bērniem un
laulību, bija nodarījušas pāri savam bērnam.
Tātad, lai atbrīvotos no veģetatīvās
distonijas,
ir jāatrod savā zemapziņā
slēptais pārdzīvojums,
1) jāizprot tā sniegtā mācība,
2) jāizdzīvo pārdzīvojums,
3) jāpiedod pārdzīvojumā iesaistītām pusēm un pašam
pārdzīvojumam,
4) jālūdz piedošana savam ķermenim, ka ar saviem stresiem
esat tam ļoti nodarījuši pāri,
5) jāpiedod sev
6) un pēc tam jāatbrīvo stresi.
Būtiski ir iemācīties iemīlēt savu slimību, nevis no
tās baidīties un sākt ar to komunicēt, saprotot, ka slimība ir
vislabākais skolotājs un draugs.
