Greizsirdība — tās ir mokošas šaubas par kāda
uzticību un mīlestību. Tās ir vienas no vispostošākajām jūtām. Greizsirdība
sagrauj ģimenes, nogalina mīlestību, izraisa vissmagākās slimības. Ar
greizsirdības mocītiem cilvēkiem man iznāk saskarties gandrīz katru
dienu.
Uz pieņemšanu atnāca vīrietis ar stiprām galvas
sāpēm, kas sākušās pēc smadzeņu satricinājuma. Tiklīdz viņš ienāca kabinetā, es
uzreiz sapratu, kāds ir to cēlonis, un nebija vajadzības vērsties pie viņa
zemapziņas. Kad ilgu laiku strādā ar cilvēkiem, sāc ātri intuitīvi uztvert viņu
rakstura galvenās iezīmes.
Bet iemesls bija banāls —greizsirdība uz sievu.
Nekādu pierādījumu neuzticībai nebija, bet bija aizdomas un šaubas.
Greizsirdības sekas — smadzeņu satricinājums un galvas sāpes. Jo greizsirdība
vispirmām kārtām “sit" pa galvu, jo tās pamatā ir naids. Pēc darba ar sevi
izzuda galvas sāpes un uzlabojās attiecības ar sievu.
Vecāku greizsirdība var novest pie smagām bērnu
slimībām.
Nesen uz pieņemšanu bija atnākusi ģimene ar mazu
bērnu. Bērnam nesen bijusi epilepsijas lēkme. Iemesls tāds pats — greizsirdība.
Lieta tāda, ka bērna tēvam jau pāri piecdesmit, bet mātei nesen palika 30 gadi.
Viņš kļuva greizsirdīgs vismazākā iemesla dēļ un arī bez iemesla. Bez
greizsirdības bija arī citas zemapziņas agresijas
izpausmes. Tas viss atsaucās uz bērnu, turklāt viņa zemapziņas
agresijas līmenis ir daudz augstāks nekā vecākiem. Šajā situācijā slimība—
signāls vecākiem, lai viņi mainītu savu uzvedību, pasaules uzskatu.
Greizsirdība ne tikai sagrauj attiecības, bet var arī
kļūt par šķērsli to veidošanai.
Kāds vīrietis, kam nesen palika 40 gadi, nekādi nevar
nodibināt ģimeni. Viņam pat nav bijušas ilgstošas attiecības ar sievietēm — īsu
laiciņu satiekas un šķiras. Viņa vecāki pārdzīvo un pārmet, ka viņam nav
ģimenes. Māte gājusi pie visādām zīlniecēm un ekstrasensiem. Tie teikuši, ka
viņu "noskauduši", ka viņam nodarīts "kaitējums", ka viņu no sievietēm šķir
siena. Sak, sievietes viņu aicina, velk pie sevis, bet viņš to it kā ne redz un
ne dzird.
Bet iemesls bija viņā pašā. Un šis iemesls —
greizsirdība. Un greizsirdība arī ir šī siena. Turklāt tik spēcīga, ka viņa
zemapziņa nepieļauj viņam stabilas attiecības ar sievietēm. Jo, tiklīdz
attiecības ar sievieti kļūs stabilas vai likumīgas, iedarbosies zemapziņas
pašiznīcināšanās programma. Lūk, tāpēc arī zemapziņa rada dažādus šķēršļus,
nosargājot viņa dzīvību.
Greizsirdība ir kompleksas jūtas,
kas sastāv no vairākām citām: dusmām, niknuma, aizvainojuma, šaubām, žēluma pret
sevi un pašpārliecības trūkuma, nicinājuma. Ikviena no šīm jūtām nes savus augļus.
Greizsirdis izjūt naidu pret savu seksuālo partneri,
sāncensi un pats pret sevi. Tādējādi viņš izveido klasisko mīlas trijstūri! Ja
jūsos ir kaut pilīte greizsirdības— gaidiet, drīz būs trijstūris. Jūs paši to radāt ar savu greizsirdību. Cilvēki paši rada sev
problēmas, bet pēc tam tajās vaino citus.
Greizsirdībai, tāpat kā visām citām jūtām, ir savi
pozitīvie nolūki.
Greizsirdība
Pozitīvie nolūki:
Vēlēšanās saglabāt stabilas, šķīstas, drošas
attiecības ar mīļoto cilvēku. Izrādīt savu mīlestību un būt pārliecinātam par
partnera mīlestību (ir teiciens: "Ja ir greizsirdīgs — tātad mīl")
Nolūki nudien lieliski. Katrs grib mīlēt un tikt
mīlēts, būt mierīgs par savām attiecībām ar mīļoto cilvēku. Bet sen bija laiks
saprast, ka greizsirdība nekad nav padarījusi attiecības stiprākas. Gluži
otrādi, tā nogalina mīlestību. Naids un mīlestība nav savienojami.
Kā rodas greizsirdība, un kā no tās
atbrīvoties?
Pirmais. Greizsirdība — tā ir pazīme, ka jūs esat pieķēries
attiecībām. Un sekas ir tādas, ka jūs baidāties pazaudēt to, kas jums ir dārgs.
Bet pret tuvu cilvēku nedrīkst uzvesties kā pret savu īpašumu. Mums šajā pasaulē
nepieder nekas, pat ne mūsu pašu dzīvība.
Tuvs cilvēks nedrīkst kļūt par visas jūsu dzīves
mērķi. Tas nav mērķis, tas ir līdzeklis jūsu jūtu izpausmei.
Noceliet viņu no "pjedestāla" un nolieciet sev līdzās.
Atlaidiet prom savas īpašnieciskās jūtas un bailes,
ka jūs pametīs. Mainiet attieksmi pret tuvajiem, mīļajiem cilvēkiem. Viņi jums
nepieder. Ikvienam no viņiem ir sava pasaule un sava dzīve. Katrs cilvēks šajā
pasaulē sākotnēji ir vientuļš, un tajā pašā laikā katram no mums pieder visa
pasaule. Visums dod jums iespēju, sava veida dāvanu, dzīvot kopā ar tuviem
cilvēkiem. Pieņemiet šo dāvanu ar pateicību un izturieties pret to saudzīgi.
Stipriniet attiecības, strādājot ar sevi, bet nevis ar agresiju un naidu, kas
vērsts pret iedomātiem vai reāliem sāncenšiem. Cieniet sev tuvā cilvēka
individualitāti! Un atcerieties! Nevar pazaudēt to, kas mums nepieder.
Otrais. Jūs jau zināt likumu — līdzīgs pievelk līdzīgu. Ja jūs
metat acis uz citiem vai izjūtat seksuālu tieksmi pēc citiem, tad jums tuvais
cilvēks zemapziņā to jau zina, tikai pagaidām vēl neaptver. Un drīz vien var
sākt uzvesties tāpat. Tāpēc, pirms kļūt greizsirdīgam, parūpējieties par
savu paša nolūku tīrību.
Trešais. Greizsirdība — tā ir arī pazīme, ka neesat
pārliecināti par sevi kā vīrietis/sieviete. Jūs uzskatāt, ka esat kaut kādā
veidā slikts/slikta vai neesat pietiekami labs/laba.
Piemēram, ja sievietei ir mazvērtības komplekss, tad
viņa jau ar to dod iemeslu vīrietim meklēt trūkstošo pie citām sievietēm. Un
vīrietis, kas uzskata, ka nav pietiekami vīrišķīgs, burtiski piespiež mīļoto
meklēt kādu "no malas".
Mainiet attieksmi pret sevi. Sāciet
mīlēt, novērtēt un cienīt sevi. Ja jūs šaubāties par kāda mīlestību
pret jums, sāciet paust mīlestību pret sevi un
saņemsiet to arī no mīļotā cilvēka. Jūs esat brīnišķīgi un
pelnījuši pašu labāko šajā pasaulē, tai skaitā dzīvi kopā ar mīļoto cilvēku un
stabilas attiecības ar viņu.
Tāpēc pieņemiet un mīliet sevi
tādu, kāds/kāda jūs esat.
Ceturtais. Iemācieties uzticēties. Uzticēšanās tuvam cilvēkam —
tā ir augstākā mīlestības izpausme.
Piektais — ne mazāk svarīgais. Mīlestību var izrādīt dažādos
veidos, bet tikai nav vērts ķerties pie greizsirdības. Citādi no jūsu mīlestības
nekas pāri nepaliks. Greizsirdība ir ļoti slikts veids, kā izrādīt savas
jūtas.
Fragments no grāmatas.
Valērijs Siņeļņikovs: Izproti savu
slimību.