svētdiena, 2013. gada 13. janvāris

Dienas doma


http://www.urantija.lv/lv/dienasd/
Dienas doma

1. janvāris
ES esmu Universa Kungs. ES radīju debesis un zemi, ūdeni un uguni. Ar vienu vārdu. Šis vārds bija Manas mīlestības izpausme.
Mana mīlestība ir visvarena un aptver visu. Tā baro jebkuru pat vissīkāko būtni Universā. It īpaši ar Savas mīlestības starpniecību ES esmu visur klātesošs, jo tā nevienu nevar aizmirst.
Tu nemitīgi aizmirsti. Tev sagādā ciešanas tava atšķirtība no Dieva.
Bet Dievs ir tevī, zem tevis, virs tevis un tev visapkārt. Dievs nepārtraukti ir ciešā saskarē ar tevi.
Pievērs uzmanību Viņa pieskārienam. Pievērs uzmanību Viņa bezgalīgajai mīlestībai, un tu būsi arvien vairāk apburts.
Viņa mīlestība kļūs par tavu mīlestību. Mīlestības straume, upe, jūra, okeāns.
Tu būsi mīlestības vidus. Tu un visas pārējās dvēseles.
Ja tu piedzīvo dievišķo mīlestību, tad ir tikai šis centrs. Šis centrs esi tu, un tu esi Dievs.


2. janvāris
Vakar tu lasīji par Manu radīšanas aktu. Tas ir labs moments, lai padomātu par laiku.
Varbūt tu sev jautā, kas bija vispirms: debesis vai ūdens, zeme vai uguns.
Tev jāsaprot, ka radīšanas aktā nekāda laika nebija. Nekāda agrāk vai vēlāk. Nekāda vispirms un pēc tam. Viss notika vienlaicīgi kā vienas vienīgas domas izpausme. Mana doma ir tīra griba, kas tūlīt īstenojas.
Man neeksistē laiks. Man nav ne tagad, ne vēlāk. Nav ne šeit, ne tur. Man viss ir vienlaicīgs, pilnīgs, mūžīgs.
Turpretī jūs pastāvīgi domājat par laiku. Un jums nekad nav laika. Ja jums tas ir, jūs to nositat.
Un, ja tas ir beigts, jums tā trūkst.
Uzskati savu mūžu par vienreizēju iespēju, kura tādā veidā nekad vairs neatgriezīsies. Izmanto katru acumirkli. Kad vien ir izdevība, esi pie citiem un kalpo viņiem. Tad visu laiku tu izmantosi savā labā un arvien vairāk jutīsi Manas mūžības plūsmu.



3. janvāris
Dzīvnieki cieš visā pasaulē. Arī tavā apkārtnē. Arī tavas rīcības dēļ. Vienmēr apsver, ko tu ēd.
Cilvēki sev uzkrauj daudz, ļoti daudz negatīvas karmas slikto ēšanas paradumu dēļ.
Ēst gaļu ir liels grēks. Ēst zivis ir liela kļūda.
Neskaitāmi dzīvnieki cieš jūsu nepareizās barošanās dēļ. Daudzi no jums, lai attaisnotu savus nepareizos ēšanas paradumus, izmanto J.K.Boses eksperimentus, kuri apstiprināja, ka arī augi ir dzīvas būtnes, kas reaģē.
Protams, augi ir dzīvas būtnes. Bet dzīvniekiem ir attīstījusies nervu sistēma un ierobežota domāšanas spēja, kas augiem nepiemīt. Tādēļ dzīvnieki kliedz un raud, kad viņus nogalina, kamēr augi to nedara.
Tādēļ nesalīdzini dzīvniekus ar augiem, jo rezultātā rodas tikai nepareiza loģika.
Turpretī maini savu barību. No zivīm un gaļas turies tik tālu, cik iespējams. Tad tu varēsi izdarīt daudz, ļoti daudz pasaules uzlabošanai.


4. janvāris      
Ahimsa (nevardarbība), ir dzīves visbūtiskākā elpa. Ahimsa ir visdziļākā izpausme mīlestībai, kas ir visas dzīves būtība, kodols.
Dzīvo nevardarbībā un pamanīsi, ka nāc Man tuvāk.
Vivēka (izšķiršanas spēja) ir tikpat svarīga kā nevardarbība. Reizēm tev jāizrāda spēks, lai varētu būt nevardarbīgs.
Pašreiz Rietumos ir daudzas karatē skolas, kas māca šo cīņas sporta mākslu. Gandrīz tās visas ne mazākā mērā netrāpa karatē mērķi un garu.
Agrākos gados, kad tikums vēl bija cilvēku ceļrādis un dzīves mērķis, Japānā karatē izmantoja, lai palīdzētu citiem un lai izvairītos no cīņas. Karatē cīnītājam par savu lietu vajadzēja būt tik drošam, ka viņa pretinieks no cīņas atsakās.
Mīlestība ir tas spēks, kas kopā ar izšķiršanas spēju ļaus tev dzīvot nevardarbīgi, ar mīlestību nosakot robežas pareizā veidā un pat izmantojot spēku, lai aizkavētu vardarbību, ja tas ir nepieciešams.
Vingrinies mīlestībā. Attīsti savu izšķiršanas spēju. Grūtās situācijās lūdz Manu palīdzību. Un pie tam pastāvīgi domā: ES vienmēr esmu šeit tavās interesēs.






5. janvāris      
Svarīga mācība, kas tev uz Zemes jāapgūst, ir mīlēt SEVI. Pareizā mīlestība pašam pret SEVI ir izšķirīga tavai attīstībai visos līmeņos.
Daudziem cilvēkiem mūsu laikā tik lielas grūtības ir tādēļ, ka viņi SEVI nemīl. Tā vietā viņi sabožas, mēģina aizsargāties ar uzpūtību vai iemūrējas egoismā.
Pareiza mīlestība pret SEVI ir tad, kad tu iepazīsti un novērtē dievišķo sevī.
Neviens cilvēks nav spējīgs SEVI mīlēt, respektīvi, novērtēt, kas sevī nav sajutis dievišķo kaut vismazākajā mērā.
Dievišķais tevī tev piešķir reizē mīlestību un vienkāršību ar savas pilnības spēku. Tas aizslauka tiklab uzpūtību pret citiem, kā arī nevērību pret sevi.
Dievišķais ir pareizais mērs, ar kādu tev jāizturas pret sevi un pasauli un kas tavai dzīvei ļaus ziedēt un smaržot kā rozei.





6. janvāris     
Dievs un cilvēks vienmēr ir saistīti viens ar otru. Šī attieksme ir mainīga. Triju svēto ķēniņu diena to padara skaidru.
Gudrie lūdza un sauca palīgā Dievu. Un Dievs parādījās. Viņa parādīšanos savukārt bija pievilkuši paši gudrie no tālās austrumzemes.
Domā aizvien par to, ka Dievs vienmēr visas lūgšanas dzird un uzklausa. Tikai ne vienmēr tā, kā cilvēks to iedomājas.
Tici Man, ES izpildu katru vēlēšanos, bet tikai tā, ka tā nav pretrunā ar Manu mīlestību.
ES varu izpildīt tikai tādas vēlmes, kuras lūdzējam kaut kādā veidā ir noderīgas. Tā ir Mana mīlestība, kas ļauj Man pārvarēt pretrunu starp jūsu sirds ilgām, kuras ES jūtu, un jūsu attīstības plānu, kuru ES zinu.
Mana mīlestība nosaka to, ka tu arvien no jauna atrod kādu ceļu laukā no lielām grūtībām.
Grūtībām piešķir tādu nozīmi, kāda tām pienākas: tie ir klupšanas akmeņi ceļā pie Manis, kas tev māca iet arvien drošāk.
Komēta virs silītes, kas vadīja gudros, ir simbols tam, ka ES tev ļauju gan klupt, bet nekad krist.
Apvaldi savu nepacietību un tu ievērosi, ka ir tieši tā.


7. janvāris
Nav nekādu nepārvaramu grūtību. Ir tikai nepareizi uzskati.
To tu redzi pēc tā, ka Man nav nekādu problēmu, ko ES nevarētu atrisināt. ES esmu Dievs – un zinu to. Tu arī esi Dievs, bet to nezini. Tas nosaka atšķirību. No tā rodas tavas grūtības.
Kontaktējies ar Dievišķo. Veltī Man visu, ko tu dari. Pasniedz to Man ar šādiem vārdiem: "Dievs, es veltīju Tev šo darbību (autobraucienu, uzkopšanu, mācīšanos, ēšanu u.t.t.). Veltītais esi Tu, Dievs, veltītājs esi Tu, Dievs. Tu, Dievs, veltīji svēto uguni, kas esi Tu, Dievs. Vienīgi tas, kas visā ir viens ar Tevi, Dievs, sasniedz Tevi.
ES esmu dievišķā apziņa, kas caurstrāvo visu, atklājas dzīvās būtnēs un izpaužas to ieelpā un izelpā. Āmen."
Uzticies Man. Lūdz Mani palīgā un tu pamanīsi, ka viss veicas.
Viss, kas tev vajadzīgs, ir paļāvība un pacietība:
Paļāvība, ka ES tev katrā ziņā palīdzu.
Pacietība, lai sagaidītu īsto acumirkli, kas uz Zemes vajadzīgs, lai viss notiktu bez rīvēšanās.


8. janvāris
Laulība ir svēta iespēja iemācīties atvērt sirdi, attīstīt mīlestību un gatavību ziedoties.
Priekšstats, kas pašreiz dominē daudzās zemēs, ka vajagot vairākus partnerus, lai iegūtu savu pieredzi, ir ļoti nepareizs.
Cilvēki nav nekādi pētījumu objekti - starp citu, arī dzīvniekiem tādiem nevajag būt.
Tas, ko mūsdienās māca un mācās, nav vis, kā iesaistīties laulībā, bet kā no tās izvairīties.
Daudziem cilvēkiem Kali laikmetā (pašreizējā laikmetā) ir milzīgs daudzums partneru, un kādas ir sekas? Aprēķina laulības!
Lai laulība būtu laba, tev nav vajadzīgi daudzi partneri, bet noturīgi priekšstati par vērtībām, kas tev liek uzmanību no sevis vērst uz otru sev jautāt: "Kas vajadzīgs tam otrajam? Kas viņu dara laimīgu? Ko es varu darīt, lai viņu saprastu?"
Jūsu attiecību bezcerīgais stāvoklis neizsaka to, ka laulība ir "mirusi", kā daži apgalvo, bet gan to, ka jūsu ego ir tā izpleties, ka nevienam citam šeit vairs nav vietas.





9. janvāris        
Vairumā gadījumu jūs ēdat galīgi nepareizi. No vienas puses jūs barībai piešķirat pārāk lielu nozīmi. No otras puses jūs to novērtējat pārāk zemu.
Jums patīk labi un bagātīgi paēst. Vairumam slimību, kas pie jums tik ļoti izplatītas, cēlonis ir jūsu nepareizā barība, un tas notiek tādēļ, ka jūs daudz par daudz ēdat. Turklāt vēl nepareizu barību.
Turies tik tālu, cik iespējams, no zivīm un gaļas. Esi mērens savā ēšanā. Ēd lēnām un pirms ēšanas sākuma pasniedz ēdienu Dievam (7.1). Viņš to tev svētīs un ar to ēdiens daudzkārtīgi pavairos savu spēku.
Tā vietā, lai domātu par bagātīgu maltīti, labāk paturi sev acu priekšā, ko tavs ēdiens tev dod klāt pie tavām enerģijām.
Jūs pašreiz daudz domājat par indēm un smagajiem metāliem. Protams, tā ir problēma, taču dokumentējiet, kādu noplicinājumu cilvēks nodara dabai.
Bet vēl svarīgākas nekā šīs indes ir enerģijas, ko tu ar savu barību saņem no citiem.
Tavs sakņu pārdevējs, maiznieks vai restorāna pavārs savas emocijas ar ēdienu it kā iepludina tevī.
Par šīm lietām tev vajadzētu padomāt, savu maltīti gatavojot vai notiesājot.
Vairumā gadījumu mūsu dienās savas saknes jūs paši nevarat ne izaudzēt, ne sev sagatavot – it īpaši, ja jums jāēd kādā ēdnīcā. Tādos gadījumos pirms ēšanas trīs reizes nodziediet Gājatrī mantru. Tā likvidēs negatīvos spēkus un sagatavos jums svētītu maltīti.


10. janvāris    
Ķermenis ir vērtīga manta. Tev tas jālolo un jākopj. Uzlūko to par brīnumu, ko ES radīju, lai tu varētu iegūt pieredzi.
Nākamais brīnums ir tas, ka katram ir tieši tāds ķermenis, kāds atbilst viņa karmai. Nevienam cilvēkam nav ķermeņa, kas viņam nebūtu piemērots.
Kā visam uz Zemes, tā arī ķermenim ir savas divas puses: pozitīva un negatīva. Pēdējā izpaužas tā, ka ķermenim piemīt īpašība tevi saistīt pie pasaules.
Kopā ar domām tas tev var radīt neskaitāmas vēlmes, kas beigās sagādā daudz problēmu.
Pareiza attieksme pret ķermeni tāpēc ir tāda, ka to gan atzīst par brīnišķīgu instrumentu, bet nepiesaistās tam un tā dēļ pasaulei.
Domā pastāvīgi par to, ka tavam ķermenis ir savs laiks, kas paies. Neaplūko šo domu ar bailēm vai pat rūgtumu, bet jau tagad gatavojies tai gaismai, kas tevi apņems pēc ķermeņa atstāšanas.