Pētera Kļavas viedoklis par prātu

www.e-misterija.lv

Trešdiena, 2013. gada 16. janvāris 10:48

 

Kur rodas doma? Vai miljardos šūnu mūsu smadzenēs? Atbild ārsts reanimatologs Pēteris Kļava:Tas, iespējams, ir pats interesantākais un grūtākais jautājums. Domas neizbēgami ir saistītas ar prātu, bet prātu neviens nav redzējis. Tās zināšanas, kas mums ir, ļauj spriest, ka prāts ir enerģijas veids, kas tiek izmantots kā juteklis. Prāts un domas varbūt ir kaut kas līdzīgs radioviļņiem; tā, kā televizors atkodē viļņus, tā varbūt arī prāts atkodē informāciju.

 

Zinātnieki uzskata, ka apziņa, kas ir visaptverošs informācijas enerģijas veids, ir radījusi smadzenes pēc hologrāfiskā principa. Ir pētījumi, kas pierāda, ka pašas smadzenes ir tikai biokompjūters, kas skenē informāciju un uzrāda prātā kā monitora attēlā «realitāti». Tā ir moderna teorija, kuru ir izstrādājis kvantu fiziķis Deivis Boms un neirofiziologs Karls Pribrams.

 

Prāts būtībā ir enerģija, ko mēs uztveram, un tā izdala savas porcijas - kvantus, tas ir, domas. Kā Saule izstaro gaismu, kas ir gan viļņi, gan daļiņas, tā prāts izstaro domas. Un domas savukārt ir elektromagnētisks viļņu sakopojums. Jau tiek veikti eksperimenti, kas apliecina, ka ar prāta palīdzību mēs varam sazināties ar datoru, piemēram, neirobioloģiski pētījumi, kuros speciāli elektrodi no smadzenēm nolasa enerģijas formu, katra forma tiek iekodēta attiecīgā spektrā, un notiek sazināšanās ar datoru.

 

Pēdējo gadu neirofizioloģiskie pētījumi tomēr nedod skaidru atbildi uz jautājumu «kas ir atmiņa?» – vai tā glabājas smadzenēs vai informācijas telpā. Kad bērns piedzimst, viņam ir miljardiem smadzeņu šūnu; katra smadzeņu šūna ir sasaistīta ar vismaz 15 000 sinapšu – sinapse ir līdzīga izaugumam, kas kā kabelis sasaista ar citām šūnām. Iedomājieties, kāda gigantiska informācijas apstrādes mašīna! Bet ar laiku smadzeņu šūnu savienojumu skaits sāk samazināties, rezultātā samazinās šī biokompjūtera iespējas apstrādāt informāciju.

 

Tas liecina par to, ka bērna prāts ir ārkārtīgi atvērts un informāciju par pasauli apstrādā tādu, kāda tā ir, bez priekšnosacījumiem un ierobežojumiem. Bērns uztver pasaules tādējādību, un tas principā ir tuvu apskaidrībai. Tāpēc arī specifiskās grāmatās, tajā skaitā Bībelē, ir teikts - «esiet kā bērni». Mēs bērnus esam nozombējuši – kas ir pareizs, kas ir nepareizs, ko var un ko nevar... Dabā jau nav ētikas un morāles, to ir izveidojušas prāta konvencijas, kas it kā ir nepieciešamas sabiedrības biokompjūteram, bet tajā pašā laikā tas ierobežo to informācijas apstrādes potencialitāti, ko varētu izmantot bērns.

 

Bērna prāts nav tikai bērna prāts, tas ir prāts kā tāds, kas sevī ietver bezgalīgu iespējamību. Ir ļoti daudz interesantu pētījumu par to, ka bērni atceras savu iepriekšējo dzīvi; ir tūkstošiem konkrētu gadījumu, kad ārsti, psihoterapeiti un juristi ir fiksējuši šādus datus. Kā tad bērna prāts, ja tas ir tikai šī bērna prāts, saglabā šo informāciju? Tāpat ir pazīstams fenomens, ka bērni atceras dažādas valodas un brīvi runā senu tautu valodās, kuras pat augstskolās neviens īsti nemāca. Jautājums – no kurienes?

To rezumējot, liekas, ka bērns piedzimst ar prātu un domāšanu, bet mēs dzīves laikā nevis palīdzam to attīstīt, bet gan sašaurinām?

Jā, varētu pat teikt tā, ka Saprāts ir radījis jebkuru pasauli. Ir jābūt pietātei pret bērna prātu, kurš ir ārkārtēji smalks, ārkārtēji jūtīgs un ātrs.

Jāatzīst, ka mūsu audzināšana un attieksme pret bērnu līdzinās sniegpārsliņas preparēšanai ar cirvi, – es uzskatu, ka mēs to darām tik rupji.

 

www.e-misterija.lv

Piezīme: intervēja Sandra Kropa, LR1 raidījums «Zināmais nezināmajā»

 

http://www.apollo.lv/zinas/petera-klavas-viedoklis-par-pratu/549417