Māceklis un viņa skolotājs pastaigājās pa mežu.
Mācekli bija satraucies, ka viņa prāts allaž ir nemiera pārņemts.
Viņš jautāja skolotājam: "Kāpēc vairumam cilvēku prāts ir nemierīgs, un tikai daži raduši prāta mieru? Ko var darīt, lai nomierinātu prātu?"
Skolotājs palūkojās uz savu mācekli, pasmaidīja un teica: "Es pastāstīšu tev stāstu."
Reiz zilonis stāvēja un rāva no koka lapas. Maza mušiņa pielidoja pie viņa un sāka lidināties apkārt, zuzinot pie viņa auss. Zilonis aizdzina viņu ar savām lielajām ausīm, bet muša atkal atgriezās, un zilonis atkal viņu aizdzina.
Tas atkārtojās vairākas reizes. Un tad zilonis pajautāja mušai: "Kāpēc tu esi tik nemierīga un trokšņaina? Kāpēc tu nevari brīdi pasēdēt vienā vietā?"
Muša atbildēja: "Mani piesaista viss, ko es redzu, dzirdu un saožu. Mani pieci jutekļi velk mani visos virzienos, un es nespēju tiem pretoties. Kur ir tavs noslēpums? Kā tev izdodas stāvēt tik mierīgi un nekustīgi?"
Zilonis pārstāja gremot un teica: "Mani pieci jutekļi nevalda pār manu uzmanību. Lai arī ko es darītu, es gremdējos šajā darbībā. Tagad es ēdu, tāpēc es esmu pilnīgi pārņemts ar pārtikas uzņemšanu. Tā es varu baudīt savu ēdienu un sagremot to rūpīgāk. Es vadu un kontrolēju savu uzmanību un nevis otrādi."
Dzirdot šo stāstu, mācekļa acis iepletās un viņa sejā atplauka smaids. Viņš paskatījās uz savu skolotāju un teica: "Es sapratu! Ja manas piecas maņas kotrolē prātu un uzmanību, tad prāts visu laiku ir nemiera pilns. Bet ja es pārvaldu savus piecus jutekļus un uzmanību, tad prāts būs mierīgs."
"Jā, pareizi," atbildēja skolotājs. "Prāts ir nemierīgs un allaž seko uzmanībai. Kontrolējot savu uzmanību, tu kontrolē prātu."
Harē Krišna
Dhīrašanta dāsa
Viņš jautāja skolotājam: "Kāpēc vairumam cilvēku prāts ir nemierīgs, un tikai daži raduši prāta mieru? Ko var darīt, lai nomierinātu prātu?"
Skolotājs palūkojās uz savu mācekli, pasmaidīja un teica: "Es pastāstīšu tev stāstu."
Reiz zilonis stāvēja un rāva no koka lapas. Maza mušiņa pielidoja pie viņa un sāka lidināties apkārt, zuzinot pie viņa auss. Zilonis aizdzina viņu ar savām lielajām ausīm, bet muša atkal atgriezās, un zilonis atkal viņu aizdzina.
Tas atkārtojās vairākas reizes. Un tad zilonis pajautāja mušai: "Kāpēc tu esi tik nemierīga un trokšņaina? Kāpēc tu nevari brīdi pasēdēt vienā vietā?"
Muša atbildēja: "Mani piesaista viss, ko es redzu, dzirdu un saožu. Mani pieci jutekļi velk mani visos virzienos, un es nespēju tiem pretoties. Kur ir tavs noslēpums? Kā tev izdodas stāvēt tik mierīgi un nekustīgi?"
Zilonis pārstāja gremot un teica: "Mani pieci jutekļi nevalda pār manu uzmanību. Lai arī ko es darītu, es gremdējos šajā darbībā. Tagad es ēdu, tāpēc es esmu pilnīgi pārņemts ar pārtikas uzņemšanu. Tā es varu baudīt savu ēdienu un sagremot to rūpīgāk. Es vadu un kontrolēju savu uzmanību un nevis otrādi."
Dzirdot šo stāstu, mācekļa acis iepletās un viņa sejā atplauka smaids. Viņš paskatījās uz savu skolotāju un teica: "Es sapratu! Ja manas piecas maņas kotrolē prātu un uzmanību, tad prāts visu laiku ir nemiera pilns. Bet ja es pārvaldu savus piecus jutekļus un uzmanību, tad prāts būs mierīgs."
"Jā, pareizi," atbildēja skolotājs. "Prāts ir nemierīgs un allaž seko uzmanībai. Kontrolējot savu uzmanību, tu kontrolē prātu."
Harē Krišna
Dhīrašanta dāsa
