http://www.urantija.lv/lv/dienasd/
29. jūlijs
Ir laiks, ka ES ar dažiem
vecākiem strīdos. Jo daži vecāki ir metušies no viena ekstrēma otrā.
Ja tā sauktās prūsiskās
audzināšanas būtība bija tāda, ka bērnu, ES gribu teikt, vajāja ar naidu un
viņam nodarīja visu to, kas ir sakarā ar naidu - tie bija sitieni, iebiedēšana,
pazemošana, ķermeņa un dvēseles ievainojumi, - tad šodien bieži notiek tieši
pretējais.
Šodien bērni drīkst gandrīz visu
- reizēm atkrīt pat šis mazais "gandrīz". Bērni tad pilnā mērā nosaka
savu vecāku, kā arī apkārtējo cilvēku dzīvi. Līdz ar to bērni kļūst par
neierobežotiem valdniekiem, kas drīkst darīt, ko grib.
Kas tie ir par vecākiem, kas
saviem bērniem ļauj tā augt un vispār nenorāda nekādas robežas?
Viņi ir vecāki, kas ļoti mazā
mērā apzinās atbildību, kas brīvību samaina ar patvaļu, attīstību ar izlaidību.
Bērni ir jāuzrauga. Bērni prasa
daudz, daudz mīlestības. Bet arī tā ir mīlestība, ka viņiem norāda noteiktas
robežas.
Bērniem jājūt respekts pret
saviem vecākiem un visiem pieaugušajiem. Respektam nav nekā kopīga ar bailēm,
resp., aklu paklausību. Respekts ir bijība, kāda jaunākajiem jājūt pret
vecākajiem. Tāda bijība rodas pati no sevis, kad bērnus audzina ciešā saistībā
ar Dievu.
Bet tanī pašā laikā arī
vecākajiem jāciena jaunākie un nav jāuzskata viņi par muļķīšiem.
Domā kā pieaugušais, ka tu
nezini, kāda dvēsele ir bērna ķermenī tavā priekšā - tā var būt svētā vai liela
meistara dvēseles.
Bērniem pieaugušie jāuzskata par
gudriem skolotājiem.
Pieaugušajiem jāciena bērni kā
gatavas dvēseles, kas nākušas tieši no Dieva un vēl stipri izstaro Viņa
enerģiju.
Dzīvojiet ar lielu respektu
viens pret otru, ar savstarpēju cieņu. Jūtiet mīlestību, kas jūs visus vieno.
Lai visiem kopā jums ir
mīlestība un godbijība pret Dievu. Tas ir vislabākais ārstniecības līdzeklis
pret visām problēmām, kas jūs var nospiest savstarpējā sadzīvē.
30. jūlijs
ES Sev jautāju, kāpēc tu dzīvi
sev padari tik grūtu?
Dzīve ir prieks un laime. Viss
pārējais ir tikai maldu ceļi.
Tev ir rūpes? Dziedi Dieva
vārdu.
Tev ir bēdas? Dziedi Dieva
vārdu.
Tev neveicas? Dziedi Dieva
vārdu.
Tu gribētu vairāk paveikt?
Dziedi Dieva vārdu.
Tu gribētu pasauli pārlabot?
Dziedi Dieva vārdu. (27. II).
Bet kas notiek tagad? ES tev
dodu vislabākās zāles pret vissmagāko slimību, bet ko dari tu? Tu tām netici!
Un kāpēc netici? Jo tas skan pārāk vienkārši!
Jā, tieši tā ir tava problēma:
tu domā, ka pasaule ir tik sarežģīta, tik nospiedoša, ka tavam prātam galu galā
ir taisnība, un pasaule patiešām sagādā daudz rūpju.
Tu negaidīji nekā cita un nekā
cita arī nepieņemtu.
Tāpēc nesūdzies. Bet pateicies
pasaulei, ka tā piepilda tavu vēlēšanos un ir tik komplicēta!
Tu negribi, ka pasaule ir tik
komplicēta? Tu negribi rūpes? Tu patiešām meklē mieru, prieku, laimi? Dīvaini.
ES to skaidri dzirdu. Bet ES nedzirdu, ka tu atkārtotu Dieva vārdu!
