http://www.urantija.lv/lv/dienasd/
26. jūlijs
Kopš kāda laika tu klausies
Manas mācības un tagad jautā sev, cik tālu tās ir saskaņojamas ar pastāvošajām
reliģijām, piemēram, ar kristietismu, budismu vai islamu.
ES nemācu nekādu jaunu reliģiju.
ES nemācu neko jaunu. ES mācu visu mācību kodolu. ES esmu visu mācību būtība.
Jebkuras reliģijas jēga ir
sasniegt Mani.
ES radīju pasauli. ES radīju
cilvēkus. ES zinu, kas pasaulei vajadzīgs. ES zinu, kas nepieciešamas tev, lai
beidzot varētu sasniegt savu mērķi.
Tev kā kristietim ES saku, ka
dažos punktos Kristus bija savādāks nekā tev ir stāstīts. Starp Manu un Kristus
mācību nav nekādas starpības. Kristus zināja un mācīja karmas likumu un nāves
un atkalpiedzimšanas sekas. Viņš skaidri izteicās par mūžīgo dzīvi, jo Viņš
dzīvi viņpasaulē zināja apzināti un tādēļ bija spējīgs par to runāt.
Viņš nerunāja par elli, jo
zināja, ka tās nav. Turpretī Viņš runāja par važām, ko katrs cilvēks rada ar
savu nezināšanu, lai pēc tam būtu saistīts ar savas darbības sekām.
Kristus bija stingrs
veģetārietis. Pat vārītu, piemēram, pupas vai saknes, Viņš gandrīz neēda, bet
pārtika pārsvarā no ogām, saknēm, augļiem un sēklām. Un Viņš nelietoja
alkoholu.
Ar to ES gribu teikt: reliģijās
nekad nemeklē to, kas šķir, bet vienīgi to, kas vieno. Buda, Muhameds, Kristus,
Zaratustra bija Dievcilvēki, kas sludināja svētas mācības un daudzus, daudzus
cilvēkus padarīja laimīgus.
Analizē, bet nespried. Ej to
ceļu uz Dievu, ko tev māca tava reliģija - un, ja tu katrā dzīvajā būtnē un
katrā lietā redzi Dievu, tad tu mācību esi īstenojis.
Viss pārējais ir lieks darbs.
27. jūlijs
Cilvēkam ir tipiski, ka viņš
aizvien jūtas vientuļš un neaizsargāts. Tas ir atkarīgs, pirmkārt, no viņa
domāšanas veida, un pēc tam no tā, ka viņš tik maz redz.
Daudzi cilvēki vispār neredz, ar
cik daudzām dāvanām ir apdāvināti - un ka katra dāvana ir brīnums.
Bet jūs daudz ko nenovērtējat
arī tādēļ, ka to vienkārši neredzat un nesaprotat.
Katru dzīvi pavada neskaitāmi
brīnumi. Arvien no jauna iejaucas debesu spēki, lai aizsargātu tavu dzīvību,
lai novērstu no tevis briesmas, lai izglābtu no bīstamām situācijām.
Dažkārt tas var notikt vairākas
reizes dienā - bez kā tu kaut jebko no tā pamanītu.
Tāpēc maini savu ievirzi: ja
tavā dzīvē notiek kaut kas tāds, kas tevi nomāc vai ievaino, tad nepievērs tam
nekādu lielu uzmanību, bet pieņem to kā iespēju padomāt, cik bieži tu biji
pasargāts, un kas tevi vienmēr, vienmēr sargā.
28. jūlijs
Jaunavību daudzi saprot pilnīgi
nepareizi.
Budas un Kristus dzimšanā,
piemēram, jaunavībai ir piešķirta ļoti liela nozīme, jo tai jāsimbolizē
Dievcilvēka mātes šķīstība.
Taču ar šķīstību nav un nedrīkst
būt domāts, ka sieva nekad ar savu vīru ķermeniski nav bijusi kopā.
Jo tas nozīmētu, ka precēta
sieviete nepārtraukti būtu nešķīstāka par neprecētu, bet tas ir absurds.
Rāmakrišnas Paramahansas un
Manai mātei īšvarammai bija piedzimuši jau trīs bērni, kad viņas kļuva grūtas
ar Dieva gaismu. Viņas bija pilnīgi šķīstas. Tādēļ Dievs viņas izvēlējās.
Šodien ir sajukuši visi jēdzieni
un viltota jebkura morāle, resp., ētika. Šodien runa nav ne par jaunavību, ne
šķīstību vai tīrību.
Katrs vienkārši dzīvo - tas
nozīmē, ka "vienkārši" neviens vairs nedzīvo, bet tikai daudzkārši -
pats sev, un izdzīvo, kas viņam vai viņai ienāk prātā un pārskrien pār ceļu.
Šāda uzvedība ir vislielākais
kaitējums, ko kāda sieviete var sev nodarīt. Sievietes dvēsele ir sevišķi
maiga, jūtīga un uzņēmīga. Tādēļ viņai jādzīvo ar vislielāko piesardzību,
apdomību un skaidrību, lai neko nezaudētu.
Tādēļ sievietēm par paraugu
vajadzētu ņemt cilvēces vēstures svētās sievietes - Sītu, Rādhu, Mariju,
īšvarammu. Viņas bija ideālas sievas un ideālas mātes. Viņas bija ideālas savā
ķermenī un savā garā. Viņas bija uz Zemes un pilnīgi šķīstas, t.i. viņas
dzīvoja šāntī (mierā) un ānandā (svētlaimē), jo bija apņemtas ar pilnīgu
mīlestību.
