http://www.urantija.lv/lv/dienasd/
21. jūnijs
Apkārtējās pasaules panīkums
šodien ir visu mutēs. Katrs par to runā. Daudzi zākā cilvēkus.
Daudzi Dievu. Daži abus. Viņi to
dara aiz nezināšanas.
No tā nav nekāda labuma, ja tu
zākā citus cilvēkus. Kas citus zākā, sevi padara sīku. Skaties uz sevi kā uz
Dievu. Cieši tici, ka tu un Dievs esat viens, un tava pasaule pārmainīsies
pašos pamatos.
Ja tu Dievam uzliec vainu par
pasaules nabadzību, tas parāda, cik maz tu zini par dziļākām savstarpējām
sakarībām.
Daudzus cilvēkus Rietumos un
Austrumos ir padarījusi aklus un saindējusi kāda pavisam smalka negatīva
ideoloģija.
Šī ideoloģija spokojas daudzās
galvās un nosaka pasaules uzskatu daudziem, daudziem miljoniem cilvēku.
Viens no Manas misijas
uzdevumiem ir iznīcināt šo ideoloģiju, kura apgalvo, ka pasaule esot slikti
radīta.
Pasaule ir radīta no mīlestības
Dieva mīlestībā. Tā ir mūžīga un pilnīga. Nekas nevar to iznīcināt.
Ko jūs šodien redzat, ir tikai
vismazākās pārmaiņas pašā virspusē. Nav vērts par tām runāt.
Bet slima pašos pamatos ir jūsu
spriešanas spēja un līdz ar to jūsu redze. Jūs neesat spējīgi pamanīt dievišķo
pasaulē. Lielas smirdoņas dēļ jūs to nevarat saost, liela trokšņa dēļ nevarat
dzirdēt. Tam tomēr nav nekāda sakara ar pasauli, bet tikai ar jums.
Novērs savu skatienu no
pasaules. Aplūko dievišķo pasauli sevī. Atrod Mani savā sirdī un tu redzēsi,
cik dievišķa, cik bezmākoņaini skaista ir pasaule. Pilnīga kā toreiz, kad ES to
radīju.
Uzzini, cik pilnīgs tu esi.
Atdod sevi Dievam. Tas ir
vislielākais pakalpojums, ko tu vari izdarīt pasaulei.
22. jūnijs
Ka jūs nonākat kontaktā ar savu
iekšējo balsi, tā ir zīme, kas apliecina Manu uzturēšanos uz Zemes, un viens no
Manas misijas mērķiem. Tādēļ ES saku, ka sava apciemojuma laikā Indijā jums
nevajadzētu censties dabūt interviju no Manis, bet gan sadzirdēt savu iekšējo
balsi (angliski vārdu spēle: "interview" un"inner view".
Tulk.)
Tu esi dievišķs. Tavas esības
kodols tev ir dievišķā pilnība, kas ir visur klātesoša, visvarena un zina visu.
Mans mērķis ir tevi sasaistīt ar
tavu dievišķību, no visiem uzslāņojumiem atbrīvot visaptvērējas mīlestības
gaismu tevī, lai tā atkal varētu mirdzēt pilnā spēkā.
Taču daudzi, kas nonāk kontaktā
ar savu iekšējo kodolu, nepamana, ka viņi savu iekšējo balsi sasaista ar savu
ego.
Tad iekšēji dzirdēto viņi
izmanto, lai ārēji piepildītu savas intereses.
Pie tam viņi izmanto arī Manu
vārdu, lai visam piešķirtu svaru.
Jūs tad sakāt apmēram tā:
"Baba teica, ka man ar tevi nevar būt nekā kopīga."- "Baba
teica, ka nav labi tas, ko tu dari." - "Baba teica, ka tev tas man
jāizdara."
Kas tā runā, ir sava ego ciešā
tvērumā un ne mazākā mērā nedomā uzņemties atbildību par savām domām, vārdiem
un darbiem. Viņam tādēļ jāapzinās, ka viņš rupji ļaunprātīgi izmanto Manu vārdu
un Manu personu.
Neviens nedrīkst izlietot Mani
vai Manu vārdu, lai iegūtu varu pār citiem, resp., lai dabūtu cauri savas
intereses pret citiem.
ES jūs brīdinu nekad to nedarīt,
citādi jūs atverat vārtus un durvis sava ego patvaļai.
Kā jums jāapietas ar savu
iekšējo balsi?
Jums piesardzīgi jāienes savas
jūtas. Piemēram, jūs varat teikt: "Es sev jautāju, kas būtu pareizais šajā
situācijā, un saņēmu sev atbildi..."
Vienīgi tad, ja jūs kādam
jautājat, vai viņš vēlas, lai jūs Man jautātu, vai arī, ja kāds jums tieši lūdz
dabūt atbildi no Manis, jūs drīkstat piesardzīgi atsaukties uz Mani, kad jūs,
piemēram, sakāt: "Es dzirdu to un to...", "Atbilde, kuru es
saņēmu, ir..."
Ja jūs tādējādi, t.i.
piesardzīgi izmantosiet kontaktu ar savu iekšējo balsi, tā jums nesīs svētību.
Ievērojiet šīs vadlīnijas, jo
iekšējā balss gaida tikai uz to, lai piepildītu jūsu dzīvi ar svētību, gaismu
un mīlestību.
23. jūnijs
ES radīju pasauli un ES radīju
kosmiskos likumus. Mana griba bija tā, kas Zemei deva pievilkšanas spēku, kā
arī paisumus un bēgumus, un dažādu kušanas temperatūru metāliem un minerāliem.
ES to visu radīju un tādēļ arī
iespēju to mainīt. Pilnība, pēc kā ES centos, noteica izvēli. Visam tā
vajadzēja saderēt savā starpā, ka pilnība attiecas uz atsevišķo un arī uz visu
kopumu.
Tas ir noticis. Tādā gadījumā
kāpēc Man vajadzētu likumus mainīt? Vai pilnību ir iespējams uzlabot? Protams,
ne.
Tomēr ES iejaucos dabas likumos.
Piemēram, kad ES gribu kādam ticīgajam palīdzēt vai viņu pat izglābt. Tad ES
visu tā pārmainu, kā tas viņam ir vislabāk. Vairumā gadījumu ES vēlos, lai Manu
palīdzību nepamana citi, izņemot to, uz ko tā tieši attiecas - un arī ne
vienmēr.
Tas pat pieder pie tēva dabas,
ka viņš neatklāj, ko dara savu bērnu labā. Viņa bērniem ir tiesības uz to, ka
viņš par viņiem rūpējas. Kāpēc tādēļ vajadzētu cēlus vārdus runāt?
Tāda ir arī attiecība starp
Dievu un ticīgo: Dievs dod, un ticīgais to piedzīvo kā žēlastību.
Bet neticīgais pie visa tā nav
līdzdalīgs, jo viņš nomaskē Dieva darbību tādējādi, ka nosauc to par vienkāršu
gadījumu un vairāk par to nedomā.
