Lorena Gorgo, 2013.gada
13.jūlijā
No krievu/angļu valodas tulkoja Sandra
Šņoriņa
Iesākumā - mēs vēl joprojām neesam tikuši skaidrībā.
Taču nesam arī atgriezušies atpakaļ pie mūsu vecā trīsdimensionālā dzīvesveida.
Mēs vienkārši vēl joprojām esam "pakarināti" šajā mums tik labi zināmajā
želejveidīgajā nenoteiktībā, kuras sajušanu vislabāk var raksturot ar vārdu
"iestrēguši".
Kopš Saulstāvjiem es turpinu saņemt tamlīdzīgas
vēstules un esmu ļoti vīlusies, taču, lūdzu, ziniet, ka tad, kad mēs jūtamies,
kā būrī, lamatās vai stūrī iedzīti, tas vienmēr nozīmē, ka mēs tiekam aicināti
nevis lekt laukā "no kastītes", bet pārvarēt
to.
Pēdējā laikā, jo īpaši šajā nedēļā, es visu laiku
dzirdu lielisko Einšteina izteicienu, kas man ienāk prātā katru reizi, kad esmu
gatava "izlekt pati no savas ādas", kas notiek apmēram reizi dienā: "Mēs nevaram atrisināt problēmu tajā pat līmenī, kurā tā ir tikusi
radīta un ar tā paša prāta palīdzību, kurš to ir
radījis".
Mēs apzināti esam izveidojuši savus pašu cietumus bez
logiem un durvīm, tāpēc esam spiesti atrast radošu pieeju un atgriežamies
atpakaļ pie tām pašām tumšajām vietām sevī pašos, ar mērķi - padarīt sevi
stiprāku tieši tāpēc, lai radītu spiedienu un berzi, kas uz visiem laikiem
izstumtu mūs ārā no ierobežojumiem. (Turklāt, kam gan ir vajadzīgi logi un
durvis, ja var teleportēties?)
Vilšanās rodas no vēlēšanās. Taču nav nozīmes tam, cik ļoti stipri mēs
gribam pamest šo mums tik neērto vietu, jo vēl joprojām nav pienācis laiks
virzīt (visas mūsu daļas) uz priekšu līdz brīdim, kad jūsu mērķis ir savas
pagātnes "pārradīšana". Protams, šim noteikumam ir izņēmumi, jo noteiktas
situācijas virza uz priekšu un pat, šķiet, visai ātri, tomēr kopējā aina vēl nav
parādījusies. Tāpēc pacietība, integrēšana un atrašanās Esībā paliek pirmajās
vietās mūsu prioritāšu sarakstā, vēl vismaz aptuveni nedēļu.
Plejādiešu Augstākā Padome mums atgādina, ka
neadekvātas, priekšlaicīgas rīcības, ko diktējusi nepacietība un vilšanās,
izvēle līdzinās sakāmvārdā minētajai deguna nogriešanai [analogs krievu valodā:
nopirkt vilciena biļeti un par spīti konduktoram - iet kājām
- tulkotāja piezīme]. Tas viss nozīmē, ka vienīgais mierīgais
risinājums, kāds mums ir pieejams šobrīd, ir ļaut procesam beigties pašam,
necenšoties tajā mainīt pat ne vismazāko sīkumu. Un starp citu, es vairāk esmu
piekususi jums par to runājot, nekā pati izdzīvojot to.
Tiem, kuri pamet/atstāj Dualitāti, tagad dzīvē
vissarežģītākais ir tieši saglabāt ticību šo noslēdzošo atlaišanas momentu
laikā. Kas liecina par daudz ko, jo, ja nu ir kaut kas, ko mēs patiešām labi
pazīstam un zinām, tad tā ir atlaišana.
Kad šo "iztukšošanas" fāžu laikā mēs jūtamies
iztukšoti, ĻOTI viegli ir ieslīdēt izmisumā un tas var notikt un nevienam no
mūsu grupas nekad nav bijušas nekādas šaubas par to. Šis nenotveramais "KAD?",
mokoši kaitina mūs kopš mūsu pašas pirmās karmiskās attīrīšanas. Nav tā, ka mēs
tehniski sēžam un "gaidām" šo "KAD", taču atļaujam to, Dzīvojam priekš
tā.
Un - jā. Tas ir kļuvis jau tik VECS un pat vairāk kā
vecs. Mēs jau TIK ilgi ESAM CEĻĀ! Esība Kļūst tik Garlaicīga! Kas ir ļoti
neveiksmīgi, jo augšupejas/pacelšanās formula ir -
Esība+Būšana=Brīvība
Un, lūk, mēs arī ATRODAMIES CEĻĀ. Bezgalīgi …
uhhh.
Katru reizi, ka es zaudēju stingrību (lasi: tagad),
man saka, ka mēs pat aptuveni nespējam iztēloties, kam un kā ir jānostājas savās
vietās, lai mēs spētu nonākt pie šīm enerģijām un kopradīt ar tām, bet nevis
saņemt no tām belzienus! Taču "Darīšana" jau tuvojas. Taču mēs ne velti esam
tagad iesaldēti šajā retrogrādajā Merkūrā, kurš, starp citu, kā mēs visi
zinājām, seko aptumsumu spīdzināšanai tādēļ, lai palīdzētu mums nostiprināties
tajā, kur mēs atrodamies tagad. Un tas dara tieši to, pat, ja mēs galīgi
nesaprotam, ko tas nozīmē. Bet Plejādieši saka, ka mēs vēl pagaidām patiešām
nesaprotam.
(starp citu es nekādā gadījumā
nenovērtēju par zemu šo retrogrādo stāvokli. Tas pilnīgi noteikt tiek izjusts kā
vēl sliktāks par to, kurš bija februārī-martā un kuru es tajā laikā uzskatīju
par necilvēcisku).
Un, lai gan mēs vēl joprojām neredzam neko savā
priekšā, es atkal un atkal dzirdu, ka mūsu "caurulē" notiek LIELAS pārmaiņas, ka
sakustēšanas, kas var mainīt visu mūsu dzīvi, patiešām ir tieši mūsu acu priekšā
(kā vienmēr) un, ka dažas patiešām lieliskas lietas jau ir sākušas bruģēt sev
ceļu uz mūsu fiziskajām pasaulēm. Es personīgi varu apliecināt, ka tā ir
patiesība, tomēr daži pēdējie mēneši ir bijuši tik sarežģīti tik daudzos
līmeņos, ka var būt ļoti grūti sasaistīt jebkādas labas sajūtas ar kādu no tiem.
Pat visas šīs "izpaužamies labestības" vidū. Neatkarīgi no tā, jaunais jau ir
šeit un tagad; šajā Šeit un Tagad - neatkarīgi no tā, vai tas tiek izjusts kā
kaut kas labs vai slikts esam - tas notiek.
*******************************************************************************
Jaunā Pasaule - tie esam
MĒS.
Plejādieši mūs lūdz atjaunot sevī izpratni par to, ka
jaunā pasaule atrodas ikviena no mums iekšienē un par to, ko kopīgi, kā grupas,
kolektīvā Kristus apziņa, mēs ienesam pasaulē uz Zemes. Ka bez mums neeksistē
nekāda Jaunā Pasaule.
"Vispirms saprotiet, ka Kristus apziņa
- tas ir sasniegums. Tas nav Pacelšanā/Augšupejas blakusprodukts, bet gan tās
degviela. Mēs ar to domājam, ka dvēseles vislielākā vēlēšanās ir paplašināties
līdz Kristus līmenim, tai pat laikā, kad vislielākā ķermeņa vēlēšanās ir - kļūt
par Kristus ķermeni (miesu un asinīm).
Jūs vienlaicīgi sasniedzat gan vienu,
gan otru un šajā brīdī atrodieties punktā, kuru mēs dēvējam par Augšupejas un
Lejupejas saplūšanas punktu. Tāpēc ir būtiski atcerēties, ka, ieejot Kristus
Esībā, jūs arī apzināties un pieņemat savu spēju eksistēt arī kā Cilvēciskai
Būtnei. Mēs pievēršam tam jūsu uzmanību tāpēc, lai palīdzētu jums izprast, ka
JŪS atgriežaties mājās, tomēr MĀJAS šajā kontekstā atrodas iekšā jūsos pašos,
tāpēc, ka būtībā MĀJAS atnāk pie JUMS un gala rezultātā - uz planētu Zeme". -
Plejādiešu Augstākā Padome (PAP).
Es zinu, ka mēs visi jau esam to visu dzirdējuši
agrāk, taču mūs lūdz integrēt tagad šīs zināšanas daudz dziļākā līmenī, jo mēs
pirmie apgūstam šīs vibrācijas, MĀJU šablonu sevī, sazemējot un stabilizējot
mūsu lieliskumu sevis pašu blīvajos ķermeņos. Pēc kā MĀJAS, kuras mēs sajutīsim
savos ķermeņos, savās šūnās, tā mūsu daļa, kura tik ilgi ir gaidījusi iespēju
izpausties fiziskajā pasaulē, kļūs par Jaunās Zemes radīšanas plānu,
šablonu.
Citiem vārdiem sakot, un es ceru, ka tam būs jēga
priekš "retrogrādajām smadzenēm", Jaunās Zemes radīšana - tas ir darbs, kas tiek
veikts no iekšienes un āru, kuru ikviens no mums ienes formu pasaulē un izpauž
caur sevis paša unikālo būtību. Tāpēc ikvienam no mums būs pašam sava unikālā
"Debesu" versija, kura būs savstarpēji saistīta (ar rezonanses starpniecību)
caur kopējo tīklu ar visām citām personīgajām "debesīm".
"Nav vienādu Debesu, taču visas
Debesis ir VIENOTAS" - PAP
Šis kopējais debesu tīkls gala rezultātā kļūs par
pievilkšanās punktu portālu, kuri radīs Mīlestības Mezglus, kas kļūs par
centrālajiem atmostošamies Dvēselēm ar līdzīgām vibrācijām.
Lūk, kā tas pēc viņu teiktā darbojas:
-No sākuma mēs bez šaubu ēnas
saprotam, kāpēc mēs esam nākuši uz šo planētu un kāpēc tieši šajā
laikā
-Pēc tam mēs nonākam pie
izpratnes par pilnīgu un pabeigtu mūsu personību; Vienoto, kas mēs esam;
neatdalītu no Avota.
-Un visbeidzot mēs sasniedzam
iekšējo intuitīvo izpratni par lomu, kādu mēs spēlējam šajā jaunajā īpašās
unikalitātes dzīves "tīmeklī", ko mēs tai piedāvājam; īpašā vibrāciju rezonansē,
kādu mēs šeit izstarojam caur "Mīlestības Mezgliem".
Padome saka, ka apgūstot un iedarbinot šos trīs
līmeņus, mēs sasniegsim zināšanas un pārliecību par to, kā ienest mūsu īpašo
būtību fiziskajā SPĒLĒ. Un viņi saka šeit to pilnīgi burtiskā nozīmē, jo tā ir
jauna spēle.
Lorena
ThinkWithYourHEART.com
