Vārds karma cēlies no sanskrita vārda „krī” (darīt). Kā vēsta Skaidrojošā vārdnīca karma indiešu filozofijā un reliģijā — cilvēka vai citas dzīvās būtnes dzīves un darbības seku kopums, kas uzlabo vai pasliktina tās likteni un atkarībā no tā, kā cilvēks pildījis dzīves priekšrakstus, nākamajā dzīvē viņa dvēsele pārdzimst cildenākā vai zemākā veidolā.
Karmas likumu dēvē par Cēloņu un seku likumu un tas nosaka, ka ikviena cilvēka darbība, laba vai slikta, caur Visuma informatīvi enerģētisko lauku atgriežas atpakaļ pie darītāja. Karmas likums vienmēr darbojas kopā ar reinkarnācijas likumu, kas veido mūsu attīstību.
Senlatviešiem augstāko Cēloņu un seku likumu simbolizēja – Laima. Laima –likteņa dievība, kuras tiesības un pienākums ir lemt, likt, laist, vēlēt, rakstīt jaundzimušā mūžu, likteni. Pie Laimas ar lūgumiem parasti senais latvietis griezās kristībās, precības un kāzās; viņu piesauca kā aizstāvi pret līdzcilvēku pārestībām un netaisnību sērdieņu un ļauno valodu dziesmu ciklos un pasakās.
Savukārt Likteņa svaru kausus pārstāvēja Dieva dēls Jumis. Tādējādi Laima un Jumis bija cilvēka likteņa saturētāji, noteicēji un virzītāji. Karmaslikumu latvieši sauca par Laimas likumu. Ar vārdu „likums” mūsu senči ir sapratuši visupirms Laimas likto kārtību, likteni vai karmu, ko cilvēks saņem piedzimstot.
Manis dēļ, manis dēļ
Dievs ar Laimu ienaidā;
Dieviņš deva maizes zemi
Laima liedza arājiņu.
Laimas likums esot uzskatīts par negrozāmu, kamēr cilvēks ar savutikumu to nav spējis mainīt. Seno latviešu pasaules uzskatā tikums unpārticība nebija atdalāmi viens no otra. Ja cilvēks ir ticis (tikls), tātad viņam agri vai vēlu jākļūst arī pārtikušam. Tikums tā arī ir mūsu senču ticības būtība. Jebkura latviešu tautas pasaka stāsta par Bārenīti – Sērdienīti, kura ar savu tikumu dabū paša ķēniņa dēlu par vīru.
V.Siņeļnikovs par Dzimtas karmu:
Visumā ir ārkārtīgi daudz dažādu enerģiju, un ir ļoti svarīgi , kā mēs ar tām savstarpēji mijiedarbojamies. Vai darbojamies saskaņā ar savu sūtību un, vai protam izmantot Dzimtas Spēku? Senatnē bija Svētās birzis, kurās mūsu senči komunicēja ar saviem Dzimtas Kokiem un piekopa rituālus, kas stiprināja Dzimtas Vienotību. Godā un cieņā turot savus Dzimtas Kokus viņi iedzīvināja dzimtas enerģiju un saņēma Dzimtas Spēku. Mūsu priekšteči saprata, cik svarīga nozīme ir saistībai ar dzimto zemi, saistībai ar Dabu, no kuras barojas stipras un plaukstošas ģimenes. Laimīga ģimene ir Dzimtas pamats, bet plaukstošas Dzimtas nodrošina tautas un zemes uzplaukumu.
Tātad mūsu Dzimta, no vienas puses, ir Spēka avots, kas dod mums dzīvību, bet no otras puses, tā ir mūsu Karma, mūsu Ceļš. Ir mūsu Ceļš un Dzimtas Ceļš. Viens bez otra šie ceļi nevar eksistēt. Katram dzimtas loceklim ir sava sūtība un tā cieši saaužas ar Dzimtas likteni. Mums katram ir kaut kas jāizdara, cauri kaut kam jāiziet, lai mainītu sava paša karmu un savas Dzimtas Karmu. To visai plaši savā grāmatā ‘’Dzīves formula’’ analizē psihoterapeits, psihologs un homeopāts Valērijs Siņeļņikovs. Viņš uzskata, ka cilvēks, kurš garīgi ir sasniedzis pilnību, palīdz savas Dzimtasseptiņām paaudzēm nākotnē un septiņām paaudzēm pagātnē. Un tā uzkrājas Dzimtas Dievticības Spēks, kas no vienas paaudzes pāriet uz nākamo paaudzi. Un otrādi, ja savu dvēseli atdodam tumšajiem spēkiem, tad ne tikai sevi degradējam, bet izsūcam arī savas Dzimtas enerģijudesmit paaudzes uz priekšu un atpakaļ. Un ar šo var izskaidrot, kāpēc viens cilvēks piedzimstot saņem visādus labumus, bet cits – nē. Vai arī – kāpēc viens piedzimst vesels, bet cits – slims. Jo runa ir ne tikai par paša karmu, bet tieši par Dzimtas karmu.
Dzimtas Dievbijības Spēks un iepriekšējās dzīvēs veidoto savstarpējo attiecību sekas ir pamats tam , lai piedzimtu ģeniāls bērns. Iespējams tā bijis arī ar, piemēram, mūsu pasaules ģēnija Mocarta piedzimšanu. Varam tikai minēt, vai izteikt pieņēmumus par dižā komponista Dzimtas Dievbijības Spēku. Viņa vecāki – tēvs galma mūziķis Leopolds Mocarts un māte Anna Marija Mocarte – ļoti uztraucās par jaundzimušā mazā Volfganga dzīvību, jo jau pieci Annas Marijas bērni bija miruši. Izdzīvoja divi no bērniem -Volfgangs un viņa māsa Marija Anna.
Valērijs Siņeļņikovs aicina zināt savas saknes un pētīt savu ģenealoģisko koku, jo reizēm mēs varam konstatēt zināmu notikumu sakarību, kuri dzimtā atkārtojas no paaudzes paaudzē. Un daudzas no mūsu pašreizējām problēmām tā vai citādi saistītas ar kādiem pagātnes notikumiem. Lai sāktu izpēti, nepieciešams savākt informāciju par savu senču trijām četrām paaudzēm. Iztaujājot radiniekus par svarīgākajiem notikumiem: piedzimšana, skola, kāzas, miršana. Tāpat svarīga ir informācija par nodarbošanās veidu, attiecībām ģimenē, materiālo stāvokli, slimībām Dzimtā.
Dzimtas programma iedarbosies uz mums neatkarīgi no tā, vai mēs to gribam vai negribam. Mēs varam vienīgi strādāt ar sevi un mainīt šo programmu. Dzimtas programma vienmēr atbilst mūsu pašu karmai, piebilst V.Siņeļņikovs. Pirms ienākšanas pasaulē mūsu dvēsele izraugās vecākus, dzimumu, tautību, dzimšanas vietu un laiku. Katrs no mums ir posms paaudžu ķēdē. Un citē franču zinātnieku un ārstu Gustavu Lebonu: ‘’Tautas likteni vairāk ietekmē mirušās paaudzes, nevis dzīvās… Uz mums gulstas viņu pieļauto kļūdu smagums, bet mēs saņemam arī balvu par viņu labajiem darbiem’’.
No teiktā varam secināt, ka cilvēka paša karma ietilpst dažādu grupu- ģimenes, dzimtas, tautas, rases sastāvā.
V.Siņeļņikovs savā grāmatā aplūko arī ar Dzimtas karmu saistīto procesu – Dzimtas Likteņa, Dzimtas Apziņas, Dzimtas Spēka, Dzimtas Enerģijas lielo ietekmi uz atsevišķu indivīdu un sniedz interesantus piemērus no dzīves.
L. un S.Morozovi par Dzimtas karmu
L.Morozova, S.Morozovs grāmatā ‘’Starp karmu un likteni’’ vairāk stāsta kā strādāt ar karmu un likteni fiziskajā līmenī, nemitīgajā ikdienas drudzī. Uzsverot, ka tieši karmā izpaužas Dzimtas stiprās un vājās puses, katra cilvēka ciltskoka ‘’cēloņseku saikņu diženums un vājums’’. Autori skaidro ikviena cilvēka likteņa rakstu, kurš tad arī nosaka viņa pasaules uzskatu, norādot, ka šo rakstu lielā mērā diktē viņa Dzimtas koka struktūra. Un ierobežots priekšstats par pasauli cilvēkam var veidoties tāpēc, ka KATRĀ CILTSKOKĀ ir sava mantota informācija, kas kā klišeja atkārtojas no paaudzes paaudzē. Un no tās nevar izbēgt! Autoru kopdarbs papildināts ar piemēriem iz dzīves.
Aleksandrs Klizovskis par Dzimtas karmu
Trešās grāmatas autors ‘’Jaunā laikmeta pasaules izpratne’’ Aleksandrs Klizovskis bija 30.gados Rīgā pazīstams sabiedriskais darbinieks, kultūras dzīves veicinātājs un Latvijas Rēriha biedrības valdes loceklis. Grāmata tika izdota pirmskara laikā Rīgā un ātri vien kļuva par bibliogrāfisku retumu. Atkārtotu izdevumu tā piedzīvoja vien 2006.gadā. Autors apjomīgajā izdevumā dziļi iztirzājis Helēnas un Nikolaja Rērihu Dzīvās Ētikas Mācību.
Par Dzimtas Karmas jautājumiem autors vairāk pieskaras nodaļā par Karmas likumu. Interesanti izklāsta karmas evolūciju, salīdzina pirmatnējā cilvēka karmu un mūsdienu cilvēka karmu. Piemērs. Pirmatnējā cilvēka karma nebija sarežģīta. Tā sastāvēja no viņa rīcības sekām un tika dzēsta jau tajā pašā dzīvē. Jo visa viņa dzīves neiedomājami bargā vide tajā laikā bija viņa karma. Līdz ar apziņas attīstību un pāreju no ģimenes uz kopienu dzīvi, valsts veidošanos, cilvēkam radās nepieciešamība stāties sakaros ne tikai ar savējie, bet arī ar svešiniekiem. Tā attīstījās un tapa sarežģītāka arīKarma. Radās grupu, kolektīvu, dzimtu, tautu, valsts un citi karmas veidi.
Pieaugošā apziņa deva cilvēkiem Brīvo Gribu, kurai bija ļoti liela nozīme Karmas veidošanā. Un cilvēks var iet pa dzīvi savu ceļu ar Brīvo Gribu, kā pats atzīst par pareizu un vajadzīgu. Brīvo gribu neapspiež nekādi stihiski dabas spēki vai Augstāko Būtņu vadība. Taču kopā ar Brīvo Gribu cilvēkam tika iedots Iekšējs Rādītājs, kas nemainīgi ikreiz norādīja pareizo ceļu. Šis rādītājs bija Sirds. Un, ja cilvēks pretēji šī Rādītāja ieteikumiem iet nepareizo ceļu, tad kā Karmas likuma sekas nāk ciešanas. Vienmēr modrā neredzamā tiesa darbojas automātiski, kā atbildes trieciens: par katru kļūdu dod ciešanas, par pareizu rīcību – prieku.
Galvenā un noteicošā ir individuālā karma, jo tā ietekmē visu pārējo karmas veidu rašanos un arī dzēšanu. Kosmosā viss ir saistīts, viss savstarpēji savīts un nekas nav atdalāms.
Dzimtas Karma pieder pie grupu karmas. Visiem, kas piedalījušies šāda veida karmas radīšanā, būs jāsatiekas ne tikai ar saviem ienaidniekiem, kam viņi nodarījuši kādu ļaunumu, bet arī ar savējiem, lai atšķetinātu tos karmas mezglus, ko kopīgi reiz sasējuši.
Laika ziņā Karmas var būt dzimstošas, nobriedušas un uzkrātas. Dzimstošakarma ir sējums nākotnei, viss ko šobrīd radām ar savām vēlmēm, domām un rīcību. Nobriedusī karma ir kopīgās uzkrātās karmas daļa, tātad arī Dzimtas Karma, kuru karmiskais likums ir noteicis mums dzēst šajā dzīvē.Uzkrātā karma ir tā, kas dažādu apstākļu dēļ nav likvidēta, nav dzēsta, jo tam vajadzīgi īpaši apstākļi.
Lielāku kolektīvu, tajā skaitā arī Dzimtas Karma veidojas tiecoties sasniegt savus mērķus vairāku gadsimtu un vairāku paaudžu laikā.
Gaismas Spēki nekad neiejaucas cilvēka Karmā. Tie vēro cilvēku rīcību, norāda virzienu, bet dzīvē neiejaucas. Gaismas Spēki ir pakļauti citam Kosmosa likumam (Upurēšanās likumam) cilvēku kļūdu, maldu un noziegumu radīto karmu ņem uz sevi un atbrīvo cilvēci no tās kosmisko spēku smaguma. Arī Kristus bija viens no šādiem Atpestītājiem.
Nobeiguma secinājumi par ideju ‘’Ko sēsi, to pļausi’’.
Ģimenei un Dzimtai ir milzīgs spēks. Ja uzskata, ka pasaules sairums ir sācies ģimenē, tad arī atjaunotne var sākties tikai ģimenē (Dzīvās Ētika mācība). Stipra ģimene un Stipra Dzimta var atbrīvot savu ikdienu no visa negatīvā, tas attiecīgi uzlabo vides, tautas un visas cilvēces tikumisko veidolu. Ģimene un Dzimta ar pastāvīgu, nemanāmu, bet neatlaidīgu ietekmi uz saviem ģimenes un dzimts locekļiem (saviem mīļajiem) var ietekmēt dzīvi visā tās daudzveidībā – likumdošanu, politiku, finanses, utt.
Protams, katrā Ģimenē un Dzimtā var saskatīt kļūdas vai problēmas, kuras atkārtojas no paaudzes paaudzē. Iespējams, ka tas ir saistīts ar Dzimtas karmu. Un tad tā kādam no Dzimtas ir jāizpērk. Uzskatu, ka reizēm karmas izpirkšana varēja notikt arī pavisam neapzināti, īpaši jau senākos laikos, kad tikumiskās vērtības cilvēcē bija augstākā vērtē nekā šobrīd. Taču domāju, ka arī mūsdienās kādam no Dzimtas locekļiem uzsākot garīgās attīstības ceļu, kurš ir gatavs mainīties un izprast Dzimtas karmas cēloņus, ir iespējas to izdarīt. Karmas likums nav fatāls, kaut arī ir bargs. Taču visu var vērst uz labu ja:
Ticat Augstākiem spēkiem,
Ticat, ka tie jums un jūsu dzimtai ir labvēlīgi,
Izprotat savu un savas dzimtas karmu un uzdevumus,
Lūdzat piedošanu,
Pastāvīgi strādājat ar sevi, iedziļinoties savā garīgajā pasaulē.
Kā to labāk izdarīt – tas jau atkal ir cits jautājums!
Autore: Elita Pētersone
http://domatajs.lv/dzimtas-karma/
