Stresa - bailes no
materiālām problēmām atbrīvošanas metodika:
1)
Sarunājieties ar stresu kā ar savu vislabāko
draugu.
Pasakiet stresam paldies par to, ka tas ir atnācis
celt jūsu garīgās attīstības līmeni. Lūdziet tam piedošanu, ka tik ilgi esat
stresu ieslodzījuši savā cietumā, lūdziet, lai tas iet projām. Iztēlojieties, kā
stress no jums aiziet.
2) Lūdziet piedošanu savam ķermenim, ka ar savu
stresu esat tam nodarījuši pāri.
3) Lūdziet piedošanu visiem tiem, kam ar savu stresu
esat nodarījis pāri (vēlams lūgt piedošanu
katram atsevišķi par konkrētiem notikumiem).
4) Piedodiet tiem, kas jūsos ir šo stresu radījuši
(vēlams piedot katram atsevišķi par
konkrētiem notikumiem).
5)Vēlams piedot visiem pārējiem, kas dzīves laikā
jūsos šo stresu ir pastiprinājuši (vēlams
piedot katram atsevišķi par konkrētiem
notikumiem).
6)Piedodiet paši sev savas kļūdas. Mīliet
sevi!
Piezīme: Nav tik svarīgi, ko un
kādā secībā jūs runājat. Pats svarīgākais ir to darīt no visas
sirds.
Stresa "bailes no
materiālām problēmām" atbrīvošanas piemērs sievietei, kuras ģimeni bija
piemeklējušas materiālas problēmas:
Mīļās bailes no materiālajām
problēmām, paldies, ka pie manis atnācāt, lai celtu manu garīgo attīstības
līmeni. Piedodiet, ka es jūs piesaistīju, bet citādi es nebūtu kļuvusi gudrāka,
es nebūtu sākusi interesēties par garīgo pasauli, apguvusi Piedošanas mācību. Es
nebūtu sapratusi, ka manī ir ne tikai bailes no materiālajām problēmām, bet arī
bailes "mani nemīl" un "vainas izjūta". Paldies, ka esat mani vedušas pie prāta.
Šodien ir tā diena, kad es jūs atbrīvošu no sevis. Lūdzu, piedodiet man, ka es
jūs tik ilgi turēju savā cietumā un nelaidu laukā. Diemžēl es līdz šim
nesapratu, ka manī ir bailes no materiālajām problēmām. Jūs savu darbu esat
padarījušas, tādēļ tagad varat būt brīvas un iet savu ceļu. Es jūs atbrīvoju no
sevis. Lūdzu, ejiet savu ceļu tur, kur jums ir jāiet. (Mēģiniet domās redzēt, kā
bailes no materiālajām problēmām aiziet projām.)
Mīļais ķermeni, lūdzu, piedod
man, ka es tev ar savām bailēm no materiāalajām problēmām nodarīju pāri. Piedod
man, ka tev nācās ciest tikai tāpēc, lai es kļūtu gudrāka.
Lūdzu, piedod, vīrs, ka es biju
tik liela muļķe un nenovērtēju tavu mīlestību, apraku savu mīlestību darbā,
nesaprotot, ka mīlestība ir svarīgāka par naudu. Lūdzu, piedod man, ka es tevi
nepratu mīlēt bez nosacījumiem.
Mīļais dēls, lūdzu, piedod man,
ka es tev nesniedzu pietiekami mīlestības un veltīju sevi tikai darbam un naudas
pelnīšanai. Lūdzu, piedod man, ka nepratu tevi mīlēt bez
nosacījumiem.
Lūdzu, piedodiet man visi, kam
es ar savām bailēm no materiālajām problēmām esmu nodarījusi pāri (vēlams lūgt
piedošanu katram atsevišķi).
Mīļā mamma, es piedodu tev, ka
tu manī radīji bailes no materiālajām problēmām un neprati mani mīlēt bez
nosacījumiem. Es tev piedodu, ka materiālie labumi tev bija svarīgāki par manu
laimi. Es zinu, ka tu biji tikai mana skolotāja, ka apzināti nevēlējāties manī
radīt bailes no materiālajām problēmām. Es tev no visas sirds piedodu tavas
kļūdas reizēs, kad pastiprināji manī bailes no materiālajām
problēmām.
(Vēlams piedot visiem pārējiem,
kuri dzīves laikā pastiprinājuši bailes no materiālajām problēmām vai
veicinājuši pieļaut kļūdas, piemēram, šajā gadījumā sievietei būtu jāpiedod
valstij, ka tā neprot risināt ekonomiskās problēmas un darba devējam, ka tas
rada nedrošības izjūtu).
Es piedodu pati sev, ka esmu
tāda, kāda esmu. Es tikai mācos. Es tagad saprotu, ka mana dzīšanās pēc naudas
bija saistīta ar to, ka es neapzinājos, ka manī ir tik lielas bailes "mani
nemīl", kādēļ es pieļāvu kļūdas. Es tagad saprotu, ka tās bija manas neapgūtās
mācību stundas, kuras tagad apzinos. Es esmu skolniece, kura no savām kļūdām
mācās. Es mīlu sevi! Es piedodu sev visas savas
kļūdas.
Autore: Elvita Rudzāte
\
