Elvita Rudzāte
atbild: Katra cilvēka
ķermenis neatkarīgi no viņa apziņas līmeņa ir labākais draugs. Ķermenis ar
cilvēku sarunājas caur sajūtām, sāpēm, traumām un slimībām. Ķermenis nevēlas
mirt, tāpēc viņš pats mēģina sev palīdzēt arī tad, ja cilvēks tam ir ļoti
nodarījis pāri, uzņemot sevī stresus. Svīšana ir viens no veidiem kā ķermenis atbrīvojas no
stresiem, lai neaizietu bojā. Ja sviedri ir stipri
smakojoši, tas nozīmē, ka cilvēks sevī ir uzņēmis stipras dusmas, kuras ķermenis
caur sviedriem mēģina no sevis atbrīvot.
Kas ir jādara, lai mazinātu
svīšanu:
1. Jāveic dzīves analīze un jāizprot kādās dzīves
situācijās kādi stresi ir uzņemti.
2. Jāizprot neapgūtās mācību stundas, kuras cilvēka
Gars vēlas izprast, tādējādi piesaistot sev negatīvās dzīves
situācijas.
3. Jāpiedod negatīvām dzīves situācijām (katrai
atsevišķi), ka tās jūs ir sāpinājušas, un jālūdz piedošana dzīves situācijām
(katrai atsevišķi), ka pats ar savu nepareizo attieksmi pret dzīvi esat tās sev
piesaistījis.
4. Jāpiedod negatīvās dzīves situācijās
iesaistītajiem cilvēkiem, kuri jūs sāpināja.
5. Jālūdz piedošana tiem cilvēkiem, kurus jūs
sāpinājāt.
6. Jāpiedod pašam sev savas kļūdas.
7. Jālūdz piedošana savam ķermenim, ka ar negatīvajām
dzīves situācijām un piesaistītajiem stresiem esat tam nodarījis
pāri.
8. Jāpiedod piesaistītajiem stresiem (katram
atsevišķi), ka tie ir nodarījuši pāri jūsu ķermenim un jālūdz piedošana stresiem
(katram atsevišķi), ka pats esat tos piesaistījis un turējis savā cietumā.
Domās stresi (katrs atsevišķi)
ir jāatbrīvo no sava cietuma un jāpalaiž
Kosmosā.
Tiklīdz stresi būs atbrīvoti no ķermeņa, svīšanai
būtu jābūt ievērojami mazākai. Ja svīšana turpinās, tas nozīmē, ka stresu
uzņemšana nepārtraukti turpinās un ķermenis atkal cenšas tos atbrīvot sev
pieņemamā veidā. Ja stresu uzņemšana turpinās, tas nozīmē, ka neapgūtā mācību
stunda nav izprasta un cilvēkam jāturpina darbs ar sevi, izzinot sevi un
izprotot dzīvi līdz problēma atkāpjas.