Būtībā GAIDĪŠANA tas nozīmē to, ka tu vēlies to, kas
būs nākotnē.
Tu negribi tagadni.
Tu negribi to, kas tev ir, tu gribi to, kā tev
nav.
Atrodoties gaidīšanas stāvoklī, lai kāda veida tā
būtu, tu savā zemapziņā izveido iekšējo konfliktu starp " šeit un tagad" , tas
ir tieši starp to, kur tu nevēlies pašlaik atrasties un to projicēto nākotni,
kurā tu vēlies nonākt. Tas ļoti spēcīgi samazina tavas dzīves kvalitāti,
piespiežot tevi zaudēt tavu nākotni....
Ja tu nepaliksi uzticīgs esošajam, tu nespēsi sajust
dzīves piesātinājumu, to, kas norit tieši tagad un kas ir viena vienīgā , ko
sauc par patiesu uzplaukumu.
Tāpēc atsakies no gaidīšanas, kā no stāvokļa, kurā
atrodas tavs prāts.
Tikko kā tu noķersi sevi pie tā ka atkal aizslīdi
gaidīšanas stāvoklī .... atbrīojies no tā.
Esi iejūties, atrodies, sajūti , priecājies par sevi
esošajā momentā. Vienkārši esi un priecājies par notiekošo. Kad tu esi
klātesošs, tev nekad nerodas vajadzība kaut ko gaidīt. Tāpēc nākošreiz, kad no
kāda dzirdēsi : " Atvaino, ka liku gaidīt, - tu varēsi atbildēt - Viss kārtībā,
es negaidīju. Es vienkārši stāvēju šeit un priecājos, baudīju pats sevi -
baudīju sevī esošo prieku".
( Ekharts Tolle " Tagad mirkļa spēks" )