http://www.urantija.lv/lv/dienasd/
31. jūlijs
Tu ievēro Manas mācības, tu
atkārto Dieva vārdu (27. II.), tu dziedi Gājatri mantru, un tomēr jūties tā, ka
tava dzīve nekust no vietas - vai vēl sliktāk: tu domā, ka viss kļūst tikai
grūtāk.
Nejūties maldināts. Tici Man,
kad ES tev saku, ka tas viss ir pilnīgi normāli: tu vairāk pievērsies savam ES
un tavs ego dara visu, lai tevi no šī ceļa novirzītu.
Jo tavs ego labi zina, ka ceļš
uz ES nozīmē varas zaudējumu viņam - ego.
Tāpēc tas ar visu spēku strādā
pret tavu garīgo attīstību, piemēram, uzkurinādams tavu nepacietību. Tava
nepacietība padara tevi aklu pret to, ko tu jau esi sasniedzis. Šis aklums
veido velna apli: tu neredzi, ko esi panācis, un tāpēc kļūsti nepacietīgs.
Nepacietība tevi padara vēl aklāku u.t.t.
Ar to ir iepriekš ieprogrammēta
sakāve un tavs ego sagrābj varu no jauna. Tādēļ sargājies no savas
nepacietības, jo tā ir viena no lielākajām varām, kas tevi kavē sasniegt,
resp., īstenot tavu ES.
Taču necīnies pret savu
nepacietību, bet pieņem to kā mazu bērnu, kam tu gribētu pievērst uzmanību.
Uzskati to kā kaut ko, kas tev pieder, bet kas tādēļ tev nav jāpārvērtē, nav
jāidentificē ar sevi.
Paļaujies vienmēr uz to, ka
Dievs tev palīdzēs un ka tev katrā ziņā būs sekmes. Esi laimīgs, jo tu jau ilgi
esi pie mērķa.
1. augusts
Mūsdienās ir izplatīti daudzi
nepareizi garīgi priekšstati, kas jums vairāk kaitē nekā palīdz.
Viens no tiem ir, ka jūs pats šo
dzīvi esat sev izraudzījies pirms dzimšanas.
Šai teorijai piemīt kaut kas
pareizs un vienlaicīgi nepareizs.
Pareizi ir tas, ka tu radi savu
likteni ar saviem darbiem un to sekām. Tavi darbi rāda, kādā apziņas pakāpē tu
atrodies. Sekas, kas tev jāpārdzīvo, nosaka rāmjus, kuros tu vari mācīties.
Bet teorija, ka tu varētu
izraudzīties savu dzīvi, ir nepareiza tādā ziņā, ka viņpasaulē nav nekāda tu,
resp. es, kas varētu izvēlēties. Šeit ir izteikts kaut kas tāds, kas kā tāds
neeksistē un sakarā ar to nevar kļūt darbīgs.
Tāpēc ne tu izraugies savu mūžu,
bet Dievs tev to norāda atbilstoši taviem darbiem agrākajās dzīvēs.
Tas notiek saskaņā ar
visaptvērīgo kosmisko plānu, kas gan atsevišķos punktos arvien no jauna mainās,
jo dažu notikumu gaita, ko nosaka cilvēku brīvā griba, ievirzās citādi.
Taču galu galā viss notiek tieši
tā, kā Dievs ir paredzējis.
Tā ir garantija tam, ka neviena
dvēsele nepazūd, resp., katrai ir iespēja savai attīstībai.
Kā ES tā tagad runāju, ka tu
savu dzīvi neesi izraudzījies, bet tev tā ir norādīta atbilstoši taviem
agrākajiem darbiem? Starpība neliekas esam pārāk liela.
ES to daru tādēļ, ka tādi
priekšstati izraisa ego uzpūšanos pēc moto: "Es esmu izraudzījies sev šo
dzīvi, skaties taču, ko visu es varu!"
Turpretī pavisam citāda ir
izturēšanās, zinot faktu, ka dzīve ir Dieva dāvana. Tad par savu dzīvi var
teikt: "Man šī dzīve ir tādēļ, lai, atbilstoši saviem darbiem agrākajās
dzīvēs, es varētu mācīties.
Lielo iespēju augt es gribētu
izmantot tik labi, cik iespējams, un pateicos Dievam, ka Viņš man devis šādu
iespēju."
Tā ir pareizā izturēšanās pret
visu, ar ko tev dzīvē jāsastopas.
Ja tev ir tāda nostāja, dzīvē
vairs nav šausmīgu notikumu, ir tikai dāvanas, kam tevi jāpadara bagātāku.
