Viens no cēloņiem, kāpēc pieaudzis cilvēks saskaras
ar mīlestības trūkuma sagādātām problēmām pieaugušā vecumā, ir viņa uzaugšana
bez vecākiem bērnunamā vai pie audžuvecākiem. Nevienam nav noslēpums, ka
bērnunamā augušiem bērniem ļoti pietrūkst savu vecāku mīlestības, lai arī
bērnunama audzinātāji cenšas sniegt savu mīlestību. Daži no bērniem tiek
adoptēti, bet arī audžuvecāku mīlestība nespēj aizstāt īsto vecāku mīlestību.
Zemapziņas līmenī bērns jūt, ka nesaņem mīlestību no īstajiem vecākiem.
Mīlestības trūkuma bērnībā sekas
ir neprasme vēlāk mīlēt partneri un, iespējams, pat savus
bērnus.
Bērni, kuri ir auguši bērnunamos, ir pakļauti lielam
laulības dzīves problēmu riskam. Iemesls ir viens - šiem bērniem ir izveidojies
ļoti liels stress "bailes, ka mani nemīl" jeb mīlestības trūkuma izjūta, kas
savukārt traucē veidot attiecības ar partneri. Šo stresu esmu skaidrojusi
sērijas "Piedošanas mācība" pirmajās divās grāmatās.
Cēlonis mīlestības trūkumam ir augšana bez īsto
vecāku mīlestības, bet sekas ir problēmas attiecībās ar partneri. Vai visiem
bērniem, kuri auguši bez vecākiem, draud problēmas attiecībās ar partneri? Nē,
tikai tiem, kuri nespēs saviem vecākiem piedot, ka viņi ir pamesti un pateikties
par to, ka viņiem bija iespēja izaugt siltumā, būt pabarotiem un izskolotiem
bērnunamā vai pie audžuvecākiem. Piedošana ir ļoti svarīga, bet tikpat svarīga
ir pateicība par to, kas ir dots.
Visiem pieaugušajiem, kuri ir auguši bez savu īsto
vecāku mīlestības, iesaku piedot viņiem, ka dzīvē sanācis tā, kā sanācis. Ne
vienmēr vecāki pamet bērnus, ir arī vecāku nāves gadījumi. Arī šajos gadījumos
bērni bieži nespēj piedot saviem vecākiem, ka viņi ir nomiruši, atstājot bērnu
pie svešiem cilvēkiem. Esiet pateicīgi, ka jums bija iespēja piedzimt, dzīvot un
apgūt savas mācību stundas. Neaizmirstiet, ka šādu likteni izvēlējās jūsu Gars,
lai varētu attīstīties. Bieži tā ir karmas izpirkšana par iepriekšējā dzīvē
pieļautajām kļūdām - savu bērnu pamešanu. Tāpēc šajā dzīvē ir jāizjūt, kā tas ir
- augt bez īsto vecāku mīlestības.
Autore: Elvita Rudzāte
