Dievišķais ir spēcīgāks par visu!

Cilvēkiem ir jābūt gataviem uz to, ka smagums un sāpe, kuru sevī iekšā katrs nesam un glabājam, kļūs vēl intensīvāka, vēl skaļāka un spiedošāka. Ne jau tāpēc, lai spīdzinātu cilvēku vēl vairāk, bet tāpēc, ka tā gatavojas savam lielajam iznācienam, proti, gatavojas sākt atbrīvoties, tīrīties, atpiņķerēties un pārvērsties par BRĪVĪBU, vai nu brīvprātīgi (tā ir Dievišķā transformācija), vai piespiedu kārtā (līdzdarbojoties un ņemot virsroku dažādās dzīves situācijas, notikumos un momentos sevi atkal un atkal no jauna pierādot un apliecinot, tādējādi sagādājot Cilvēkam Mācībstundu. Cilvēkam apgūstot šo Mācību, proti, izciešot, izdzīvojot, izsāpot, atdodot veco enerģiju - cilvēks laika gaitā attīrās un kļūst brīvs).

Šobrīd šis nav viegls laiks un nebūs vieglas ne emocionālās, ne Dvēseliskās, ne ķermeniskās sajūtas cilvēkam.

ŠOBRĪD CILVĒCE NOLAIŽAS SAVĀ ZEMĀKAJĀ PUNKTĀ. Zeme tuvojas savai lielajai un ilgi gaidītājai kulminācijai. Cilvēce kopumā un mēs katrs atsevišķi - NOLAIŽAMIES SAVĀ ZEMĀKAJĀ PUNKTĀ!!! Tas nozīmē, ka katrs mēs piezemēsimies un sastapsimies ar savu lielāko - kodu, kreņķi, parādu, nemīlestību, tumšo pusi, katrs sastapsies ar savu lielāko Dvēselisko sāpi un izsalkumu, kuru sevī glabājam, kā vecā scenārija ierakstu un Dvēseles fragmentu. Tas arī būs katra mūsu grūtākais brīdis, proti, lielākais darbs, spēcīgākā paļaušanās Mācību stunda (kura izšķirs ļoti daudz) un izmisīgākā vajadzība attīrīties, lai transformētos un pārietu dzīvei Dievišķajā vibrācijā, tātad Dievišķās labvēlības scenārijā dzīvei uz Zemes.

Mums šajā punktā visiem un katram atsevišķi ir jānolaižas, jo tikai no šīs piezemēšanās sāksies AUGŠUPCELŠANĀS!!!!! Tas ir līdzīgi kā ar lidmašīnu, tā jau atrodoties lidojumā, "sagurusi" un patērējusi daudz iekšējos resursus, nevar vēl pēkšņi sākt pacelties augstāk, lai dotos jaunā tālā lidojumā - to vienkārši nevar izdarīt, jo tai pavisam elementāri - aptrūksies degviela un ir nepieciešama tehniskā apkope. Lūk, mums cilvēkiem, lai turpinātu dzīvot, lai būtu spēks, jēga, dzīvesprieks un smaids - mums arī ir nepieciešama "tehniskā apkope". Tēlaini runājot, mums šajā pieturā būs jāatstāj viss smagums (tiešā un pārnestā nozīmē), ar to jāsaprot, viss zemo vibrāciju klāsts, visu, visu, kas mūs nošķir no Dievišķā scenārija (proti: dusmas, bailes, agresiju, aizvainojumu, neticību, nemīlestību, skumjas, vientulību, izsalkumu, tukšumu, agresiju, slimības - un vēl daudz ko citu, kas nesaskan ar Augstāko Dievišķo būtību un plānu) kuru sevī nesam, gan redzamajā plānā, gan Smalkajā būtībā - Dvēselē.

Tad, kad to būsim izdarījuši, izpildījuši šīs Lielās Pārejas nozīmīgāko prasību, proti, būsim pārkvalificējušies, atbrīvojuši sevī visas iekšējās kvalitātes un vērtības, kuras nesaskan ar Dievišķo scenāriju un Smalkajām Vibrācijām un tad savās krūtīs atvēruši jaunas durvis Dievišķajai Mīlestībai, kurai caur katru no mums ir jāieplūst šajā pasaulē, tad cilvēkam sāksies šī Dievišķā Augšupcelšanās - pāreja dzīvei Dievišķās un Absolūtās Mīlestības scenārijā šeit un tagad. Kas nozīmē savstarpējo Beznosacījuma Mīlestības saikni ik visā, visur un starp ikvienu. Tas nozīmē, citādu dzīves formu, nosacījumus, dzīves jēgu, kvalitāti, vērtības un jau pavisam citus iemeslus šai esībai uz Zemes.

Brīdī, kad cilvēks (tas nenotiks visiem kopā, viens ātrāk to izdarīs, cits vēlāk) būs izpildījis Augstākos nosacījumus, proti, atbrīvojis un transformējis sevī visu, kas attiecas nu jau uz aizejošo laikmetu un ēru (Lielā kulminācijas nozīmē ieiešanu Smako- Dievišķo vibrāciju laikmetā-civilizācijā, tas nozīmē, ka esošās kvalitātes un vērtības, kuras nesam un glabājam sevī, vairs nevar būt un nu jau nav spēkā, precīzāk, nav pieļaujamas), kad cilvēks būs atpiņķerējis visus ne mīlestības mezglus sevī un atdevis savus Mīlestības parādus, tad sāksies ceļš uz Dievišķo scenāriju, ko dēvē arī par Augšupcelšanos. Tas nenotiks vienas dienas laikā, bet tas notiks soli pa solim, proporcionāli tam, cik raiti mūsos cilvēkos vērsies vaļā Dievišķā Mīlestība. Dievišķo Mīlestību atvērt varam tikai katrs mēs pats sevī, neviens cits to neizdarīs. Tas nozīmē, ka katram pie šī darbiņa būs pašam jāpieķeras. Katram pašam sevī būs jāatpazīst katrs mazākais āķis un akmentiņš, kurš pārstāv nu jau neatbilstošās vibrācijas, proti, ne Dievišķās vibrācijas. Pirmais solis ir atbrīvot visas zemās vibrācijas un to saturu, otrs solis ir vērt vaļā vienas durvis pēc otrām mūsos iekšā, lai Dievišķā Mīlestība ieplūst mūsos un tālāk plūst pasaulē. Un tieši tajā brīdī, kad šī Dievišķā Mīlestība sāks izplūst no mums, tā sāks visus ceļus - notikumus, situācijas mūsu dzīvē un esošo scenāriju pārveidot atbilstoši Augstākajiem likumiem un plāniem, atbilstoši Dievišķās Mīlestības scenārijam.

Mehānisms kā tas darbosies - Mīlestība pievelk Mīlestību. Tas nozīmē, ka uz Dievišķo Mīlestību var atbildēt tikai ar Mīlestību. Dievišķā Mīlestība dziedina, remdina izsalkumu, pabaro, priecē, silda un ceļ spārnos. Dievišķā Mīlestība modina un iedrošina. Rada drošības sajūtu un nodrošina, ka jūtamies un arī esam Mīlēti un piepildīti. Dodot cilvēkam Dievišķo Mīlestību, Mīlestība vairojas un viendien tā bez iztrūkuma un bez nosacījuma pietiekamā daudzumā nāk atpakaļ un turklāt vēl atnes līdzi fiziskajā dzīvē nopelnītos augļus.

Arī tie, kuri jau būs krietnu darbu paveikšu, virzībai tuvāk savai Dievišķajai esībai, vienalga arī tie, sajutīs šo lielo piezemēšanos "zemākajā punktā", vēl varam to nosaukt par satikšanos ar savu lielāko, sarežģītāko un vienlaikus arī grūtāko mājas darbu, bet viennozīmīgi pašu izšķirošāko uzdevumu, atslēgas darbu, tikai caur kuru un ar kura palīdzību (to izrisinot un atbrīvojot) varam tikt uz priekšu, izmainot savu cilvēka dzīves scenāriju atbilstoši Dievišķajam plānam un pats galvenais ļaujot Dvēselītei kļūt brīvai.

Arī tie, kuri savu vagu būs kādu laiku kaplējuši un kuriem šķitīs, ka tik daudz jau ir padarīts, ari tie (bez izņēmuma) sajutīs šo spiedošo Dvēseles sajūtu, varbūt pat sāpi, skumjas vai izmisumu. Jo, kamēr neesam aizrakušies līdz pašai bedres apakšai (nu jau cilvēkam vairs nav jārokas, šī bedre laika noilguma dēļ un saskaņā ar Augstāko pārmaiņu plānu, pati atveras, ļaujot mums tajā ieslīdēt), mēs nevaram izcelt to lielo atslēgu - akmeni - parādu, kura tur dziļumā paslēpta. Savukārt, kamēr to neesam izcēluši un sevī atbrīvojuši, proti, transformējuši, cilvēks nevar justies labi, jo Dvēsele nav brīva, tā ir ieslogota tur bedres dziļumā. Kamēr Dvēsele ir ieslogota, cilvēks jutīs skumjas, nebrīvi un pat izmisumu. Tāpēc, ziniet, visi mēs nolaižamies pēc sava lielāka smaguma, nastas un parāda - NEMĪLESTĪBAS CIETUMA, lai izmantotu iespēju jau tagad ar to tikt galā un sevi no tā atbrīvotu, lai uzsāktu lidojumu Augšup!

Jā, ziniet, šis lielais notikums ir pāreja no Ne Mīlestības esības un Ne Mīlestības(visos gadījumos, kad pieminu vārdu Mīlestību, jums jāsaprot un jāzina, ka runāju tikai un vienīgi par DIEVIŠĶO ABSOLŪTO BEZNOSACĪJUMU MĪLESTĪBU) savstarpējām attiecībām uz Mīlestības telpu, pasauli, esību un attiecībām. Tāpēc varu teikt droši, ka saasināsies visas attiecībās, kurās iztrūkst Dievišķā Mīlestība. Visas pogas spiedīs uz jums tieši tāpēc, ka tur, kur nav Mīlestība, tur tai ir jārodas un jāplūst. Un vienmēr būs kāds pirmais (īpaši pāru attiecībās, ģimenē un arī plašākā mērogā), uz kuru spiedīs visvairāk. Un spiedīs tikai viena iemesla dēļ, ka kāds, kurš esam pirmais, glabā sevī atslēgu, kura var atvērt durvis, lai ikviens iepazītos ar šo Austāko Dievišķo spēku.

Viens vienmēr būs pirmais, kuram jāsāk šis darbiņš. Visi esam tik ļoti saistīti, ka tikai tad, kad pirmais būs savu paveicis, katrs nākamais varēs tam pieķerties. Tāda ir mūsu visu Dvēseļu saistība un līgums.

Sakod zobus, ja tas nepieciešams (rakstu šādi tāpēc, ka prāts ļoti bieži iejaucas un atņem mums šo vēlmi un ticību) un tiec galā ar šīm durvīm, kuras ir Tevī ciet, lai Dievišķā Mīlestība ieplūstu Tevī un tālāk mērotu savu ceļu un veiktu savu darbiņu ar vīru, mammu, tēti, bērniem, kolēģi un visiem citiem. Tu pavisam drīz dzīvosi Mīlestības attiecībās un baudīsi Mīlestības augļus. Tik vienam no mums ir jāceļas kājās un jāsāk vairot Mīlestība šajā pasaulē un ģimenēs.

Tātad: mums vēl būs mazs darbiņš tur pašā apakšā darāms, kas nebūs viegli un dažbrīd zudīs spēks, ticība un paļāvība. Bet mūs pieskatīs un vaļā nelaidīs!!!!! TO MUMS APSOLĪJA. Gan grūtos, gan vieglos brīžos mūs nesīs uz rokām!!! Un arī, ja tam neticam, vai to nesajūtam, mums tas vienkārši ir JĀZINA!!!!

Atceros, tad, kad man bija ļoti grūti un nebija kam lūgt palīdzību, es pie sevis kā mantru miljoniem reižu skaitīju, ka izvēlos Dievišķo ceļu, Dievišķo esību, Dievišķo scenāriju un lūdzu lai mani ved uz to.

Un ziniet, ja nonāksiet situācijā, kad nav kam lūgt palīdzību (tuvākais pusgads tāds varētu būt), tas ir tikai un vienīgi tamdēļ, lai sevi nemaldinātu un palīdzību nemeklētu apkārtnē (kur visdrīzāk dotajā periodā var arī neviens nepalīdzēt, vai arī var palīdzēt, bet tas nomaldinātu no Dievišķā procesa un ceļa, jo šī palīdzība var izrādīties virspusēja un neefektīva), bet tikai un vienīgi lūgtu to Augstākajai pasaulei.

Es biju viena, toreiz nebija, kam lūgt, toreiz par to nebija grāmatu un zināšanu pasaulē. Biju maza/pusaudze. Nebija cilvēku, kuri varētu mani saprast un palīdzēt un es saku, jā, bija grūti, dažbrīd pat ļoti grūti, bet tas, ka man nebija, kur pieslieties un paraudāt, man atlika tikai ticēt un zināt, ka tas ir Dievišķais process, kurš ar mani ir aizsācies, uz kuru pati esmu parakstījusies (arī tad, ja to neatminos ar apziņu), tieši šis spīts un mana izvēle (šo pārliecību izvēlēties) nodrošināja, ka varu saņemt tīrāko Dievišķo palīdzību un tas ietaupīja man gadu desmitus staigāšanu pa riņķi, apkārt maldoties.

Un TAD, KAD MAN BIJA GRŪTI UN NEBIJA KAM LŪGT PALĪDZĪBU, ES IK SEKUNDI IZVĒLĒJOS ZINĀT (ARĪ, JA NOZUDUSI TICĪBA UN PAĻĀVĪBA), KA ŠIS IR DIEVIŠĶAIS SCENĀRIJS. KA VISS, KAS AR MANI NOTIEK, IR DIEVIŠĶAIS SCENĀRIJS UN TAS IR ATNĀCIS PIE MANIS TIEŠI TĀPĒC, LAI IZVILKTU MANI NO BEDRES ĀRĀ, KURĀ VAIRS NEVARU UN NEGRIBU ATRASTIES. Lai uz visiem laikiem ļautu man izrāpties no bedres, tas ir vecā scenārija, kurā smoku un slīkstu, un iznīkstu. ŠĪ DOMA UN IZVĒLE (tā ir bijusi tikai un vienīgi mana izvēle, tā domāt un pieņemt sev par patiesību šo risinājumu par Dievišķo procesu) MAN VIENMĒR, VIENMĒR GRŪTOS BRĪŽOS IR CĒLUSI AUGŠĀ!

DAŽREIZ ŠIS IR VIENĪGAIS VARIANTS, ZINĀT, KA DIEVIŠĶAIS IR SPĒCĪGĀKS PAR VISU!!!!!

http://www.draugiem.lv/#/user/983240/blog/?p=10309829