Sveiki Draugi, Sekotāji un Lasītāji
Pēdējo dienu laika mūsu dzīvē notiek tik daudz spilgtu notikumu, ka nav
pat laika apsēsties un tos pierakstīt. Viss ir ieņēmis tādu paātrinājumu, ka
var atļauties gulēti tikai pāris stundas diennaktī un tad vēl nepietiek laika
izrunāt visu notikušo un izprast notikumu būtību.
Un nav jau nekāds
brīnums, jo ir iestājies rezultāta virpuļa noslēdzošais vilnis un šis vilnis
tuvojās maksimālam piesātinājumam, jo visas domas, ko esam ģenerējuši pēdējo
vismaz 200 dienu laikā, šajā brīdī summējas un saiet vienā punktā, lai jau
pārmaiņu virpulī laika upe mūs spētu aiznest tur, kur mūsu domas ved.
Tāpēc šajā vilnī vēl
jāsavelk pēdējie sīkumi un nianses mūsu pilnīgajās un nepilnīgajās domās, lai
mēs patiešām saņemtu to, ko vēlamies, nevis to, ar ko esam gatavi samierināties.
Šis ir liels pārmaiņu laiks, kad ir iespējams visiem kļūt
brīviem. Taču mums ir sagādāti pārsteigumi un pārbaudījumi, kuros mums,
salīdzinot ar iespējamo nākotni, piedāvās rāpot, kaut gan iespējams ir lidot.
Taču salīdzinot ar
līdzšinējo, rāpošana var šķist gana laba un pieņemama.
Tāpēc padomāsim ar
sirdi, sajutīsim ar sirdi - kas ir tas, ko vēlamies un vai izvēli izdarām caur
mīlestību pret sevi un vēlmi lidot, vai samierināmies, ka vergturis atļāvis
rāpot, nevis kā līdz šim - līst uz vēdera.
Nav jālien uz vēdera
un nav arī jārāpo, jo ir pienācis laiks lidot un tas ir iespējams apzinoties
to, ka paši radām savu dzīvi un ka iespējas ir neierobežotas un pilnīgi viss ir
iespējams. Protams – to, ka esam radītāji un ka viss ir iespējams, mums neviens
negrib teikt, jo tad mēs ar pārējiem negribēsim spēlēties smilšu kastē un
pieņemt viņu noteikumus, kuri patiesībā pat smilškastē nedarbojās.
Būsim brīvi un
radīsim paši savu dzīvi. Domāsim par sevi un mīlēsim sevi! Un sirdī
klausīsimies ik mirkli.
Visuma laika un telpas radošā alķīmija