28.jūlija diena – Kan enerģija

Trešā diena vēja vilnī - trešā ir darbības diena.
Un šī diena ir piesātināta ar Kan enerģiju.

Šī viļņa darbībā mūsos atjaunosies kas tāds, ko it kā sen jau bijām piemirsuši vai zaudējuši. Mūsos atjaunosies tas, kas mēs patiesībā esam - Mīlestība.

 Mēs sevi esam nomaskējuši ar visvisādām maskām, taču zem tam visām ir tīra mīlestība. Ja būsim “šeit un tagad”, tad maskas viena pēc otras kritīs un mēs pamazām atgriezīsimies pie tā, kas patiesībā esam. Atgriezīsies visi, taču vai visiem sanāks tieši šajā trīspadsmit dienu vilnī ieraudzīt savu pirmsākumu un būtību - ir atkarīgs tikai no mums pašiem.

Šajā vilnī, kā arī protams katru dienu, mums ir jāiepriecina sevi, jāmīl sevi, jādomā par sevi un jāpalutina sevi, lai mūsos atjaunotos enerģija, kura spēj lauzt ilūzijas un iedzīvināt mūsos to, ko vienmēr esam gribējuši redzēt.

 Kan ir prieks un liels prieks visās tēmās ir Laime. Laimīgi mēs varam būt tikai tad, kad esam harmoniski ar sevi, nevis sabiedrības stereotipiem vai pasaules ilūzijām. Laimīgi mēs varam būt izkāpjot no duālisma ilūzijas.

 Duālisms ir tad, ja domājam, ka ir labs un slikts. Taču ja neesam duālismā, tad lietas vienkārši IR. Un ja lietas vienkārši IR, tad tās var rezonēt ar mums vai nerezonēt, vienkāršāk sakot - patikt vai nepatikt. Man teiksim, ne pārāk patīk stulbi un nozombēti cilvēki, taču viņi ir un tas nav ne labi, ne slikti. Un arī es esmu bijis nozombēts un stulbs. Nevaru to nekādi noliegt .

 Ja nav duālisma, tad nepieķeramies tam, kas mums nepatīk. Ja ir duālisms, tad cīnāmies ar to, kas nepatīk.

 Izkāpjot no duālisma, mēs spējam domāt tikai par to, ko vēlamies, tikai par to, ko gribam izbaudīt un piedzīvot, jo zinām, ka nav nekas tāds, kas varētu traucēt. Izvēle vienmēr ir un tā vienmēr ir mūsu rokās. Mēs paši izvēlamies uzturēt ilūziju vai atlaist to un doties pretī laimei.

Šis ir tāds laiks, kad Visuma enerģijas un no Saules nākošā intensīvā gaisma skalo ārā vecās paradigmas un dogmatiskās ticības. Šī gaismas enerģija, kas ir Mīlestība, šķīdina visu, kas nav patiesība, šķīdina visu, kas ir necaurspīdīgs un nedzidrs. Un izšķīdīs viss, kas miglā tīts. 

 Ja palaidīsim visu vaļā - maskas nokritīs un atcerēsimies, ka esam mīlestība. Taču ja pieķersimies ilūzijai - izšķīdīsim kopā ar viņu. Taču arī tas nav slikti vai labi, jo visi ceļi ved uz Laimi un atgriešanos pie sevis, tikai citi ceļi, kuri izskatās viegli - ir ļoti gari un jāiet būs krietni ilgāk un citi ceļi, kas izskatās grūti - ir pārvarami pāris soļos.

 Taču arī tas nav ne slikti, ne labi!
 Ejot garu ceļu, labāk iemācāmies un atceramies dzīves mācības, ejot īsu ceļu - ātrāk sasniedzam mērķi. Katram vajadzīgs savādāks trieciens, lai sabruktu ilūzijas un mēs ieraudzītu patiesību. Tāpēc nav pareizu vai nepareizu ceļu. Taču visi viņi ved caur ilūziju sabrukšanu un stereotipu atmešanu. Jo vairāk pie tiem turēsimies, jo smagāka būs transformācija. Transformācija notiek caur to, ka ego atsakās no visa, kas nav patiesība un viņam vairs nav pie kā pieturēties, jo šo patiesību prātam nevar pierādīt - to var tikai sajust. Un lai prāts spētu ieklausīties sajūtas - tam jāatsakās no visa, kam viņš tic. Tas, ka prāts atsakās no visa, kam ticējis, to var saukt par sajukšanu prātā. Un sajuksim prātā mēs visi  grūtāk ies tiem, kas nelaidīs ilūziju vaļā, jo caur to stieps procesu garumā un Visums lauzīs ilūzijas caur smagiem triecieniem.

 Pats vieglākais veids var izskatīties pats bezatbildīgākais, taču mums nav ko zaudēt, mēs varam tikai iegūt. Palaižot visu vaļā un ļaujoties enerģijas plūsmai - mēs neizbēgami nonāksim tur, kur vēlamies, jo mūsu domas ir kā kuģa stūre un ja domājam par mīlestības un laimes piepildītu dzīvi, tā atnāks nemanot.

 Palaižot visu vaļā, mēs spējam baudīt un priecāties, un tieši prieks ir tas, kas padara mūs vieglākus un ved pretī laimei. Mēs varam ar prātu censties visu sakārtot, taču tas nav iespējams, jo prātam nepietiek informācija un varam vienkārši visu atdot Dieva rokās, un tikmēr baudīt dzīvi.

 Dievs un enerģijas, kuras šobrīd caurstrāvo Zemi - ir ļoti augstā frekvencē – tā ir tik tīra un spoža gaisma, ka mēs pat to neredzam un šī gaisma izskalo visu tumšo un nepatīkamo no mums, līdzīgi kā upe izskalo savu gulti. Ja ļausimies šai straumei, tā mūs aiznesīs tur, kur vienmēr esam tiekušies. Atliek tikai paļauties un neķerties pie krastiem - lai sevi lieki netraumētu.

 Baudīsim dzīvi, uztversim visu viegli un par to, kas mums šķiet neveiksmes - vienkārši pasmaidīsim. Nedaudz iedziļinoties jebkurā situācijā - spēsim sajust, ka tā ved uz laimi un ja paļausimies uz to, ko jūtam, tad ar dziļu sirds un prāta mieru ieiesim tīrā gaismā, kas paši vienmēr esam bijuši.

 Mēs esam neredzamā Dieva redzamā daļa.

 Lai jauka šī diena...
 Dieviņš kāpa kumeļā,
Es kāpslīti pieturēju.
 Dievs man deva visu Zemi,
 Par to kāpšļa turēšanu.
Šī tautasdziesma palīdzes ego ieklausīties sirdī un intuīcijā, un ļaus Dievam izpausties caur mūsu gribas centriem, kuri atrodas uz muguras cilvēkam, kura simbols ir Kumeļš.

Visuma laika un telpas radošā alķīmijahttps://www.facebook.com/maijulaikapavedieni