(No zēna par vīrieti.)
Raksts - Andris Račs 2014.©
Sagaidot Marsa ieiešanu Skorpiona zīmē, jauns raksts vīriešiem par vīriešiem http://www.astrologos.lv/lv/raksti/74
Marsa evolūcijas mehānismi,
jeb astrologa pārdomas, lasot Ričarda Rora lielisko grāmatu Ādama atgriešanās-pieci apsolījumi vīrieša iniciācijas ceļā
Bieži, gandrīz vai katru dienu, saskaros ar cilvēku dvēseles problēmām un to risināšanas mehānismi ir izšķiroši svarīgi astrologa praksei. Protams, to pašu varam attiecināt arī uz līdzīgu amatu brāļiem psihoterapijā vai garīgajās praksēs, reliģijā.
Ka mēs astrologi labi zinām, viens no galvenajiem spēkiem, kurš rada problēmas mūsu dzīvē, ir Marss. Ar to saistās traumas, agresija, konflikti, antisociāla uzvedība. Tieši tas ir galvenais partnerattiecību problēmu radītājs un jebkuru attiecību izjaucējs. Ne velti mēs to saucam par kara dievu.
Visos laikos un visās kultūrās šī problēma ir pastāvējusi un tāpat ir pastāvējuši mehānismi tās mazināšanai un novēršanai.
Kopš rietumu kultūrā salīdzinoši nesen ir parādījusies psiholoģija, mēs esam sākuši lietot daudzus tās terminus. Viens no tiem ir sublimācija. Ja Freida teorijas ietvaros to varētu traktēt kā seksuālās enerģijas transformāciju fiziskajā vai radošajā enerģijā, tad mēs vairāk bāzēsimies uz astroloģijas zināšanām par to, ka Marss nepārstāv tikai seksuālo, bet plašāku enerģijas spektru, kuras pamatizpausmes ir agresija, darbība, kustība uz āru. Tāpat mēs zinām, ka Marsa enerģijas nesēji galvenokārt ir vīrieši.
Tieši tapšana no puikas (neapzināta, zemākā Marsa attīstības fāze) par vīrieti (apzinātā, augstākā Marsa attīstības fāze) ir šī raksta tēma. Faktiski jautājums ir daudz plašāks- vai un kā var no neapzinīga enerģijas nesēja tapt par apzinātu, sabiedrībai, ģimenei (kas ir sabiedrības mikro modelis) derīgu enerģijas realizētāju? Tas ir šodienas rietumu sabiedrības nopietns izaicinājums. Galvenā problēma Marsa audzināšanā ir tā, ka to nevar izaudzināt ar maigumu un brīvību, ko parasti piedāvā šodienas sievišķīgi virzītā pedagoģija. Marsa audzināšanai jānotiek pavisam savādākos apstākļos. Marsa augšana notiek caur cīņu, caur INICIĀCIJU.
Vīriešu pasaulē nevar vienkārši ieiet. Vīriešu pasaulē sava vieta ir jāizcīna, ir jāpierāda sava gatavība būt par vīrieti.
Ričards Rors (slavens katoļu priesteris, pedagogs, publicists), veicot lielu izpētes darbu, ir konstatējis, ka pilnīgi visās kultūrās ir notikusi jaunu vīriešu iniciācijas rituāli un prakses. Vienmēr šo rituālu sastāvdaļa ir uguns, ūdens, asinis un pat sperma- burtiski mēs nolasām Marsa izpausmes, sevišķi transformācijas zodiaka zīmē Skorpions vai horoskopa transformācijas 8.mājā.
R.R.: Bez dziļas un patiesas sakāves mēs arvien turpināsim nepareizi izprast pasauli un Dievu. Patiesi garīgi lielos cilvēkos vienmēr var atrast ko kopīgu:
katrs no viņiem savā ziņa ir pieredzējis to, ko nozīme nomirt pirms nāves. Tie ir pieredzējuši iztukšotību un tādu iekšēju lūzumu, kas ir licis sajust kaut ko līdzīgu nāvei un tādejādi vedis pretī lielākai, plašākai dzīvei. Iekšējais sabrukums ir licis izlauzties līdz jaunai dzīvei. Viņi nav vairījušies nāves vai dusmojušies uz to, bet gājuši cauri tai- vecas patības, savas mazās dzīves nāvei un ieguvuši apjausmu, ka nāve tos vairs nevar ievainot.
Lūk kāda pieredze ir nepieciešama marsam lai kļūtu par Marsu.
R.R.: Iniciētam cilvēkam ir skaidrība gan par to kas ir bijis, gan par to, kas būs. Pēc tam kad esi pieredzējis iniciāciju, tu zini, ka esi sasniedzis kādu jaunu dvēseles pakāpi. Tu esi kļuvis cits cilvēks. Dažās kultūrās uz to, kurš tikko ticis iniciēts, vecie parādi un saistības vairs neattiecas. Tu tiec godās kā jauna radība.
Atkal redzam Marsa astotās- parādu un transformācijas mājas izpausmi.
Marsa mācība māca atteikties no Veneras piesaistīšanās principa. Piesaistoties mēs nevaram mirt (atcerieties, ka Venera ir vienīgā dieviete, kura var saglabāt esošo realitāti), nemirstot, mēs nevaram atdzimt.
R.R.: Ja neesi pietiekami labi mācījies atraisīties, tu vari piesaistīties nepareizajām lietām, it īpaši savam paštēlam un tā vēlmei pēc drošības. Izvairoties no nāves, cilvēks paradoksālā veidā izvairās no dzīves.
Šeit mēs skaidri nolasām Veneras–Marsa pretējās komplimentārās izpausmes.
Tāpat vērīgs un astroloģijā izglītots lasītājs pamanīs arī otrās-astotās mājas ass izpausmi, kur otrā pārstāv personas pašnovērtējumu un drošību, savukārt astotā tā nāvi un atraisīšanos no pieķeršanās.
Kurš var iniciēt puiku kļūt par vīrieti? Visos laikos atbilde ir bijusi tikai viena - vecāks vīrietis. Astroloģiski mēs varam teikt, ka vīrieša (Marsa) autoritāte var būt tikai hierarhiski augstāks vīrietis (Jupiters vai Saturns, drīzāk otrs, jo marsa eksaltācija notiek Mežāža zīmē, kurā valda Saturns).
Kā argumentu no dzīves var minēt obligāto karadienestu, kuru pazīstu arī no savas pieredzes, jo divu gadu garumā (Marsa cikls) esmu bijis karavīrs. Karadienestā Saturns audzina Marsu, sākotnēji ļoti nežēlīgā un Marsam-jaunajam astoņpadsmitgadniekam neizprotamā cietsirdībā. Jupiters ka ideoloģiskā audzināšana, protams, arī ir klāt, jo tā palīdz saprast notiekošā jēgu, taču ar to vien nekas nevar mainīties. Disciplīna un piespiedu neizbēgams darbs-lūk Saturna pazīstamās izpausmes, kuras var nodrošināt puikas tapšanu par vīrieti.
Pa labam (Mēness, Venera) vīrietis nekļūst par vīrieti, tikai par memmesdēliņu (Mēness).
Iniciācija nozīmē arī izpratni par to, ka nāve pienāks noteikti un šī fakta apzināšana pasargā vīrieša prātu no ilūzijām par mūžīgu jaunību (Venera) vai drošību (Mēness).
Īsts vīrietis saprot, ka nav iespējama atjaunošanās bez iepriekšēja zaudējuma. Tikai ja tu zaudē savu veco bērna- pusaudža ego, tu topi par cilvēku. Diemžēl bieži mēs redzam, ka tas nav noticis un redzam vīriešus, kuri uzvedas kā zēni.
Mani sajūsmināja Ričarda Rora rakstītais:
Pirms dažiem gadiem es redzēju kādu televīzijas pārraidi par ziloņiem Āfrikā. Tajā tika rādīts, ka kādā vietā jaunie ziloņi izturas ļoti dīvaini, sev neraksturīgi-viņu darbības bija antisociālas un bezjēdzīgi vardarbīgas. Tie sabradāja automašīnas, gāza kokus un pat nogalināja citus dzīvniekus un jaundzimušos zilonēnus. Zinātnieki sāka pētīt iemeslus un konstatēja ka šajā vietā vairs nebija palicis neviens vecāks zilonis. Kāds bija problēmas risinājums?
Uz šo vietu ar helikopteriem no citam vietām tika atvesti daži vecāki ziloņi un dažu nedēļu laika situācija mainījās. Viss, ko šie vecākie ziloņi darīja, bija tas, ka tie vēdināja ausis, izdeva dažādas skaņas, bet no šīs komunikācijas jaunākie ziloņi saprata, ka nav uzvedušies tik labi kā pienāktos labiem ziloņu zēniem. Tas bija tik vienkārši. Viss drīz nostājās savās vietās, kad vecākie rīkojās kā vecākie.
Kad cilvēku pasaulē nav <Valdnieku>, jaunie karotāji kļūst brutāli. Ir jābūt kādam, kurš jaunam vīrietim novelk robežas un rada identitātes apziņu. To jaunais vīrietis nevar izdarīt pats, bez kāda cita vadības.
Mūsu kultūra zēniem un vīriešiem nav veselīga. Viens iemesls pavisam noteikti ir tas, ka mūsu kultūrā vecākie vairs nenodod nākamajai paaudzei savu gudrību un neierāda atbilstošās robežas. Lielākā daļa vīriešu pārāk daudz ir saņēmusi no savam mātēm, bet pārāk maz-no tēviem.
Tev līdzās ir nepieciešams kāds labs, vecs zilonis, citādi tu vispār neuzzināsi, kādam jābūt zilonim.
Iniciācijai jākalpo prāta izmaiņai. Vīrietim nepieciešams apzināties dažas skarbas (Marss vienmēr ir skarbs) atziņas.
R.R.:
Dzīve ir grūta
Tu neesi svarīgs
Tavā dzīvē galvenais neesi tu pats
Tu nekontrolē visu
Tu mirsi
Lai saprastu, ka dzīve ir grūta, vīrietis jau jaunībā cenšas būt mežonīgā dabā. Visas senās iniciācijas vienmēr notika dabā. Šodienas realitātes-izdzīvošanas šovi ir bezjēdzīga Marsa pielietošana bez jēgas un satura, taču arī pieder pie iniciācijas-tu esi tam izgājis cauri! Caur uguni un ūdeni, jo tieši tikai šie divi elementi attīra dvēseli.
Daba ar savu spēku parāda, ka dzīve ir grūta, ka tajā būs jācīnās lai izdzīvotu. Īsts vīrietis pat nežēlojas, bet vienkārši cīnās. Tādejādi viņš nodod saviem pēcnācējiem ziņu: jā, dzīve ir grūta, taču tā tāda ir, taču es tieku tam pāri un uzvaru sevi.
Sāpes ir skolotājs. Atceros, mana mamma bērnībā, kad kārtējo reizi biju sasities vai nobrāzies uz asā asfalta (vai tiešām agrāk asfalts bija tik ass?) teica, ka rētas piestāv īstam vīrietim. Atceros, ka šie vārdi noņēma sāpes daudz labāk par kādām zālēm.
Es augu starp puikām, man nav māsas. Mēs paši sevi mēģinājām iniciēt. Mēs paši radījām kaut kādas šķēršļu joslas pāri tuvākajiem žogiem, mūriem, jumtiem, cauri pagrabiem un bēniņiem, jo kaut kur dvēselē (kā tagad saprotu), bija vajadzība gatavoties karam-lielajai dzīvei. Mēs pilnīgi nopietni veicām šos pārbaudījumus kā gatavošanos pārbaudījumiem nākotnē. Protams, bija lielākie puikas, kuriem viss sanāca labāk, un kuru stāstus par piedzīvojumiem klausījāmies atplestām mutēm.
Skolotāja nepieciešamība. Jupitera neaizvietojama loma Marsa attīstībā.
R.R.:
Skolotājs-meistars māca citādi nekā vienkāršs izglītības darbinieks. Viņš ne tikai māca ar savu personību, bet arī ātri un tieši izklāsta savas mācības būtību, nevis nodod informāciju vai palīdz apgūt kādu paņēmienu. Skolotāja-meistara autoritāte jau paša sākumā, nevis beigās par mērķi izvirza apskaidrību, nekavējoties tiecas uz svarīgāko, izvairoties no visiem skaidrojumiem, niansēm vai grūtību mazināšanas, lai neizpatiktu negribīgajam ego.
Skolotāji-meistari atstāj tevi vienu pašu bez tavas parastās prāta veidotās aizsardzības sistēmas, līdz tu sāc ilgoties pēc iekšējas vadības un atzīsti, ka
1)problēma ir tevī pašā,
2)risinājums ir tevī paša, bet
3)tev ir nepieciešama kaut kāda augstāka spēka palīdzība.
Skolotājs –meistars nebaidās tevi zināma mērā pazemot, lai noteiktu, vai tu vispār esi sasniedzis bērnudārznieka līmeni. Ja tu nekavējoties sāc izvairīties no nelieliem sava ego pazemojumiem, skolotājs zinās, ka tavā dievišķajā patībā vēl nav notikusi pārveide. Ir vajadzīgs skolotājs-meistars, kas iemācītu tev, ka neesi nemaz tik svarīgs.
Rietumu sabiedrībā lielu lomu spēle stils un forma (Venera), tādēļ tādu ego sakāvi reti kurš spēj izturēt.
Tādēļ rietumos tik katastrofāli zema ir skolotāja autoritāte. Taču bez tās (jau pašā sākumā!) nevar notikt izaugsme...
Jupiters mums māca, ka esam tikai daļa, taču daļa no visa, no veseluma, no visuma, no Dieva...
Vēršanās pie Tā, ir nepieciešama garīgas transformācijas fāze. Taču vēršanās ne jau formāla, skaistās drānās skaistā baznīcā svētku dienā, lūdzot par savu un tuvāko labklājību un drošību (Mēness, Venera), bet kliedziens pēc palīdzības, kad izmisumā iedzītais ego vairs nespēj būt pietiekams palīgs lai izdzīvotu.
Tas parasti notiek ar cilvēku, kad viņš stāv viens grūtību priekšā (Vīriešu pasaulē tu vienmēr esi viens pats, kuram jāpieņem lēmums). Tad cilvēks ir gatavs atvērt savus dvēseles vārtus Lielajam un Varenajam. Tad skolnieks ir gatavs satikt savu skolotāju. Tad Marss izaug līdz Jupiteram. Kad Marss noliec kritis savu galvu Vēža zīmē, tad Jupiters eksaltē. Bezspēcība ir Vieduma sākums. Pēdējie būs pirmie.
Es neesmu svarīgākais.
R.R.:
Dzīvē galvenais neesi tu pats, bet tevī galvenais ir dzīve. Tu nepiederi pats sev. Tu esi daļa no kāda universāla un mūžīga modeļa. Dzīve atdod tev sevi visu. Šis atklājums ir kā zemestrīce smadzenēs, kā viesuļvētra sirdī.
Ja vīrietis ir nonācis līdz spējai izprast šo fundamentālo patiesību, tad viņš atgriezies pie sava Tēva, pie savas Saules. Šī atgriešanās ir pazīstama astroloģijā kā piedzimšana, Ascendents, Auna zīme, kurā valda Marss, bet eksaltē Saule.
Ja cilvēks pieņem, ka ir daļa no Dzīves, no Dzīvības, tas izjūt pateicību par to ka viņš ir. Cilvēks saprot, ka nav par visu jādomā, nav viss jāsakārto, nav jābūt perfektam, nav jābūt Dievam. Ir tā it ka tiktu novelts milzīgs smagums no pleciem. No tevis tiek prasīts tikai tas, lai tu piedalies.
Kad tu saproti, ka savā dzīvē neesi galvenais, tu kļūsti brīvs. Brīvs no sava ego maldiem un ierobežotības.
Tu visu nekontrolē.
Pār katra cilvēka gribu stāv augstāka griba.
R.R.:
Garīgums ir milzīgs paradokss, tas pazemo ego, kas vēlas visu pārvaldīt. Ego pazemojums ir nepieciešams un universāls sākuma punkts nopietnā garīgā ceļā.
Jaunībā viss labais tiek saistīts ar spēju sevi kontrolēt, bet dzīves otrajā pusē-ar atbrīvošanos no šīs kontroles.
Iniciācijas rituālos vecāki vīrieši pazemo jaunākus. Tas tiek darīts tādēļ, lai jaunais vīrietis saprastu, ka dzīvē viņš nevarēs visu kontrolēt. Ego noteikti ir jābūt sakautam. Jaunam vīrietim ir ilūzija, ka viņš varēs visu kontrolēt. Daudzi neatkāpjas no šīs ilūzijas līdz kas ārkārtējs ar viņiem nenotiek.
Jo agrāk vīrietis atbrīvosies no šīs ilūzijas, jo laimīgāka būs viņa dzīve. Arī seksuālā, ja kas.
Kad no mammas gādības devos armijā, bija jāaizmirst visas ilūzijas par to, ka kaut ko varēšu kontrolēt. Nevienu neinteresēja, vai man garšo vai negaršo tā auzu putra. Nevienu neinteresē kā es jūtos. Tas nav svarīgi. Vienā dienā pie tā nepieradīsi, tādēļ iniciācijas procesam ir jābūt arī pietiekami ilgam.
Ja māte (Mēness) mūs mīl tādēļ vien, ka esam, tad vīrietim mīlestība ir jānopelna. Tev nekas nepienākas tāpat (Venera) par skaitām acīm, viss ir jāizcīna un jānopelna.
R.R.:
Zēnam, lai nopelnītu mīlestību ir jāstrādā, jācenšas. Ja vīrietis mīlestību iegūst bez piepūles, tad tai nebūs nekādu rezultātu. Tā pārveidos viņu par slinku manipulatoru, nevis par stipru vīrieti.
Manā praksē bija reiz māte, kuras pieaugušais dēliņš nemitīgi ar kaut ko draudēja (ar savu svarīgo dzīvību vai veselību), ja tā neizpildīs viņa kārtējo kaprīzi-tajā brīdī tas bija jauns dators. Kad viņa, apskraidījusi daudzus Latvijas dziedniekus un psihologus, vērsās pie manis, es viņai ieteicu to lamzaku izlikt uz ielas. Izrādās līdzīgu ieteikumu viņa bija jau dzirdējusi. Viņa protams aizskrēja meklēt labāku speciālistu...
Ļoti svarīga vīrietim ir grupa, draugi, Tēvs.
R.R.:
Dēls grib, la tēvs sniegtu viņam savu vīrišķo enerģiju, un vēlas apzināties, ka arī viņam gandrīz kā līdzīgam ir, ko sniegt savam tēvam. Kā jūs domājat, kādēļ tik daudziem vīriešiem kā vienas no spēcīgākajām kopīgajām bērnības atmiņām ir dažādas spēles ar bumbu? Vīrietis negrib būt tikai saņēmējs. Tieši šī savstarpējā tēva un dēla došana un ņemšana rada Garu. Iespējams, ka mūsu mīlestība pret tēvu ir pirmā pieredze par spēku un ietekmi cita cilvēka dzīvē, jo māte acīmredzot tiek pieredzēta kā sava es turpinājums, savukārt tēvs ir pirmais <cits cilvēks>, kas ienāk mūsu dzīvē. Ja es esmu svarīgs viņam, tad iespējams, būšu svarīgs arī apkārtējai pasaulei.
Nāves svarīgums dzīvei.
Marss ka piedzimšanas, dzemdību un nāves simbols savā attīstībā ļauj mums izprast, ka zinot par nāvi, apzinoties tās neizbēgamību, mēs varam atļaut sev dzīvot šodien ar pilnu krūti.
Kādēļ vīrietim nepieciešami pārbaudījumi?
Nemainīgā, statiskā, komfortabla stāvoklī (Venera) izmaiņas nenotiek. Kad zieds mirst, var dzimt auglis. Tas fakts, ka transformācijai jānotiek noteikti, ir saprotams caur visām reliģiskam, filozofiskām, psiholoģiskām un astroloģiskām doktrīnām.
Pārmaiņa var notikt tikai nedrošajā zonā. Ego vienmēr no tās bēg kā velns no krusta. Viens no garīgu cilvēku pārmetumiem astroloģijai ir tieši tas, ka tā var mēģināt cilvēku pasargāt no šīm nedrošajām zonām dzīvē. Jāsaka, ka tas ir fakts- daudzi meklē astrologa palīdzību nevis lai izprastu kā pareizi rīkoties nedrošajā zonā, bet kā no tām izvairīties.
Ja klienta jautājuma būtība ir: kā man ir izdevīgāk un drošāk, tad tas jau saknē norāda uz negatavību mainīties (Venera). Mainīties vienmēr nozīmē drosmi un risku (Marss).
Vīrietim, lai tas pētu koncentrēties (Marss), nepieciešamas skaidras norādes un simboli.
Vīrietim jāsaprot skaidri, kas ir viņa ienaidnieks un kas ir viņa draugs. Kad viņš apzinās savu ego kā ienaidnieku un savu skolotāju kā draugu, viss kļūst iespējams.
(Rakstā izmantoti citāti no Ričards Rora grāmatas <Ādama atgriešanās> Apgāds Zvaigzne ABC)
Andris Račs 2014.©
