Paldies par aktīvo komentēšanu un daudzajām vēstulēm. Šīs dienas enerģija ir atbilde uz visiem jautājumiem.
Šodien gaisā ir Ahaw enerģija un tā ir beznosacījumu mīlestība. Mums šķiet, ka griež nost to, ko negribās, ka atņem to, kas bijis tuvs vai mīļš. Taču Etznab griež pušu stereotipus un uzšķērž ilūzijas. Tā kā nogriezt neko vajadzīgu - tas nevar. Tas vienkārši parāda skarbo patiesību.
Un ja jautājat - kā ar to tikt galā, tad atbilde ir viena - mīlot sevi bez nosacījumiem.
Mīlēt sevi gan dzīvojot ilūzijā un duālismā, gan apzināti dzīvojot.
Etznab jau tikai parādīja, kurās tēmās nemīlam sevi un kurās tēmās beidzam nost sevi - aiz bailēm, aiz sevis žēlošanas un sevis vainošanas.
Etznab mums izdarīja lielu pakalpojumu - tas nogrieza to, kas nebija vajadzīgs. Un ja tas šķiet briesmīgi un arī vakardienas pašsajūta nav bijusi no labākajām, tad ir jāsaprot - kas ir jāmaina.
Kawak enerģija – jau, protams, lielumu iztransformēja. Taču šī viļņa galvenais akcents ir uz informāciju un nevis uz to, kāda informācija ienāk mūsos, bet gan uz to, kādu informāciju mēs izstarojam.
Mēs domājam, ka ir sliktas ziņas un labas, ka ir slikta un laba informācija. Taču tā ir ilūzija, jebkura informācija mums palīdz radīt sev laimīgu dzīvi. Un katrā notikumā mums jebkurai informācijai ir jāpiedod sava vērtība - savs virziens.
Piemēram, ja mūs biedē ar karu, tad pagriežam to tā, ka beidzot karā tumsa izšaus tumsu un gaismai būs kur izplesties. Protams, daudziem nomirt šajā pārmaiņu laikā ir labākais, kas šobrīd var notikt, jo daudziem pamosties ir neiespējami. Labāk nomirt, nekā dzīvot verdzībā vai zombētā stāvoklī. Ir grūti iedomāties piemēru un kādu sliktu informāciju, jo apziņa jau izmanto visu sev par labu.
Jebkura situācija ir jāizmanto kā pakāpiens uz savu paradīzi.
Jebkas, kas notiek ar mums, ir labi.
Ja ilgstoši esam dzīvojuši ilūzijā un nu tā ir sabrukusi, tad labāks pat nekas nevar būt ! Ilūzijā dzīvojot nevar ietekmēt savu dzīvi. Ja tuvs cilvēks piečakarē, tad beidzot uzzinu, ka viņam nevar ticēt un ka ilūzija ir tā, ka viņš ir Tuvs cilvēks. Ja pasaka priekšnieks, ka viņš algu nemaksās, nu tad super - beidzot uzzinu, ka tas nav mans darbs.
Ir jācenšas uz katru situāciju skatīties kā uz ceļrādi, kurš virza mūs katru uz laimi.
Katrs notikums ir tam, lai mēs sevi mīlētu vēl vairāk.
Ieraudzīsim katrā situācijā to, ko Visums mums cenšas parādīt, nevis iegrimsim sevis žēlošanā un graušanā. Žēlošana ir tumsas instruments, nevis Dieva. Un žēlošana nekādi nav mīlestība. Tāpēc jāpārstāj sevi žēlot un jāpārstāj čīkstēt.
Vēl tas, ja domājam, ka ir vainīgie un ienaidnieki - tad mūsu attīstība apstājās līdz tam brīdim, kamēr šo ilūziju Visums salauzīs.
Mīlēt sevi nozīmē nežēlot sevi, bet gan pieņemt sevi tādu, kāds esmu, jo tikai pieņemot sevi - varu ko mainīt. Ja nav naudas, tad atrast otru darbu ir ilūzija. Divos darbos mēs sevi padarām par 100% vergiem - gan darbam, gan naudai.
Ja nav nauda, tad ir jāpadomā, ko šī situācija māca, nevis jāskrien pēc kredīta vai otra darba. Lai kā mēs strādāsim, tas neatrisinās naudas tēmu. Ir jāmaina domāšana un, iespējams, darbs, nevis jāapkrauj sevi ar darbiem tā, lai nav laika gulēt un paēst, jo neēdot taču nauda mazāk tērējās. Mums jādomā - kā mēs varam kļūt laimīgi un es nezinu nevienu cilvēku, kurš strādā divos darbos un ir laimīgs.
Katrā situācijā ir jāierauga patiesība un tā ir skarba, taču tā vismaz virza mūs uz priekšu.
Mīlēt sevi nav viegli, taču nemīlēt sevi ir nežēlīga attieksme pret sevi. Kādreiz mūs spīdzināja vergturi, nu mēs paši sevi spīdzinām.
Paskatīsimies uz Sauli un ņemsim piemēru no tās. Padomāsim, ko Saule vai Dievs darītu mūsu situācijā un tad mēs sapratīsim, ko patiesi jādara šādā situācijā, jo patiesībā mums ir gan Saules, gan Dieva potenciāls, jo esam taču veidoti pēc Dieva ģīmja un līdzības, tātad arī mēs esam Dievi. Atliek to tikai apzināties, jo mēs visi domājam, kā vergi vai kalpi un tā ir mūsu ilūzija.
Mēs neesam ne vergi, ne kalpi - tikai vergs domā, ka jāiet strādāt vēl vienā darbā, lai izdzīvotu. Tikai vergs domā, ka priekšnieks ir viņa dzīves centrā un nosaka dzīves kvalitāti. Tikai kalps domā, ka kaut kas jāizdara, lai kaut ko saņemtu. Lielākā daļa, varētu pat teikt, ka deviņdesmit procenti mūsu domu, ir vai vergu, vai kalpu domāšana.
Tāpēc skatīsimies Saulē un mēģināsim sajust - kā Saule rīkotos mūsu vietā, ko Dievs darītu, ja viņam nebūtu naudas, vai nebūtu kur dzīvot, kas ir diezgan neiespējami, ka Dievs vispār nonāk šādā situācijā. Apzināsimies, ka ESAM NEREDZAMĀ DIEVA REDZAMĀ DAĻA, nevis vergi vai kalpi.
Visumā ir tikai trīs likumi, kurus ievērojot mēs spējam dzīvot laimīgu un piepildītu dzīvi. Aizliksim šos likumus sev aiz auss un vienmēr zināsim, ko darīt.
Pirmais: Dievs mīl visus - pat Putinu, Obamu, Staļinu un Hitleru, un, protams, visus mūs tai skaitā maniakālus slepkavas, jo visi taču esam nākuši no Dieva un kļūsim par Dievu.
Otrais: Pilnīgi visiem ir brīvā griba! Katrs var darīt to, ko grib un ja godīgi, nospļauties par neattīstītu cilvēku izdomātiem likumiem, kuri nekādi neharmonizē ar Dievišķo realitāti un attālina mūs no Dieva un patiesības. Darām to, ko gribam un tikai tad būsim laimīgi.
Es jau jūtu, kā šajā brīdī visi stereotipi un ilūzijas neļauj šiem vārdiem noticēt taču tā ir patiesība. Un esam naivi vai muļķi, ka ticam tam, ka ir kaut kas aizliegts - mums iestāstīs visu, lai tikai turpinātu vergot. Mums kā vergiem sastāstīts, ka aiz kukurūzu lauka ir pasaules gals un tikai vergturis var nodrošināt mūsu laimi un labklājību. Un jātic viņam uz vārda.
Nu un trešais likums izskaidro iepriekšējo. Viss, ko mēs radām, būs jāpiedzīvo uz savas ādas mums pašiem. Piemēram - ja zogu, apzags mani. Ja lādu citus, nolādēs mani. Ja slepkavoju, slepkavos mani un manus tuvos. Ja necienu citus - neciena mani. Un tā pilnīgi visās tēmas. Tāpēc nav ko brīnīties par to, kas ar mums notiek.
Mums dara tikai to, ko paši esam darījuši citiem. Ja mūs apspiež, tad esam apspieduši citus.
Šo ir grūti ieraudzīt, jo tas notiek pāris desmitu dzīvju ietvaros. Tāpēc mums šķiet, ka jāsoda noziedznieki, taču viņi paši to ir gribējuši un paši piedzīvos visu, ko vajag.
Sanāk, ka policija, medicīna ugunsdzēsēji, un armija mums ir vajadzīga, lai mēs sevi pasargātu no savas karmas. Taču arī tā ir ilūzija - no karmas neaizmukt, pat caur pašnāvību. Un neviens policists nevar mūs nosargāt no apzagšanas, ja esam bijuši zagļi.
Tāpēc uzņemsimies atbildību par visu, kas ar mums notiek un apzināsimies, ka visa ļaunuma un labuma avots esam mēs paši.
It viss, kas notiek – mums ko rāda un māca, nevis notiek tāpat vien! Ikkatra saruna, notikums, situācija un visa pasaule – ir atbildes uz to, ko esam izteikuši!
Vērosim sevi modri un vērosim pasauli, mīlēsim sevi patiesi no sirds katrā mirklī un starosim šo mīlestību un gaismu pasaulē!
Visuma laika un telpas radošā alķīmija
