Trešā diena laika
vilnī un jau atkal viss ir savādāk, kā vakar taču šodien jau krietni
interesantāk. Jo sajūtas runā un saka priekšā - kas un kā ir. Sajūtas šodien
runā un stāsta.. tās stāsta to, kas jādara, tās stāsta par to, kas būs un par
to, ko nevajadzētu darīt.
Katram sajūtas ir
savas un katram tās var teikt ko citu. Taču tikai mūsu sajūtas attiecās uz mums
un tikai savām sajūtām mēs varam ticēt.
Chuwen enerģija ir
meistars, āksts, inovators, sajūtu un krāsu meistars - šī enerģija ir
starteris, kas piestartē ko jaunu.
Chuwen spēks šodien
kaut ko piestartēs! Piestartēs kādas sajūtas, piestartēs ko jaunu un nebijušu.
Šī viļņa darbība un viss, ko darām, iet caur Chuwen enerģiju
un tas nozīmē to, ka ir jāklausās sajūtās, jādara tikai tas, ko sajūtas liek un
saka, un viss pārējais ir jāatmet.
Chuwen ir iekšējais
bērns un viegla dzīves uztvere, tāpēc palaidīsim visu vaļā un dzīvosim kā
bērni. Bērns nedomā, ka rēķini jāmaksā, viņš nedomā, ka jāskatās ziņas un viņš
nedomā, ka kaut kas ir neiespējams. Viņš nedomā, ka maizīti var nopelnīt tikai
melnās miesās vergojot kungam. Viņš dara to, ko jūt un netraucē sajūtām ar
savam domām. Ja jūt - tad spēlējas, ja jūt – tad samīļo mammu, ja jūt - tad
guļ. Viņš nedomā ka jāguļ tāpēc, ka jāstrādā un jāstrādā tāpēc, ka jāēd un jāēd
tāpēc, ka jādzīvo. Un kāpēc jādzīvo - tāpēc lai varētu strādāt un uzturēt
ekonomiku?
Bērns bauda dzīvi un
nedomā priekš kam. Viņš nedomā kā sarežģīt savu dzīvi, viņš nedara tāpēc, ka
jādara, viņš dara tāpēc, ka tas sagādā prieku un emocijas, tas sagādā dzīves
baudījumu.
Cik mēs
"pieaugušie", kuri pieauguši pie naudas un ekonomikas uzturēšanas, un
zagļu barošanas, cik mēs darām lietas tāpēc, ka tās sagādā Prieku, Baudu vai
Labas sajūtas? Cik daudz lietas darām tāpēc, ka ir sajūta, bet nav pamatojuma?
Vai cik daudz darām tāpēc, ka jūtam? Vai vienkārši pēc inerces eksistējam, ejam
balsot un sūdzamies, utt..
Palaidīsim visu
smagumu vaļā, aizmirsīsim par materiālām lietām un ļausimies sajūtu upei, kura
nes pie rezultāta, kuru vēlamies.
Pat cilvēks, kuram
prāts bija ļoti attīstīts, nevergoja savam prātam. Viņš teica: darot vienu un
to pašu darbību, ir stulbi gaidīt citu rezultātu.
Taču mēs darām vienu
un to pašu, ticam meliem, ļaujamies manipulācijām, ticam, ka atnāks
supervaronis Kalvīša, Laimdotas vai Meža mātes tēlā. Mēs ticam, ka dzīvosim
leiputrijā neko nedarot.
Izmetīsim visus prāta
uzstādījumus, izmetīsim to, ka zinām - kā jādzīvo. Palaidīsim visu vaļā un
lūgsim, lai Visums mūs vada, jo viņš redz visu dzīvi no sākuma līdz beigām,
taču mēs tikai šeit un tagad brīdi. Necentīsimies izdomāt - ko un kā, vienkārši
noticēsim savām sajūtām un darīsim to, ko jūtam. Lai cik tas izskatītos
bērnišķīgi, bezatbildīgi un vieglprātīgi.
Tikai tā mēs varam
izkļūt no prāta radītajiem cietumiem un labirintiem. Palaižot vaļā visu to, pie
kā prāts turas. Daudziem tas nebūs viegli un citiem tas būs pat neiespējami. Jo
tad, kad prātam nav pie kā turēties, viņš sajūk prātā un sirds var pārņemt
vadību.
Ļausim savām sajūtam un sirdīm izpausties, iedosim prātam un
aprēķinam atvaļinājumu.
Visuma laika un telpas radošā alķīmija
