otrdiena, 2014. gada 15. jūlijs

15.jūlija diena - Chuwen enerģija


 Trešā diena laika vilnī un jau atkal viss ir savādāk, kā vakar taču šodien jau krietni interesantāk. Jo sajūtas runā un saka priekšā - kas un kā ir. Sajūtas šodien runā un stāsta.. tās stāsta to, kas jādara, tās stāsta par to, kas būs un par to, ko nevajadzētu darīt.

 Katram sajūtas ir savas un katram tās var teikt ko citu. Taču tikai mūsu sajūtas attiecās uz mums un tikai savām sajūtām mēs varam ticēt.

 Chuwen enerģija ir meistars, āksts, inovators, sajūtu un krāsu meistars - šī enerģija ir starteris, kas piestartē ko jaunu.

 Chuwen spēks šodien kaut ko piestartēs! Piestartēs kādas sajūtas, piestartēs ko jaunu un nebijušu.

Šī viļņa darbība un viss, ko darām, iet caur Chuwen enerģiju un tas nozīmē to, ka ir jāklausās sajūtās, jādara tikai tas, ko sajūtas liek un saka, un viss pārējais ir jāatmet.

 Chuwen ir iekšējais bērns un viegla dzīves uztvere, tāpēc palaidīsim visu vaļā un dzīvosim kā bērni. Bērns nedomā, ka rēķini jāmaksā, viņš nedomā, ka jāskatās ziņas un viņš nedomā, ka kaut kas ir neiespējams. Viņš nedomā, ka maizīti var nopelnīt tikai melnās miesās vergojot kungam. Viņš dara to, ko jūt un netraucē sajūtām ar savam domām. Ja jūt - tad spēlējas, ja jūt – tad samīļo mammu, ja jūt - tad guļ. Viņš nedomā ka jāguļ tāpēc, ka jāstrādā un jāstrādā tāpēc, ka jāēd un jāēd tāpēc, ka jādzīvo. Un kāpēc jādzīvo - tāpēc lai varētu strādāt un uzturēt ekonomiku?

 Bērns bauda dzīvi un nedomā priekš kam. Viņš nedomā kā sarežģīt savu dzīvi, viņš nedara tāpēc, ka jādara, viņš dara tāpēc, ka tas sagādā prieku un emocijas, tas sagādā dzīves baudījumu.

 Cik mēs "pieaugušie", kuri pieauguši pie naudas un ekonomikas uzturēšanas, un zagļu barošanas, cik mēs darām lietas tāpēc, ka tās sagādā Prieku, Baudu vai Labas sajūtas? Cik daudz lietas darām tāpēc, ka ir sajūta, bet nav pamatojuma? Vai cik daudz darām tāpēc, ka jūtam? Vai vienkārši pēc inerces eksistējam, ejam balsot un sūdzamies, utt..

 Palaidīsim visu smagumu vaļā, aizmirsīsim par materiālām lietām un ļausimies sajūtu upei, kura nes pie rezultāta, kuru vēlamies.

 Pat cilvēks, kuram prāts bija ļoti attīstīts, nevergoja savam prātam. Viņš teica: darot vienu un to pašu darbību, ir stulbi gaidīt citu rezultātu.

 Taču mēs darām vienu un to pašu, ticam meliem, ļaujamies manipulācijām, ticam, ka atnāks supervaronis Kalvīša, Laimdotas vai Meža mātes tēlā. Mēs ticam, ka dzīvosim leiputrijā neko nedarot.

 Izmetīsim visus prāta uzstādījumus, izmetīsim to, ka zinām - kā jādzīvo. Palaidīsim visu vaļā un lūgsim, lai Visums mūs vada, jo viņš redz visu dzīvi no sākuma līdz beigām, taču mēs tikai šeit un tagad brīdi. Necentīsimies izdomāt - ko un kā, vienkārši noticēsim savām sajūtām un darīsim to, ko jūtam. Lai cik tas izskatītos bērnišķīgi, bezatbildīgi un vieglprātīgi.

 Tikai tā mēs varam izkļūt no prāta radītajiem cietumiem un labirintiem. Palaižot vaļā visu to, pie kā prāts turas. Daudziem tas nebūs viegli un citiem tas būs pat neiespējami. Jo tad, kad prātam nav pie kā turēties, viņš sajūk prātā un sirds var pārņemt vadību.

Ļausim savām sajūtam un sirdīm izpausties, iedosim prātam un aprēķinam atvaļinājumu.



Visuma laika un telpas radošā alķīmija