Šodien ir devītā diena šajā laika vilnī - tā ir diena, kuras
enerģija dzirkstī un priecājās, kura izpauž mūsu Dievišķumu.
Šajā vilnī mūsu Dievišķums ir prieks un priecāšanās par
dzīvi. Viegla dzīves uztvere un dzīves baudīšana palīdzēs mums sajusties kā
Dieviem šajā vilnī.
Dzīvē nav nekā tāda, par ko iespringt. Kā teiktu Kan -
deviņdesmit procenti problēmu pašas atrisinās un desmit procenti problēmu
vienkārši nerisinās.
Kan ir spēja
paļauties uz sevi un to, ka viss, ko domāju un daru, piepildās. Ja apzinos, ka
viss, ko nodomāju, piepildās, tad galvenais ir netraucēt tam visam notikt un
labākais veids kā to darīt, ir palaist visu vaļā un baudīt mirkli, baudīt dzīvi
un priecāties. Sagādāt sev prieku un citiem, lai enerģija uzdzirkstī un caur to
iedzīvina ko jaunu.
Šīs Dienvidu dienas ir jābauda, lai mūsu energo lauks pats
spētu sakārtoties, enerģija atjaunoties, lai domas spēj materializēties un
atdzīvoties.
Galvenie traucēkļi
laimīgai dzīvei un domu materializācijai esam mēs paši - ar to ka daudz
domājam, ģenerējam nepatīkamus attīstības scenārijus, neticam sev un Visumam,
neticam laimei un savai sirdij. Lai no tā atbrīvotos, ir jāsāk baudīt dzīve,
atlaižot domas un baudot. Iedomājieties, ka esam visu laiku restorānā, kur
viesmīlis mūs apkalpo un katru reizi, kad mēs viņam netraucējam un neraustam
aiz rokas vai priekšauta, viņš var mums pagatavot dzērienus, uzklāt galdu un
atnest ēdienu. Taču ja viņu bakstām un traucējam, tad šis pasākums noteikti
ievilksies.
Visums ir kā
restorāns – galvenais ir ieiet tajā restorānā, kurā vēlamies, jo ķīniešu
restorānā diez vai būs mednieku desiņas un rasols. Restorānu mēs izvēlamies
caur to, ka apzināmies savas vēlmes un gribu, nevis skrienam pakaļ citiem. Taču
lai Visums spētu atnest to, ko vēlamies, mums jāpalaiž vaļā šīs domas un vēlme
paēst, un tikai tad Visums atnesīs ko vēlamies. Tāpēc bieži tas, ko vēlamies,
atnāk tikai tad, kad to vairs nevajag, jo tikai tad esam palaiduši vaļā savas
domas.
Un lai palaistu vaļā
domas, ir jābauda dzīve, jāsvin un jātver mirklis. Jābrauc pie ūdens karstumā
un jāatpūšas tā, lai rīt nezinātu kur likties no tā, kā gribās kaut ko izdarīt.
Slinkot un ķert kaifu
no tā, ka esam dzīvi
Laime ir tad, kad
prieks ir katrā tēmā un katrā dzīves jomā. Tāpēc centīsimies šo prieku vismaz
pamazām ielaist no tēmas tēmā, no kādas dzīves jomas citā jomā. Taču jāsāk kaut
ar mazumiņu . Kaut vai priecāties par to, ka ir vasara pienākusi, ka lietus
nelīst vai jeb ko citu, ka tik prieks.
Šodien labi atsaukt atmiņā visus pozitīvos mirkļus un
savienoties ar to enerģiju, kas tajā mirklī gaisā valdīja, lai pastiprinātu
sevī šis prieka vibrācijas, kuras dziedina, ārstē, uzlādē un aktivizē mūsu
vēlmi dzīvot! Un mūsos ieplūst dzīvības eliksīrs!
Prieks ir dzīvības
eliksīrs.
Kan saka, ka dzīve ir
tam, lai mēs būtu laimīgi un darītu visu to, kas mums patīk. Un mums jau patīk
pievarēt kalnus, pārpeldēt upes un tie ir mūsu pārbaudījumi, kas spēj mūs
padarīt laimīgus. Tā ir apziņa, ka nepārtraukti augam un pilnveidojamies. Tā ir
apziņa, ka viss attīstās un vairojās ik mirkli. Viss cits ir īslaicīgs, taču
arī vajadzīgs. Materiālas lietas sagādā īslaicīgu prieku, taču vajadzīgu, vai
iedvesmai vai baudas mirklim, taču vajadzīgu.
Apzināsimies, ka pat
maziņš prieciņš spēj mūs pacelt un izkustināt, kā arī piedot dzīvei maģiskumu,
jo no maza prieka rodas liels, no liela - sajūsma un laime
..Baudīsim to, kas
esam! Augsim kā zāle pēc pērkona negaisa un tieksimies būt laimīgi katrā
mirklī, katrā acu zibsnī un elpas vilcienā.
Atgādināsim viens otram par to, ka atnācām būt laimīgi,
nevis kalpot savām prāta shēmām, kuras tam uzspiedis kāds cits.
Baudīsim un ļausimies
šai dienai un ielaidīsim prieku ikkatrā
savā šūnā, domā un izpausmē!
Visuma laika un telpas radošā alķīmija
