Astotā diena - garīgās stabilitātes diena - 8 KIB!
Šodien laiktelpā ir Dienvidu enerģija un tas nozīmē to, ka ir jāatslābst, jābūt “šeit un tagad” un jābauda brīdis.
Ja būsim “šeit un tagad”, tad nāks atklāsmes, nāks ārā viss, kam jāsadeg un jāaiziet. Iespējams, ka jau vakar un aizvakar Visums kaut ko no mums izcēla ārā un izgaismoja, lai mēs to sadedzinātu, iztransformētu un pārvērstu to ugunī un gaismā.
Dzīvā uguns ir šodienas labākais draugs – protams, arī Saule palīdz, taču kādu svecīti, ugunskuru vajadzētu iedegt un katru pagalīti vai pašu sveci piepildīt ar to, ko vēlamies nodot Dievam, jo uguns ir mēdijs, caur ko Garam sazināties ar mums un mums ar Garu. Tā kā uguns un gaisma ir Gars, tad caur uguni varam komunicēt. Tāpēc dedzināsim ar domu, dedzināsim to, ko gribam pateikt Dievam un sadedzināsim visu to, kas traucē, kas ir kā nasta, kā vainas sajūta un jebkuru citu bremzējošu faktoru varam likt ugunī un transformēt. Ja nav uguns pieejams, tad domās mēs to visu varam darīt. Tā kā neviens netiek apdalīts un var atbrīvoties no savas nastas, ko esam saģenerējuši iepriekš. Izgaismosim sevi un pasauli un dedzināsim visas ēnas un tumsu, kura mūsos atrodas, lai mēs atgrieztos pie sava pirmatnējā stāvokļa, kas ir tīra, viegla un ļoti gaisīga gaisma, kurā neaizķeras neviens netīrums.
Būsim kā lotosa zieds vai kā perfekti nopulēta kristāla lode, kurai nav kur ieķerties netīrumiem, tie vienkārši noslīd nost, pat ja kāds mūs apmētā ar dubļiem. Būsim neaizskarama gaisma - ja būsim gludi un caurspīdīgi. Un nekas nespēs mums pielipt un bremzēt mūsu enerģiju.
Lai gaisma ir ar mums un izgaismo visu, kam jāizgaismojas arī pasaulē.
Visuma laika un telpas radošā alķīmija
