Šis vilnis mūs ir transformējis, tīrījis, izgaismojis,
griezis nost lieko, palaidis pa vējam to, ko vajag un nevajag vairs. Stūmis
prom visu veco un nevajadzīgo.
Viss tāpat ir bijis
atkarīgs no mums pašiem - cik esam ļāvuši sevi izgaismot, cik paskatījušies uz
sevi objektivitātes spogulī, kas ir mūsu apkārtējā pasaule un ļāvuši sevī
nomirt un aiziet vecajam.
Un nu šī atbrīvotā
vieta ar kaut ko ir jāaizpilda.
Tam, kurš vairāk
ļāvies, ir vairāk brīva vieta parādījusies, taču tam, kurš mazāk ļāvies - tam
tā ir mazāka. Taču katrs dabūjis tieši tik, cik gribējis un spējis paveikt.
Un šodien mums ir
jāsajūt tas, ar ko aizpildīsies šī vieta, mums jāsajūt tas, ar ko gribam
piepildīt sevi, ar kādu informāciju gribam būt pildīti. Pilnīgi viss ir
informācija un arī enerģija. Tas, kas mēs būsim - nosakām mēs paši caur to, ko
uzņemam. Neļausim mēdijiem un sociālajiem tīkliem sevi atkal piemēslot ar
svešām domām un problēmām. Padomāsim tikai par sevi, tikai no Dvēseles aspekta,
kur viss ir iespējams. Dvēsele apzinās, ka radīšanas procesā ir jādomā par to,
ko gribi, nevis par to, kā to dabūt. Prāts parasti domā - kā to dabūt, taču tā
nav mūsu problēma - Visumam to atrisināt ir tīrais nieks ar viņam pieejamo
informāciju.
Tāpēc sajutīsimies kā
radītāji, iejutīsimies Dieva lomā savā dzīvē un sajutīsim to, ko vēlamies jaunu
iegūt, ar ko piepildīt sevi un savu dzīvi. Atskatīsimies un apcerēsim to, kas
paveikts un kas sasniegts pa šo pēdējo laiku, lai celtos pašapziņa un
pašnovērtējums. Mums jānovērtē sevi, lai pievilktu to, ko vēlamies.
Skudra var pievilkt
tikai to, ko var panest, Cilvēks to, ko cilvēks, taču Dievs var visu. Ja
apzināsimies sevi kā neredzamā Dieva redzamo daļu, tad iespējams ir viss, ko ar
sirdi sajūtam. Tāpēc atvērsim sirdi, iejutīsimies tajā lomā, kurā gribam būt.
Ja gribam būt bagāti, tad bagātnieka lomā, ja gudri, tad gudrinieka lomā, ja
slaveni - tad slavenības lomā, ja viedi - tad Budas lomā, ja gribās būt
apgaismotam - tad iejutīsimies apgaismotā lomā un centīsimies nodzīvot šo dienu
kā apgaismotais, lai sajustu, kā tas ir un jau rīt tas sāktu pievilkties.
Iejutīsimies tā
cilvēka lomā, kuram ir viss tas, ko vēlamies un pacentīsimies sajust - kā viņš
jūtās, kā dzīvo, ko dara un kā to dara, un tad, kad sāksim tā dzīvot, tad arī
visas šīs iespējas parādīsies.
Ja gribās dzīvē visu
atļauties - tad nav jāgaida tas brīdis, kad ego teiks, ka tagad var atļauties.
Tāds brīdis nepienāks. Ir vienkārši jāsāk dzīvot kā cilvēkam, kurš visu var
atļauties.
Tāpēc padomāsim par
to, ko gribam, sajutīsim to savā sirdī un iejutīsimies tajā tēmā, kurš ar to
visu brīvi operē. Ja gribu būt juvelieris - tad nedomāju kā par to kļūt, bet
gan cenšos iejusties juveliera ādā. Cenšos sajust, kāds ir juvelieris visās
dzīves jomās un situācijās, un sāks pievilkties informācija par to, kā līdz tam
nokļūt un ko ar to darīt.
Šodien ir Manik diena un tas nozīmē to, ka visi šodien medī
– ka visi ir gan mednieki, gan medījums! Un būtu labi atcerēties, ka mēs līdz
vakaram nesapratīsim - vai esam mednieks vai medījums, tāpēc neizdarīsim pārsteidzīgus
lēmumus vai izvēles. Ļausimies sajūtām un neignorēsim tās - katrai niansei
sajūtās ir sava nozīme.
Tversim sajūtas, kas
ap mums virmo, fantazēsim par to, ko vēlamies un iejutīsimies kā tas, kuram tas
viss ir un novērtēsim sevi.
Apzināsimies, ka visu
esam pelnījuši un mums viss pienākas.
Visuma laika un telpas radošā alķīmija
