25.jūlija diena - Imix enerģija

 Trīspadsmitā diena laika vilnī – diena, caur kuras enerģiju mēs varam pacelties jaunā līmenī.
Šodien gaisā ir Imix enerģija un tas ir jauns sākums.

Šodien ir iespēja dzīvē ieviest to, ko gribam piedzīvot un pieredzēt, izsakot savu gribu Visumam. Šī enerģija ir mūsu gribas spēks, kurš tiek aktivizēts katru reizi, kad mums ko aizliedz. Kad mums kaut ko aizliedz - griba pēc tā tikai aug un ģenerējas. Jo lielāku spiedienu uz mums izdara, jo lielāks rodas pretspiediens un vienā brīdī mūsu griba nāk vaļā kā plīsis ūdensvads, kurš aizlīmēts ar plāksteri.
 Nedaudz paturpinot vakardienas tēmu par Visuma likumiem un to, ka katram ir brīvā griba un katrs var darīt to, ko grib.

 Mūs ilgi ir zombējuši, lai mēs ticētu tam, ka drīkstam gribēt tikai to, ko vergturi mums ir atļāvuši, taču tā ir ilūzija. Ilūzija ir arī tas, ka domājam, ka uz Zemes cilvēku izdomātie likumi ir likumi un Visumā ir noteikumi. Taču nē… Zemes likumus var pārkāpt daudz un dažādos veidos, pats populārākais ir korupcija, ko izmanto pilnīgi visi un likums ir apiets.

 Taču Visuma likumus nevar apiet, tā ir ilūzija, ka tos varam neievērot. Protams, ja esam Kristieši un ticam tam, ka dzīvojam vienreiz, tad šķiet, ka mums jāuzņemas Dieva loma un jātiesā citus. Mums šķiet, ka lidmašīnas nokrišana un cilvēku bojā eja ir šausmas un tas notiek bez Dieva klātbūtnes. Pirmkārt - par lidmašīnu vispār ir maz ticams, ka tas viss nav teātris un safabricēts, līdzīgi kā dvīņu torņi Ņujorkā. Taču, lai kas tur ir noticis, tas ir noticis ar Dieva akceptu. Un ja domājam, ka notikusi netaisnība, tad apstrīdam Visuma likumus. Taču tos nevar apiet, līdzīgi kā fizikas likumus. Fizikas likumus nevar apiet un tāpat arī Visuma likumus nevar apiet. Ir diezgan naivi ticēt tam, ka ir sakritības - tādu nav, ir tikai likumsakarības.

 Ko bērni bija nodarījuši tādu, ka viņiem bija jāiet bojā… Kāpēc tāds jautājums rodas nokrītot lidmašīnai, ja katru dienu tūkstošiem bērnu iet bojā. Tas nenotiek bez Dieva gribas un tur nekādi nav pārkāpti Visuma likumi.

Šie visi trīs likumi strādā vienlaicīgi - gan brīvā griba, gan tas, ka piedzīvosim visu, ko esam radījuši citiem. Nav zināms un nemaz negribās zināt, kas šie cilvēki ir bijuši iepriekšējas dzīvēs. Vai viņi bijuši sadisti, maniaki vai domājuši, ka ir tikai putekļi Visumā, iemeslu ir daudz, kāpēc cilvēki mirst. Un kāpēc vispār mums nāve šķiet kas šausmīgs? Nāve nav nekas tāds, nekas dramatisks, tā ir neizbēgama un mirsim mēs visi šajā fiziskajā formā, taču garīgajā nemirsim nekad. Tad kur ir problēma un kur ir tās šausmas? Nomirt nozīmē aiziet atvaļinājumā un ja kādam darbs ir par smagu, tad aiziet atvaļinājumā ir labākais, kas var notikt.

 Mēs nedrīkstam skatīties tik šauri uz dzīvi, ja gribam būt laimīgi. Un es neticu, ka cilvēki uzzinot to, ka drīkst visu - uzreiz skries nogalināt kaimiņus un citus cilvēkus tikai tāpēc, ka tā iegribās, jo ir jāapzinās, ka visu ko daru citiem, izbaudīšu uz savas ādas un to pašu izbaudīja lidmašīnas pasažieri.
 Ir jāsaprot, ka Visuma likumus nevar apiet nekādi. Mēs pārāk slikti domājam par citiem, ja ticam tam, ka atceļot Zemes likumus visi skries nogalināt. Tie, kuri grib, tie nogalina arī tagad un neviens to viņiem nevar aizliegt - pat Zemes cilvēku izdomātie likumi. Šie likumi strādā visu laiku un tas, ka mēs to nezinām - mūs ierobežo. Neticu, ka cilvēki grib slīkt asinīs un darīt viens otram pāri. tas agri vai vēlu apnīk. Tāpēc nedomāsim par citiem, domāsim par sevi, domāsim to, ko paši gribam, ko gribam tieši mēs, nevis politiķi, priekšnieki vai tiesneši.

 Zemes likumi ir tikai noteikumi - līdzīgi kā spēlē cirks un nekas vairāk. Ja ticam, ka galda spēles noteikumi strādā uz visu Visumu, tad tiešām esam stulbi. Mēs vairāk ticam kaut kādiem smilšu kastes noteikumiem, kā Visuma likumiem.

 Iespējams, ka Visuma likumus spēj apzināties tikai vecas dvēseles un tāpēc daudziem tas nav pieņemams. Taču ar laiku nonāksim pie sapratnes, ka tie strādā un kā tie strādā, jo bez šo likumu izprašanas - jaunā līmeni pacelties nevaram.

 Izmetīsim no galvas pilnīgi visu, iedomāsimies, ka esam uz planētas, kur pilnīgi viss ir iespējams un sajutīsim to, ko gribam no sirds šeit piedzīvot.

 Ja gribam būt laimīgi, tad ir desmit likumi, kā kļūt laimīgam, kurus atkal nav iespējams neievērot, jo tie ir likumi, nevis noteikumi. Tie ir desmit baušļi, taču katram bauslim galā jāpieliek "Dievišķā enerģija" un tad šie likumi top skaidrāki. Tās ir lietas, kuras var izmest no galvas un vairs nedomāt par enerģijas zagšanu un enerģijas nogalināšanu. To nav iespējams izdarīt. Tas būtu līdzīgi kā diviem savienotiem traukiem vienam no otra zagt ūdeni vai censties nogalināt otrā šo ūdeni. Tas nav iespējams. Padomāsim par to, ko gribam paši no sirds, nevis to, ko mums saka noteikumi, kuri darbojās ļoti šaurā lokā - tikai smilšu kastē. Atmetīsim vecāku, sievu, vīru, bērnu gribu un padomāsim par sevi. Atmetīsim priekšnieku un politiķu gribu.

 Katrs no mums dzīvo savu dzīvi un lai mūsu apkārtējie paši domā par sevi un paši sāk radīt savu pasauli apzināti. Mūsu uzdevums katram ir domāt tikai par sevi, atceroties Visuma likumus, lai nekāptu katru dienu uz grābekļiem un nedabūtu simtiem punu. Šos likumus varam mēģināt neievērto un varbūt pat vienas dzīves ietvaros tas izdosies. Taču nāks nākamā un viss būs jāpiedzīvo uz savas ādas. Tā ir tā Karma. Un no tās mums nekur neaizmukt. Tumsa vēl tic, ka var aizmukt un ar Zemes noteikumu palīdzību cenšas pārlikt to uz mūsu pleciem. Nu piemēram - valsts aizņēmums no pasaules fonda. Aizņēmās daži cilvēki, naudu tumsa novirzīja kam viņiem vajag, taču atdot it kā jāatdod tautai un tie kas tam tic, arī atdod. Šādi tumsa sadala savu karmu vai savu atbildību par to, ko rada uz visiem. Sūdus vāra vieni, taču strebj visi, kas tic, ka šie vieni ir starpnieki starp mums un Dievu.

 Katrs mēs radām savu dzīvi un mēs mierīgi varam atteikties no citu atkritumu pārstrādes. Atliek tikai izteikt šo gribu Visumam. Atliek izteikt gribu dzīvot tikai savu un vienīgi savu dzīvi, un atteikties nest uz saviem pleciem priekšniekus, politiķus, banķierus un arī vecākus.

 Katrs mēs atbildam tikai par savu dzīvi. Mums var iestāstīt, ka esam atbildīgi par vēl kādu, taču tad nemīlam sevi, ja tam ticam.

 Mīlēsim sevi un dzīvosim sev. Lai kas arī ar citiem notiktu - tā ir tikai viņu atbildība un cita dzīvi mums nav iespējams nodzīvot! Katrs esam nākuši dzīvot savu dzīvi!

Visuma laika un telpas radošā alķīmijahttps://www.facebook.com/maijulaikapavedieni