Pirmā viļņa diena – šī diena caurvada Kib enerģiju.
Kib ir enerģija, kura izgaismo patiesību visās tēmās un
visur, un tā kā šajā vilnī tā ir pirmajā pakāpienā, kurš simbolizē mūs pašus un
mūsu ego, tad izgaismosimies šodien mēs paši un ieraudzīsim mēs to, ar ko ir
jāstrādā katram pašam sevī. Ieraudzīsim, kas mums katram pašam sev jāpiedod un
jāatlaiž. Ieraudzīsim to, kas mūs bremzējis un nelaidis uz priekšu.
Apzināsimies, ka paši esam uguns, iedegsim kādu svecīti, lai
to apzinātos vēl spēcīgāk un paskatīsimies vismaz 5 minūtes sveces liesmiņā ar
domu, ka "Es esmu " un centīsimies savienoties un ielaist sevī uguni,
un aktivizēt sevī uguni tā, ka mēs paši sajūtamies kā šī sveces liesmiņa, tikai
daudzkārt lielāki. Un kad esam apzinājušies, ka esam uguns, tad šo uguni varam
virzīt uz konkrēto tēmu, kuru gribam izgaismot, sadedzināt, iztransformēt,
piedot vai atlaist.
Uguns ir tas, bez kā mēs nevaram nodzīvot nevienu dienu!
Šobrīd gan to nejūtam, jo ir elektrība, gāze un pilsētas siltums. Taču laukos,
kur tā visa nav, uguns ir liels sabiedrotais. Uguns mums ir sabiedrotais
praktiskajā dzīvē un arī enerģētiski. Pasēžot pie ugunskura visi esam sajutuši,
kā prāts aizpeld un domā neko, skatoties tieši liesmās. Caur uguni, saules
gaismu un vienkāršu gaismu mēs savienojamies ar savu pirmsākumu, ar savu
būtību. Caur uguni mēs atceramies, kas mēs esam un kas neesam, un uguns mums
palīdz atbrīvoties no tā, kas neesam.
Ugunī ir liela maģija, liels spēks un lielas iespējas. Uguns
spēj visu un bez tās nebūtu nekas. Uguns ir tā, kas palīdz aiziet vecajam un
atnākt jaunajam. Pat pērnās lapas, kuras sapūst, iet caur šo procesu –
sapūšana, tā ir ļoti lēna sadegšana.
Arī ūdens lēnām deg, tikai to var reti kad un reti kur
pamanīt, taču ja ieskatās dabā, var redzēt, ka pa ūdens virsmu skraida gandrīz
caurspīdīga lēna zila liesma. Viss deg un viss spīd! Sadegšana ir enerģijas
paātrināšana līdz gaismas ātrumam un pie gaismas ātruma viss pārvēršas gaismā.
Mēs paši esam Gaisma, Uguns un mīlestība, kas spēj visu
pārvērst gaismā un tas arī ir mūsu uzdevums. Taču bieži vien tumsas ir par
daudz un uguns par vāju. Tāpēc daba sagādājusi mums papildus instrumentus -
sveces, ugunskuru un citus instrumentus, kuri modina mūsos šo iekšējo uguni.
Arī alkohols, konkrēti spirtotais, satur daudz uguns stihijas un citreiz
iedzert ir labāk, kā nonākt pie nervu daktera. Tāpēc tad, kad ir galīgi švaki,
varam iedzer ne vairāk kā 70 gramu, un nekur citur kā mājas vai pie dabas. Ja
dzersim krogā - tas visu tikai pasliktinās
Vēl mums palīdz attīrīties gaiss, kuru elpojam un gaiss,
kurš mums brāžas garām. Braucot mašīnā lielā ātrumā vai ar jahtu, vai laivu,
vai kādu no motocikliem - mūsos aktivizējās gaiss stihija vai vējš, un kā jau
zinām, ja ugunskurā papūš, tad tas iedegās labāk un laikam jau tā nav
sakritība, ka šajā vilnī vējš ir maģiskā darbība un tas palīdz iekurt iekšējo
uguni ar maksimālu jaudu.
Šajā Visumā nav nekas jaudīgāks par gaiss un uguns
savienojumu, kuru ģeometrijas redzamas Merkabā. Merkaba arī ir uguns un gaisa
stihija, vai ģeometrija, kurā ir milzīga jauda visu transformēt. Runājot par
vēju un gaisu - tas ir tas iemesls, kāpēc pēc gariem braucam gabaliem gribās
paēst, jo mūsu energo laukā viss ir izdedzis un vajag jaunu kurināmo.
Dedzināsim savas bēdas, dedzināsim savu smagumu un pagātni,
pārvēršot to gaismā un mīlestībā.
Šodiena ir vairāk vērsta mums katram uz sevi... jo ir viļņa
pirmā diena, kas iededz liesmu mūsos mēs kā uguntiņas šodien aizdegamies, taču
tas viss notiek, ja ļaujamies un baudām.
Mūsos aizdegas liesma, kas degs visas 13 dienas.
It viss, kas notiek šodien, mūsos kaut ko aizdedz... aizdedz
liesmu, kas iedod tēmu visam vilnim...
Ļausimies laikam un nesteigsimies.. būsim "šeit un
tagad" un iedegsimies.
Visuma laika un telpas radošā alķīmija
