Itin visam ir savs nolūks …
28.06.2014 … Eņģeļi caur Ann Albershttp://spiritlibrary.com/ann-albers/ever…
No angļu valodas tulkoja Maija Čepule …
Dārgie draugi, mēs Mīlam jūs tik ļoti!
Varat droši paļauties, ka ikviena, pilnīgi ikkatra lieta jūsu dzīvē ir savā vietā, un ka itin viss notiekošais ir ar savu nolūku. Itin viss atrodas harmoniskā radīšanas dejā, kas izveidota, lai jūs varētu mijiedarboties skaistā Mīlestības Dejā. Un ja lietas nešķiet Mīlestības piepildītas, tad tā vienkārši ir kļūdaina uztvere – vai nu no tiem, kas šīs lietas rada, vai arī no tiem, kas tās vēro.
”Bet kā gan var tik nežēlīgi noziegumi, kā slepkavības un ļaunprātības būt „īstajā vietā?”” mēs dzirdam jūs iebilstam, ”Kā gan tas var kalpot Mīlestībai?” Dārgie, no cilvēciskā skatupunkta raugoties, tas, protams, ir amorāli. Nodarīt otram sāpes vai nogalināt citu – tā nav mīloša rīcība un ir noziegums ne tikai pret citiem, bet arī pret visu cilvēci, un kas vēl svarīgāk – noziegums pašam pret savu dziļāko un patiesāko Būtību, … kas ir Mīlestība.
Un tomēr – aiz katras šausminošas rīcības mēs varam skatīt Mīlestības parādīšanos. Mēs varam redzēt, ka līdzcietīgas Dvēseles raud par sāpēm, kas citiem tiek nodarītas nemīlošā un pazemojošā veidā. Mēs redzam tos, kas cieš no slepkavu, varmāku un citu noziedznieku rokām – kā Eņģeļus, kas ir gatavi, kā seno laiku mocekļi uz šādām ciešanām – ja vien viņi jūt, ka tas kaut kādā veidā var palīdzēt novērst citiem sāpes. Vai tiešām tas ir tik nepieciešami? Nu protams, ka nē, dārgie. Dievs tikai ļoti nelielu skaitu Dvēseļu aicina būt par mocekļiem, bet tomēr ir ļoti daudz brīvprātīgo, kas uzskata, ka tas ir pats labākais, ko varētu darīt.
Ja vien jūs redzētu, kā notiek lēmumu pieņemšana pirms piedzimšanas … ”Es darīšu visu iespējamo, jebko – lai tikai pamodinātu šo otru Dvēseli, kuru es Mīlu tik ļoti … pat ja man nāktos ciest no viņa rokas!” Debesīs atrodoties, pirms piedzimšanas, ir ļoti viegli pieņemt šādu lēmumu, jo Dvēsele zina, ka viņa ir mūžīga. Uz Zemes esot, šis gars, - tagad jau cilvēks – bieži vien nevar saprast – ko gan viņš ir nodarījis tādu, par ko būtu ”pelnījis” tik briesmīgu izturēšanos? Neviens, mēs pasvītrojam – NEVIENS NAV PELNĪJIS CIEST nekādā veidā.
Un lai gan šāda veida izvēle – ciest CITU dēļ – var šķist neiedomājama – ļoti daudzi no jums labprātīgi ir ziedojuši savu labsajūtu, ja vien ir bijusi kaut vismazākā iespēja tādejādi palīdzēt otram! Tas nav nepareizi. Tāda ir bijusi jūsu izvēle. Tikai jūs varat šādi izlemt, ja jūtat šo izvēli par labu esam priekš visām iesaistītajām pusēm, ieskaitot sevi pašu.
Ir bezgala daudz iemeslu ciešanām uz planētas Zeme. Dažas Dvēseles izvēlas mocekļa ciešanas, lai censtos tādejādi ”pamodināt” citus. Daži vēlas iedvesmot citus uz Līdzcietību. Dažas Dvēseles pamet Zemi šausminošos apstākļos, jo tās ir nogurušas, ir savu šīszemes uzdevumu pabeigušas, vai arī, retos gadījumos, vienkārši intereses pēc par pāreju kā tādu. Daži kļūdaini uzskata, ka ir ”pelnījuši” šādas mokas – kā sodu par iepriekšējo dzīvju nodarījumiem. Taču tik un tā, kaut arī cilvēciskajā līmenī ciešanas tiek uzskatītas kā ”sliktas” vai ”nepareizas” – ir jāsaprot, ka šeit, uz Zemes, pat vissarežģītākās situācijas kalpo – pašu Dvēseļu izvēlētajiem mērķiem.
Kādēļ mēs par to runājam, dārgie? Tādēļ, ka ļoti daudzi no jums izjūt milzu skumjas, kad kļūst par lieciniekiem pasaules sāpēm. Mēs, Debesīs, ļoti gribētu, lai visas Dvēseles izvēlētos attīstību sev un citiem daudz Mīlošākā un Labvēlīgākā veidā. Taču citu cilvēku uzvedība nevar aizkavēt mums redzēt un izjust Dieva Mīlestību. Un arī jūs, pat tikai kā cilvēciskas būtnes, varat būt par lieciniekiem cilvēku ciešanām, vienlaikus apzinoties, ka ikkatrai Dvēselei tiek dota iespēja uzzināt vairāk par Mīlestību – Dieva Mīlestību, Mīlestību uz Sevi, Mīlestību uz Citiem, un … kā mēs to redzam … tad patiesībā tas viss ir Viens.
Esiet Svētīti! Mēs Mīlam jūs tik ļoti …
– Eņģeļi
** no Annas …**
Nedēļu atpakaļ tas bija …
Produktus izkravājot pamanīju, ka esmu aizmirsusi nopirkt olas veikalā. Sēdos atkal mašīnā, lai pabeigtu savus pirkumus. Diena bija skaista, un par spīti neplānotajam papildus braucienam, es laimīgi vadīju mašīnu, līdz kāds putns negaidot ietriecās manas mašīnas priekšējā stiklā. Es minu uz bremzēm, bet bija jau par vēlu. Putniņš gulēja uz ielas. Par laimi, neviens cits braucējs nebija tuvumā, un es izkāpu, lai to apraudzītu. Viņš lēnām zaudēja dzīvību. ”Ak DIEVS, ko lai tagad daru,” es lūdzos. ”Savāc viņu, un sūti viņam savu enerģiju, lai palīdzētu viņam pārejā,” skanēja atbilde. Es saudzīgi paņēmu viņu rokās, un devos uz mašīnas pusi, turēdama putniņu pie savas Sirds. Karstums sāka plūst no manām rokām. Mazie nadziņi ieķērās manā kreklā, viņš aizvēra acis, un atstāja savu jauko mazo spalvaino ķermenīti. Asarām plūstot, es iesēdos mašīnā, ar vienu roku arvien vēl turot viņa mazo augumiņu pie savas Sirds, bet ar otru roku stūrējot uz mājām.
Es apņēmu viņu ar ziediem un lapām, un veltīju savu enerģiju, lai palīdzētu viņam enerģētiski atstāt savu ķermeni pavisam. Es lūdzos par viņu. ”Lai Dieva Mīlestība vienmēr tevi pavada, vienalga, lai arī kādu formu tu pieņemtu. Vēlos, lai sajūti manu Mīlestību uz tevi. Vēlos, lai vienmēr lido brīvs, un izjūti prieku par savu esību. Lai jebkura sāpe, ko esi piedzīvojis, tiek dzēsta no tavas atmiņas.” ”Esi brīvs,” es teicu, un negaidot tiku apņemta un ieskauta tādas Dvēseles Mīlestībā, ko varu aprakstīt vienīgi kā Eņģelisku. ”Pateicos tev,” es sadzirdēju. Tas bija viņš. Es izplūdu asarās.
”Ak Dievs, kādēļ?” Jautāju es, būdama cilvēciska savā būtībā. Es jutu šī putniņa brīnišķīgo Dvēseli, un nevarēju saprast – kādēļ gan viņam vajadzēja nomirt, manas mašīnas notriektam? Eņģeļi mani apturēja: ”Tu tagad mācies uzticēšanos dziļākajos līmeņos. Mēs nevaram tev pateikt – kādēļ. Ievelc elpu. Nomierinies tagad, un sāc domāt par neskaitāmiem iemesliem, kādēļ viņš ir izvēlējies nomirt šādā veidā.” Es pārstāju šņukstēt, un dažas reizes dziļi ievilku elpu. ”Vai viņš cerēja uz manu Mīlestību, kad gatavojās nomirt?” Šis jautājums pamatojās uz manu agrāk iegūto informāciju. Eņģeļi reiz man tika teikuši, ka dzīvnieki nāk pie manis nomirt, jo viņiem ir patīkami izjust manu lielo Mīlestību, pametot šo pasauli.
”Turpini,” viņi man teica, ”padomā par citiem iespējamiem iemesliem.” ”Viņš pasargāja mani no nelaimes, šādi aizkavējot mani,” es teicu, joprojām meklējot atbildi uz savu jautājumu. ”Turpini. ”Viņš bija izsmēlis savu uzturēšanās laiku uz Zemes, un gribēja ātri aiziet.” ”Viņš padalījās ar mani savā brīnišķīgajā Garā, aizejot. ” ”Viņš iedvesmoja mani šādā veidā.” Bija acīmredzami, ka Eņģeļi negrasās atklāt īsto iemeslu. Viņi tikai mudināja mani, lai turpinu, lai turpinu pārskaitīt iespējamos iemeslus viņa nāvei. ”Viņš paņēma sev līdzi dažas enerģijas no šīs planētas aizejot.” ”Tā bija Dvēsele, kura bija nolēmusi pamēģināt būt par putnu, bet vēlāk pārdomāja.” ”Viņš gribēja izjust Mīlestību tādā mērā, kādā nekad vēl nebija izjutis, un zināja, ka dāvāšu to viņam.” ”Viņš man mācīja, ka pat ja nav ne jausmas, kādēļ kaut kas notiek – tas ir Dieva darīts.” Es paliku pie tā, un izplūdu asarās vēl vairāk.
Es jutu, ka esmu uzdūrusies īstajam iemeslam. ”Varbūt tā ir kombinācija no daudzām šīm lietām,” Eņģeļi maigi ieminējās, joprojām nesniedzot man ”atbildi.” Es sapratu. Viņi gaida no manis, lai es uzticos visam, pat ja esmu pārāk sasprindzināta vai neobjektīva, lai to ar prātu saprastu. Viņi grib, lai es pārstāju izmantot savu prātu, atgrūžot Mīlestību, kas vienmēr ir klāt, pat visgrūtākajos apstākļos, un lai uzticos Dieva lielajai Mīlestībai. Viņi gaida, lai es ticu, ka ikviena būtne atrodas brīnišķīgā Mīlestības Dejā, pat tad, ja es to nevaru saskatīt. Viegli tas nav, bet nolūks man bija to īstenot. Es biju Eņģeļiem lūgusi paplašināt man Dieva dziedinošo enerģiju Kanālu. Ja es piesaistīšos kaut kam pārmērīgi – tas traucēs man saskatīt savu ceļu. Ja es uzskatīšu kaut ko par zemāku, nekā Mīlestība – es filtrēšu Mīlestības daudzumu, kam vajadzētu plūst caur mani. To es zināju. Es biju lūgusi Dievam atklāt man dziļāku Patiesību. Dievs deva man iespēju to izdarīt.
Kad es sēdēju, apdomājot šīs lietas, mazā putniņa Eņģeliskais Gars apņēma mani atkal ar savu Mīlestību. Šoreiz es vienkārši aizvēru acis un sildījos šinī Mīlestībā. ”Vai tev ir vārds?” es pajautāju. "Felicity," viņš atbildēja, un es jutu, ka man Sirdī ieplūst liels prieks. Es pameklēju vēlāk internetā šo vārdu. Tas nozīmē ”Liela Laime.”
Tad dari šonedēļ visu to labāko. Centies pieņemt, ka šeit pastāv Mīlošs Nolūks ikkatrai lietai – pat ja ar prātu tas nav aptverams. Un ja tev tomēr ir nepieciešams saprast – atļauj sev veikt tādu pašu vingrinājumu, kuru Eņģeļi bija man sagatavojuši, un pārskaiti visus iespējamos iemeslus tam, kas bija atgadījies tavā dzīvē, vienalga, lai cik arī neprātīgi tie neizklausītos. Un tad varbūt tu gribēsi paaicināt šo brīnišķīgo Eņģeli, manu Skolotāju Felicity, un palūgt, lai viņš ienes mieru un laimi arī Tavā Sirsniņā.
Lai mums jauka nedēļa!
Mīlu jūs visus.
Anna
http://www.draugiem.lv/group/16019359/gaismasberni/?f_tid=5410783
