http://www.urantija.lv/lv/dienasd/
26. aprīlis
Šodien ES tev gribu pastāstīt par divām
svarīgām īpašībām, lai tu apzināti varētu tās sev izskaidrot un nekavējoties
vairāk un vairāk praktizēt.
Tās ir šīs abas: spēja izlemt un
izturība. ES tevi iepazīstinu ar tām reizē, jo tās ir nešķirami saistītas viena
ar otru un tieši šādā secībā.
Spēja izlemt ir svarīga, jo tā tavu
dzīvi ārkārtīgi bagātina. Kas nav spējīgs izšķirties, tas staigā apkārt ar
nastu, kas kļūst aizvien lielāka. Arvien vairāk gaida kādu izšķiršanos. Tas uz
ilgu laiku padara slimu.
Kaut kas reizēm izšķiras pats no sevis -
taču tas tev nedod atvieglojuma izjūtu un stiprumu, kāds iestājas pēc gudri
pieņemta lēmuma.
Tāpēc pārdomā. Lūdz Dievam padomu un
palīdzību. Dod sev laiku. Nemeties akli lēmumos, lai tikai tos "dabūtu
nost no kakla". Pasniedz Dievam savu rīcību (7.1) un tad izšķiries.
Ja tu esi izšķīries, kā ES tikko tev
parādīju, paliec pie tā. Nevilcinies. Papildu pārspriedumi "ja man
tomēr...", "ja es tomēr..." formā nokausē tevi, pasliktina tavu
garastāvokli un iedarbojas tā, ka nākamo reizi tu vēl vairāk vilcināsies.
Tādēļ pamatīgi pārdomā. Nesteidzies.
Lūdz Dievam palīdzību. Tad izlem un paliec pie tā.
Izturība ir tieši tikpat svarīga, cik
pati izšķiršanās.
Ir situācijas, kurās tu izlem nepareizi.
Ja rodas iespēja lēmumu pārskatīt, tev tā, protams, jāizmanto.
Ja neko mainīt nav iespējams, savas
rīcības sekas atstāj Manā ziņā. Panes visu pacietīgi, vai pat vienaldzīgi.
Neķildojies, bet padodies Manai gribai.
Taču vēlreiz paskaties uz to visu
pavisam no citas puses. Tev ir grūtības? Brīnišķīgi. Tev ir iespēja
vingrināties svarīgās īpašībās - izturības spējā, pacietībā, paļāvībā. Kāda
svētība!
27. aprīlis
Augstāk attīstīts cilvēks ir vienkāršs.
Tas nenozīmē, ka viņš nav spējīgs būt
pie varas, izmantot ietekmi un uzņemties līdzīgus pienākumus.
Turpretī lielībnieks parāda, ka viņš ir
tālu no tā, lai apzinātos savu vērtību. Viņš lielās, jo pats netic ne sev, ne
savai dievišķībai.
Drīzāk viņam liekas, ka tad, kad viņš
skaļi taurē visapkārt, ko visu viņš uzdrīkstas, vismaz citi tic tam, kam viņš
pats netic.
Cilvēks, kas labāk sevi ir iepazinis un
tāpēc ir apvaldīts, nelielās, jo zina, ka viņam Viens Vienīgais jāpārliecina -
un ka viņš pats ir šis Vienīgais.
Viņš zina arī, ka lielība ir divkārt
izšķiests laiks: pirmkārt, tev jāizgudro grandiozi notikumi, jāizplata tie un
jāpatur prātā; un, otrkārt, tev ilgi jātaisnojas, ja kāds notver tevi pie vārda
un konstatē, ka - ja vispār - patiesība ir tikai kāda kripata.
Tāpēc nepūt pīlītes. Par maz vienmēr ir
labāk nekā par daudz.
Un noslēgumā vēl kaut kas: Ko tu vispār
raizējies? Daudz vairāk paļaujies uz to, ka patiesība, ko ES zinu, vienmēr
atklāsies, un no viltojuma nav nekāda labuma.
Neapgāžams arguments pieticībai, vai ne tā?
