sestdiena, 2013. gada 27. aprīlis

Dienas doma


http://www.urantija.lv/lv/dienasd/

26. aprīlis
Šodien ES tev gribu pastāstīt par divām svarīgām īpašībām, lai tu apzināti varētu tās sev izskaidrot un nekavējoties vairāk un vairāk praktizēt.
Tās ir šīs abas: spēja izlemt un izturība. ES tevi iepazīstinu ar tām reizē, jo tās ir nešķirami saistītas viena ar otru un tieši šādā secībā.
Spēja izlemt ir svarīga, jo tā tavu dzīvi ārkārtīgi bagātina. Kas nav spējīgs izšķirties, tas staigā apkārt ar nastu, kas kļūst aizvien lielāka. Arvien vairāk gaida kādu izšķiršanos. Tas uz ilgu laiku padara slimu.
Kaut kas reizēm izšķiras pats no sevis - taču tas tev nedod atvieglojuma izjūtu un stiprumu, kāds iestājas pēc gudri pieņemta lēmuma.
Tāpēc pārdomā. Lūdz Dievam padomu un palīdzību. Dod sev laiku. Nemeties akli lēmumos, lai tikai tos "dabūtu nost no kakla". Pasniedz Dievam savu rīcību (7.1) un tad izšķiries.
Ja tu esi izšķīries, kā ES tikko tev parādīju, paliec pie tā. Nevilcinies. Papildu pārspriedumi "ja man tomēr...", "ja es tomēr..." formā nokausē tevi, pasliktina tavu garastāvokli un iedarbojas tā, ka nākamo reizi tu vēl vairāk vilcināsies.
Tādēļ pamatīgi pārdomā. Nesteidzies. Lūdz Dievam palīdzību. Tad izlem un paliec pie tā.
Izturība ir tieši tikpat svarīga, cik pati izšķiršanās.
Ir situācijas, kurās tu izlem nepareizi. Ja rodas iespēja lēmumu pārskatīt, tev tā, protams, jāizmanto.
Ja neko mainīt nav iespējams, savas rīcības sekas atstāj Manā ziņā. Panes visu pacietīgi, vai pat vienaldzīgi. Neķildojies, bet padodies Manai gribai.
Taču vēlreiz paskaties uz to visu pavisam no citas puses. Tev ir grūtības? Brīnišķīgi. Tev ir iespēja vingrināties svarīgās īpašībās - izturības spējā, pacietībā, paļāvībā. Kāda svētība!

27. aprīlis
Augstāk attīstīts cilvēks ir vienkāršs.
Tas nenozīmē, ka viņš nav spējīgs būt pie varas, izmantot ietekmi un uzņemties līdzīgus pienākumus.
Turpretī lielībnieks parāda, ka viņš ir tālu no tā, lai apzinātos savu vērtību. Viņš lielās, jo pats netic ne sev, ne savai dievišķībai.
Drīzāk viņam liekas, ka tad, kad viņš skaļi taurē visapkārt, ko visu viņš uzdrīkstas, vismaz citi tic tam, kam viņš pats netic.
Cilvēks, kas labāk sevi ir iepazinis un tāpēc ir apvaldīts, nelielās, jo zina, ka viņam Viens Vienīgais jāpārliecina - un ka viņš pats ir šis Vienīgais.
Viņš zina arī, ka lielība ir divkārt izšķiests laiks: pirmkārt, tev jāizgudro grandiozi notikumi, jāizplata tie un jāpatur prātā; un, otrkārt, tev ilgi jātaisnojas, ja kāds notver tevi pie vārda un konstatē, ka - ja vispār - patiesība ir tikai kāda kripata.
Tāpēc nepūt pīlītes. Par maz vienmēr ir labāk nekā par daudz.
Un noslēgumā vēl kaut kas: Ko tu vispār raizējies? Daudz vairāk paļaujies uz to, ka patiesība, ko ES zinu, vienmēr atklāsies, un no viltojuma nav nekāda labuma.
Neapgāžams arguments pieticībai, vai ne tā?